chrono - Tolerance

oh, yes. es ļoti gribētu būt toleranta, bet pat zinu, ka tāda neesmu. tomēr, tā kā es zinu, ks nebūt tolerantam ir slikti, es cenšos to turēt "in check". ir viegli būt tolerantam, kad dzīvo savā kaut kādā drošā burbulī, kur neviens nerunā un tikai lasa bībeles, bet īstajā pasaulē nemaz nav tik būtiski, esi vai neei tolerants, galvenais, ko tu dari ar to savu toleranci vai netoleranci.

Pats uzstādījums, ka tolerance ir tikums, uz kuru jātiecas, ir muļķīgs. Tas mūsdienās it kā ieņēmis vecāku un daudz saprotamāku jēdzienu vietu, piemēram, labestība, lēnprātība utml. Tolerance mūsdienu izpratnē nozīmē pilnīgu principu neesamību un zero pretestības stāvokli, neatkarīgi par ko iet runa.

Apklusināt nevajag. Kontrargumentēt vajag. Dažreiz vajag izsmiet, nu piemēram antivakserus, reliģiskus fundamentālistus un tml.

Tā izsmiešana vairāk attiecas uz visādiem ļoti svarīgiem pamācītājiem kuri sevi uztver ļoti nopietni, gadījumā ja karalis ir tā sacīt pliks.

https://www.smbc-comics.com/comics/20090818.gif

Bet jā, piekrītu.

Man liekas, tu tāpat kā SSC autors pārāk daudz laika pavada internetā. Ārpus tā in-group un out-group, kā es to saprotu, cilvēki joprojām parasti atrod pēc citām pazīmēm, dzimuma, vecuma, tautības, rases, ienākumu līmeņa utt.

Kas attiecas uz toleranci. Apskatīsim konkrētu piemērs, kuru no šī izvēlies?
1) Būt netolerantam
2) Atcelt aizliegumu valstī darboties komunistiskajai partijai (supression!), respektēt un laipni izturēties pret tās darbību (respect and kindness!)

Manuprāt, tik plaši definēta tolerance, kas pieprasa ne tikai neaizliegt, bet pat respektēt pilnīgi visu, ir neiespējama. Viena cilvēka brīvība beidzas tur, kur sākas cita cilvēka brīvība. Ja kāda īstenotā politika apdraud mani, manu ģimeni vai dzīvesvietu, visi lozungi par toleranci kļūst filozofiska spriedelēšana. Tāpat arī viedokļa atšķirības attiecībā uz fiziskām, objektīvi izmērāmām patiesībām nevar kļūt respektējamas politisko ideoloģiju dēļ.

Ok, bet vai tas nav tāpēc, ka mums ir iespēja dzīvot tādā vidē, kura ir līdz šim izpildījusi Popera teikto par netoleranci pret tolerances (šaurā nozīmē) trūkumu?

Tepat kaimiņos Baltkrievijā piemēram ir cita situācija, kur par nepareizu uzskatu skaļu izteikšanu vari tikt piekauts līdz nāvei no varas iestādēm.

Maniem oponentiem bieži vien nav ne mazākās cieņas pret mani, viņi var domāt, ka tas, ko es daru, būtu jāpadara par nelegālu, aizliegtu, publiski nosodāmu vai pat tā vērtu, lai nomētātu akmeņiem.
Liberāli cilvēki turpretim bieži uzskata, ka var droši dzīvot monogāmā, heteroseksuālā ģimenē, kur sieva nestrādā algotu darbu, ka var droši izvēlēties precēties tikai ar savas rases un tautības cilvēku, un līdzīgi.
Tas rada nelīdzsvaru sazinoties. Viens nosoda otru tikai par to, ka viņš gribētu ierobežot kāda tiesības darīt citādāk, bet pret personīgajām izvēlēm iebildumu nav. Otrs atkal neciena savu oponentu, sarunu dalībnieku, vienalga, kā tādu, jo saskata viņa personīgajās izvēlēs un būtībā kaut ko nepieņemamu. Protams, ka šādā gadījumā, kad galēji iztrūkst cieņas, ir grūti "bagātināties un iemācīties ko jaunu".
Turklāt tā jauna iemācīšanās... visi mēs pārzinam, kādai būtu jābūt konservatīvai, kristīgai, "pareizai" dzīvei. Mēs to esam paaudžu paaudzēs redzējuši, vienalga, vai paši esam vai neesam praktizējuši. Taču diemžēl konservatīvajai nometnei bieži nav ne mazākās sajēgas par to, ko viņi runā, un nav arī vēlmes saprast, jo liberālā nometne ir burtiski vai metaforiski "jānomētā ar akmeņiem".
Man patiešām nav, kā bagātināties, sarunājoties ar musulmani, kurš pat manas sejas ieraudzīšanu jau uzskata par grēku, vai ar patriarhālu kristieti, kurš uzskata, ka man jāstāv mājās pie plīts ar 6 bērniem pie krūts. Es zinu viņu argumentus, zinu, ka viņi uz mani vispār neskatās kā uz cilvēku, lai gan man nav iebildumu pret viņu personīgajām izvēlēm, viņiem ir iebildumi pret manām.
Bagātināties var tad, ja ir kaut kāds kopējs saziņas lauks. To nevar izdarīt, ja kāds sarunā uzskata otru par zemāku, un šis otrs redz pirmajā apspiedēju. Tieši tāpēc man nav ne mazākās vēlmes "bagātināties" no konservatīvajiem cilvēkiem. Es viņus jau zinu, zinu attieksmi un argumentus, un vienā dzīves brīdī tiešām nāk atklāsme, ka nekādas bagātināšanās tur nav, un labāk ir palikt savā burbulī.
Pusaudža gados var taustīties apkārt un meklēt sevi, bet, kad ir izveidojies savs pasaules uzskats, var iestāties brīdis, kad tā visa ir tukša laika tērēšana, viss jau ir dzirdēts, un visas riebuma un izmējības pilnās sejas izteiksmes jau redzētas.
Ja cilvēkam ir līdzīgi, bet ne identiski uzskati - tur var bagātināties.

/Tieši otrādāk, jo līdzīgi domājošie cilvēki reti kad liek Tev pamatot savu viedokli un argumentus tā kā pretēji domājošie to dara. /

Nu jā.

Viņi ir boksa maiss.

Trenēties

Esmu bijusi vairākās latviešu nometnēs, kur teorētiski var viegli radikalizēties par nackonzervu, valkāt prievītes un zināt visas Vilku un Vilkaču dziesmas no galvas nu tā, ka reāli kļūt par ksenofobu arīdzan un vēl kaut ko. Bet aizpildot partiju šķirotavu, pirmās top3 partijas iznāk visliberālākās, kuras nevēršas ne pret lgtb, ne citas ādas krāsas cilvēkiem utt. Tā ka es varēju būt tajā vidē, tolerēt tikai to, ko atzinu par ok esam.