Varētu padomāt, ka Tu tikko lasīji šo http://www.sapforums.lv/index.php?t=96753
Īsumā, komentāru gaitā atklājas, ka slikti ir gan dzemdēt 3 bērnus pēc kārtas 19-20 gadu vecumā, gan dzemdēt vienu bērnu 30 gadu vecumā :)

Un tad, kad psihe ir sasniegusi šo brīnišķīgo stāvokli, tad vecākiem būt vairs nav tik grūti, bet pat jauki un interesanti! No pieredzes. ;)))

Vēl ir cilvēki, kuru agresīvā attieksme pret tiem, kas: "Taisa tik bērnus un nedomā ar galvu" ceļas no pašu neveiksmīgās pieredzes. Manai mammai ir šāda OĻiņietes filozofija. Es skaidroju ar to, ka viņa bērnus piedzemdēja puslīdz stabilos laikos, bet jāaudzina bija sarežģītos apstākļos. Daļa manu draudzenu, kuras ir kategoriski pret bērniem ir savā ziņā mantojušas šo negatīvo pieredzi un baidās, ka arī viņu stabilizācija bar pēkšņi izbeigties, ja būs bērni.

Man šķiet, ka šoreiz gan tu esi sarakstījusi kaut ko pilnīgi garām.

(Reply to this) (Thread)

Tā nav 1:1 atbilde tev. Es tikai maķenīt inspirējos no tava posta, taču domas lidojums uzņēma maķenīt citu virzienu un plašākus vēzienus.

(Reply to this) (Parent)

Vau!

(Reply to this) (Thread)

Mjau!

(Reply to this) (Parent)

Ir gluži otrādi - jā, bērnu esamība izmaksā finansiāli dārgāk, no vienas puses, taču no otra puses - tas ir teicams ieguldījums vecumdienās mūsu nestabilajā laikmetā, šāds nekas bezbērniekiem nespīd. Līdz ar to, tik tiešām neredzu iemeslu gausties.

Un, jā - neesmu dzirdējis par kaut kādiem spiedieniem no bezbērniekiem uz tiem, kam ir bērni, visu laiku viss ir pilnīgi otrādi - tie, kuriem šādu vai citādu iemeslu dēļ bērnu nav, nemitīgi jājūtas vainīgiem to priekšā, kuriem tie bērni ir. Bērnu neesaamība mūždien visiem tiek bāzta degunā, nevis bērnu esamība.

(Reply to this) (Thread)

Tiek abiem, taču bezbērnniekiem ir vairāk attaisnojumu un manevrēšanas iespēju. Par ieguldījumu - nez. Riskanti uz to tā skatīties. Ir taču iespēja, ka vecāki pārdzīvos bērnus vai tie izaugs par sivēniem, un beigās vecāki dabūs figu no savām "investīcijām".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vo, vo! ;)

(Reply to this) (Parent)

Nu, bērnu vecākiem, protams, ir tāda iespēja, ka dabūs figu, taču bezbērniekiem figa ir garantēta:))

Nu, kā tiek abiem? Kur tiek abiem? Ne reizi neesmu dzirdējis, ka kādam tiktu pārmests par to, ka ir bērni, izņemot tos gadījumus, kad tie, kam ir bērni, uzskata, ka tas ir kaut kas tik ūberkruts, ka tagad visi apkārtējie par to vien viņiem ir parādā un tā jau tad ir viņu pašu attieksmes problēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Palasi manis iemesto linku augstāk; tur bābas cita caur citu pārmet tiem, kam bērni pārāk agri, kam pārāk vēlu, kam pārāk daudz, kam tikai viens u.t.t. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nē - adresi atpazīstu, šim forumam esmu psihiski pārlieku nelīdzsvarots:))

(Reply to this) (Parent)

nav tā, ka bezbērnniekiem figa garantēta. gana daudzas mātes pāriet uz finansiāli neizdevīgāku darbu vai vairākus gadus nestrādā vispār, tādējādi samazinot savu pensiju. un pēc bērnu kopšanas nereti viņām jāmeklē no jauna sava vieta darba tirgū un tamlīdzīgi (es jau zinu, ka pašas vainīgas). valsts garantēti sniedz figu par pašaizliedzīgu bērnu kopšanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pasaule mainās tik ātri, ka jau mūsu vecvecāku paaudze vienas dzīves laikā zaudēja visu prātīgi krāto divas reizes. Tajos brīžos, kad patiešām izšķīrās būt vai nebūt, puslīdz varēja paļauties tikai uz savas tuvākās ģimenes atbalstu. Pat nevajag karu. Pietiek miera laikā uzrauties uz kaut kādu finansu afēristu un nekāda pensiju uzkrājuma vairs nav. Visa materiālā manta ir ļoti trausla, bet bērni tai sievietei paliek.

(Reply to this) (Parent)

Samazinot savu pensiju? Tu par ko? Nezinu, kā visur citur, bet Latvijā jau trīs riezes dazādi labklājības ministri no dažādām partijām visā nopietnībā ir pateikuši, ka nekādu pensiju pēc gadiem desmit - piecpadsmit nebūs.

(Reply to this) (Parent)

Kurš bi runātu! Tas, kurš pāris stundu laikā vairākas reizes pamanās atgādināt, ka man ir tūkstots bērni?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā jau bija tikai fakta kostatācija konkrētās sarunas kontekstā, neba jau nu pārmetums kaut kāds vai kas tamlīdzīgs - vai tad ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tieši konkrētās sarunas kontekst[a tas izklausījās kā pārmetums. Bet varbūt es nepareizi dzirdu :DDDD

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka nepareizi.

(Reply to this) (Parent)

Vienīgā vieta, kur viens vai otrs tiek bāzts degunā, ir ciba, neesmu sastapis nevienu dzīvu cilvēku, kurš uzskatītu par savu pienākumu šādi izpausties.

(Reply to this) (Parent)

Nu, bērnkopība jau tāpat kā lauksaimniecība un zemniecība. Tas ir tāds dzīvesveids. :)
Man jau liekas, ka nav tik traki. Kaut kā tai vairošanās lietai pēdējās desmitgadēs pievērš daudz vērības. Agrāk pa lielam gandrīz visiem tie bērni bija, un kaut kā tika galā.
Problēma varbūt ir iekš tā, ka pie mums Dievzemītē kopumā bērnus īsti nemīl un drīzāk uzskata par traucēkli, un tad vēl velkas līdzi tā vācu audzināšanas maniere, ka galvenais, lai paēdis, nomazgāts un stāv klusu.
Tad protams vēl ir arī otrais grāvis - Es piedzemdēju. Mans bērns. Man pienākas.
Tā mēs te klumburējam no viena otrā.

(Reply to this) (Thread)

Nezinu, par to "man pienākas" - vai reizēm nenotiek piekasīšanās, ka lūdzējs nav gala dziļi noliecies un gana pazemīgi ceļos nokritis, un ka norūpējies, stresains, noguris cilvēks ne vienmēr spēj sevi un savu vajadzību ideāli nomārketēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nedomāju tik daudz materiālā nozīmē. Vairāk tādā tīri uzvedības. Man liekas, ka koncerti ar mazu, nepieskatītu bērnu piedalīšanos jau vien ir temats diskusijai, tikai negribas kasīties. Ir vecāki, kuri savu bērnu ieceļ dieva vietā. Šim dieviņam neko nedrīkst liegt vai aizrādīt, tai skaitā darīt pāri citiem bērniem. Tā manā uztverē ir tā prasīšana, ka pienākas.
Man arī negribētos teikt, ka bērna vecākam būtu jāasociējas ar norūpējušos, stresainu, nogurušu cilvēku. Tas ir tāpat kā reklāmās mēnešreizes dažreiz sauc par "šīm grūtajām dienām", laikam, lai no mazām dienām būtu skaidrs, cik grūti tas ir. :). Es tomēr gribētu pieturēties pie tā, ka bērni ir samērā normāla, patīkama un svarīga parādība. Ne varoņdarbs, ne misija, bet arī ne nieks kaut kāds.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, un bērni jau arī šo normālo vai nenormālo attieksmi ļoti labi jūt. Dziesmusvētkos ar sajūsmu vēroju jaunu pāri, kas lieliski tika galā ar trīs 4-8 gadus veciem bērniem, kamēr blakus vesela famīlija 5 pieaugušu cilvēku sastāvā visu koncerta laiku darbojās ap 10 gadīgu indigo princesi.

(Reply to this) (Parent)