ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2023-02-02 11:53:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Urāns
Vēl viena lieta runājot par enerģētiku:

Kā redzam no diagrammas

https://en.wikipedia.org/wiki/Uranium_mining#/media/File:World_Uranium_Mining_Production_2021.png

Urāns nozīmē enerģētisko neatkarību no Krievijas. Galvenās zināmās rezerves ir Kazahstānā, kura ir adekvāta runājama valsts, pietiekami ir Kanādā un Austrālijā, kuras ir tiešā Rietumu ietekmes zonā, nu un Namībijā [DĀR protektorāts] arī ir pieejams.

Kas nozīmē: Ja mēs Eiropā un Rietumos vispār pamatā pārejam uz atomenerģētiku, tad mēs esam pa šo līniju neatkarīgi no Krievijas un Ķīnas. Konkrēti tad mēs varam daudz pārliecinošāk uzstādīt Krievijai noteikumus.

P.S.

Nu un dabsagāzes rezervju sadalījums pasaulē savukārt izskatās šitā:

https://en.wikipedia.org/wiki/Natural_gas#/media/File:Countries_by_Natural_Gas_Proven_Reserves_(2014).svg

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]covid_19
2023-02-02 12:02 (saite)
viņš jau vēl jābagātina - tagad pie izcelsmes valstīm vari pielikt sarakstiņu ar centrfūgu valstīm un viņu jaudām, ko var notirgot ;)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-02-02 12:05 (saite)
2 lietas:

1) Nu jā jābūvē pie sevis bagātināšanas un radioķīmiskās rūpnīcas
2) Vispār ir paņēmieni kā atbrīvot enerģiju arī no U-238, sk. breeder reactors un šo:

https://en.wikipedia.org/wiki/Traveling_wave_reactor

un tad mums vienkārši pietiek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2023-02-02 13:38 (saite)
Vai tad visvairāk urāna nav tieši Krievijā?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-02-02 13:39 (saite)
Paskaties uz diagrammu.

Visvairāk ir Kazahijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2023-02-02 14:32 (saite)
Un tā nav Krievijas satelīts?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-02-02 14:36 (saite)
1) Kazahija ļoti nosacīti ir ru satelīts, viņi bīda samērā neatkarīgu politiku, kritizē ru - kāreiz šī iemesla dēļ
2) Rietumiem pietiks arī ar kanādas un Austrālijas urāna rezervēm tas ir ~18% no pasaules

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antiprojekcija
2023-02-02 16:14 (saite)
Tevi nemulsina, ka tā U ir tik maz? Pēc wikipēdijas, šobrīd zināmās rezerves ir ~8 milj. t. dabiska urāna. Vienam 1GWe reaktoram nepieciešams ~250t dabiska U gadā. Lai nodrošinātu tikai patreizējo elektrības patēriņu vien vajadzētu ~1200 šādu reaktoru, kas tad kopā patērētu 300 tūkst. t. urāna gadā.

Sanāk, ka pat tikai elektrības ieguvei mums rezerves pietiek ~27 g, nerunājot par visu pārējo, ko vajag dekarbonizēt.

Un nesaki FBR - tā tehnoloģija vēl ir ļoti, ļoti tālu no komercializācijas (noteikti tālāk par 27 gadiem, ņemot vērā iepriekšējos 60 gados sasniegto).

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2023-02-02 16:28 (saite)
https://world-nuclear.org/information-library/nuclear-fuel-cycle/uranium-resources/supply-of-uranium.aspx

Pat pie būtiski pieticīgāka rezervju novērtējuma (6.1 Mt) konvencionālie urāna krājumi ir prognozēti tikt uz vismaz 90 gadiem, ar patēriņu 168 t/GWe. Līdz tam laikam būsim tikuši pie efektīviem brīderu reaktoriem, urāna iegūšanas no jūras ūdens, atkopšanas caur atkārtotu bagātināšanu, torija degvielas u.c., ja netērēsim šo laiku, sēžot un sapņojot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-02-02 16:37 (saite)
Tas ir pie patreizējā ģenerācijas apjoma, es runāju par jūsu sapņiem, kur ar kodolenerģiju nosegtu būtībā visu enerģijas patēriņu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2023-02-02 16:49 (saite)
Lūk, tas tad ir virziens, kurā ir vērts pielikt zinātnes un industrijas pūles — kā nodrošināt augstas energoietilpības jomu augšupeju.

Konkurss, tā teikt, ir atvērts: ja kādam izdosies radīt risinājumus tam, kā smagās mašīnbūves, lielu apjomu jēlmateriālu pārstrādes rūpniecības, HPC u.c. līdzīgi enerģijas prasīgas jomas nodrošināt ar vēju, sauli vai ko tamlīdzīgu (par ko šobrīd šaubos, bet lai neviens nesaka, ka neesmu atvērts jaunai evidencei) tad vari būt drošs, ka neviens kodolenerģijas entuziasts pa pirkstiem šādiem risinājumiem nesitīs. Galvenais ir neļaut šīm jomām panīkt vai "plateau out".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-02-02 16:52 (saite)
Šito dzirdu atkal un atkal, bet nekādi neesmu spējīgs saprast, kāpēc domā, ka "enerģijas prasīgas" jomas ar sauli/vēju būtu grūtāk nodrošināt nekā jebko citu? Enerģija ir un paliek enerģija, ne?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2023-02-02 17:03 (saite)
Pirmkārt, vājš scalability — teravatus gadā ražojošs reaktors ir kompakts ēku komplekts, savukārt salīdzināmas jaudas saules un vēja fermas ir tūkstošiem kvadrātkilometru lieli lauki. Otrkārt, atkarība no ģeogrāfijas — lielā daļā pasaules nav piemēroti apstākļi īpaši lielu apjomu saules un vēja enerģijas ieguvei un daudz kur nav arī viegli izbrīvējamu minēto platību. Treškārt, 24/7/365 enerģijas padevi no saules un vēja fermām ir grūtāk nodrošināt mainīgu laikapstākļu dēļ, kas nozīmē, ka papildus ir nepieciešami proporcionāli masīvi rezerves barošanas akumulatoru kompleksi.

Un skaitīti teravati ir tikai "starta laukums" tiešām nopietniem projektiem, būs vajadzīgs vairāk. Saules enerģijas kolektorus varētu plānot uzstādīt orbītā, bet tur ir prognozējami ārkārtīgi lieli enerģijas zudumi izkliedes, divu fotonu procesu u.c. dēļ, transportējot (ar fokusētiem mikroviļņu kūļiem vai kā citādi) iegūto enerģiju uz planētas virsmu, neskaitot potenciālos riskus, ko radītu šādi enerģijas pārraides risinājumi. Vēja enerģija, savukārt, ir ar augšējo robežu, ko nosaka laikapstākļi (un ko nevar mēģināt palielināt bez vismaz tikpat nopietniem riskiem).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-02-02 17:34 (saite)
Teorētiski pietiktu 0.3% sauszemes, ja visu tikai ar sauli gribētu. Pilsētvide esot ~1.5% no sauszemes laukuma. Sanāk, ja uz katra jumta būtu saules paneļi (kā to jau plāno, piemēram, Japāna), vajadzētu pietikt.

Baterijas un H2, protams, vajadzēs, bet tos vajag arī nuklearizācijai. Kas attiecas uz baterijām, tad modeļi rāda, ka pietikšot ar uzlabotu tīklu un 4-6h enerģijas uzglabāšanu, lai pilnībā izlīdzinātu diennakts ciklu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2023-02-02 17:49 (saite)
Skrūvgriezi zobos un uz priekšu, konkurence ir mūsu viss un visu olu nelikšana vienā grozā ir labi, ja to var realizēt. Ja megaprojektiem (nevis tikai mikrodzīvoklīšu apgādei ar strāvu) vajadzīgās enerģijas netriviālus procentus izdosies iegūt ar saules, vēja, domu un lūgšanu utt., utjpr. enerģiju, neviens par to nesūdzēsies, teravati paliek teravati.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-02-02 18:09 (saite)
antiprojekcija aizmirsa alumīnija rūpnīcas, vara rafinēšanu, visu pārējo elektrometalurģiju, atsāļošanas kompleksus, nu un visu transportu :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2023-02-02 16:50 (saite)
U-238 caur brīderiem un Feoktistovu, U-233 no Th-232 un tad tiešām pietiek

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2023-02-02 16:52 (saite)
Reāli brīderi jau ir kaut vai tajā pašā francijā, abi ``Phoenix``

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-02-02 16:56 (saite)
"Ir" kā brīdinājums citiem? Superfenix sasniedza capacity factor 0.144. Saules paneļiem ir labāks. ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-02-02 18:07 (saite)
Nu un - ja jauda un kompaktums ir reaktoru pusē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-02-02 18:14 (saite)
Nu, kad katram mājās būs zelta pods, tad varēsim atļauties arī tādu elektrību. ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2023-02-02 18:22 (saite)
Brīderi nav domāti nepastarpinātai enerģijas ieguvei, nevajag nodarboties ar demagoģiju. Ņemt vērā arī atšķirības starp prototipiem/koncepta demonstratoriem un mainstream apriti sasniegušiem projektiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-02-02 18:34 (saite)
Es jau par to pašu - nav jau nekas ne tuvu tam mainstream. Es saprotu, ka to degvielu (Plutoniju) viņam arī vispirms kaut kādā briesmīgā veidā jākasa ārā no kodolatkritumiem - nevar tā vienkārši izņemt no parastā reaktora un ielikt brīderī, vai ne? Tā procesa jau arī nav at scale.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2023-02-02 18:39 (saite)
PUREX rafinācijas process kā tāds ir diezgan labi atstrādāts, [info]ctulhu mācēs labāk pateikt, vai un kādas tur ir atlikušās grūtības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2023-02-03 00:26 (saite)
Vispār Antiprojekcijai vajag pastudēt tēmu: U-238+n=>Pu-239

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]az
2023-02-02 17:35 (saite)
un ja neizdosies viss tas, kas otrajā teikumā? kas notiks ar sabūvētajiem reaktoriem?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2023-02-02 17:38 (saite)
Sabūvētie reaktori nekādā veidā (ieskaitot aizņemto teritoriju) nav problēma, tie ir gatavi darboties, tikko tajos tiek izvietota degviela.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]az
2023-02-02 17:42 (saite)
1) tad, ja viss slikti, tie sabūvētie reaktori varēs droši stāvēt "dīkstāvē" un gaidīt risinājumus?
2) ir ļoti drošticami, ka tehnoloģiski šie jaunie risinājumi būs savietojami ar šobrīd būvētajiem reaktoriem?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2023-02-02 17:45 (saite)
1) Jā, bet tas nebūs vajadzīgs — šobrīd nav prognozējama nekāda reaktoru dīkstāve tehnisku iemeslu dēļ, tas nav reālistisks scenārijs.

2) Reaktori ir domāti konkrētu radioizotopu degvielām, savukārt tas, kādos procesos šos izotopus iegūst, nav sevišķi svarīgi. Jauna veida degvielām (vai jauniem eksistējošu degvielu iegūšanas procesiem, jo vienu veidu reaktorus var izmantot degvielas ražošanai citu veidu reaktoriem) vajadzēs celt jaunu veidu reaktorus. Industrija parastā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]az
2023-02-02 17:54 (saite)
jo vairāk būvēs aes, jo vairāk pieaugs urāna patēriņš, jo ātrāk beigsies krājumi?
tātad varētu arī nebūt to 90 gadu, lai paspētu izstrādāt jaunos risinājumus un tos maveidā sabūvēt uz jaunām teritorijām?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2023-02-02 17:56 (saite)
Jā, varētu arī nebūt. Tāpēc pārstāt nodarboties ar hipiju bulšitu un sākt mēģināt atgriezties pie ~ 50tajos gados nozaudētās spējas darīt lielas lietas vajag jau šodien un vispār vajadzēja jau aizvakar. Manas vispārīgās prognozes (no pašreizējiem cipariem, emerging tehnoloģijām un pagātnes evidences par spēju darīt, ja tikai ir pareiza motivācija) pagaidām saka, ka viss vēl ir priekšā, vajag tikai domāt un darīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]az
2023-02-02 18:03 (saite)
brīvais tirgus gan jau visu sakārtos

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-02-02 18:07 (saite)
Ja bez knapināšanās/ ierobežojumiem - tad jā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2023-02-02 18:17 (saite)
Kā nepieciešams, bet ne pietiekams komponents. Brīvais tirgus rada vidi spontānajam ordnungam un plānveida ekonomikas balastam nepiesietiem resursu koncentrēšanas procesiem, bet tas nav dievs ar savu gribu un rokām, tas realizējas caur cilvēku gribu un tur vajag motivāciju un domāšanas veidu, kāds bija labi pazīstams XX gs. sākumā, bet izskatītos diezgan svešs XXI gs. sākumā.

Vajag kategoriski noraidīt jebkādas degrowth civilizācijas eitanāzijas fantāzijas, fokusēties uz rezultātiem un censties saīsināt procesu inovāciju nonākšanai no rasējumu dēļiem līdz pielietojumiem praksē. Esam iestiguši bezgalīgās runās par nebūtisko un darīšanu pamanījušies sākt apskatīt gandrīz vai kā savdabīgu atavistisku piedēkli ideoloģiskām afirmācijām un feel-good kampaņām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]az
2023-02-02 18:21 (saite)
es pieņemu, ka potenciālie šādu projektu investori spēj veikt basic swat analīzi un aprēķināt visus aspektus, veicot izvēli, ko finansēt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2023-02-02 18:27 (saite)
Esmu sācis to diezgan nopietni apšaubīt, skatoties tīri uz rezultātiem. Vaina nav SWOT analīzes rīkos, vaina ir prioritātēs un pašā kultūrā un uz tās pa straumi uz leju esošajos domāšanas veidos un virzienos.

Tieši tāpat ļoti daudzās jomās valdību oversight ir spēkā tādā mērā, ka darbojas kā masīvs saldējošais efekts, t.sk. arī kodolenerģijas jomā (pirmās privātās kompānijas ar ievirzi reaktoru ražošanā ir sākušas darboties tikai burtiski tagad, kaut arī inženiertehnisku ierobežojumu šīs jomas privātā sektora attīstībai nav bijis faktiski nekad).

https://www.overcomingbias.com/2020/09/elois-ate-your-flying-car.html

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]formica
2023-02-02 16:41 (saite)
Ja nekas nemainaas (piemeeram, Turcija vai US neuzriiko buntes Kazahijaa utml), Eiropai paliek ap 20%iiga atkariiba kaa no uraana ruudas , kaa arii divtik - no bagaatinaataa uraana

https://www.intellinews.com/radioactive-central-europe-remains-highly-exposed-to-russian-uranium-249827/

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?