ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2016-01-19 22:49:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kāpēc es nepiekrītu Karnam no jaunās Fireksijas un borgiem:

Efektivitāte ir instruments. Efektivitāte nevar būt terminālais mērķis un utilītfunkcija jebkuram saprāta veidam.

Tātad stratēģija pārveidot visu visumu kāda viena uzdevuma risināšanai to vienkāršo un ilgtermiņā samazina jaunu zināšanu inputu sistēmā, kas noved pie sistēmā esošo saprātu brīvības pakāpju skaita samazināšanās. Ticami, ka tas noved pie sistēmas adaptivitātes un līdz ar to stabilitātes mazināšanās , kas pastarpinātā veidā nobremzē arī jebkura brīvi izvēlēta virziena efektivitāti.

Ja efektivitāte ir instruments, tad kas ir utilītfunkcija jeb terminālais mērķis?

Zinātkāre/ interese.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2016-01-20 08:40 (saite)
Aģents, kura utilītfunkcija ir uzvarēt tetri, būs ierobežots ar tetri. Protams, līdzīgi varētu teikt, ka aģents ir ierobežots ar zinātkāri vai ierobežots ar sadarbību vai ierobežots ar tieksmi turpināties. Manuprāt šeit palīdz tas, ka zinātkāres substrāts var būt jebkas, tb tas ir mainīgs pēc definīcijas. Terminālais mērķis ar bezgalīgi mainīgu substrātu - gan intereses gan sadarbības gadījumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2016-01-20 09:13 (saite)
hmmmm
nu tb ka "interese/zinātkāre" faktiski ir nevis "par kaut ko konkrētu", nu tb ka saprāta mērķis nav "uzbūvēt the ultimate theory of everything, really everything", bet gan drīzāk kā "attieksme pret pasauli un sevi" un attiecīgi drīzāk kā indikators ("ir interese/zinātkāre = značit vesels, funkcionē pareizi, viss kārtībā", "nav intereses/zinātkāres = značit slims/sačakarējies/diskomfortā/jāskatās, ko vajadzētu pamainīt, lai interese atgrieztos")? Bet tad to tāpat īsti nesauktu par utilītfunkciju/pamatmērķi, nu tb es īsti nesauktu

nu tb teiksim, ja es kko rakstu, tad es to daru arī tad, kad ir baigais zajobs, bet sajūtu "man ir interesanti rakstīt" uztveru kā indikatoru, ka viss notiek pareizi un es neesmu kko baigi sačakarējusi / ja esmu, tad varēšu salabot / ar mani pašu viss ir kārtībā, bet tas nenozīmē, ka apgalvojums "es rakstu tāpēc, ka man ir interese rakstīt" izsmeļoši atbild uz jautājumu "kāpēc es rakstu". daļēji, protams, jā, bet līdz perfekcijai tur ir drusku jāvelk aiz ausīm (var pievilkt, bet ņēēēēēh.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-01-20 12:43 (saite)
Ir pilnīgi iespējams, ka mūsu veida saprātiem nemaz nav vienas noteiktas utilītfunkcijas. Tad atliek runāt par utilītfunkciju jeb mērķu jeb jēgu lauku. Tas labi iet kopā ar apsvērumu, ka katrs saprāts mērķus/ jēgas sev izvēlas pats. Ja tas ir tā, tad mūs interesē nevis utilītfunkcijas atrašana jeb izvēle, bet šādu funkciju/ jēgu atlases vai ģenerēšanas metode. Metodei izejā jādod tādas jēgas, kas ir konsistentas un ir konstruktīvas. Ticami ka tādām būs kaut kāda pārklāšanās jeb visām kopīgi nepieciešamie nosacījumi, daži no kuriem tad ir augstāk minētie turpināšanās - sadarbības - intereses nosacījumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2016-01-20 09:14 (saite)
Tādā formulējumā terminālais mērķis ir mērķa neesamība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?