Man cilvēki mēdz teikt - palasi tur to un šito, ai, ai... bet man tur nekas neinteresē. To ir pretīgi lasīt, man vienalga, ja ir par mani. Viņa ieraksti ir tik nelasāmi, ka dažbrīd no vairākām rindkopām vienu sakarīgu domu nav iespējams izlobīt. Visa tā ņemšanās ir galēji nožēlojama. Ja cilvēkam ir konkrētā diagnoze, viņam ir absolūti obligāti PAREIZI jālieto PAREIZĀS zāles. Šis cilvēks to nedara. Vai cilvēki tiešām uzskata, ka ir adekvāti nolaisties līdz šim līmenim? Viņam taču vairs nav secīgu domu, nav elementāra intelekta pazīmju. Tas ir tāpat kā strīdēties ar simtgadīgu demences slimnieku, kurš apgalvo, ka radi slēpj viņa apakšbikses, jo vairs neatceras, kur pats tās nolika. Jums tiešām nav kauns par visu šo ņemšanos un drāmu? Tas ir ļoti slims, ļoti ļauns cilvēks, kurš pats atsakās no tā, kas varētu viņam palīdzēt. Noskaidrojām, kas viņš par putnu, nu pietiek taču, lai vārās simts ierakstus dienā, vai tiešām pašiem nav netīra, pretīga sajūta, noliekot šo ķēmu kā līdzvērtīgu sev blakus? Jo tā nav tikai slimība, tā ir izvēle adekvāti neārstēties un grimt tikai arvien zemāk un zemāk pēdējās pakāpes zaņķī.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}