Par Tautas grāmatplauktu
Rīt piedalīšos akcijā Tautas grāmatplaukts. It kā līdz šim izturējos cieņpilni, tomēr tādā personiskā līmenī vieglprātīgi pret šo akciju. Tāpēc, iespējams, nesen noskatītās izrādes (joprojām jocīgi to saukt par izrādi) “Klusais sējums” ietekmē, biju spiesta piedomāt par saviem lasīšanas paradumiem, gan literatūras izvēli, gan grāmatu, ko es no sirds gribētu atstāt Tautas grāmatplauktā.

Ir bijis laiks , kad lasīju daudz, laiks, kad lasīju ļoti daudz un visu kas nāca priekšā un par to kā tagad iet – ar izklupieniem un bremzēšanu. Bērnu literatūra vakaros, tiek ieskaitīta tikai daļēji. Piemēram, jau gandrīz gadu lasu un nevaru vien pabeigt Orana Pamuka romānu “Sniegs”, ko ieteica izlasīt pēc brauciena uz Stambulu. Grāmata ir ļoti spēcīga, cilvēciski saprotama un sveša reizē, savā ziņā eksotiska un arī daudz ko skaidrojoša. Tomēr ne nogurušiem prātiem darbdienu vakaros. Un, ja vēl sanāk lasīt ar gariem pārtraukumiem un allaž pašķirot kādas nodaļas atpakaļ.... Paralēli lasu arī grāmatu, ko šovasar vārdadienā uzdāvināja kolēģi, par Hemingveja pirmo sievu Hadliju un abu Parīzes periodu. Tāds vasaras romāniņš. Bet no turienes nāk visi šitie “Piedzersimies un līksmosim!” “Piedzersimiem un viss kļūs jautrāk!” Milzīgs kauns teikt, bet no paša Hemingveja laikam neesmu lasījusi neko. Esmu redzējusi vismaz divas filmas par viņu un viņa darbu ekranizācijas, bet lasījusi - lūk nē. Laikam tāpēc, ka mājās bija Hemingveja grāmatas krievu valodā un man daiļliteratūras lasīšanai svešvalodās vienmēr ir trūcis pacietības.

Bet par Tautas grāmatplauktu... Režisors un Tautas grāmatplaukta idejas autors Uģis Brikmanis man teica, ka pats likšot Aleksandra Čaka “Mūžības skartos”. Viņaprāt, tā esot jāizlasa visiem puikām, visiem vīriem. Bez šīs grāmatas nebūtu Latvijas, nebūtu barikāžu!

Savukārt man ir patikušas un aizrāvušas daudzas grāmatas, tomēr tādas, kas manā domāšanā un dzīves saprašanā radījušas fundamentālas izmaiņas, ir tikai dažas, turklāt, katra no sava “plauktiņa”. Un, ko rīt atstāt tajā Tautas grāmatplauktā?

Noteikti manā pasaules apjēgšanā pirmais visspēcīgākās literārais pārdzīvojums bija un joprojām ir M. Bulgakova “Meistars un Margarita”. Man ļoti paveicās, ka vidusskolā kā izvēles priekšmets tika piedāvāta krievu literatūra komplektā ar brīnišķīgu skolotāju. (Starp citu, tāpēc man arī Hermaņa Oņegina piezīmes nebija nekas traki pārsteidzošs). Grupā bijām labi, ja 10 cilvēki. Tā 12. klasē “Meistaru un Margaritu” rāvām cauri oriģinālvalodā, salīdzinājām ar O. Vācieša tulkojumu un urbām, diskutējām, rakām, analizējām. Katrā ziņa otru tik daudzslāņainu, ietilpīgu un jaudīgu darbu tā uzreiz grūti iedomāties.

Otra grāmata, kas arī tiek pārlapota ik pa laikam un nav zaudējusi savu spožumu manās acīs ir... Džeroma K Džeroma “Trīs vīri laivā”. Var teikt, ka mana humora izjūta ir lielā mērā augusi un balstīta šajā darbā. Un jūs jau zinat – šīs grāmatas skaistums nav meklējams literārajā stilā vai lietderīga izziņas materiāla bagātībā, bet gan tās vienkāršajā patiesīgumā.

No latviešu literatūras (ak, mūsu attiecības ar to tomēr ir tik sarežģītas), šķiet, ka Gunāra Janovska “Sōla”. Tas ir viens patiesības, latvietības un sūruma pilns darbs. “Jūsos nav dziļuma, nav naida, ne spīts, ne dusmu. Jūs visi vai arī laba daļa esat tādi mīksti vārguļi. Paraugskolnieki. Jūs latvieši esat visalabākie amerikāņi, vislabākie, angļi, vislabākie vācieši, jā – pat vislabākie krievi!” Baigi iesit, ne? Vēl no latviešu literatūras nevaru nepieminēt Raiņa lugu “Pūt, vējiņi!”. Vēl nesen skatījos filmu un domāju – uh, kas par kaislībām un tik skaista valoda. Nu, un protams, no paša krāšņā romantikas un ciešanu vecuma piemiņai – Klāva Elsberga dzeju. Bet varbūt Tautas grāmatplauktā ielikt savas paaudzes manifestu – Jāņa Joņeva “Jelgava 94”?

Vēl mani ļoti ir sajūsminājis Umbero Eko “Bodolīno”, bet to es gan no rokām ārā nelaidīšu – dārga, gudra, un laikam vairs arī nav nopērkama. Bet varbūt par prieku visiem vēstures un politoloģijas studentiem, šķirties no H. Kisindžera “Diplomātijas”?

Nu re, tagad vārds Tev, lasītāj! Padomā, ko Tu varētu ar savu ierakstu nākamajām paaudzēm atstāt Tautas grāmatplauktā!