tethys_

Interesanti, Latvijas dīvāna eksperti sašūmējušies par Spānijas iekšpolitiku. Smieklīgi lasīt to visu, dzīvojot Spānijā jau vairāk nekā 2 gadus.

Pirmkārt, vai tiešām konservatīvie ir tik bezgalīgi stulbi, ka kārtējo reizi jāskaidro: Spānijā nepilsoņi nevar piedalīties vēlēšanās?
"OK, Sančess grib elektorātu. Bet kas būs tad kad viņi ievēlēs savus musulmaņu kandidātus?" Kā tas ir iespējams, ka cilvēks ar augstāko izglītību var pateikt kaut ko tik idiotisku?

Otrkārt, jau šī gada sākumā Spānija uzsāka procesu, lai legalizētu apmēram pusmiljonu imigrantu. Tā kā pieteikumu legalizēties bija tik daudz, tagad tiek apsvērts šo legalizācijas programmu paplašināt. Kādēļ tas tiek darīts? Tādēļ, ka Spānijā dzīvo un strādā daudz imigrantu, kuri dažādu iemeslu dēļ nav līdz galam nokārtojuši savas uzturēšanās atļaujas. Nav runa par to, ka tiks aicināti ierasties jauni imigranti, ir runa par to, ka vajag sakārtot juridisko statusu tiem, kuri šeit jau dzīvo. Es pazīstu marokāņu meiteni, kura šogad pieteicās legalizēties. Viņa dzīvo šeit jau daudzus gadus, strādā, runā brīvi spāniski. Kādēļ nebija nokārtojusi savu uzturēšanās atļauju? Tādēļ, ka Spānijā ir murgaina birokrātija. Iedomājieties Latvijas birokrātiju un pareiziniet ar divi. Kad beidzas sākotnējā uzturēšanās atļauja, dažreiz cilvēkiem vienkārši nav laika atkal iet uz iestādēm un stāvēt rindās. Būtībā, šis legalizācijas likumprojekts dod iespēju vienkāršākā veidā tikt cauri legalizēšanās procesam, netērējot tik daudz laika un papīra.

Treškārt, es dzīvoju pilsētā, kurā ir, man šķiet, vislielākais marokāņu procents. Un ko es varu pateikt - normāli cilvēki. Jā, viņi ir konservatīvāki par spāņiem, bet man šķiet, ka konservatīvisma un aizspriedumu ziņā viņi varētu būt vienā līmenī ar latviešiem. Tā lūk.
"laiks nopirkt šaujamo,lai aizsargātu sevi un ģimeni" Omg, facepalm. Latviešiem nav, par ko baidīties, šie marokāņu imigranti par tādu Latviju neko nezina un nemaz negrib zināt. Daudzi šeit strādā, bet joprojām braukā uz Maroku ciemos pie savām ģimenēm. Jo nu, Maroka ir tepat 14km attālumā, pāri jūras šaurumama. Viņi māk spāniski, bet nemāk angliski. Kādēļ gan lai viņiem interesētu kaut kāda dīvaina, auksta, aizpriedumana valstiņa Eiropas ziemeļos?

Ceturtkārt, ļoti sasmējos par komentāru: "Laikam Latvijai būs jāatjauno robežkontrole un jāsuta visi aizdomīgie atpakaļ uz Spāniju. Izskatās, ka Spānijas premjeru ir uzpirkusi migrantu mafija..." Tik smieklīgi! Ja pēc šādas loģikas, tad varbūt Spānijai vajadzētu atjaunot robežkontroli, lai te nebrauc visādi latvieši ar pagājušajā gadsimtā iestrēgušiem uzskatiem! :D
Spānijā viendzimuma laulības ir atļautas jau kopš 2005.gada. Feminisms ir pašsaprotama lieta, nevis lamuvārds. (Btw, viena no foršākajām lietām, ko panāca spāņu feministes - jebkurā publiskā peldvietā sievietes drīkst būt topless, tāpat kā vīrieši. Mācies, Latvija, kurā joprojām ņemas ap Stambulas konvenciju.) Darba ņēmēju un īrnieku tiesības patiešām tiek aizstāvētas, jo sociālistiem tā ir prioritāte. Praida pasākumos piedalās gan ģimenes ar bērniem, gan sirmas abuelas un abuelos ar resniem vēderiem - iet uz drag queens šoviem un applaudē!
Un protams, ka Spānija atklāti nosoda genocīdu Gazā. Un protams, ka Spānija nosoda ASV idiotisko karu ar Irānu. Jo, kā vēsta šī ieraksta nosaukums - Spānija ir vienīgā valsts ar pautiem. Spānija nemīž parādīt vidējo pirkstu Trampa fašismam, atšķirībā no Latvijas.

Siempre con la resistencia!

Es negribu ticét stereotipiem un tá, bet
BET
Kápéc Ebreji grib tik loti lowballot darba piedávájumu?
Nekur citur, neviena cita nacionalitáte tá vél nav daríjusi.
Un izliekas par nabadzinjiem arí pie visa.
Multi-million company. Nabadzinji. Nabadzinji. Nyav nyaudinjas. Nyav nyaudinjas.

Nosvinēsim.

Svinēsim numur viens - es esmu komandējumā. Vācijā. Te pavisam nesen bija +41 grāds, tagad vairs nav tik traki, bet karsti tāpat. Es strādāju garas, garas stundas izstādē, visu laiku esmu cilvēkos, smaidu kolgeit smaidus un īsti vairs nevaru nostāvēt vai pastaigāt, CIK ĻOTI MAN SĀP KĀJAS, un tad pēc tam es ķeros pie otrās maiņas viesnīcā un daru savus parastos darba pienākumus datoros, e-pastos, problēmās, bet bet BET es jūtos kā atvaļinājumā!! Šī ir pirmā reize prom no mājām pēc otrā dēla piedzimšanas (viņam pēc mēneša būs divi gadi) un es nevaru ne izteikt, cik ļoti tā atšķiras no pilnīgi tādas pašas izstādes pirms trim gadiem, kad es te biju pēc pirmā bērna. Toreiz es daudz domāju par to, kā viņiem mājās iet, regulāri sazinājos, sūtīju bildītes un balss ziņas utt. Tagad - tagad es ēdu kebabu un dzeru alu, un, kā jau teicu, jūtos kā īstā atvaļinājumā. Aptuveni tāda ir mūsu dzīve ar diviem bērniem. Un, ja man nav izdevies gana skaidri paust, kāda tā dzīve ir, tad, lūk, te vēl viens fun fact - man februārī bija varen pamatīga darba balle, kur es visādi cēli iznesos ļoti smalkā vakarkleitā ar šlepi, korporatīvām runām no skatuves un balvām. Nu tad tā vakarkleita kopš februāra (un tagad ir, kas mums tagad ir, /paskatās kalendārā/, jūlijs, tātad, draugi), tā vakarkleita kopā ar čupu citu nelaimes putnēnu joprojām guļ veļas groza dibinā. Mītiskais zvērs, ko sauc par tukšu veļas grozu, šitenī mājā nav bijis jau ļoti sen.

Svinēsim numur divi - un šis ir daudz brangāks svinamiemesls - es beidzot esmu atradusi veidu, kā ielogoties cibā no darba datora. Gadiem ilgi es vairs nerakstu cibā (nu, nerakstu pati savus ierakstus, kaut arī lasu jūs visus tāpat kā iepriekš un reizēm saņemos kādam komentāram), jo korporatīvās nostādnes cibu liek pieskaitīt pie Entertainment/Portals un automātiski liedz pieeju. Tā nu es gadiem klusībā ciešu, runāju ar jums tikai savā galvā un nerakstu neko, jo krietns milleniālis neraksta telefonā, besī nemērā. Un tagad es pavisam netīšām sapratu, kā cibā gaužām vienkārši tomēr tikt iekšā, huzzāā bitches. (Un, protams, ka es to būtu varējusi izdarīt agrāk ar visādiem paņēmieniem, taču paņēmieni, kas tiek aktīvi izmantoti, lai piečakarētu darba devēju, maķenīt grauž manu dimanta oliņas spodruma darba ētiku, tāpēc es to nedarīju.) Garš stāstiņš īss, I'll be back, teica Ārnijs un es.