hmmmm
nu tb ka "interese/zinātkāre" faktiski ir nevis "par kaut ko konkrētu", nu tb ka saprāta mērķis nav "uzbūvēt the ultimate theory of everything, really everything", bet gan drīzāk kā "attieksme pret pasauli un sevi" un attiecīgi drīzāk kā indikators ("ir interese/zinātkāre = značit vesels, funkcionē pareizi, viss kārtībā", "nav intereses/zinātkāres = značit slims/sačakarējies/diskomfortā/jāskatās, ko vajadzētu pamainīt, lai interese atgrieztos")? Bet tad to tāpat īsti nesauktu par utilītfunkciju/pamatmērķi, nu tb es īsti nesauktu

nu tb teiksim, ja es kko rakstu, tad es to daru arī tad, kad ir baigais zajobs, bet sajūtu "man ir interesanti rakstīt" uztveru kā indikatoru, ka viss notiek pareizi un es neesmu kko baigi sačakarējusi / ja esmu, tad varēšu salabot / ar mani pašu viss ir kārtībā, bet tas nenozīmē, ka apgalvojums "es rakstu tāpēc, ka man ir interese rakstīt" izsmeļoši atbild uz jautājumu "kāpēc es rakstu". daļēji, protams, jā, bet līdz perfekcijai tur ir drusku jāvelk aiz ausīm (var pievilkt, bet ņēēēēēh.)