Pasaule mainās tik ātri, ka jau mūsu vecvecāku paaudze vienas dzīves laikā zaudēja visu prātīgi krāto divas reizes. Tajos brīžos, kad patiešām izšķīrās būt vai nebūt, puslīdz varēja paļauties tikai uz savas tuvākās ģimenes atbalstu. Pat nevajag karu. Pietiek miera laikā uzrauties uz kaut kādu finansu afēristu un nekāda pensiju uzkrājuma vairs nav. Visa materiālā manta ir ļoti trausla, bet bērni tai sievietei paliek.

(Reply to this) (Parent)