| Nu tu redzēsi, kā es protu niekoties, — Karlsons teica un uzkāra uz virtuves roktura desas šķēlīti. — Tas ir pirmais numurs, — viņš skaidroja un apmierināts pamāja. Pēc tam viņš piegāja pie kumodes. Uz tās atradās skaista, balta porcelāna dūjiņa, un Brālītis nepaguva pat muti atplest, kad dūjiņas knābītī jau karājās desas šķēlīte. — Otrais numurs, — trešo dabūs Gullafija,— Karlsons bilda. Viņš uzbāza desas šķēlīti uz puļķīša un ielika to guļošās meiteņītes rociņā. Tas izskatījās ļoti jocīgi, gandrīz varēja domāt, ka Gullafija pati paņēmusi desu un, turot to rociņā, aizmigusi. |