tethys_

Been listening to classical music all day.

I feel so EXTRA!

Beidzot tomēr jāpieraksta.

Gurķus sagriež un ieberzē ar rupjo sāli. Noliek stundu pastāvēt lai ūdens liekais no viņiem izdalās.
Noskalo sāli un lieko ūdeni nost. Gurķus nokāš.
Sagatavo marinādi no etiķa, sezama eļļas, čili un sezama sēklām.
Gurķus iemarinē.
Var ēst gan uzreiz gan nākamajā dienā, kad vispār būs super.

if i do not sing what i feel, i will die inside

cibas trends: pārgurušas, pārstrādājušās sievietes

LU student-psihologs atteicās mani konsultēt. Esmu par to dusmīga. Nekādas izpratnes par EMDR, kāpēc tas nav "vēl viens psihologs". Tāpat teica, lai vajadzīgo atbalstu dabūju no šīs EMDR speciālistes, kaut doooooh, es jau teicu, ka tur īsti nevar, jo darba/brīvie laiki nesaskan tik cik vien dabūt brīvu kādu dienu priekš EMDR reizes divas mēnesī. Vispār esmu dusmīga un vīlusies. Es uzskatīju, ka man pienākas atbalsts, bet man to liedza. Tagad nezinu ko. Būs vairāk jāraksta. Bet man tik ļoti pietrūkst, lai pasaka pretī, ka esmu normāla. Man pat nevajadzēja nekādu Tādu terapiju, bet kur reizi nedēļā konfidenciāli izrunāties un viss. :(

Pēdējā EMDR sesija bija murgaina un nogurdinoša un bez atziņām. Ceļš uz jauno skaisto dzīvi ir vaļā, bet man trauksme ne pa jokam uzbrukusi. Nu atkal tā, ka ne no gultas izrāpties brīvajā dienā. Vienreiz pieķēros mācību parādu darīšanai un sajutu pilnu komplektu - galva dulla, koncentrēties nevar, elpas trūkst, sirds sitās, kājas ļenganas un vispār ir sajūta, ka darbojies kā caur smagu ūdeni. Un kā lai sevi mudina atrisināt mācību parātus, ja pat vienkārša raksta lasīšana ir TIK grūta?

Bet! Radās ideja! Kihelkonna ir tikusi galā ar savas zemapziņas slepkavnieciskajām tieksmēm. (Par ko man patiess prieks!) Bet varbūt man arī atkal pieķerties šim aspektam klāt. Jo grozies kā gribi, izskatās, ka zemapziņa jebkurā veidā grib panākt, ka es nedaru lietas it īpaši sev un proaktīvi. Ja tā nav parasta prokrastinācija, tad tagad tā ir trauksme, kad trauksme kādu laiku netraucēja, tad bija vienkārši prokrastinācija. Tāds kā apburtais aplis. Varbūt pat izdomās kaut ko ļaunu, ja abus vienlaicīgi atrisināšu. :D Jā, noteikti ir vērts apskatīt kādi tad ir zemapziņas mēŗki un nodomi. Jo neļaut proaktīvi un sev darboties... nez. Kas tur ir apakšā?

"if you are not paying for the product, then you are the product" // social dilemma (movie)

A: esmu sapratusi, ka man labāk patīk strādāt džinsās, nevis pidžamā

Klusums. Jā, es zinu, klusums no manis pēdējā laikā.
Tam visam ir iemesls. Kāpēc?
Tāpēc, ka es dzīvoju dzīvi. Nu vismaz cenšos.
Es esmu ļoti pateicīga Visumam. Ļoti.
Tik ļoti, ka man nav pat vārdu manā prātā ar ko aprakstīt manas sajūtas un emocijas pēdējā laikā.
Tāpēc, es izbaudu savu laimību klusumā, pie sevis, nedaudz baidoties to pazaudēt, ja runāšu par to skaļi.
Vakar gulēt ejot es spilvenā raudāju un nejau no bēdām.
Es raudāju no laimes. Savu mūžu neesmu bijusi tik prieka un mīlestības pilna kā tagad.
Tāpēc, es saņēmos uzrakstīt, jo es gribu atcerēties. Atcerēties savas prieka asaras.
Tās nebija sāļas, tās bija saldas un smaržīgas. Savādākas.
Paldies, Visumam. Paldies, domu spēkam. Paldies, garam, kas mani sargā.
Paldies, par svētību. Paldies, karmai.
Es tik ilgi centos un es turpināšu censties, lai šī burvīgā sajūta mūžam ar mani dzīvo.
Es esmu gatava, jaunai dzīves grāmatai. Jā, grāmatai, nevis baltai lapai.
Man vienmēr likās, ka 27 gados es aiziešu tāpat kā citi mākslinieki, kas klubā 27, haha.
Es zinu, muļķīgi tā domāt, bet es tiešām šogad nomiru. Mentāli. Kaut kad maija vidū.
Un es atdzimu no jauna, apciemoju savas saknes Latvijā vasaras vidū un sāku atkal jaunu dzīvi šeit Īrijā, jaunā dzīvesvietā.
Es piedzimu no jauna, goda vārds. Kaut kas vecs un sapuvis mani beidzot nomira.
Mans prāts,mans ķermenis, mans vārds, mana dvēsele ir kas pilnīgi jauns.
Es iepazīstu sevi no jauna un cik tā ir lieliska sajūta.
Es sāku apzināties, kas esmu ES. Es saku paldies pagātnei un dziedinu sevi no tās.
Mans ES ir gandrīz sadzijis. Man vēl jāmācās piedot pagātnei, ka tā mani ir sāpinājusi.
Tam tā vajadzēja būt, jo jebkura brūce sāp līdz tā sadzīst. Reizēm rētas paliek, reizēm nepaliek.
Kad tās rētas paliek, sākumā ir grūti ar tām sadzīvot, jo kropļo tavu ķermeni, bet ar laiku mēs nēsājam savas rētas ar godu, jo tās padarīja mūs stiprākus, gudrākus un uzmanīgākus.
Es savas rētas sadziedēju un nēsāšu tās ar godu, ar laiku, kad tām būs lemts aiziet pavisam, es uztetuvēšu ko skaistu pāri tām.
Pārveidošu par iedvesmas avotu.
Līdz tam es klusēšu un centīšos dzīvot.
Nav tā, ka es nerakstu. Es vienmēr rakstu.
Tik daudz dzejoļu esmu sarakstījusi, ka nopirku jaunu kladi.
Esmu satikusi savu mūzu un mans prāts skrien tūkstošiem jūdžu stundā, ik dienas.
Es domāju daudz. Es radu daudz. Dzeja vienmēr būs ar mani un kas zin, varbūt reiz kādu dziesmu pat sacerēšu,
Bet līdz tam , es šeit nedaudz paklusēšu.
Izbaudīšu rudeni, sveču gaismā mājās, vai pastaigās pa mežu.
Es tepat vien būšu, galvu pateicībā Visumam noliekšu.
Es smaidīšu un no sirds visiem tādu pašu prieku vēlēšu.

Šodien gāju pa asfaltu, pa meža ceļu, pa dubļiem, pa atkritumiem un tad pēkšņi izgāju jaukā norā pie dzelzceļa stacijas. Ceru ka tā arī būs dzīvē. (Šobrīd esmu miskastē)

Doma par jauno nodokļu režīmu vieš paniku. Mani ienākumi ir tik neprognozējami, ka reizēm man ir vanna pilna ar peso, reizēm jāgrauž galdam stūris, kur lai ņem to naudu ko katru mēnesi samaksāt valstij ja ir tie galda stūra mēneši?

"there is a dead rotting rat. there is no ignoring it. i laugh to myself as i remember what i reminded one of my friends in LA over the phone the other day, something my favorite yoga teacher used to say:

help is not on the way."

tik daudz dusmu

šodien saņēmu individualizēto uztura pārskatu no BIOR pētījuma, kurā piedalījos... pirms gada. toreiz viņi solīja, ka individuālos rezultātus saņemšu 2 mēnešu laikā, un kopējos rezultātus tad, kad pētījums būs beidzies, tātad, pēc gada, pusotra. izskatās, ka viņiem plānošanā būs ieviesušās kādas neprecizitātes, haha.

mani pārsteidza divas lietas: pirmkārt, es uzņemot pārāk maz kaloriju (lol, pasakiet to maniem apaļumiem), otrkārt, ar visu manu mērķtiecīgo spirulinas patēriņu, lai uzturētu vairogdziedzerim draudzīgus joda līmeņus, sanāk par maz joda. pārējais viss bija apmēram tā, kā biju iztēlojusies, un visai normāli.

vienīgā nelielā problēma ar šo ir, ka tas tomēr negaidīti ļoti trigerē manas kontrolējošās tendences un šķietami galvenokārt atrisinātos ēšanas traucējumus, un tagad būs riktīgi jāsaņemas neatsākt histērisko visas pārtikas uzskaiti un to brīnumaino pasauli, kas nāk ar šo komplektā. nu, gan jau. gan jau kaut kā.

all hail

Post aetatem nostram

No dzīvniekiem var atšķirt cilvēku
pēc tā, ka pamest spēj viņš to, ko mīl
(lai tikai atšķirtos no dzīvniekiem!).
Bet, tā kā suņa slienas, asaras
tā dzīvniecisko dabu tūlīt nodod.

В отличье от животных, человек
уйти способен от того, что любит
(чтоб только отличиться от животных!)
Но, как слюна собачья, выдают
его животную природу слезы

Josifs Brodskis, 1970.

Ermagherd.. dabút refund no insurance company ir vájpráts.

Lasu un pieduros, ka tagad jaunais outrage hīts ir Oskara balvu kritēriji filmām. Varētu padomāt, ka līdz šim Oskara balva bija kaut kāds kino mākslinieciskās vērtības absolūti objektīvais un no jebkādiem biasiem brīvais novērtējums, un nemaz nebija cieši saistīts ar pareizi atstrādātu mārketinga stratēģiju žūrijas locekļu izdabāšanai.