Padomāju, šajā punktā piekrītu Tev, efektivitāte ir (konverģējošs) instrumentāls mērķis.

No otras puses, tas nemaina momentu ar patvaļīgi daudziem ortogonāliem terminālajiem mērķiem (sākot ar zinātkāri vai aģentu brīvības pakāpju maksimizāciju, turpinot ar spraudīšu skaita maksimizāciju Visumā un beidzot ar tiem pagaidām pavāji iedomājamajiem mērķiem, kādus sev varētu uzstādīt Bostroma-Hansona ekonomiskie "very small, very fast, and with few exceptions operating entirely on brute-force and very advanced reflexes" aģenti) un to joprojām ir jāņem vērā, domājot par civilizāciju/-ām, kas meklē un bīda savus attīstības ceļus un progresē pēc dažādām "partijas programmām".