Mon, Mar. 25th, 2019, 12:23 pm
Bezbērnība

Kad apbērnojušies cilvēki pārmet vai pasīvi agresīvi "izsaka viedokli" par tiem, kam nav bērnu, viņi parasti min visādus cēlus argumentus kā "nebūt egoistam, cilvēkiem ir jāturpinās, tev deva dzīvību, tev tā jānodod tālāk", bet viņu acīs vienmēr ir visai liela deva skaudības un nožēlas. Patiesībā tas nozīmē "visi mokās, kā tu vari atļauties nemocīties?".

Fri, Mar. 22nd, 2019, 06:16 pm
Solītis pa solītim

Šodien apsolīju sev to, ka ievērošu konkrētu filosofiju. Kaut ko tādu - kamēr tu dzīvo, tikmēr arī centies dzīvot.
Apmēram tā - nu, dzīvotgriba uz 10%, bet vai tu esi izlēmusi nedzīvot? Nē, kaut kā jau vēl kuļos... nu tad arī rēķinies, ka tev būs nākamā diena, nedēļa un mēnesis, un, ja tu vari, tad arī gads. Vairāk nevajag, bet nu kā minimums mēnesis.
Vai tu gribi dzīvot šo mēnesi, bet varbūt vairāk, ar stīviem kauliem, vēl stīvākiem nekā tev ir? Negribi. Nu tad pastaipies un izkusties. Vai tu gribi šo turpmāko mēnesi pavadīt viena? It kā jau nē... nu tad esi puslīdz jauka pret citiem. Tā, puslīdz, lai viņi tevi vismaz mēnesi izturētu.
Nu tā, ļoti pamazām, nedomājot tālāk par gadu, un, ja nevar, tad arī ne tālāk par mēnesi.
Tā ir kaut kā vieglāk, kad reizē neapgrūtini sevi ar tāliem plāniem, bet reizē arī neļauj aiz sava cinisma un vienaldzības pilnīgi visam aiziet podā.

Fri, Mar. 22nd, 2019, 06:09 pm
Babylon 5

Nu iepatikās gan tas seriāls.

Fri, Mar. 22nd, 2019, 05:33 pm
Svārstības

Dažreiz man pilnīgi gribas atmest ar roku visam tam pagāniskajam pasākumam, ko dalu ar citiem, jo uznāk sajūta, ka nevinam neinteresē, ko es daru utt. Tomēr tad atkal ntiek pasākums, kas sanāk gluži perfekts, kurā jūtos ļoti labi, citiem arī patīk. Un tad atkal, kad kādu reizi kaut kas nojūk, jo atsaucību par lielu nosaukt nevar, tad atkal liekas - ejiet jūs visi dirst. Bet pietrūkst. Un tad es atkal gatavojos ar to sajūtu, ka nevar saprast - būs, nebūs, atnāks, neatnāks. Kad pasākumi notiek, viņi parasti ir labi, un ne tikai man, bet tāpat ir tik daudz kas apkārt, ka ne jau vienmēr izvēlas to laiku veltīt man. Un tad es sēžu visa tāda sagatavojusies, dienām plānojusi, arī līdzekļus dažreiz veltījusi, un nekā. Un tad drausmīgi sāp. Nu tā tiešām drausmīgi.
Laikam jau ir jēga, ja tomēr gadās tie ļoti veiksmīgie un arī parastie veiksmīgie pasākumi. Ir jau ir tā jēga, bet kā viņu uzturēt, kad man vienmēr gribas vairāk nekā citiem, un ir sajūta, ka velku un ķeru aiz rokām un kājām, un vienalga attieksme ir labākajā gadījumā.... nu redzēs, varbūt...

Sat, Mar. 9th, 2019, 12:15 am
Otrā pubertāte

Laikam tā to jāsauc, kad visi apkārt ir idioti, mani nesaprot, un kad es esmu citplanētiete stulbeņu pasaulē, un vispār visam būtu jābūt pilnīgi citādāk.

Mon, Mar. 4th, 2019, 10:33 pm
Moon is a harsh mistress

Viens no pasaulē labākajiem grāmatas nosaukumiem, ne tik laba grāmata. Saprotu, ka tajā laikā tas bija "wow", bet citas Hienleina grāmatas ir labākas, vismaz manā pieticīgajā gaumē. Tomēr grāmatā ir man tīkamas tēmas, poliamorija un mākslīgais intelekts, tāpēc izlasījās pat visai raiti. Gaidījusi gan biju labāku. Kāpēc vēl joprojām nebiju lasījusi? Tieši tāpēc, ka gaidīju labu, bet pēc aprakstiem likās ne tik. Nebija slikti, bet nosaukums par greznu.

Sun, Mar. 3rd, 2019, 09:50 pm
Savādie sapnīši

Vakar FB man piešķīra video ar diviem vīriešiem, kas dejoja salsu, bija smuki un mīlīgi. Tad es sapņoju, ka man kāds jautāja - kas tu gribētu, lai tavs topošais vīrs būtu? Es zināju, ka man jau ir vīrs un vēl vienu nedrīkst, bet es tomēr atbildēju "stieņa dejotājs vai zinātnieks". No rīta es vairs sapni neatcerējos, bet kad vēlējos youtube atrast tos dejotājus vēlreiz paskatīties, tur pašā augšā bija Izraēļu stieņa dejotājs, kas likās smukiņš un es paskatījos, ļoti patika, un tad es atcerējos sapni.
Tā tur ir, vai nu stieņa dejotājs vai zinātnieks, vai zinātnieks ar aizraušanos stieņa dejošanā. Vislabāk, protams, astronoms, un dejotājs ar gaumi.

Wed, Feb. 27th, 2019, 01:52 am
For me and my poison girl

Kopš es pieņemu, ka visi mani ienīst un katram ir slēpts ļaunums pret mani, dzīve ir izteikti vieglāka.

Mon, Feb. 25th, 2019, 08:10 pm
Godīgās un negodīgās pohas

Paģiras ir divu veidu - tās, kas ir adekvātas un tās, kas nav. Vienas no tām ir mazākas nekā pēc tiesas pienāktos, bet par tām es te nerunāju. Tās ir dāvana un to nevajag apspriest.
Tātad, ir divas. Tās, kurās tu dzēri vidēji un arī vidēji saņem pēc nopelniem, un tās, kurās dzēri līdz komai un arī tikpat jauki saņem. Bet tad ir otras - dzēri mazliet un saņem vidēji vai dzēri vidēji ir saņem ārprātu. Un tad liekas tik negodīgi :D Ļaunākais, ka to visu nevar paredzēt. Šodien bija ļoti negodīgi. Bija plāni, bet sēdēju ar sāpošu galvu un trīci. Likās - būtu vismaz par ko, bet nē, nekas daudz netika dzerts.
Besīgi. Kāpēc par šo man ir tāda taisnīguma izpratne, nesaprotu, jo parasti nemeklēju kosmisko taisnīgumu.

Fri, Feb. 22nd, 2019, 10:56 pm
At the end of the day, what more can I say?

You know, I can't stay.

Sun, Feb. 17th, 2019, 01:04 am
Aļģes

Parasti zupā lieku tādas iepakotās jūras aļģes, tobiš kāpostus. Tagad biju pie savas vecās Juglas dzīves vietas - Vēsajās zivīs, nopirku tur sveramos. Ielieku katlā, apmaisu... un viņi tā labi satinas ap karoti. Izvelku vienu - metru garš. Tad es atcerējos, ka tur viņi taču vienmēr tādi bija, bet pakās sagriezti. Domāju - kā man tagad? Vilkt ārā? Bet es viņus pēdējos lieku, visi pilni ar dārzeņu gabaliem, karsti... beigās skats laikam bija labais, kā es ar garajām auduma šķērēm viņus pa katlu graizīju.

Fri, Feb. 15th, 2019, 02:47 pm
Krūzīte

Man bija ideāla kafijas krūzīte, bet viņa ir divās vietās apdauzīta un vairs nav ideāla.
Kādu man vajag - galvaskausa formā vai ar maijpuķītēm!
Vai kādam ir piedāvājums?

Thu, Feb. 14th, 2019, 02:29 pm
Dīvaini, bet uzvaroši sapņi ar morālo kompotenti

Bija man sapnī dīvains romāniņš ar kaut ko līdzīgu Deividam Hasselhofam. Es atceros, ka bērnībā par viņu ļoti jūsmoja, esot smuks, bet man nu nemaz tā nelikās. Ka neglīts jau arī nē, bet neredzēju, par ko jūsmot. Šajā sapnī viņš bija dzeltenīgi blonds un ļoti jauns, kādu es viņu laikam nevienā lomā neesmu nemaz redzējusi. Kādi 22 gadi. Vārds viņam bija galīgi cits, bet profesija un slava tā pati - aktieris, stipri slavens. Mēs bijām nejauši satikušies, un kaut kāpēc viņam iepatikos, bet no abām pusēm bija skaidrs, ka tas ir īslaicīgi. Apkārt man cilvēki neticēja, ka es ar tādu tiekos, un es viņu uzaicināju uz kaut kādu pasākumu. Tad gan vairs neviens par mani nesmējās. Abi ierēcām, kādas tagad visiem sejas. Bija tāda patīkami brīva sajūta ar viņu. Kāpēc tieši tas purns rādījās, nav ne jausmas, jo, kā jau teicu, man viņš nekad nav paticis.
Pēc tam bija kaut kas nedaudz otrādāk. Es dzīvoju dzīvoklī, kur uzaugu, bet viena un pieaugusi, tas nebija tāds bērnības sapnis. Pretējā mājā sapnī dzīvoja paveca sieviete, ne tā, kas tur reāli dzīvoja, bet cita. Viņa stāstīja, ka reiz esot ieraudzījusi kosmosa kuģi, kas bijis līdzīgs drīzāk kosmiskajai stacijai, un citplanētieši viņai esot nometuši īpašo, melnbalto veiksmes lietussargu. Tā bija taisnība, ka viņai pēdējos mēnešos bija īpaši veicies dzīvē, kaut kā viņa bija izdarījusi pareizās izvēles, cilvēki bijuši īpaši dāsni pret viņu, bet visi, protams, smējās mani ieskaitot. Stāsts jau vēl neticamāks nekā mans romāns ar Holivudas aktieri.
Kad sievietei jautāja, kur tad ir tas viņas lietussargs, viņa teica, ka tieši vakar citplanētieši esot to prasījuši atdot, jo viņai jau veiksmes pietiekot, tagad citiem jādod. Kaimiņi, protams, jā, jā, cik pārliecinoši, ka tu mums pastāsti tieši tad, kad tev vairs viņa nav. Es ar nodomāju, ka nabadzīte sajukusi, bet priecājos, ka vismaz viņai tiešām labs periods dzīvē gadījās. Nākamajā naktī kā biju tur pieradusi, stāvu pie loga, skatos ārā... un ieraugu tādu Mir līdzīgu kuģi. No tā laižas lejā milzīgs melns lietussargs ar baltu rakstu, un galvā dzirdu balsi, ka tas tagad man uz kādu brīdi. Nokaunējos, ka neticēju, bet kurš tad būtu ticējis? Paņemu lietussargu, kas apstājies pie loga, un domāju - kas tad nu tagad tāds labs ar mani notiks?
Tā tur ir, vienā sapņi man neticēja, otrā es neticēju, bet visi aplauzās, jo dažreiz tomēr dīvainas lietas notiek.

Wed, Feb. 13th, 2019, 08:52 pm
Dusi saldi, Opportunity!

Protams, ka viņš jau gāja uz galu, un tomēr par 14 gadiem pārsniedza savu paredzēto mūža ilgumu, bet pēc Nasas paziņojuma, ka viņš ir miris, es tiešām apraudājos. Tā, protams, ir nedzīva lieta, bet es visus šos kosmiskos teleskopus un zondes mīlu kā draugus, jo viņi man dod tik daudz informācijas, ar viņiem nekad nav garlaicīgi.
Tāpat viņi nenosoda par to, ka esmu tik traka, lai lietu asaras par Marsa zondi. Viņiem vienalga, un tas ir tik patīkami.

Thu, Feb. 7th, 2019, 01:45 pm
Uz viļņa

Tik ļoti uz viļņa es laikam nebiju bijusi ļoti sen. Varētu būt kopš augusta. Viss ir skaisti. Rakstu, vingroju, skaļi dziedādama lēkāju pa istabu, rakstu. Un tas viss no sevis vien, no sevis vien, neviens no malas man to nav iedevis, protams, izņemot Viņu, bet tas ir kas cits nekā gaidīt uz miesīgām būtnēm.

Wed, Feb. 6th, 2019, 11:44 pm
Grāmatas rakstīšanas prieki

Piemēram, izdomāt acteku blekmetāla grupas nosaukumu.

Wed, Feb. 6th, 2019, 06:08 pm
Meli un ekstāze

Es gribētu pasākumu, kur ir pilna zāle ar cilvēkiem, un tu dziedi skatuves tērpā uz skatuves, un viņi tev aplaudē un auro, vienalga, kā tu dziedi.
Un nevis tāpēc, ka viņiem ir samaksāts, lai tev melotu, bet tāpēc ka viņi saprot, ka tu to gribi un tev tas patīk, un tāpēc, ka uz nākamo dziesmu kāds no viņiem kāps uz skatuves.
Tas ir pilnīgs kreizī, bet būtu interesanti.

Tue, Feb. 5th, 2019, 11:02 pm
Acis un mugura

Lai gan es ievēroju elementārākos noteikumus - atpūtinu acis, izstaipos, izkustos, tomēr, ja es rakstu tik nereāli garas stundas, darbs arī daļēji pie datora, tomēr te nekas labs nesanāk. Acis tik sausas, ka jau pusminūti pēc sapilināšanas tāda sajūta, ka deg, spranda beigta. Zinu, ka nav labi, bet es kaut kā nemāku vairs atrast neko citu, ko būtu jēga darīt. Iekurinu, uztaisu paēst, vakaros pirms gulēt iešanas vingroju, kaut cik satīru, izmazgāju drēbes... nu apmēram viss. Jebkas cits liekas tik bezjēdzīgs, ja var rakstīt.
Nav veselīgi, ne miesai, ne garam, bet ir veselīgi romāna progresam.
Bet ko tad lai citu dara? Nav jau nekā.

Mon, Feb. 4th, 2019, 04:14 pm
Drausmīgi samiksēts sapnis

Es sapņoju, ka esmu savas grāmatas tēls, bet tieši tas, par ko es visvairāk esmu domājusi, ka neesam līdzīgi. Daudzi tēli nāk it kā man no iekšienes, atspoguļo dažādas manas puses, bet tas tēls man liekas ir vairāk no ārienes. Tad nu es kopā ar kaut kādu vīrieti, kas bija pavisam sapņa radījums, glābām Čārlzu Veinu no nāves. Protams, ka tieši Black Sails Veinu, aka Zaku Makgovanu. Mira viņš arī ne tādā veidā kā seriālā, bet mēs zinājām, ka esam citā dimensijā, kurā viņam arī ir jāmirst tajā laikā, ja viņš iesaistīsies konkrētā avantūrā. No sākuma mēģinājām izgāzt visu pasākumu, bet neizdevās, un tad mēs viņu abi noķērām, sasējām viņam rokas, un stāstījām, kas par lietu. Citādāk viņš nebūtu klausījies. Labi, ka es biju vampīrs, citādāk tas tēls ir visai tirlīgs un nebūtu viņu pieveikuši. Gribējās kost, protams, bet es savācos. Jutos arī dīvaini tā tēla ādā, un domāju labāk neuzstādīties.
Veins bija ļoti aizdomīgs, bet nolēma, ka vismaz apdomās mūsu stāstu par to, ka es esmu grāmatas tēls, bet otrs vīrietis ir no tās versijas, kur Veinu pakāra. Palaidām viņu vaļā, bet vinš bija tāds dīvains, tā kā uz kaušanos, un es nodemonstrēju ilkņus, lai nemēģina. Tas viū visai iebiedēja, un viņš teica, ka pret citu dimensiju vēl varētu cīnīties, bet šitādi māži viņam nepatīk. Tad devās prom un es noskatījos pakaļ ļoti alkatīgi, bet nožēloju, ka neesmu cits tēls, jo šis Veinam nu nekādi nepatiktu.
Kaut kāds ārprāts.

Sun, Feb. 3rd, 2019, 10:21 pm
Pļūtenis ārā

Rīt būšot vēl vairāk debesu caurejas. Ap nulli un sniega vētra, Rīgā nāks vēl 10cm, kam kust. Tā jau ir liela sniega sega, un vēl nāk klāt, un kāpēc - lai kustu! Visa šī nedēļa solās silta un sniegota. Cik pretīgi tas gan ir. Nevis normāls sniegs, bet pretīga žļurgu žļerga pļerga ļerga, bļin.
Ja tā, tad es vispār apvainojos un gribu pavasari. Un vienalga, ka es to nenosaku, es, vot, apvainojos, un gaidu pavasari.

20 most recent