Sun, Nov. 19th, 2017, 06:34 pm
Zvaigžņu Sīra

Redzēju viņu mana Barona rokās tādu pērļaini vizošu kažociņu. Viņš iedeva viņu man rokās, mēs samīļojāmies, viņa tāda liega un spožām acīm. Tad viņš viņu paņēma atpakaļ un uzmeta debesīs, kur viņa aizlidoja, saplūstot ar zvaigznēm. Tad viņš teica: "Viņa nav no tiem, kas paliek šeit, tu taču to jau zināji. Viņa tagad ir Zvaigžņu Sīra".
Tā arī ir, viņa nav no tiem, kas paliks šajā plānā. Viņa vienmēr ir bijusi eņģelis.

Fri, Nov. 17th, 2017, 12:15 am
Pieņemšana

Prāts saprot, bet jūtas apmulst, jo vienmēr viņa ir mani sagaidījusi JP mājā. Viņa vienmēr tur ir bijusi, un rīt man vajadzēs pirmo reizi iet pa durvīm mājā, kurā viņas nav. Un ir tā tik bieži aprakstītā sajūta, it kā kaut kā tomēr... zini, ka nē, bet sajūtās tas viss ir tik neatdalāmi savijies, ka nevis nevar noticēt, nē, bet tomēr ir kaut kāds gļuks, ka... pat nevar pateikt.
Tas laikam ir tas grūtākais, tikt pāri tam laikam, kad kaut kur dziļi iekšā ir sajūta, ka viņa te vēl kaut kur ir. Tā ikdienišķā sajūta, ka ielec klēpī. Tas ir kaut kas nesaprotams un neizskaidrojams, bet ļoti daudzi cilvēki šo sajūtu piedzīvo.
Cilvēki nesaprot un nepieņem nāvi. Laikam tikai tā mēs spējam izdzīvot. Tas laikam ir kaut kāds aizsargmehānisms, kā apiet domu pašam par savu nāvi.

Wed, Nov. 15th, 2017, 02:09 am
Sirsniņa

Paradīze tiešām ir tur, kur visi tavi mirušie kaķi skrien tevi sagaidīt.
Bail iet gulēt, bail no sapņiem.
Bet varbūt... varbūt atkal jutīšu, kā kāds neredzams ielec gultā un pieritinās pie kājām. Un neskatīšos, jo ir labi un nekad mūžā no tā nebūtu bail. Bail ir no sapņiem, ne viņas.
Parīt vai aizparīt atgriezīšos mājās, kur viņas vairs nav. Kur Sīra, tur mājas, tā mēs teicām. Mājas ir un būs, bet kādu brīdi tukšas un aukstas. Paņemšu Piksīti zem segas, lai nomierinātu, jo viņa nelaimīga, jūt, ka mājās bijusi Nāve. Ja kaķi vienkārši aizved citur, viņi ir mierīgi. Sīra bija pavisam rāma, kad aizveda Nimi un Aīdu. Tomēr Triksīte un Velis jūt, ka kaut kas ir noticis.
Jā, es ņemšu citu kaķi. Ne Sīras vietā, bet Sīrai par godu izglābšu vēl kādu pamestu dvēselīti. Tāpat kā es paņēmu Nimi nevis Midas vietā, bet tieši Midai par godu.
Sīra bija izcila. Es mīlu visus savus kaķus, bet tik labsirdīga, mīlestības pilna un stipra kaķa man nav bijis un nebūs. Tāda kombinācija vienkārši nav iespējama. Viņas dzīve visus 9 gadus bija aptumšota ar daudzajām slimībām, bet tām pa vidu bija gaiši un laimīgi periodi, daudz garāki un nozīmīgāki par grūtajiem, jo Sīra bija tik ļoti stipra, tik apņēmīga un drosmīga. Tāda viņa palika līdz pēdējam. Mīļa, sirsnīga un ļoti, ļoti stipra.
Mana Sirsniņa.

Wed, Nov. 8th, 2017, 02:06 pm
Grrr

Kā man gribētos mācēt aizmigt un viss. Mani vienmēr mocījis bezmiegs, bet, ja vakarā piedzīvots kas tāds, kas prasa risinājumu, bet vakara gaitā tas risinājums nav atrasts, tad ir vispār sviests. Un tas nekas, ka risinājuma atrašanai vēl ir laiks, pat dienas vai nedēļas. Nē, tas ir jāatrod tieši šovakar, šonakt, līdz rītam. Smadzenes tiešām neatkarīgi no apzinātas kontroles maļ un maļ uz riņķi, uz nekādi nevar nomierināties.

Sat, Nov. 4th, 2017, 06:36 pm
Es pārāk daudz strādāju

Vai kas tāds būtu iedomājams? Es tiešām par daudz strādāju un par maz atpūšos. Kad esmu Rīgā, tad vēl kaut cik, bet tā... jā, ar FB pārtraukumiem, bet bieži norukāju 12h. Tas tak nav normāli... Varbūt tāpēc pēdējā laikā kaut kāds nīgrums nāk virsū.

Fri, Nov. 3rd, 2017, 03:15 pm
Gods un cieņa

Man sāk likties, ka gods un cieņa ir tikai politiķiem, kuriem to var aizskart, un man. Es samērā bieži par kaut ko domāju, ka tas ir bezgodīgi un necienīgi, bet nemanu citus jebkad kaut ko tādu pieminām. Liekas, ka lepnums, gods un cieņa vairs nepastāv. Ka tas "man vienalga, ko citi par mani domā" vairs nestāv uz "jo es pati zinu savu vērtību, kas ir augsta", bet uz "a man pašai vienalga, ka šļocka".

Tue, Oct. 31st, 2017, 02:01 pm
Kursi

Esmu tiešām atradusi piepildījuma sajūtu, mācot manus skolniekus kursos un veidojot savus seminārveida pasākumus. Tas ir tas, ko es gribētu darīt visu mūžu (vismaz šobrīd man tā liekas). Tiešām patīk, nu tā, ka ļoti, ļoti.

Mon, Oct. 30th, 2017, 12:35 pm
Aizbraucēju attieksme

Es no sirds gribētu, lai aizbraucēji iemācītos pārtraukt attiecības ar tiem, kuru dēļ ir grūti atvilkt savu pakaļu līdz Latvijai, vai aiziet ciemos, ja esi atvilcis. Tā sūdzēšanās, ka visi rauj uz pusēm, kad atbrauc, man ir pilnīgi apnikusi. Ja tev neinteresē tā stulbā vecmāmiņa, kas tevi vienmēr gaida, tad pasūti viņu. Ja tev nav svarīgi tavi vecie draugi, tad pasūti viņus, nevis tēlo nez kādu ieinteresētību, lai pēc tam sūdzētos, ka tevi grib redzēt.
Tā es jau vienreiz skatījos, kā māte raud, kad meitiņai labpatīkas viņai acīs skatoties sūdzēties, kā viņa grib tikai ar draugu pavadīt laiku, bet visādi radi traucē, un vajadzētu jau laikam aizbraukt, jo viņi drīz var nomirt.
Es gribētu, lai man acīs pasaka - man ir cita dzīve, tu man tajā neesi piederīga, tāpēc es ciemos nebraukšu. Tas ir godīgi, nevis šitā mūždienīgā čīkstēšana, ka visi grib satikt un cik ļoti tas riebjas. Aiz mīlestības un draudzības grib satikt, jo ilgojas, jo saglabā ilūziju, ka tu neaizbrauci projām, jo te tev nekā nebija, lai gan, protams, neviens nebrauc prom, ja te kādu patiešām mīl un grib satikt regulāri. Tie ir meli, ko palicēji izdomā, nespējot pieņemt, ka aizbraucējiem viņi patiesībā ir pie vienas vietas un lielāka alga ir viss, kas interesē.
Un tas ir normāli. Ja tev nav kā dēļ palikt, tad arī lielāka alga ir kaut kas, bet tāpēc vien jau nevajag tēlot kaut kādu ieinteresētību palicējos, sevišķi vecāka gadagājuma rados, kuriem nav tās sajūtas, ka čatiņš ir satikšanās un normālas attiecības.
Es uzskatu, ka tad vai nu tu brauc un tiecies, un izturies cilvēcīgi, centies saglabāt attiecības, vai arī acīs skatoties pasaki "piedod, man žēl, bet es tagad dzīvoju citur un tu manā dzīvē vairs nekādu dalību neņem". Tas ir daudz cienījamāk nekā dirsināt visus ar tiem neaptverami sāpīgajiem izteikumiem par to, kā tu patiesībā nevienu ne mīli, ne uzskati par radu, draugu, jo tev neinteresē viņu jūtas un uzskati tās par apgrūtinošām.
Tā ir kaut kāda slimība Latvijā. Palicēji, kas cer un gaida, un aizbraucēji, kuriem ir viss jauns un skaists, un palicēji ir tikai svaru bumbas, kas negribētas karājas pie kājām.

Sun, Oct. 29th, 2017, 08:20 pm
Velīša nedienas

Izrādās, šis peles tomēr ēd. Ar visu asti nesakošļātu. Viņš tās arī atvem. Tas nu tiešām bija viens no pretīgākajiem skatiem manā mūžā. Ar visu asti un ķepiņām. Un nebija skaidrs, vai tur ir visa pele, vai arī kaut kur vēl mētājas neapēsta galva.

Sat, Oct. 28th, 2017, 12:54 pm
Besis kubā

Kāpēc dažiem cilvēkiem ir tik grūti likt otru mierā un atļaut nomierināties, ja otram ir slikti? Es pat neprasu ne uzmanību, ne lutināšanu, ne lai man pienes tēju un sedziņu, es skaļi negaudoju līdzi sērīgām dziesmiņām, es vienkārši gribu, lai mani liek mierā. Ja ir svarīgs jautājums - protams, lūdzu, saki, bet citādi - atrodies savā, ne manā istabā, un netraucē mani.
Bet nē... tas ir daudz par daudz prasīts. Vajag mētāt jokus, skaņi smieties, visu laiku mēģināt iesaistīt mani sarunā, ākstīties un trakot, kamēr man asaras sāk birt. Un vienīgais veids, kā to pārtraukt, ir sarīkot histēriju ar kliegšanu un trauku plēšanu, jo citādāk cilvēks vienkārši nesaprot, ko nozīmē "likt mierā".
Tas tiešām ir tik grūti??? Es būtu varējusi jau no sākuma izgāzt savas negācijas pret otru cilvēku, bet vienīgais, ko es gribēju, ir miers, klusums un ļoti aktīva mierā likšana, lai es varu get my shit together. Bet nē. Tas ir daaaaaaaudz par daudz prasīts, tā vietā vajag man izbojāt garastāvokli līdz asarām un panākt traci.
Un tad jājautā - kuram te ir PMS pielīdzināma histērijas lēkme - man, kas gribēja to klusi pārdzīvot, nevienam netraucējot, vai tam otram, kurš nespēj un nespēj rimties ākstīties un mani apzināti tracināt (jo kā lai nosauc to citādāk, ja ir skaidri teikts - ja tu turpināsi, es sākšu raudāt?).
Nekad nepārvērtējiet otra pacietību, ja viņi saka "liec mierā". Dažreiz tas ir varbūt ja ne dzīvības un nāves jautājums, tad mēreni nepatīkamas vai pilnīgi traģiski sabojātas dienas jautājums gan.
likt mierā dažreiz ir lielākā cieņa, ko tu pret cilvēku vari izrādīt, noliekot malā savas sīkumainās, stulbās iegribas pēc komunikācijas.

Thu, Oct. 26th, 2017, 02:55 pm
Shining

Es nezinu, ko bez tevis darītu. Tu ciet un plosies manā vietā, lai man tas nebūtu jādara. Paldies.

Mon, Oct. 23rd, 2017, 10:55 pm
Aizskārumi un muļķības

Pamanīju kaut kādu nelāgu pazīmi. Ļoti sen tā nebija bijis. Pavisam viegli nepatika klausīties, kā manas tievās un pat kaulainās druškas sūdzas, ka esot resnas govis un gribētu būt daudz tievākas. Ne tā, ka man būtu pašai par sevi sabojājies viedoklis, bet nu nepatika pēkšņi tā doma, ka viņas manī redz govi, jo tāda es esmu, ja viņas ir resnas. Pilnīgs begemots, lai gan M/L izmērs, nevis XXXL.
Un vienmēr jau saka, ka tas tikai pašai uz sevi, ka tā tāda gaume par savu izskatu, bet nu sorrry, es nekad mūžā tam neesmu ticējusi. Ja tu domā, ka tev, lai būtu skaista, ir jābūt 34 izmēram (nepārspīlēju, jā, tiešām 34) un tavs 36 ir par lielu, tad mans 38/40 ir Ktulu izmērs un zem mana svara būtu jāiebrūk Zemeslodei. Un man kaut kā pēkšņi ir neērti, kad viņas tā runā, un gribas saliekties deviņos līkumos, lai neizskatītos tik milzīga. Pašai ok un liekas normāli, bieži skatos uz meitenēm, kuras izskatās līdzīgi man, un domāju, ka skaistas, jo tādas man tieši patīk, bet tas, ka viņas uz mani skatās kā uz kaut ko ārpus, kaut ko citādāku, kas vispār pat nevar pietuvoties "skaista sieviete" līmenim, tas pēkšņi kaut kā aizskar. Senāk tā nebija.
Kaut kas pēdējā laikā manā līdzsvarotajā pasaulītē pamati sāk ļodzīties. Liekas, ka tas no veselības problēmām, jo diemžēl jāatzīst, ka ir grūti, nu ir... bet es īsti nezinu. Varbūt tur ir vēl kaut kas cits, taču to es laikam tā arī nekad neizdomāšu.

Thu, Oct. 19th, 2017, 02:42 pm
#metoo

Un kas mani tā visa sakarā visvairāk traumēja nebija pats gadījums, bet apkārtējo attieksme. Burtiski novērsties, kad es stāstu, un uzvesties tā, it kā man nevajadzētu to stāstīt. Jā, nebija loceklis vagīnā, nebija, bet pirksti tur bija gan, un es jutos ļoti aizskarta un traumēta. Bet visi, kam es stāstīju - jā, diemžēl visi, pilnīgi visi, taisīja to dīvaino sejas izteiksmi un skatījās sienā, jo tas bija pazīstams cilvēks. Centās attaisnot visiem spēkiem, teica, ka gan jau es izprovocēju, ka varbūt es ne pārāk labi atceros, ka tas jau nekas tāds nebija, vairāk joks un nesaprašanās. Iemesls - es sastingu, zaudēju valodu, kad pēc viena "nē" tika turpināts, un to no manas puses apkārtējie uzskatīja par piekrišanu. Biju tādā šokā, ka fiziski nespēju neko izdarīt, jutu, kā iekšā ir kliedziens, bet viņš nespēj izlauzties. Kad pēc brīža šausmu tas izdevās, tiesa, klusi un vārgi, un kad spēju sākt vicināt rokas, tad tiku vaļā. Tomēr manas robežas tika traumatiskā veidā pārkāptas, un tas, ka neviens negribēja to uzskatīt par aizskārumu, traumēja vēl vairāk, jo es zinu un atceros pilnīgi skaidri, ka es teicu "nē, pārstāj, liec mani mierā!" vai kaut ko tādu. Kad par to bija ņirdziens man sejā, es tiešām zaudēju spēju kaut ko iebilst. Vai tā ir mana vaina? Jā, protams, man vajadzētu būt stiprākiem nerviem, man vajadzētu būt līdzsvarotākai, man būtu vajadzējis to un šito, bet tam otram cilvēkam gan nevajadzēja neko, tā visa bija tikai mana vaina.
Ja es būtu apvainojusies un pārtraukusi kontaktus ar visiem, kam es mēģināju izstāstīt, un kas skatījās sienā ar to noraidošo izteiksmi, es būtu palikusi pilnīgi viena. Tāpēc es piedevu, bet tā noraidījuma un izsmiekla sajūta ir palikusi.

Sun, Oct. 15th, 2017, 09:14 pm
Burn the countryside... FIRE!!!

Man patīk dedzināt. Ļoti patīk dedzināt. Tas ir tāds milzīgs prieks - mest metāl mucā veco sētu, veco akas vāju un visādas drazas, un viss kļūst tīrs un šķīstīts. Bet man nepatīk, ka FB neļauj publicēt video, kur fonā skan dziesma. Tas ir nepatīkami. Kas es nevaru ballītē kaut ko nofilmēt un publicēt, jo tur skan dziesma???

Fri, Oct. 13th, 2017, 11:09 pm
Slimnīcas lietas

Pirmā saskare ar slimnīcu. Nepaliku pa nakti un pat ne uz visu dienu, bet pirmo reizi nācās iet uz uzņemšanu. Pagriezu galvu un pēkšņi asa, drausmīga sāpe. Pirmā sistēma, jutos kā kiborgs. Bet es kopumā labi tiku galā. Esmu kļuvusi neticami līdzsvarota - sev, jo salīdzinot ar citiem neesmu.
Tagad ir jau labāk, bet tie kaili gan man iet uz galu. Saskāros atkal ar pilnīgi nenormālo neiroloģi, bet kopumā būs jau labi. Sāp vēl arvien, bet kļūst labāk. Tomēr pa nakti gan uznāca histērija, jo sāpēja šausmīgi, sāka spiest uz galvu un tumšoties apziņa. Ātros tā kā negribējās, pagaidīju līdz 9.00 mana ģimenes ārste sāka pieņemt, viņa nosūtīja tālāk.
Daudzi ir jau kopš bērna kājas pieraduši pie slimnīcām, bet man nav nekad bijusi tāda slimība, ne operācija, kas prasītu slimnīcu. Mani tas viss mulsina un biedē. Bet, atskaitot pilnīgi "nožņaugt gribas" neiroloģi, attieksme bija ļoti laba, par ko priecājos.

Thu, Oct. 12th, 2017, 11:16 pm
Tehnomaģija

Tā kā ir pieprasījums, tad būs arī piedāvājums - veidošu jaunu neklātienes maģijas grupu. Ja ir kādam interese - piesakieties!

Sat, Oct. 7th, 2017, 02:59 pm
Veļu laika vakarēšana

Rīt rīkoju Ķengaragā veļu laika vakarēšanu ar dziesmām un rituālu dzimtas dziedināšanai. Ja kāds vēlas pieteikties, ziņojiet ;)

Thu, Oct. 5th, 2017, 11:43 pm
Grāmata

Andrusa Kivirehka "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus" ir kļuvusi par manu pēdējo gadu top grāmatu un vienu no mīļākajām vispār. Tāda grāmata, ka jāapstājas un jābeidz laist tvaiku pa ausīm, lai pēc brīža lasītu tālāk. Vienkārši nepanesami viņu lasīt.

Thu, Oct. 5th, 2017, 03:40 pm
Nodarbošanās

Man ļoti patīk visa tā maģiskā ņemšanās. Gan pašas nodarbības, gan gatavot viņas, gan taisīt FB lapas ierakstus. Kaut kā tas viss ir veiksmīgi aizgājis un ir ko ņemties. Prieks, ka cilvēkiem tiešām arvien vairāk interesē Neopagānisms un liela daļa no paldies par to ir tieši man. Pamatots lepnums.

Mon, Oct. 2nd, 2017, 12:01 am
Aizņemtība

Pēdējā laikā esmu ļoti nodarbinājusi sevi. Ne jau nu es neatpūtīšos, kad gribu, bet tomēr darba un citu lietu, kā veselības kopšana, ārstu apmeklējumi, zobārsts, visādas pārbaudes aizņem tik daudz laika. Darbs, protams, vairāk patīkams, bet rīt gan negribētos tās divas slotiņas taisīt, bet naudu gan gribētos :D Jūtos nogurusi no tā visa, bet man kopumā patīk. Grūti atlicināt laiku visam, ko gribu, un ko vajag, bet ir liels prieks par panākumiem, jo tas viss dod augļus.
Maģijas grupiņas man abas ir burvīgas, ļoti motivējošas. Šobrīd strādāju pie sava lielā projekta - augu maģijas saraksta. Šobrīd ir tikai 11lpp ar augiem, par katru 1-3 rindiņas, biežāk 3. Nav daudz, bet šo to esmu labi papildinājusi. Pēdējo reizi to visu pārstrādāju pirms kādiem 5 gadiem. Ir nākušas klāt zināšanas, tas priecē.

20 most recent