Sun, Feb. 18th, 2018, 05:22 pm
Iedomu draugs

Varbūt tomēr jādara grēks un jāuzraksta tāds ideālais cilvēks grāmatā. Tāds, ar kādu es gribētu draudzēties. Kuram patiktu visas tās nesakarīgās tēmas, kuras interesē mani. Perfektā komplektācija. Tad es varētu domās sarunāties ar viņu.

Sun, Feb. 18th, 2018, 12:12 am
Jaunā mīla

Cold Chisel

Sat, Feb. 17th, 2018, 11:54 pm
Jebļa

Viss ir dirsā. Viss ir perfekti. Man ir viss, ko es jebkad esmu gribējusi. Es braukšu atpūsties uz Šveici pie cilvēkiem, ko mīlu. Es esmu izdevusi grāmatu. Es dzīvošu perfektākajā vietā zemes virsū. Man ir tāda summa uz konta, kādu es nekad nebūtu domājusi pa gadu savākt.
Un viss ir dirsā. Es esmu nepateicīga kuce. Es gribu VISU, un tā man kā nav, tā nav.
Ir bijis, bet tagad nav.

Thu, Feb. 15th, 2018, 10:13 pm
Nakts

And yet it seems so full of comfort and of strength, the night. In its great presence, our small sorrows creep away, ashamed. The day has been so full of fret and care, and our hearts have been so full of evil and of bitter thoughts, and the world has seemed so hard and wrong to us. Then Night, like some great loving mother, gently lays her hand upon our fevered head, and turns our little tear-stained faces up to hers, and smiles; and, though she does not speak, we know what she would say, and lay our hot flushed cheek against her bosom, and the pain is gone.
Jerome K. Jerome

Fri, Feb. 9th, 2018, 09:18 pm
Viņa

Klausos romantiskas dziesmas, un tas viss ir nevis par kādu cilvēku, bet par Viņu. Par Sirsniņu.

Fri, Feb. 9th, 2018, 12:01 am
Vegānisms

Nezinu, cik laika ir pagājis, bet, lai gan veikalā ir nedaudz dīvaini, tomēr tāda sajūta, ka nav ko ēst, nav. Man lielākā problēma ir ar tiem produktiem, kuros dzīvnieku produkti ir tik daudz, cik sūdu tiešām var uzdurt uz kociņa, bet tomēr nedrīkst. Ne jau patiesībā nedrīkst, bet izvēlos nedarīt. Ja jau vegāne, tad pavisam. Tā tieši sieru, saldējumu utt nemaz tik ļoti negribas.

Fri, Feb. 2nd, 2018, 08:06 pm

For writers, To be honest, Why do you like to write ? (Fiction writing group on FB)
*
Because if some people, even if not many, like what I write, then there is something likable in me. I love the feeling of being accepted, even if in this strange way.
P.S. I tried to be very honest and now I don't like this revelation. There are many other reasons, like relaxing, doing something for the world, to be remembered, but that one is the main reason. Shit.
*
Pašai nelabi palika no savas atbildes. Es dažādos laika posmos uzskatu dažādus iemeslus par galvenajiem, bet šis mani pašu pārsteidza. Es tiešām meģināju iedziļināties un izprast, kāpēc es rakstu tieši šajā rakstāmperiodā, un tas nu ir TAS. Nepatīk man. Nepatīk!!!

Thu, Feb. 1st, 2018, 03:58 pm
Sudraba ābele

Jēkabpilī ir uzbūvēta sudraba ābele par 31 tūkstoti. Izskatās šausmīgi. Būtu labāk bijis, ja tās tur vienkārši nebūtu. Par 31 tūkstoti ir izķēmota pilsēta. Tas ir drausmīgs metāla monstrs. Kaut ko tik neglītu sen neesmu redzējusi.

Sat, Jan. 27th, 2018, 08:02 pm
Mīlestība ir mirusi

Un es nezinu, kad es atkal mācēšu. Es nevienu nemīlu. Nevienu. Kopš viņas vairs nav, manī vairs nav mīlestības. Es nekad neesmu spējusi mīlēt tik ļoti, kā esmu bijusi mīlēta, kā es būtu gribējusi mīlēt, bet, paņemot viņu rokās un pieglaužot seju mīkstajam kažociņam, es atkal un atkal iemācījos to mazumiņu nesavtības, kas man jebkad ir piemitis.
Kur lai es to tagad atrodu, es nezinu.

Sat, Jan. 27th, 2018, 07:54 pm
Projekcijas

Es zinu, ka tikai projicēju. Viņa varētu būt pavisam cita.

Mon, Jan. 22nd, 2018, 01:59 pm
Kursiņi

Laipni lūgti, atkal jauna grupa.

Sat, Jan. 20th, 2018, 11:44 pm
Blood and bone

Dziesma ar astoņiem vārdiem.
*
Blood. Bone. Root. Stone.
Tooth. Horn. Rock. Thorn.
*
Vienas no ģeniālākajām lirikām, ko es zinu.

Fri, Jan. 19th, 2018, 11:54 pm
Grrrrrr šitādi cilvēki

Es ciest nevaru, kad par pilnīgi visu mēģina otru nosist pie zemes un apgalvo, ka viss ir slikti un neko nedara pareizi.
Ievācamies mājā, kura jāremontē, bet nav jāmaksā īre - stulba izvēle, kāpēc ieguldīt ne savā mājā darbu?
Gribam pirkt māju uz kredīta - kredīti šausmīgi.
Gribam māju puslīdz civilizētā, bet zaļā vietā - tās visas ir izpirktas.
Gribam pirkt laukos - laukos ir šausmīgi, jūs neizturēsiet.
Gribam īrēt citu māju labākā vietā - kāda jēga īrēt, vajag pirkt.
Lai ko mēs negribētu darīt, VISS ir nepareizi, nekas mums neizdosies, mēs neko nesaprotam, un tas notiek arī sevi pilnīgi pretrunās novedot aiz milzīgās vēlmes iestāstīt, ka mēs darām nepareizi. Ja mēs gribam vienu, tad otru, ja griba otru, tad vajag pirmo.
Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik kaitinoši. Un pamēģini tik aizrādīt - "es neko tādu nekad neesmu teikusi!"
Un viss. Neesmu teikusi, nekad, pat prātā nav nācis. Un ko lai pasaka? Esi gan teikusi? Nē, tu pārprati. Un viss sākas no sākuma.

Thu, Jan. 18th, 2018, 03:29 pm
Vegānisma eksperiments

Tā, esmu vegāne. Man gribētos sevī sameklēt to augstprātīgo sajūtu, ka glābju pasauli. To skatīšanos uz visiem no augšas un sajūtu, ka daru kaut ko nežēlīgi svarīgu. Man tas viss liekas smieklīgi, bet interesanti, man arī tāda sajūta piemetīsies? Ja nu es atrodu piedūrienu?
Jo es neredzu jēgu ne vegānismam, ne atkritumu šķirošanai, ne zaļajai enerģijai, jo manā uzskatā tam visam jau ir daudz par vēlu. Es nejūtos labāk no tā, ko daru, jo jūtos tā, ka drīz pasaule aizies tik ļoti pa gaisu, ka tas tavs sašķrotais plastmasas gabaliņš tāpat uzsprāgs gaisā un nolīs kā lietutiņš. Bet ja nu es jutīšos svēta, izdarot pareizo izvēli bezcerīgā situācijā? Liekot to savu bezjēdzīgo gaismas pilienu tumsas jūrā, apzinoties, ka tas kaut ko maina tikai manā iekšējā pasaulē? Gan jau neko nemainīs, bet tomēr, man šobrīd noderētu kaut kāds iedomīgas cerības stariņš. Ja nu brīnums tomēr notiek un es kļūstu tikpat apgaismota, sāku atrast dzīves jēgu kliegšanā un roku vicināšanā?
Tas varētu piedot manai tukšajai dzīvei kādu jēgu. Tas, protams, notiks ar ticamību 0,000X, bet ja nu...?

Sat, Jan. 13th, 2018, 10:50 pm
Šausmīgā mīla

Es šausmīgi mīlu savus kaķīšus. Tas ir milzīgs prieks un neizmērojamas sāpes. Tā laikam ir vienīgā lieta, kur neesmu padevusies. Ņemšu kaķus, mīlēšu, cietīšu, apglabāšu, un ņemšu jaunus.

Thu, Jan. 11th, 2018, 09:34 pm
Sapnis par pūķa skeletu

Es biju Ķengaraga dzīvoklī, kad izdzirdēju drausmas skaņas aiz loga. Dārdus, rēkoņu, cilvēku kliedzienus. Tā bija nepārprotami nenormāla skaņa, kuru nevarētu skaidrot pilnīgi ne ar ko no ierastās pasaules, pat Daugavas tiltu sabrukšanu vai HES pārraušanu. Es skrēju pie loga, pa kuru sapnī varēja redzēt Daugavu, it kā māja būtu tās krastā. Skats, kas pavērās aiz loga, bija iespaidīgs pat sapņu mērogā. Milzīgs pūķis bija sastindzis gaisā, pieglauztiem spārniem, un no tā krita nost miesas gabali, kas saira par smiltīm. Kad es saku milzīgs, tad tas ir jāsaprot tā, ka man pretim bija astes vidus, bet galva bija pie Akmens tilta, kā es to vēlāk noskaidroju. Pūķis bija tik augstu, ka tā tumši pelēkais skelets bija aizēnots ar dūmaku, bet varēja redzēt visu ļoti skaidri. Tā miesa saira apmēram pusminūtes laikā un palicis bija tikai nekustīgs skelets. Pa logu es redzēju tikai asti un kaut kur tālumā gurnus.
Pēc pāris minūtēm man sāka pienākt zvani, lai es kaut ko daru. Izrādās, ka pūķis gan bija beigts, kaut kādi cilvēki to bija noslaktējuši, bet tā skelets tomēr nesa ļaunu auru, kas dažus cilvēkus darīja trakus. Visādi cilvēki, gan pazīstami, gan sveši man zvanīja, lai es kaut ko daru, jo "atbildīgie" nezinot, ko tālāk darīt. Viņi aizbildinot savu neizdarību ar to, ka dzīvs pūķis būtu daudzreiz bīstamāks, un viņi to esot uzvarējuši, un tagad esot ietekmēti tikai daži cilvēki, kāds 1%. Tie tomēr bija visai daudzi cilvēki. Tie skraidīja pa ielām, visu postīdami, kaudamies, zagdami un viņu fiziskais spēks bija vismaz divreiz lielāks nekā pirms tam. Pūķa ļaunā nāves aura tos reizē gan baroja, gan noveda vājprātā. Tie dažreiz sametās kopā bandās, bet drīz vien atkal uzbruka cits citam.
Es no visiem atgaiņājos, ka nezinu, ko darīt ar šo pūķa skeletu, bet mani pierunāja vismaz braukt uz Centru, pretim pūķa galvai, kur ietekme bija visļaunākā, lai uzmanītu cietumu, kurā ir sabāzti paši ļaunākie trakotāji. Es piekritu. Sēdos tramvajā un braucu visu ceļu pa Daugavas malu, skatoties uz pūķa skeletu, kas karājās lielā augstumā, bet milzīgā izmēra dēļ bija skaidri saskatāms. Kad nonācām līdz galvaskausam, kāpu ārā un devos uz kādu noplukušu māju, kurā lika pie ķēdēm pašus trakākos pūķa ķertos. Tur es ar kaut kādu garīgu spēku (it kā maģiju laikam, bet vārdā tas saukts netika), mēģināju viņus atdabūt pie jēgas. Izdevās tikai ar vienu, kurš pēc tam man palīdzēja. Citus spēju noturēt mierīgus, lai netrako, lai apātiski sēž. Cerēju, ka kāds man drīz palīdzēs, jo abi ar palīgu sākām šausmīgi nogurt, bet veda vēl tikai jaunus cilvēkus klāt.
Vienā brīdī nespēju vairs nostāvēt, paģību, un pamodos pie skata, ka mans palīgs ir nogalināts, lielākā daļa ieslodzīto ir tikuši vaļā no ķēdēm, un nodarbojas ar kaut kādas savējās grupveida izvarošanu. Jutos ļoti izmisusi, bet atkal palaidu programmu, lai viņi rimstas, nodevu asiņojošo sievieti, kura bija no šoka pamodusies no trakuma, mediķiem, un cerēju, ka kāds beidzot kaut ko darīs, jo es tiešām no sirds nezināju, kā līdz galam iznīcināt pūķi, bet visi no manis nez kāpēc to gaidīja.

Sun, Jan. 7th, 2018, 05:38 pm
Pasākums tolkīnistiem un ne tikai

Esmu nolēmusi rīkot arī ne tikai dziļi ezotēriskus, bet arī citādākus pasākumus. Lūk, šoreiz par dievībām literatūrā un mākslā, par jaunradītām dievībām un to, kā tās pamazām ienāk gan popkultūrā, gan reālā reliģiskajā praksē. Ja kādam interesē, lūk, links.
https://www.facebook.com/events/1604524482939377/

Sun, Jan. 7th, 2018, 12:08 am
Bļin...

Nu ņēmu un iemīlējos. Šodien tas ir jāatzīst. Šausmas. Ieraugu online un saprotu, ka meklēju iemeslu uzrakstīt... skaidra iemīlēšanās pazīme.
Kaut kas nesaprātīgs...

Wed, Jan. 3rd, 2018, 05:36 pm
Sēras

Nu jau ir vieglāk. Sēras piemeklē tad, ja kaut kas uzkacina. Piemēram, Sīras kažoka krāsas apkakle, kas nomesta tur, kur viņa mēdza gulēt. Ar acs kaktiņu izskatās, ka tā ir viņa. Vai ieraksts par to, kā kāds nogaida ar kaķa iemidzināšanu, kamēr tam jau tek asinis pa muti. Turklāt ar to pašu slimību, kā aizgāja Sīra. Ja es būtu viņu vedusi uz sistēmām, mēģinājusi uzturēt pie dzīvības, viņa kādu laiku vēl būtu vilkusi dzīvību, kas zina, varbūt vēl tagad vilktu, lai gan diez vai. Bet tāds ieraksts man lika atkal aizdomāties... es zinu, ka saimnieki aiz sava egoisma uztur pie dzīvības kaķus drausmīgās ciešanās. Es taču to zinu. Un citi paši nežēlīgi moka dzīvniekus. Visa daba ir viena liela lopkautuve. Ciešanas katru sekundi.
Tomēr tad, kad kāda brūce vēl ir samērā svaiga, viņa tomēr atveras ik pa laikam pie mazākā pieskāriena. Pilnīgi bez pieskāriena vairs nē. Domās viņa man ir, bet smagas sēras vairs piemeklē tikai tad, kad kaut kas jo īpaši pieķer.
Tas ir labi. Es vēl ne to vien zaudēšu, tāpat kā visi citi, ja kādu laiku vēl dzīvošu. Pie tā ir jāpierod.
Ir jau pienācis nākamais nāves ziņojums. Pagaidām vēl nekonkrēts un ir cerība, ka tomēr tas būs kāds attālāks, nesvarīgāks cilvēks vai dzīvnieks. Pagaidām uz to vēl var cerēt.

Sat, Dec. 30th, 2017, 10:50 pm
Happy New Fucking Year

Tad, kad es patiešām gribu uz Rīgu, kad man ir liela motivācija, tad es varu tikai gulēt nekustīgi uz muguras un apcerēt, kāda būs mana dzīve, ja nebūs neviena, kas man palīdzēs. Pretsāpju zāles nepalīdz, diagnozes ir tikai daļējas, bet nekas no tām īsti nevar izraisīt konkrētos uzliesmojumus, tikai fona sāpītes. Tas viss vēl arvien ir izdomāts, bet man ar tām izdomātajām sāpēm ir jādzīvo. Neviens man invaliditāti vai kādu palīdzību nedos, jo es visu tikai izdomāju. Zāļu nav. Būtībā nav arī nekādas izejas, kā kārtot savu dzīvi šodienai, jo nekādas nākotnes man nav un nevar būt.
Un šodiena arī ir sūdīga, jo es ļoti gribu svinēt Jauno Gadu ar cilvēkiem, kas mani uzaicināja, bet nomiršu no kaut kāda sāpju šoka jau pie Pļaviņām. Tā nu gulēšu nekustīgi uz muguras un... neko. Neko jau, protams. Tikai kaut kā ļoti skumji ir gan par to. Ne jau man tas datums ir svarīgs, bet tomēr visi tagad kaut kur tiekas, svin, ir kopā... un es arī varētu būt kopā ar to reto brīnumu savā dzīvē, bet es nevaru. Jo iedomas, jo pārāk liela iztēle.
Jā, protams. Visu to periodu, kad juku prātā no sāpēm par Sīras nāvi man nekādi nervi nebija beigti un neko es sev nepiedomāju. Nākamajā dienā pēc ļoti labi pavadīta laika un pozitīvām emocijām man ir jānoliekas. O, jā, nervi, bļin.

20 most recent