Es nedomāju tik daudz materiālā nozīmē. Vairāk tādā tīri uzvedības. Man liekas, ka koncerti ar mazu, nepieskatītu bērnu piedalīšanos jau vien ir temats diskusijai, tikai negribas kasīties. Ir vecāki, kuri savu bērnu ieceļ dieva vietā. Šim dieviņam neko nedrīkst liegt vai aizrādīt, tai skaitā darīt pāri citiem bērniem. Tā manā uztverē ir tā prasīšana, ka pienākas.
Man arī negribētos teikt, ka bērna vecākam būtu jāasociējas ar norūpējušos, stresainu, nogurušu cilvēku. Tas ir tāpat kā reklāmās mēnešreizes dažreiz sauc par "šīm grūtajām dienām", laikam, lai no mazām dienām būtu skaidrs, cik grūti tas ir. :). Es tomēr gribētu pieturēties pie tā, ka bērni ir samērā normāla, patīkama un svarīga parādība. Ne varoņdarbs, ne misija, bet arī ne nieks kaut kāds.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, un bērni jau arī šo normālo vai nenormālo attieksmi ļoti labi jūt. Dziesmusvētkos ar sajūsmu vēroju jaunu pāri, kas lieliski tika galā ar trīs 4-8 gadus veciem bērniem, kamēr blakus vesela famīlija 5 pieaugušu cilvēku sastāvā visu koncerta laiku darbojās ap 10 gadīgu indigo princesi.

(Reply to this) (Parent)