Sun, Aug. 23rd, 2020, 11:56 am
Klusēšana

Man būtu ļoti daudz jāklusē, bet es nemāku. Es varu dienām ilgi ne ar vienu nesarunāties, bet es nemāku paklusēt. Man būtu jāmāk.
Tā kā es nemāku, tad "I regret to announce — this is The End. I am going now. I bid you all a very fond farewell."
Ne jau pa īstam, nē, bet kaut kur iekšā es tomēr jūtos ierāvusies sevī un laikam šī bija pēdējā reize, kad es mēģināju saglabāt cieņu pati pret sevi. Daudz labāk ir būt glodenītei. Smukai, mīlīgai, nekaitīgai, bet ķepiņām, iekost nevar un pat negrib, bet padevīgi nometīs astīti.
Mana personība atkal ir sadrupusi gabalos, un es kārtējo reizi nesaprotu, kā tad man to veidot. Kur ir tas līdzsvars starp to, ko es varu, un ko man vajadzētu varēt, un kur ir tā mēraukla, kas man var parādīt, ko upurējot es tomēr iegūšu sirdsmieru.
Visu upurējot nevar, jo izskatās, ka man tad būtu jānomet arī galva un jāizaudzē vietā labāka, bet es nemāku, lai cik ļoti negribētu.
Tā sajūta, ka visa mana eksistence ir tikai traucēklis kā pašai, tā it sevišķi visiem citiem, ir atkal pārmākusi visu manu dzīvi, visas citas jūtas un domas, un es nespēju savākt kopā nekādu iemeslu, pat ne ieganstu kaudzīti, ar ko pierādīt sev, ka mana eksistence tomēr ir ar plusa zīmi.
Būtu pašai tā dzīvotgriba, tad nospļautos uz visiem citiem, ja nav, tad nav, bet nu nav tas pietiekams iemesls, un sajūta, ka man izbeidzoties visi atviegloti uzelpotu, nav tā labākā, lai kaut kā sevi piespiestu. Biju kļuvusi tik produktīva, bet tagad atkal ir pilnīga bezjēdzības sajūta.
Es zinu, ka no līdzīgām bedrēm jau ir izdevies izrāpties, bet tā kārdinošā sajūta atkal sākt domāt, ka šī ir pēdējā, vairs neatstājas.
Kaut būtu vairāk klusuma. Mana balss ir vai nu skaļa vai nekāda, citādāk es nemāku. Gribētos klusumu un mieru, un droši vien tas pienāks tikai līdz ar smadzeņu izslēgšanos.

Sat, Aug. 22nd, 2020, 04:26 pm
Sajukums

Tas viss patiesībā ir ļoti nesaprotami. Es nezinu, ko es jūtu, izņemot apjukumu un stresu, bet tur ir vēl kaut kas. Galvā ir pilnīgs sajukums, bet ķermenis no šī stresa līmeņa jau ir pilnīgi sačakarējies. Ar visu savu rijību neko nevaru ieēst, jūtos vārga, slikta dūša, rokas trīc. Emocijas laikam jau sāk meklēt izeju no šī stāvokļa, kas nevar ilgi turpināties, un piedāvā dažādus veidus, kā pārāk permanenti izslēgt šīs sajūtas.
Es sen neesmu bijusi tādā stāvoklī, kad es tieši uz šo doto brīdi nesaprotu, ko darīt un kāpēc tieši es tā jūtos. Iltermiņš tad tā, bet kā man vispār nonākt līdz tam, kad es varu atsākt domāt? Man nav skaidrs nekas par situāciju ne pagātnē, ne tagadnē, ne nākotnē, jo es vienkārši nevaru vairs padomāt. Par citām lietām kaut cik varu, bet par to visu nekādi.
Kaut kas te galīgi vairs nav kārtībā, bet es nezinu ne kā tas cēlās, ne kas notiks tālāk.
Laikam pēdējās dienas ir bijušas tik stresa pilnas, ka tādus triecienus, kurus citreiz izturētu, nedaudz paraudot, šobrīd es nespēju vairs sakarīgi sagremot, un kaut kas pārdeg līdz pat visdziļākajām iekšām.
Visticamāk, ka vēlreiz izgulēšos un šis mezgs atleks vaļā pats no sevis, bet šitādas sajūtas mani tomēr biedē.

Sat, Aug. 22nd, 2020, 12:47 pm
Nejēdzīgā pašsajūta

Kad kaut kas saiet grīstē, man diemžēl nervi mēdz izdomāt visādus pigorus. Nelabu dūšu, nespēju koncentrēties, vājuma sajūtu un citas huiņas, kas nu nekādi nepalīdz. Gribētos to visu vienkārši nolikt malā, bet diemžēl nekas tur nesanāk, jo pie noteikta līmeņa pārvarēt un iet tālāk nav iespējams, arī domas ar ko foršu novērst nevar.
Vēl un vēlreiz nāk prātā viss, kam man būtu jābūt vai kas es gribētu būt, un kas es neesmu, jo visām pārmaiņām un attīstībai ir robežas, kuras pārkāpt vai nu nav iespējams pavisam, vai prasa pārāk lielus upurus. Piemēram tādus, ka es vairs sevi nepazīstu, nemīlu, negribu būt es.
*
He is so much more than me
More than I will ever be
My better me, my better me
He's not like me
My better me
Is not so mortified
Fucked up inside, but that ain't me
That's just my better me

Tue, Aug. 18th, 2020, 07:36 pm
Posms noslēdzies... gandrīz

Grāmata nodota redaktorei. Vēl tikai neliela astīte palikusi, lai tā nonāktu uz papīra.

Sun, Aug. 16th, 2020, 09:07 pm
Shit happens or bliss happens, Ishak?

Tikko pārkāpu svarīgu ierobežojumu, tādu, kas mani tika mocījis gadu desmitus, sajūtās - simtus. Uzreiz uz līdzenas vietas atradu auskaru, kuru pazaudēju vēl Jēkabpilī, un kurš simbolizēja svarīgo tēmu. Kopā ar kaut kādām mantām tas bija atceļojis uz Jaunciemu slēptā veidā, lai uznirtu tieši pēc atklātības mirkļa par konkrēto tēmu.
Un tad es gribu ierakstīt dziesmiņu, kuru klausos, bet neatpazītu, un kas atklājas? Revelation. Tas viss ir mazticami, lai neteiktu vairāk.

Sat, Aug. 15th, 2020, 11:43 pm
Smieklīgā situācija

Droši vien katrs zina lēto porna kategoriju, kurā figurē "vidēji, ciešama izskata vīrieši ar piemērotiem locekļiem", droši vien tādi, kuriem nevajag izcili daudz maksāt, bet arī ne lēti, un tad ir atkarībā no dalībnieku skaita - viena vai vairākas dārga, pareiza izskata sievietes, uz kurām nauda nav taupīta, jo kaut kam ir jāpievilina cilvēki, un vēl ir fona sievietes, kuras vienkārši rada orģiju sajūtu un dārgi nemaksā. Vīriešu acīs pilnīgi neslēpti var redzēt "eh, nu kad te viss ies pa riņķi un es tikšu pie tām smukajām?". Bet nu 21.gs porns ir porns, ir jāizturas cienījami, jādara lietas ar visām, bet viņas ir kā porna pasaules bomži - patiesībā neredzamas, līdz galam neeksistējošas, viņas īsti neskaitās.
Nebija te līdz galam porna, bet nu es pabiju tajā bomža situācijā. Tas ir normāli, es zinu, ka esmu veca, nepareiza izskata un spalvainām kājām. Man tas viss ir ok un es arī zinu, ka ir cilvēki, kam patīku. Pieņemu situāciju tādu, kāda tā ir, tāpēc nesajutos ne skumji, pat ne neērti, bet tā drusku pasmieklīgi.
Tomēr sajūta, ka esi vecā, neglītā avs visu pareizo, gludi skūto un slaido sieviešu bariņā, nav tā pati patīkamākā. Nevis tādēļ, ka uz mani skatās citādāk, bet tādēļ, ka ir tā "nāc bariņā!" attieksme, bet es zinu, ka tas ir tikai tāpēc, ka es tur esmu (pilnīgi nejauši) pagadījusies, un negrib mani aizvainot. Bet nu tieši tā jau arī ir tā riebīgākā sajūta, ka tu labi zini, ka no tevis var sākt vemstīties, ka tu neesi tāda kā tās iekārojamās, bet cilvēki ir pieklājīgi un tevi tur pacieš.
Izbaudīt tādu pasākumu nav iespējams, sajūta ir pasmieklīga, bet nu kauna jau man nekad nav bijis. Kā ir, tā ir.
Tomēr jāatzīst, ka vēlreiz tādā situācijā nonākt es negribētu. Manas mājas ir manas mājas, un cilvēki, par kuriem zinu, ka patīku, ir cita lieta. Tur es varu pilnīgi brīvi darīties bez kompleksiem, bet būt tādā jauno, gludo smukulīšu kompānijā kā tādai grezelei man gan nepatika. Tas ir kā uzdāvināt vecpuisim 90 gadus vecu striptīzdejotāju. Kā viņas to pacieš, es nezinu. Viņas ir domātas apsmieklam un pazemojumam, un viņas to labi zina. Tur vajag tādas iekšas, kādu man nav.

Thu, Aug. 6th, 2020, 07:18 pm
Rudens

Vakar es sāku klausīties rudens mūziku. Šodien es jau gaidu. Smaržu, krāsas, to īpašo sajūtu.

Tue, Aug. 4th, 2020, 12:26 am
Cry, Loreley

Being stronger than death does not heal the hurt.

Sat, Aug. 1st, 2020, 09:59 pm
Braucieni

Ainažos ir smuki.

Mon, Jul. 27th, 2020, 10:36 pm
Bļedstva

Drausmīgi slima. Rīt covid tests.
Bija forši pavadīts laiks.
Klausos daudz Lord of the Lost. Fantastiski dziesmu nosaukumi un lirikas, smuki tērpi, laba mūzika.
Balss varētu arī palikt šajā kontraltā, gandrīz jau pēc tenora.
Šodien uzzināju, ka pēc T dzeršanas balss parasti paliek lūzusi un zema arī ja pārtrauc, bet prieka maz - arī izkritušie mati vairs neataug. Nelon.

Thu, Jul. 16th, 2020, 03:17 pm
Dārzeņu gaume

Par citu tēmu - man tiešām ir dīvaina dārzeņu gaume. Es varu negausīgi ēst tādus brīnumus, ko citi noliedz, kā fenhelis, brokolis, briseles kāposts un kolrābis, bet ciest es nevaru nekādus ķirbjaugus, izņemot gurķus, un papriku. Kāpēc visur bāž papriku???

Thu, Jul. 16th, 2020, 03:09 pm
Secinājumi

99% neievēro ātruma ierobežojumus, 95% bembju īpašnieku brauc kā traki, vēl 50% pārējo arī brauc kā traki, tie visi domā, ka viņi jau nu gan var to visu atļauties, jo "māk braukt" un "nekas nenotiks".
Vēl viens secinājums - es nemaz, nemaz nebrīnos, ka Latvijā ir tik daudz avāriju, un nē, pie tā nav vainīgi slikti ceļi vai stulbi izvietotas ceļa zīmes, pie tā ir vainīgi paši Latvijas iedzīvotāji, un vispārējā "kas māk braukt, tam noteikumi neeksistē, un es jau nu braucu labāk par visiem" kultūra. Ietaupa varbūt 5m uz 40min ceļu, bet reizē apdraud citus, un vēl ņirgājas par stulbeņiem, kas nebrauc uz 120. Drošāk braucošās valstīs varbūt arī cilvēki pavada par 5% vairāk laika ceļā, bet toties nav tik daudz avāriju. Pat cilvēki, kas ir vienmēr par noteikumiem, vienmēr tik pareizi, vienmēr tik droši, pat tie brauc kā tikko no traķenes ar neizārstētām psihozēm iznākuši.
Kamēr tā attieksme nebeigsies, tikmēr arī būs traģēdijas un zaudējumi. Kamērbūs stilīgi lielīties, kā es tā un šitā, piedzēriem, pusaizmidzis, miglā un sniegputenī "lidoju", un kamēr ievērot ātruma ierobežojumus būs tizli, tikmēr arī ies bojā kā vainīgie, tā nevainīgie cilvēki.
Jā, protams, ikkatrs trakais, kas domā ka ir stilīgais, kam ir mentalitātē iegājies dusmoties uz visiem, kas "velkas", un domāt, ka viņa iztēlotās prasmes no visa paglābs, cels spuru un teiks, ka pie avārijām vainīgs viss cits, tik ne traķenes braukšanas stils. Jā, protams, tu esi tik kruts, ka pilnīgi jānomirst. Ceru, ka tev nevis man.

Mon, Jul. 13th, 2020, 05:27 pm
Mašīna

Tāda nu ir mūsu ģimenē. Nekad man tā nav bijis, vecākiem masīnas nebija. Biedē ļoti, negribas pisties ar visām tām problēmām, bet covid dēļ izlēmu, ka lai jau iet. Tomēr mazāk pa sabiedrisko, ja būs stingra karantīna atkal rudenī, tad ir vairāk iespēju arī divatā nesajukt prātā, jo var visur kur droši braukt un staigāties. Nebūtu covid, droši vien es nebūtu piekritusi.
Zinu, ka izklausos traka, bet šitas buržujiskais ārprāts priecīgam sēdēt smirdīgos sastrēgumos mani streso un derdzina. Ir jau ir labais, ir, bet ir arī tā otra puse, kas tomēr manā personīgajā pasaulē ir līdz šim bijusi svarīgāka. Kaut vai kasko, kas tagad 3 gadus jāmaksā, 50eur par to vien, ka mašīna ir, kaut mēs ne reizi neizbraucam, plus benzīns, plus tas, ka mašīnām ir liela vēlme visu laiku lūzt visnepiemērotākajos brīžos.
Un smird. Nu smird viņas neciešami, aizņem daudz vietas, piesārņo gaisu un padara cilvēkus izlutušus un snobiskus. Gan jau arī mani padarīs.

Mon, Jul. 13th, 2020, 03:02 pm
Lauku sajūtas

Pabiju laukos divas dienas, sanāca daudz braukāt pa tām ainavām, dažādas vietas, bet skaistums un brīvība viena.
Tik šausmīgi gribu uz laukiem, ka gluži jau histērija piemetas. Varētu vai nu kliegt un raudāt, un plēst mantas, vai sēdēt pilnīgā sastingumā līdz nāvei, jo kāda jēga no jebkā, kas notiek Rīgā.
Protams, ka tik lielas šausmas pāries, bet dažbrīd man ir tāda sajūta, ka tās ilgas ir man par lielu, kā tāda pārāk liela brūce, kura vēl uzreiz nenogalina, bet kuru sadziedēt arī vairs nav iespējams. Brūces neiegūšana arī jau ir nokavēta, un dzīvesspēks aizplūst pa šo caurumu tik spēcīgi, ka es varu tikai skatīties.
Droši vien, ka tā nav, bet kā to visu apturēt - to jautājumu es jau esmu izmocījusi sevī no vienas un no otras, no trešās un ceturtās puses, bet risinājuma nav.

Mon, Jul. 6th, 2020, 11:32 pm
Stūrakmeņi

Nu jau spēju pankūkā pielikt stabili pieri pie zemes. Kas nesaprot, izklausās smieklīgi, bet man tas ir svarīgi un priecīgi.
Ar špagatiem sanāca iekavēt, jo mazulietiņ sāka smelgt vecs ievainojums. To tomēr vajadzēs pakāpeniskāk nekā es cerēju. Tomēr ir tik priecīgi atsākt kustēties, lai gan mani sasniegumi citam mana vecuma cilvēkam būtu smieklīgi. Ar visām manām veselības problēmām es tomēr cīnos un daru, kas dod gandarījumu arī par sīkām lietām. Man tomēr ir jāpārvar tas, ko citiem pat grūti iedomāties.

Tue, Jun. 30th, 2020, 10:13 pm
Jauni draugi

Man vajag jaunus draugus, ar kuriem sākt visu no sākuma. Izdomāt sev veiksmes stāstu, kas aptuveni, bet ne pārāk atbilst manai dzīvei, piemēram, izgriezt ārā visu slikto un papildināt labo. Jau no paša sākuma nerunāt neko negatīvu. Atstāt par sevi tikai pozitīvu, veiksmīgu iespaidu. Kad man ir slikti, atteikt kontaktu, jo esmu "aizņemta" kaut kādos ļoti veiksmīgas personas darbos. Nekad nerunāt neko dziļu, bet hevot fanu.
Izveidot pilnīgi jaunu tēlu, kur nav nekā īsta. Nekad neteikt, ko domāju, bet kas atbilst veiksmīga cilvēka stāstam.
Nu ko, saprotu, ka lai pasaulei es būtu pieņemama, man ir jākļūst par psihopāti. Jāmācās pilnīgi neko no sava īstā "es" nevienam neatklāt, jo mans īstais "es" is vispretīgākais radījums Zemes virsū. Neviens slepkavniecisks psihopāts nav tik nepanesams un neizturams kā es, jo viņš vismaz ir stilīgs un neņem neko pie sirds, un visi viņa viedokļi ir pārdomāti un loģiski.
Es to pat nopietnāk nekā pavisam kā joku. Varbūt tiešām jāaizmirst jebkāds autentiskums, jo manā gadījumā tas ir sevi pierādījis kā pilnīgu feilu. Jāsāk no sākuma ar tādu pašu spēli kā citiem. Varbūt vēl tomēr ir laiks iemācīties to spēlēt. Man galu galā ir arī ko piedāvāt tirgus varianta draudzībā, tikai jāmāk to pareizi reklamēt un prezentēt.
Man pat varētu vidēji labi izdoties.

Tue, Jun. 30th, 2020, 12:01 pm
Reālistiskie feiki

Kopš Jāņiem jau jutos daudz labāk, bet tas tomēr vēl bija pārāk trausls stāvoklis. Nevajadzēja man bakstīt to problēmu, bet es pabakstīju, un rezultāts bija tāds, kādu es gaidīju, bet kādu biju cerējusi tomēr nepiedzīvot.
Cik cilvēki var būt ļoti nevērīgi, es gan jau arī. Tā garām ejot izmest lietas, kas būtu jāpasaka ar pietiekamu dziļumu. Tā izspurgt ļoti lielas lietas it kā tie būtu visiem jau sen zināmi sīkumi. Jā, ir jau arī. Tā esmu es, kas nez kāpēc gaida kaut kādus brīnumus. Kaut kādu smieklīgu atsaucību, kur ir tikai pierastā, sterilā garām iešana.
Ko es iedomājos, es vispār nesaprotu. Es vēl joprojām nesaprotu. Es zinu tikai to, ka man diemžēl ir jāiedomājas, jo citādāk vispār...
Bet tā skaidrība ir veselīga. Skumja, bet ļoti veselīga. Gan jau es kaut ko citu iedomāšos, to es māku. Zinu, ka iedomājos, bet es vēl pagaidām esmu cilvēks, un tādas spēlītes mēs mākam ar sevi spēlēt gluži ideāli. To jau arī tas nozīmē - iedomāties, turēties pie vīzijām, bez briesmām, ka tās kļūs reālas. Tomēr jāizskatās tām ir diezgan reālistiski. Tāda ir cilvēka daba - gribēt feiku, baidīties no īsta, bet tam feikam ir jābūt kvalitatīvam.
Cik tas ir smieklīgi. Kādam tikai viens garām skrienot izmests teikums, bet citam visai tīkamas mirāžas sabrukums. Kaut es varētu pavisam pārcelties mirāžu pasaulē, kā daudzi citi to māk. Zināt, ka tā ir neīsta pasaule, nezaudēt veselo saprātu, bet tomēr dzīvot tur iekšā. Varbūt man ir par daudz smadzeņu, lai to spētu.

Wed, Jun. 24th, 2020, 08:46 pm
KARSTS!!!

Gribēju pēc atlabšanas tikt atpakaļ formā, nekā, sākās Elle. Man parasti gribas vingrot, gribas iet ārā, gribas kustēties, bet tas viss pazūd šajā Elles karstumā. Man parasti vajag vingrot pie atvērta loga pat rudenī, jo ļoti sakarstu. Var būt tā, ka sēžu iztabā džemperī un vilnas zeķēs, tad uzvelku plānu vingrošanas tērpu, un vienalga pēc 5 minūtēm jāver logs vaļā. Es nesaprotu, kā citi nejūt tik drastiski to atšķirību. Es vienmēr drausmīgi uzkarstu, lai gan pirms tam bija pat auksti. Tagad karstumā, kad man plikai un nekustīgai ir knapi ciešams, man pilnīgi nav spēka. Vakarā, kad nedaudz vieglāk, man ir tāds nogurums no nekā nedarīšanas, ka negribas. Jūtos pārgurusi no tā vien, ka karsts. Ēst gan gribas :D Tad nu nez, nez, kas te būs. Citi uz vasara uztrenējas, es izplūstu.

Tue, Jun. 23rd, 2020, 08:13 pm
Burvīga Jāņu svinēšana

Fredijam bija taisnība, viss sanāca jauki, pat ņemot vērā, ka man bija lielas apstājas plānojot, un nekas jau tik dižs no plāna nebija. Lai pasākumi veidojas divos variantos un icili to kombinācijā - kad ir īstais plāns un kad ir īstie cilvēki. Šeit bija samērā jēdzīgs plāns un bija īstie cilvēki. Dažreiz ir tā, ka visi atsevišķi ir jauki cilvēki, bet kopā kaut kas nav, vai nu trūkst vai ir par daudz. Citreiz varbūt pat trūkst kāda, vai ir kāds nedaudz par lieku, bet kaut kā tomēr kompānija saslēdzas. Man tas vienmēr licies tik aizraujoši - kāda ir ballītes dinamika. Tas izklausās tik banāli, bet arī izklaidēm ir sava ļoti interesanta psiholoģija apakšā. Katrs ieņem kādu lomu, un tas nosaka tik daudz.
Bija viss izdomāts tik vienkārši, ne slikti, bet vienkārši, taču cilvēki darīja katrs savu un pasākums izdevās.

Sat, Jun. 20th, 2020, 12:18 pm
Jāņi

Fuck this. Kā būs, tā būs, man prieks, ka pasākums notiek, ka plāns ir, kaut nedaudz fluīds. Garastāvoklis super. Sola lietu, bet neko darīt. Ir arī bekaps iekštelpām.

skipped back 20