Fri, Sep. 22nd, 2017, 02:29 pm
32

Tikpat, cik 31. Kaut kā it kā tā kā +1, bet iznāk tikpat.

Fri, Sep. 15th, 2017, 11:08 pm
Filmas

Noskatījos Beauty and the Beast. Ļoti patika. Kaut kas aizkustinoši jauks, bet ne banāls.
Un... I love you, man! - nu tas vispār... nu tas bija kaut kas fantastisks!!! Es zinu, ka tā ir komēdija, bet tā bija tik fantastiska filma, vienkārši neizturami forša. Un man vienalga, ja kādam liekas stulba, tā bija viena burvīga, murrvīga, murrvelīga filma.

Thu, Sep. 14th, 2017, 08:12 pm
Besis

Jo laimīgāka un priecīgāka es konkrētajā brīdī jūtos, jo vieglāk ir mani saskumdināt ar "bet es taču pateicu tikai vienu frāzi". Kas tad vajag garu izklāstu, lai aizskartu?? Dažreiz pietiek ar vienu vārdu.
Šodiena sākās tik labi, bet tagad jūtos sāpīgi vientuļa. Nevis normāli vientuļa, bet sāpīgi.
Pie Velna oriģinalitāti, kāpēc es nevarētu būt vienkārši laimīga kopā ar citiem.

Wed, Sep. 13th, 2017, 07:39 pm
Dzīvokļa kopēja īrēšana uz specifiskiem nosacījumiem

Vēlos īrēt kopā ar kādu divistabu dzīvokli Centrā, Grīziņā, Teikā, vai īrēt vienu istabu no kāda, bet ar specifiskiem nosacījumiem, jo būšu tur reti, parasti tikai pa vakariem un naktīm, un tikai pāris naktis nedēļā, nu, varbūt kādreiz trīs. Tas ir izdevīgi cilvēkam, kas nevar viens atļauties īrēt dzīvokli, bet nevēlas arī dzīvot ar pastāvīgiem kaimiņiem. Virtuvē kaut ko vairāk par tēju vārīšu reti vai nemaz, dušu izmantošu, veļasmašīnu un ledusskapi nē. Man vajag vietu, kur reti, bet regulāri palikt Rīgā pa nakti, kā arī vadīt kursus. Tā kā vajadzīga arī nakts mītne, tad man nav izdevīgi īrēt ofisu. Nekādas ballītes nav paredzētas. Iepriekš tiktu ziņots, kad es tur būšu. Esmu gatava maksāt līdz 100 eur mēnesī, atkarībā no istabas. Tātad, plusi un mīnusi.
*
Plusi+
* Vari atļauties sev īrēt dzīvokli, jo kāds maksās kopā ar tevi, bet uzturēsies dzīvoklī reti un neizmantos bieži tehniku, nepiemēslos, nebūs jāstrīdas par ledusskapi, veļasmašīnu un virtuvi.
* Manā istabā būs tā iekārtots, lai būtu vieta vairākiem cilvēkiem, un svarīgi - kamēr es tur neesmu, tu drīkstēsi šo istabu izmantot, ja vien atstāsi tieši tādā kārtībā kādā pameti. Varēsi tur uzņemt viesus, rīkot dzimšanas dienas, tā būs pa pusei tava istaba.
* Ja vien istaba nebūs ļoti maza un tajā būs ērts skapis, varēsi tur uzglabāt kaut kādas savas mantas, kurām gan nevarēsi nākt pakaļ, ja man būs pasākums.
* Ja mēs labi sapratīsimies, būs iespēja arī kādreiz sarunāt istabu tev ballītei, es varētu arī kādreiz savus plānus pamainīt, bet apsolīt nevaru.
* Esmu kārtīga, tīrīga, netrokšņošu pa naktīm.
*
Mīnusi-
* Nebūs tā, ka dzīvoklis būs tev vienam pašam, tajā tomēr kāds nāks, un būs arī pāris vakarus nedēļā viesi, kuru laikā būs jāievēro mērens klusums bez skaļas mūzikas un ballītes.
* Ar saimnieku būs jākārto viss pašam, maksāšana, dzīvokļa apskates, komunālo sūtīšana, es tikai pārskaitīšu katru mēnesi savu summu.
* Pirmtiesības izmantot manu istabu būtu man, ja tu gribētu, tev būtu ar mani jāsarunā, un, ja mums vajadzētu to abiem reizē, tiesības būtu man.
* Koplietošanas telpas tev būtu jāuztur normālā stāvoklī, par tavu istabu vienalga, bet netīra vieta man neder, kur uzņemt cilvēkus.
* Man, protams, būtu atslēga, jo tā skaitās mana istaba.
* Dažreiz ar mani nakšņos vīrs vai arī viņš viens pats un arī viņam būs atslēga.
*'
Meklēju pazīstamu, zināmu vai caur paziņām zināmu cilvēku, jo nevēlos tikt piečakarēta. Ja kāds var ieteikt kādu, kas varētu gribēt šādi īrēt dzīvokli, padodiet viņam ziņu! Var būt arī divi cilvēki un trīsistabu dzīvoklis, bet manai istabai ir jābūt izolētai.

Sun, Sep. 10th, 2017, 08:22 pm
Koknese n stuff

Koknese liekas plaša, zaļa pilsētiņa (nesaprotu, kā ar gandrīz 3000 iedzīvotāju tā neskaitās pilsēta, ja Viesīte tāda ir ar 1300). Pilsdrupās biju bijusi, tur ir tīri jauki. Visjaukāk bija pašaut ar loku. Kreisā krūts kā smējās instruktors man kā amazonei gan būtu jāgriež nost, jo briesmīgi traucēja un ar pēdējo šāvienu es arī iešāvu ar stiegru pa to visai pamatīgi. Dabas taka bija jauka, daudz skaistu ielu ar lieliem, veciem kokiem, jauka ēstuvīte...
Un tad Likteņdārzs. Tādu stulbumu, no kā izpūsts drausmīgs furors, es vēl redzējusi nebiju. Kas tur ir ko redzēt? Nekas. Viss tukšs, nesataisīts, būtībā nekā nav, pilnīgi nekā. Nākamgad plānots pabeigt, bet nez, kas tad tur būs. Smieklīgi.
Bet Pujāta izteikumi par to, ka nevajag ietekmēties no budistiem tādas vietas tapšanā. Tajā "nākšoties" uzstādīt krustu. Nāksies??? Kā tas ir nāksies???????

Sat, Sep. 9th, 2017, 09:07 pm
Besīgā LGBT subkultūra

Kā man derdzas, ka tas viss nav par to, ar ko tu veido attiecības un nodarbojies ar seksu, bet gan par spalgām balštelēm, košām krāsiņām, manierīgu gorīšanos un nebeidzamu, cukurotu popkultūru. Pamēģināju parunāties ar kaut kādiem cilvēkiem, protams, saskaros ar bifobiskiem, debiliem komentāriem, ar kādiem viņi zāģē paši to zaru uz kā sēž.
Varu saderēt, ka šai subkultūrai nav ne mazākās vēlmes iegūt kaut kādas tiesības, jo citādāk nevarēs ņerkstēt. Nesaprotu, kā kaut viens normāls LGBT cilvēks var to visu izturēt. Un arvien mazāk brīnos par to, ka mūs visus ienīst, jo es arvien vairāk un vairāk ienīstu visu to glumo kompāniju, kas ir pārņēmusi vadību un aizēno visus LGBT cilvēkus, kas nevēlas piederēt pie šīs norobežotās un šaurprātīgās kompānijas. Grūti atrast vēl stereotipiskākus cilvēkus, kā tos, kas aktīvi darbojas LGBT komūnās. Liekas, ka viņiem savas galvas vispār nav, visi štancēti pēc varbūt ne gluži viena, bet dažiem paraugiem.
Man bija cerība, ka citās valstīs tā nav, bet, papētot un parunājoties, ir pat vēl trakāk. Visa tā bezgaumība, stereotipi, jušanās pārākiem par visiem "vienādajiem" jetero cilvēkiem, lai gan paši ir vēl vienveidīgāki.
Jā, izlādēšanās, bet mans izpētes darbs ir beidzies ar jau diemžēl paredzamu iznākumu. Tā ir konkrēta, ļoti noslēgta subkultūra, pilna ar aizspriedumiem un stereotipiem, un tai ir maz sakara ar reālu cilvēktiesību aizstāvību.

Mon, Sep. 4th, 2017, 06:14 pm
Kāzas

Netiku uzaicināta uz kāzām, kuru rīkošana tika ar mani apspriesta. Cilvēks iztērēja daudz naudas, jo uz jautājumu - kad tad beidzot pārvāksies prom no vecākiem? - bija atbilde, ka nevar, jo kāzas dārgi. Tātad nauda tika pamatīgi tērēta, pat tik daudz, ka nevar atļauties īrēt dzīvokli.
Tā nu tas mūsdienās ir. Iztērē ļoti daudz naudas, bet viesus uzaicina kādus 10. Un ne tāpēc, ka negribētu, vai nebūtu, ko aicināt, bet tāpēc, ka "nevar atļauties". Nu nez, es būtu labprāt palīdzējusi rīkot, atnesusi groziņu un pati maksājusi par nakšņošanu, lai tikai tur būtu. Bet nē, galvenais nav būt kopā ar cilvēkiem, galvenais ir greznība.
Nu, tad ej arī pa visiem vējiem.

Sun, Sep. 3rd, 2017, 01:10 pm
Visai drausmīgs sapnis

Biju kaut kādā nesaprotamā vietā, kurā bija normāli ēst roņus. Virtuvē vairāki stāvēja uz galdiem, tos cirta gabalos. Un viens nemira. Tas bija sevišķi milzīgs, pelēks ronis ar mīlīgu purniņu. Tam nebija jau lielākās daļas no vidusdaļas uz leju, gar atlikušajiem sāniem bija noplēstas platas miesas loksnes, tāda laša krāsas miesa.
Un viņš mīļojās ar cilvēkiem, kas gāja garām. Kā kaķis mēģināja nomazgāt asinis no atlikušās ķermeņa daļas. Es teicu, ka tā nedrīkst, bet visi atbildēja, ka tā ir viņa paša vaina, ka nemirst, un vēl pakasīja aiz austiņas, sakot "mūsu mazais, dīvainais nemirējs". Tā viņu cirta un cirta. Ciršanu es neredzēju, bet dzirdēju brēcienus no virtuves. Nezinu, cik bija atlicis, kad viņš beidzot nomira, bet tas notika.
Es gāju ārā, apsēdos sniegā, un ilgi raudāju.

Sat, Sep. 2nd, 2017, 05:56 pm
Wiii !!!!!! <3 <3 <3 Murrrrrrkt!!!!!!!!!

Es esmu tik šausmīgi iemīlējusies savos grāmatas tēlos.

Sat, Sep. 2nd, 2017, 05:22 pm
Meh

Man arvien vairāk riebjas visa tā aizvainojuma kultūra. Viena transpersona, ko Loreal izvēlējās par modeli, izbļaustījusies, ka visi baltie ir rasisti utt, un, protams, ir atlaista. Ai, ai, fui Loreal...
Līdz nelabumam apnicis tas, ka visi var uzvesties, kā vien vēlas, apvainot visus, ko vien grib, šļūkt uz citu nopelniem un vispār būt nereāli rasistiski (jā, es to lietoju un lietošu prastākajā nozīmē), izņemot, ja tu esi balts, hetero un cis. Uz baltajiem var dirst virsū, cik vien spēka, un nē, ar melnīti, transpersonu vai lesbieti viss ir kārtībā, viņi vienkārši ir aizvainoti un viņiem vienmēr ir taisnība.
Nu kad pasaule sāks tiešām līdzvērtīgi skatīties, nepiešķirot privilēģijas NEVIENAM???

Fri, Sep. 1st, 2017, 06:45 pm
Poly

Izlasīju ļoti labu domu. Vairs neatceros kā citādu, bet doma bija tāda:
Monogāmi cilvēki jūtas vientuļi un vēlas attiecības, būt ar kādu kopā, un tas būtībā ir normāli, ka gribas pāri, precēties vai būt attiecībās, jo būšana pārī tiek uzskatīta par normālo un vēlamo dzīvesveidu. Tas nebūt nenozīmē, ka viņi ir nepilnīgi paši par sevi, ka viņiem ir problēmas ar sevi. Tas ir normāli, ka gribi attiecības.
Tad nu poliamoriem cilvēkiem ir tieši tāpat. Tas, ka viņi jūtas divatā vientuļi un vēlas vēl kaut ko nenozīmē, ka ar viņu attiecībām kaut kas ir nepareizi vai slikti. Viņiem vienkārši normālais, vēlamais dzīvesveids ir tāds, ka ir vēl kāds, un ir pilnīgi normāli ilgoties pēc tā trūkstošā elementa, tāpat kā vienatnē pēc otrās pusītes ilgojas monogāmie.
Un tajā nav nekā nepareiza, slikta vai nesaprotama, taču es saprotu, ka to laikam vēl pat pēc 1000 gadiem nesapratīs un nepieņems.

Wed, Aug. 30th, 2017, 10:49 pm
Vēja ēna

Daudzi saka, ka grāmata kopumā laba, bet nu drusku tā kā par daudz... nu, visa. Nē, taisni tā kā man patīk. Man patīk, ka ir daudz visa.

Wed, Aug. 30th, 2017, 06:09 pm
Skolniecītes

Vienai patīk Grajo. Man ļoti iepatikās. Ieteicu pretim Universe217. Cerams arī patiks. Forši, ka skolniecēm patīk metāls.
*
I am the Sea, you belong to me.

Wed, Aug. 23rd, 2017, 08:02 pm
Grrr, atkal par telpām

Nu tās telpu cenas ir neaptveramas. Mazs piedāvājums telpām līdz 10 cilvēkiem, bet daudz lielas zāles, un pamēģini tik ieminēties, ka maģijas kursi. Man ļoti negribas melot, teikt, ka kaut kas cits, jo beigās noklausīsies un vēl nez kas, un taisīs traci. Un cenas tiešām ir nenormāli lielas. Man vajag parastu telpu, nevajag ne kaut kādu tāfeli, ne papīru, ne kafijas pauzes, vajag Centrā vai tā tuvumā vietu kādiem 8 cilvēkiem, kur cilvēcīgi apsēsties un mierā nodarboties. Un nu nekādi. Divos ezotērikas centros jau atteica, jo neatbilst viņu programmai.
Derētu pat kaut kāda viesistaba izīrējama. Nevajag neko lielu, bet vai nu tādu nav, vai es nemāku atrast. Daudz labprātāk īrētu no kāda pazīstama, jo tad vismaz zinu, ka viņš vai viņa neiebilst pret to, kas tur notiek.
Nu besis pilnīgs. Tā kā darnojos uz ziedojumiem, nevaru atļauties daudz maksāt no nelielās naudas, ko par to visu ieņemu.

Mon, Aug. 21st, 2017, 09:48 pm
Uztaisīju arī savu listi

No labākā uz sliktāko:
*
Blood and gold
The Queen of the damned
Interview with the vampire
Blackwood Farm
The vampire Lestat
The Vampire Armand
Vittorio the Vampire
The Tale of the Body Thief
Prince Lestat
Memnoch the Devil
Merrick
Pandora
Blood Canticle
Prince Lestat and the Realms of Atlantis
*
Kāds, kas ir lasījis, domā citādāk?

Mon, Aug. 21st, 2017, 09:12 pm
Vampīru hroniku posts

Man patika visas grāmatas, līdz pat Blood Canticle, kas ir aizpriekšpēdējā grāmata. Tā iznāca jau sen - 2003. gadā. Viedoklis par to ir visai viendabīgs - slikta. Līdz tam man patika katra grāmata. Kāda vairāk, kāda mazāk, bet patika visas, arī New tales of vampires. Blood canticle tika pieteikta kā pēdējā sērijā, un tā arī palika manā gaumes listē pēdējā, pēc Pandora un Memnoch the devil.
Pēc tam Raisas fani vienojās kopējā satraukumā, kad 2014. gadā pēc ilgā pārtraukuma tomēr parādījās vēl viena grāmata. Gaidas bija lielas, daži bija pilnīgi pārlaimīgi, citi - skeptiski, jo Blood Canticle lika domāt, ka autore ir zaudējusi mūsu. Es biju pie otrajiem, es biju diezgan skeptiska. Tomēr Prince Lestat man patika. Varētu to likt tieši virs minētajām trim nemīļākajām grāmatām, bet, ņemot vērā, ka tikai Blood Canticle man patiešām nepatika, tas tomēr bija jauki, pēc pārtraukuma saņemt vēl vienu grāmatu.
Tad 2016. gadā iznāca Prince Lestat and the realms of Atlantis. Es jau biju mazāk skeptiska, jo iepriekšējā man patika, bet... nu ārprāts, ārprāts. Tā grāmata ir šausmīga. Daudziem nepatika Prince Lestat, jo tā iezīmēja it kā jaunu pagriezienu, taču man patika. Citi atkal fano par abām, bet es nesaprotu. Pēdējā ir vienkārši šausmīga manā skatījumā. Nekam tur nevar izsekot līdzi, nezaudējot interesi, viss ir samocīts un neīsts, un garlaicīgs. Nu vienkārši pilnīga katastrofa.
Es nespēju tam noticēt. Blood Canticle vismaz bija lasāms. Tajā bija normālas vietas, bet šis... nu kauns, vienkārši kauns. Zinu, ka ne visiem tā liekas, bet man pašai ir skumji, cik ļoti man šī grāmata nepatika, ja citas ir tik labas. Ir cilvēki, un tādu pat ir daudz, kas atzīst tikai pirmās trīs par īstajām, tad ir tādi, kas vēl pieskaita dažas klāt, bet ne Blackwood Farm un tālākās, taču man līdz šim ir vairāk vai mazāk paticis viss, izņemot šo apkaunojumu, šo pilnīgi drausmīgo, neciešamo darbu, kas man atgādina fan fiction, jo negribas pat ticēt, ka šo murgojumu ir rakstījusi tā pati rakstniece.
Nu šausmīgi, nu tiešām traģiski.

Sat, Aug. 19th, 2017, 04:25 pm
Mazpisānu augstā kultūra

Šodien biju uz kārtējo pasākumu Jēkabpilī, kas lika vilties. Pastaiga pa kapiem ar vēsturisku stāstījumu. Likās interesanti, kāpēc neaiziet, ja jau jūtos pārāk slikti, lai brauktu uz Rīgu. Aizeju... un tur kārtējais maspisānu murgs. Cilvēks, kas stāstīja, daudz zināja, viņam tēma interesēja, nav runa par to, ka nebūtu tur, par ko runāt. Nē, ne tādā ziņā, bet nu pavisam nopietni - es varētu stundas laikā iemācīt šādam personāžam pašus pamatus pasākumu organizēšanā, un, tos pielietojot, viņš varētu pie labas gribas uztaisīt kaut ko normālu. Tak nav paša pamata, kādu patiesībā cilvēks var pats izdomāt, ja pamēģina domāt un palasa kādus 5 rakstiņus internetā.
Bet nē, šādi lauku cilvēki vienmēr iedomājas, ka saiģot tāpat, neko nevajag mācīties. Es vienkārši tā iešu un stāstīšu, un viss būs čotka.
Aha, čotka tiem trīs cilvēkiem no apmēram 20 cilvēku grupas, kuriem palaimējas kaut ko dzirdēt. Čotka tiem 5, kas nav seniora vecumā un var izskraidīt līdzi. Pašam lepni krustiņš ap kaklu un tā tikai runā par cēlajiem kristiešiem, bet pamanīt to, ka veci cilvēki grib dzirdēt, ka viņiem ir grūti tik ātri tikt uz priekšu, nevar. Stāsta kaut ko tiem trim, kas šaurajās kapu taciņās ir rindas priekšgalā, un stāsta nebūt ne skanīgā balsī.
Te mēs redzam pasākumu vadīšanas postu. Ir plāns, ir stāsts, kas ir jāizstāsta, ir taka, kas jānoiet, un tas ir numur viens svarīgākais tajā visā. Vai cilvēki kaut ko dzird un redz, tas ir pie kājas, galvenais ir pašam vārīties savā pareizības apziņā, izpildot plānu.
Taisot pasākumu, kurš ir labi regulējams, ir vienmēr jāsaprot, ka svarīgākais ir tas, ka cilvēki kaut ko piedzīvo, kaut ko uzzina, kaut ko redz un dzird. Pasākuma plāns bez tā visa ir pilnīgi bezjēdzīgs, jo to, ko tu tur rādi un stāsti, tu pats jau zini, un tam, ka tu izstāsti, ir 0 vērtības. Svarīgi ir tas, ko klausītāji dzird. Ja tu nesies uz priekšu marša tempā, cenšoties paspēt iziet visu maršrutu, bet klausītāji tev skrien pakaļ, mēles izkāruši, mēģinot kaut ko saklausīt, tad tu vari to visu savu labumu iebāzt kaut kur dziļi, dziļi.
Kas būtu jādara, redzot, ka cilvēki neiet tik ātri, kā tu esi ieplānojis, un ka viņi patiesību sakot nemaz nav tik aizrauti? Vispirms tas ir jāierauga, novēršot acis no sevis. Jāpaskatās ar apkārt. Un tad ir ar viņiem jārunā - vai es eju par ātru vai arī jūs varētu pārtraukt savstarpējās sarunas un netraucējot citiem kārtīgi sekot man? Vai arī varbūt iesim lēnāk, neiziesim visu maršrutu, bet paspēsim normāli visu apskatīt. Varbūt jums ir laiks pagarināt pasākumu?
Tu neesi te nekāds karalis. Tu te citiem pakalpo patiesībā, un tas, ko viņi saņem, ir galvenais. Ja izrādās, ka viss iet pārāk lēni, tev ir jāizsvītro daži apskates objekti nevis jādzen cilvēki ātrāk nekā viņi grib un var paiet. Un vienalga, ka tev gribējās pastāstīt, tam nav pilnīgi nekādas nozīmes.
Un saturs. Kapi - tie ir dzīvesstāsti. Tev interesē kaut kādas specifiskas detaļas, bet citiem diez vai. Citiem interesē, kā tas bija dzīvot tajā laikā, kad konfesija noteica visu. Kā tas bija, un kāpēc tā bija, kad pēkšņi ienāca tūkstošiem pareizticīgo, un bija nepieciešami kapi. Kāpēc baptistus negribēja glabāt kopā ar citiem kristiešiem? Kādas bija tā laika vērtības? Ne jau par visu, bet tos sausos faktus var ļoti viegli papildināt ar 10 teikumiem visa pasākuma laikā, kuri liek izjust, kā tas bija, padomāt, ar ko tie laiki atšķīrās no mūsdienām, nevis tikai vāvuļot par tādām un šitādām kapu apmalītēm. Cilvēki grib dzirdēt kaut ko nozīmīgu, un tad papildus par kapu apmalītēm. Kapu apmalītēm nav savas īstas esamības ārpus cilvēka dzīves.
Bet neviens šajos mazpisānos nekam tādam nepiekristu, jo mācās kaut ko darīt tikai kaut kādi pilsētas tirliņi. Mēs tāpat zinām, kā ir jādara.

Sat, Aug. 19th, 2017, 02:58 pm
Grāmata

Izlasīju Hermaņa Zūdermaņa "Kaķu laipu".
Nav runa par kaķiem, bet gan par karu, morāli un mīlestību. Lasu, ka darbs nav diez ko populārs un rakstnieks ir gandrīz aizmirsts. Man gan ļoti patika. Romanticētā dzimtenes mīlestība mani neinteresēja, bet es māku šķirot. Regīnas tēls laikam ļoti ilgi paliks atmiņā.
*
Zināms, es piederu pie citiem, pie tiem, kas visu savu dzīvi mētājas starp labo un ļauno un nevar miglā atrast īsto ceļu. Ko daba no mums prasa, liekas netīrs un grēcīgs, un, ko no mums grib cilvēku nolikumi, tas šķiet tukšs un bezgaumīgs. Starp spītību un bailēm mēs šaudāmies šurp un turp. Mēs tīkojam pēc citu svētības, kurai mēs neticam, un trīcam un baidāmies no citu lāstiem, par kuriem smejamies.
- - -
Savu sirdi es toreizatdevu jaunības muļķības radītai un jau sen izdzisušai liesmai, noturēdams kādu klīrīgu jaunkundzīti, kura man jau sen neko nenozīmēja, par visaugstāko un padarīdams to par savas rīcības soģi, kurpretim no sulīgās, visspēcīgās cilvēcības es tai laikā, šausmās nodrebēdams bēgu un vairījos.
*
Šī ir grāmata, kurā īstā mīlestība bija grēcīgā, pavedinošā un ļoti dzīvā mežone, nevis mācītāja meita, pareiza un svētulīga jaunuve. Tā laika grāmatās tā gandrīz nekad nav. Tur parasti ir kāda tīra dvēsele, kuru varonis mīl, bet viņu pa ceļam kārdina tāda kā Spīdola, kura simbolizē visu ļauno, un parasti vai nu iet bojā vai labojas, kamēr jauneklis beidzot iegūst savu šķīsto Mariju.
Šeit jauneklis izvēlējās ārpus morāles stāvošo mežoni, protams, par vēlu, bet tomēr.
Es vispār nezinu vairāk nevienu cilvēku, kas lasa šādas grāmatas, rakstītas vēl pirms 20.gs. Vienīgi mamma. Vēl viens cilvēks bija, bet nomira. Taču man tādas patīk. Show, dont tell man jau ir pilnīgi apriebies, un patīk kaut kas tāds, kas asociējas ar dziļumu, kāds iespējams tikai iztēlē, jo vecās grāmatās nav sīku detaļu. Tur ir teikts, ka "viņam bija tā, it kā pasaule grūtu kopā", bet nevis sīki un smalki izstāstīts, kā tieši viņa grūst. Man patīk abi, bet pirmais laikam tomēr par vairāk, lai gan tagad neviens vairs nevar atļauties tā rakstīt.

Thu, Aug. 17th, 2017, 07:56 pm
Murrristjans

Ir tāds viens. Patīkami parunāt. Par pārējo tad redzēs. Un man šķiet, ka tiešām redzēs. Maķedonija ir sasodīti tālu, bet... nu un tad? :P

Tue, Aug. 15th, 2017, 08:20 pm
Maģijas kursi

No septembra sākuma vai vidus plānoju jaunu maģijas grupu. Var vēl pieteikties.

20 most recent