Par velti's friends

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 50 vecākus

Saturday, April 20th, 2024


zivs

2:47a
Par pišanos arī sods. 16 gadus jaunākā bija iokastes beibe, un tobrīd tā iemīlējos, ka nospļauties par iokasti, viņam tās ir maināmas zeķes.
Gunta arī nepiedeva jaunāku, jo viņai ir divi gadi vairāk kā man. Spļāva uguni. Iedomājieties, 18 gadu starpība.

(ir ko piebilst)

zivs

2:07a
Now you may ask, kāpēc Gunta mani pirka 16 gadus. Es viņu spēju izpist pilnīgi jebkādi. Arī totālā vafelē. Viņa varēja paļauties vienmēr, ka būs good fuck.

Viņa arī izdarīja problēmas. Detaļas nē, bet man sāka nestāvēt no viņas attieksmes, kad jau sagājām naidā. Es vairs nespēju nopisties ar beibēm, kuras komunalkā bija bieži, kad beibes palika manā istabā, gaidot lūdzu lai fuck. Stāvēja, bet vairs nevarēju.

(ir ko piebilst)

Friday, April 19th, 2024


kochka

11:31p
Akmeņi un domas

Šajā pelēkajā un aukstajā dienā galvā sāka skanēt dziesma, kuras nosaukumu pa dienu nevarēju atcerēties (tikai tagad atnāca), bet videoklipu gan spēju labi vizualizēt, jo varbūt pati dziesma nemaz tā neuzrunāja. Klipā galvenā varone satika dažādus cilvēkus, kuri pēc sarunas aiz sevis atstāja akmeņus. Beigās jaunajai sievietei bija pilna soma ar akmeņiem, ko varētu interpretēt kā vainas sajūtu, cilvēku pārmetumus vai citu problēmu (smagumu) uzņemšanos. Varbūt pat nevajag nodalīt. Pēc darba aizgāju uz parku salasīt dabas materiālus darbnīcai. Neko neplūcu, ņēmu to, kas zemē nokritis, jo vajadzēja tikai piecus, plus akmeni. Viss salasījās tik viegls un gaisīgs, pat skaists ķiršu koka zieds mētājās zālītē. It kā gaidītu tieši mani. Vēl dīvaini aptvert, ka pavisam nesen jautājumi: kur es esmu? kāpēc esmu šeit? šķita tikpat ikdienišķi kā elpošana. Un tie parasti radīja tādu kā drošību un mazināja apjukumu ik reizi, kad tos uzdevu. Savādi aptvert, ka jau kādu gadu tādus sev vairs nevaicāju, jo svarīgāk bijis vispār piecelties, kustēties, nokļūt no viena punktu uz citu utt. Varbūt tiešām smadzenes ir tik garlaicīgas, ka visu šo laiku bijušas aizņemtas ar to, lai es izdzīvotu, nevis reflektētu? Bet nu ir tik laba sajūta, ka atkal spēju domāt! (Ja vien tā nav ilūzija, ka domāju, hehe)


current music: Desperate Journalist - Hollow

(ir ko piebilst)

nistagms

11:15p
If hell is hot, is heaven cold?
If pain is bad, is pleasure good?
If truth is real, is lying fake?
If I don't sleep, am I awake?

(ir ko piebilst)

zivs

9:04p
Turamies pie pusaudzes, paedophilia, Grētas Tjūnbergas. Ieiet viņā, ar reiz līdz vēderam stāvošo pimpi.
Es viņu izpistu tā, ka viņai pārietu kašmars. Kādreiz to varēju.

Ko vēl varu atkārtot šajā situācijā. 16 gadus jaunākā cibiņa teica, ka visi kniebieni nebija nekas, ko iedodu vienā reizē. Mani beged for more, cita beibe. Tagad šaubos vai neiespējamais 10/10. Pirksti un mēle nav pimpis.

(ir ko piebilst)

zivs

8:48p
Teikt, ka ne gluži gribu būt Coja mietpilsonis, kuru gaida vakariņas (pēc tekstiem pusdienas) mājās. Ļoti gaidu sevi paēdam, bet ja nav X, viss ir veltīgs. Es gatavoju vienīgais, kad biju ar X.

To teica arī mammas draudzene – vīrieši ir labākie pavāri, arī pati labi gatavojot.

(ir ko piebilst)

prtg

7:57p
Kad kāds/kādi plašam cilvēku lokam par Tevi skaudības vai greizsirdības dēļ ir sastāstījuši pilnīgi izdomātas, sliktas lietas, atliek vien būt stoiski laipnam ar visiem, un par to vienkārši nedomāt.

(2 comments | ir ko piebilst)

zivs

6:48p
My eyes are bright. Es taču esmu visus fiziskos darbus strādājis. Mani iepriecināja ūdens, jo esmu atnācis darbā, nepiedienīgi gaišzaļā žaketē, ar melnu tauriņu. Es to neatceros. Paldies viņai.

(ir ko piebilst)

zivs

2:03p
Nav viegli būt nacistam, un ne pārāk gudram.
Es nevaru atkost, kā nomainīt valodu telefonā no kirilicas. Es tur ne varu, ne gribu ko meklēt. Awfull tā ķīnas ābece.
Jāiet uzlāpīties, tad ieguglēšu. Telefons smuks, nav pretenziju.

Tikai skūteris ar šī brīža smadzenēm nespīd.

(ir ko piebilst)

snauts

11:43a
Viens mans čoms ir mūsu 10 gadus veco spēlīti noportējis priekš weba: Psykadelics.

(2 comments | ir ko piebilst)

shelly

10:59a
Šorīt pie paša darbiņa auto uzbrauca elektriskajam skrejritenim. Luksoforā nupat bija iededzies sarkanais (abiem), ātrums arī noteikti pārsniedza atļautos km (arī abiem). Skrejritenis zem riteņiem, pusaudzis, kas bija pie tā stūres - vismaz man likās tāds pavisam jauns un maziņš - vispirms uz kapota, tad uz ielas. Un var teikt, ko grib par skrejriteņiem un to braucējiem, bet man viņa šausmīgi žēl. Un es ļoti, ļoti ceru, ka viņam viss būs kārtībā.

(6 comments | ir ko piebilst)

rkktzd

10:06a
Es ilgu laiku heitoju Laiks paradīzei. Diezgan grūti gāja ar šo projektu, galvenokārt tāpēc, ka tēma visu laiku šķita neticami nepievilcīga un arī skaņas noformējuma forma kādu vēlējās režisore man kopumā arī nu tā. Un tad tur viss tas nac teātra vaibs utt. Es viņu jau biju ierindojis savu visbriesmīgāko mākslas notikumu topa 2. vietā aiz Gudrunas. Karoč kkādā brīdī sāku nožēlot, ka piekritu. Mazliet pa jokam un mazliet tomēr nē mēģināju atrunāt Inesi no nākšanas uz pirmizrādi, jo nekas labs tur negaida. Vakar tad bija tā pirmizrāde un es tur tā sēdēju un skatījos un sapratu, ka esmu noslēdzis pamieru ar šo projektu. Jā, tēma joprojām neliekas superhot, bet skatoties nav paviršības sajūtas, kas, manuprāt, ir labi. Turklāt es tikai vakar aptvēru, ka tas ir teātris-teātris - tantēm un onkuļiem, nevis nvo teātra organizācijas radīts māksliniecisks trips kādā aizraujošā tēmā ar visādiem tehniskiem izaicinājumiem uz kuru nepērk biļetes (šis formāts, gan, mani valdzina vairāk joprojām). Man nav kauns. Izņēmu no ļaunā topa. Ļoti forša sajūta. Man ļoti pieauga respekts pret Endīni un man ļoti patīk Andra Kaļiņina scenogrāfijas un vispār patīk atrasties vienā projektā ar Andri. Un pēdējā brīdī nomainīt skatītāju muzonu bija right call. Vienīgais, kas man vakar nepatika, ka biju nepareizi kaut ko sakalkulējis ar pirmizrādes puķītēm un man pietrūka tieši vienai aktrisei, kura vakara gaitā izrādījās vienīgais cilvēks, kurš man pienāca klāt un tiešā tekstā pateica, ka viņai patīk kā tas viss skan.

(ir ko piebilst)

black_data

8:20a
Pēdējā laikā es to daru reti, bet reizēm es mēdzu gulēt drēbēs. Tur ir kaut kāda īpatnēja drošības sajūta. Šķiet, ka pēdējo reizi drēbēs es gulēju tad, kad biju pamodies naktī, un nevarēju vairs aizmigt. Tad es aizgāju pasēdēt uz dīvāna, pabakstīt datoru, un tad aizmigu vēl uz dažām stundām. Bet šī gulēšana drēbēs saistās arī ar depresīvām epizodēm, kad tu vienkārši gribi izslēgt sevi no pasaules. Drēbes tad kļūst kā drošs skafandrs, kad tu bezmērķīgi dreifē cauri stindzinošajam un bezgalīgajam vakumam.

Kāpēc es to atcerējos? Jo reizēm ir jāuzvelk drēbes, ja pie mums kāds paliek pa nakti. Kaut kā laikam ir pieņemts tomēr nestaigāt apkārt plikam. Un šonakt, pamostoties no sapņa, un ejot uz tualeti, cerot, ka tas palīdzēs atkal aizmigt, nācās apģērbties, un un sekundi apsvērt domu neģērbties nost. Tā bija ļoti racionāla doma, kurai emocionāli gribējās pretoties. Tas otrs ķermenis gultā ir ļoti mierinošs un pievelkošs, un drēbes ir diezgan kaitinošs šķērslis. Ar gulēšanu drēbēs gan būs jāsamierinās telšu sezonā, jo... mērenā klimata vasaras, bet tas būs drusku citādāk.

Bet tātad, cilvēks ir tāds dzīvnieks, kam patīk gulēt čupiņās, un tas viņam sniedz mieru. Es zinu visus stāstus par to, ka dažiem cilvēkiem ir grūtības pagulēt, ja gultā ir kāds cits. So many people, so many times. Bet tad kad šie vientuļie gulētāji tevi sāk grūst ārā no gultas, jo tu visu laiku mūc, jo tev ir karsti, vai aizmieg tev uz pleca, kamēr tu vēl baksti telefonu, nākas secināt, ka mēs visi esam tādi dzīvnieki, kam patīk būt čupiņās. Mēs visi piedzīvojam dzīves posmus, kad mēs ejam gulēt drēbēs, iespējams pat guļam belnžot griestos, vai kā citādi esam neirotiski nervu kamoliņi, bet arī tad mums tomēr gribās apkampt to pūkaino un silto lāci vai spilvenu, lai sajustu mieru.

Bet tad vēl no trešās puses, ja reiz cilvēkiem patīk gulēt čupiņās, kāpēc mēs aprobežojamies ar to vienu ķermeni sev blakus? Drošvien daudzi kādreiz ir dalījuši istabu ar brāli vai māsu. Izjutuši diskomfortu, paliekot hostelī ar citiem svešiniekiem. Izjutuši aizraujošu uztraukumu, guļot vienā kolektīvā teltī ar draugiem kādā ceļojumā vai festivālā. Scenāriji ir dažādi, bet es tā ar grūtībām spēju iztēloties scenāriju, kur guļot gultā, piemēram, vēl ar diviem cilvēkiem, varētu piedzīvot casual mieru un labu miegu. Lai gan es zinu dažus cilvēkus, kas jau gadiem sevi pozicionē kā poliamorus, es tiešām nesaprotu šos psihes mehānismus. To be honest - es ar viņiem par šo arī neesmu runājis. Un jā, es te no attiecībām ar otra cilvēka ķermeni veidoju priekšstatus par emocionālo tuvību. Un es pieņemu aizraušanos, iekāri, interesi par citiem cilvēkiem, esot attiecībās, bet es neuzskatu, ka tas obligāti nozīmē spēju veidot partnerattiecības ar vairākiem cilvēkiem. Tai pat laikā mani arī kretinē laukā, ka monogāmija a.k.a. ekskluzīvas attiecības ir jāuztver kā pašsaprotama lieta. Ir tomēr jāpasaka un jāvienojas, ka mēs te tagad būsim monogāmās attiecībās. Un ne tikai tāpēc, lai pēc tam nebūtu nevajadzīgu pārmetumu un pārpratumu, bet arī lai signalizētu otram - I think this shit is for real. Es joprojām atļaušos neticēt tradicionālai laulības institūcijai, pat ja kādreiz es izmantošu partnerattiecību tiesisko regulējumu, bet šīs vienošanās ir vajadzīgas - bez lieciniekiem, bez maģiskiem rituāliem, bez nolemtības sajūtas, ka tu nedrīksti kādreiz domāt un just citādāk. Bet akal jau, citi cilvēki un citi ķermeņi ir kaut kas cits. Tas var būt kaut kas mirklīgs, varbūt pat neaizmirstams, varbūt aizmirstams, varbūt kāds, ar kuru tu pēc tam uzturi ilgas un draudzīgas attiecības. Bet tad kad tu zaudē to vienu ķermeni sev blakus, pret kuru tu iespējams jau kādu laiku pat neesi izjutis iekāri, tas ir iespaidīgs pārdzīvojums. Es nezinu, kā ir citiem, bet man ir sajūta, ka cilvēkam emocionāli ir tikai viens bijušais. Jā, tur apkārt var dreifēt vairāki citi bijušie, varbūt tu pat ar viņiem vari uzturēt draudzības attiecības, vai varbūt pat neciest un necienīt viņus, bet ir tikai viens bijušais who matters. Un tajā es balstu savu pārliecību, ka var būt tikai viens esošais. The rest is just people you like or don't.

In unrelated news - according to Wikipedia, susurus mēdz saukt arī par miega pelēm. Ir grūti par to nedomāt, ziemā guļot zem segas. It makes total sense.

(ir ko piebilst)

Thursday, April 18th, 2024


kochka

11:46p
Dungoju

labāk nebūtu no sevis aizbēgusi
mājupceļš ir garāks aklai bezmugurkaulainai..



current music: Keitija Bārbale - Drāšu žogs

(ir ko piebilst)

zivs

11:36p
Skaistākā Warpaint dziesma "my friend, my friend, my friend, until the end, the end, the end" "all I have to say"
X, es tevi mainīšu, bet nekad nevaru atteikties. Nav nozīmes horoskopiem, bet tu esi auns, pilnīgi Dievā ierakstīts

(2 comments | ir ko piebilst)

aborigens

11:29p
To My Duties

While I’ve been doing my job
stone by stone, quill by quill,
winter has passed, leaving
empty places
and dead rooms.
I work on all the same.
I really should replace
all those things I’ve forgotten,
fill the darkness with bread,
inspire hope again.

The dust of the season,
its harsh rain, are all I deserve:
for myself I claim nothing more than all space
and the right to work there, bearing witness to spring.

I must have something for everybody
day by day and week by week, gifts of the blue variety
or cool blossoms from the woods.

First thing in the morning, I’m going strong
while others have sunk
into sloth or lovemaking.
I’m sweeping out my bell tower,
polishing my tools and my heart.

I have enough dew to go around.

/Pablo Neruda from: ODES TO OPPOSITES

(ir ko piebilst)

zivs

10:42p
Pārkruķīju šodien tekstus līdz nenormālam.
Sarakste ar G:


čurāju uz grīdas, šeit, istabā, jo nav ko zaudēt. viss galds un grīda ir pielieti ar cidonju šņabi. Mans urīns smaržo. Divas dienas, tad lūdzu, nomazgājies.

(1 comment | ir ko piebilst)

zivs

8:34p
Visu dienu bija love, Es sūtīju katram cilvēkam satiktajam. Kaimiņi pat nobrīnījās un silti atsaucās.
Tagad hate, pure hate. Lai nogrimst viss non-alco bizness. Jānāk anarhijai, līdz zināmam laikam. Pilnīgi visi redz un runā, ka paikas cenas te ir neiespējamas. Bagātāki par Šveici. Tā ir muldēšana, bet proporcijās dārgākā valsts Eiropā. Es nogalinātu ar šļakatu pāri rīklei, no shame

(ir ko piebilst)

zivs

8:15p
Ja jūs zināt, kas ir auns un strēlnieks, jums nekad nevajadzēs papildināt zināšanas. Lauva ir exclude, viņam diemžēl ir milzīgs ego/

Es tevi mīlu X, nemainīgi, to vnk nav iespējami apturēt, un ja mani pieņemsi, IP

tajā beznaudas smakā, es sameklēšu 100 eiro, ko sameklēju telefonam, un kāpēc neuzaicināju tevi uz koncertu.

(ir ko piebilst)

black_data

7:14p
Starp citu, pirms dažām dienām noskatījos Vaildera cīņu Emirātos uz Ziemassvētkiem. The tall skinny guy who shittalks a lot. Kādreizējais neuzveicamais čempions zaudēja, nepieliekot pārāk lielas pūles tam, lai uzvarētu. Daļēji tas ir viņa stils, bet nu grandiozi zaudēja pēc punktiem. Un ja citādi viņš būtu stāstījis, ka viņam kurpes spieda, vai kādi citādi ārēji apstākļi traucēja gūt visu gaidīto un prognozēto uzvaru, tad viņš bija diezgan zen par šo zaudējumu. Tad sekoja too much information par to, ka viņam viss ir labi, naudiņa iekrāta, pats ar sevi mierā, un viss ko viņš tagad vēlas ir doties mājās svinēt meitas dzimšanas dienu. Un tā starp citu pieminēja, ka viņš ir bijis uz Ajevaskas ceremoniju, un tagad pasaule ir mīlestība. Kaut kas tiem bokseriem ir ar to psihedēliju. Taisons arī bīda kaut kādu adžendu par citām brīnumzālēm. Jūtjūbē ir kaut kāds Vice sižets par to vielu, kas Amsterdamā, šķiet, šobrīd ir legāla, vismaz jaunākā tās versija.

Anyway, es neesmu drošs, ka es baigi iespringtu braukt uz kaut kādiem džungļiem pie šamaņiem, bet konceptuāli es labprāt izmēģinātu Ajavasku. Tie stāsti par jocīgajām dzirām, dīvainajiem rituāliem un vemšanu ir pabriesmīgi, bet visi stāsti no cilvēkiem, kas šo ir izgājuši, ir diezgan pozitīvi, ja neteikt sajūsmas pilni. Es nedomāju, ka šī pieredze mainītu visu manu dzīvi, tā jau tāpat ir gana mainījusies, bet man kļūst interesanti. Ir, protams, tā īsā DMT versija, kuras nosaukumu es neatceros. Reporti par to arī ir jūsmīgi, lai cik biedējoši tas no malas neizskatītos. Tur vismaz nav jābrauc akurāt uz otru pasaules malu.

(ir ko piebilst)

zivs

6:53p
Mē. Kā man patīk, ka angļi nesaka "mī", bet daudz siltāk "mē". Tā ir brīvāk.

Mē par horoskopiem. Man ir 100% labas pieredzes ar uguni, viena nošuvās, es nebiju gana labs. Ar gaisu nodzīvoju 16 gadus. Zeme 2x (divas zemes) tā peldēja, ka negribēju. Par ūdeni nerunājam, nav pieredzes, un tas pat nebūtu iespējams.

Un tas viss pirms/pēc kroplības, kad Feita ņirdza "tev ir bijušas tikai 3 beibes, savos 40?"

Feita turēja dakšu acī, jo viņai, lūk, ir par 6 gadiem mazāk. Es to totāli neņēmu ļaunā. Man bija 16 gadus jaunāka cibiņa, 2010, un kad viņai vaicāju, vai tas ir ok, easy, jaunie muļķi viņu neinteresē.

(ir ko piebilst)

zivs

5:30p
Kebabu palūdzu, lai gatavo pusstundu, samaksāju, un teicu, lai visu dienu netin ārā, šodien es atnākšu.
Cenšos pakāst visu X apģērbu. Nožāvos normāli, X bikses ir saplēstas celī. Es taču nevaru tevi satikt X drēbēs.

Telefons, noskatījos, zem 100 lombardā, vispār nau nekas. Tā tiku pie Xiaomi. Dzeltens kā mana ciba. Cilvēki nepērk telefonus pēc parametriem, bet pēc krāsām. Vēl neesmu izmēģinājis. Huju, kuru tas interesē. Bet ir gandrīz jauns, nesaplēsts.

Gribeju_aunu ir labākais niks cibā. Es nezināju, ka gribu aunu, bet to dabūju. Alternatīva ir nezinu kāds horoskops, bet ja nav uguns vai gaiss, īsas iespējas. Es ticu horoskopiem, un esmu pilnīgs uguns un lauva. Visa mana dzīve to apliecina.

(ir ko piebilst)

chimera

12:34p
https://georiga.eu/iesaisties/aptauja-riga-dzivojosajiem-par-paradumiem-un-laika-pavadisanas-iespejam-vakaros-un-naktis/

laba aptauja

(2 comments | ir ko piebilst)

black_data

12:10p
Cepties par sūdu laikam ir kaut kāda cilvēka psihes pamatvajadzība. Es biju dzirdējis šo apzīmējumu, bet beidzot iegūglēju, kas īsti ir "baltā galdauta svētki", jo apparently par to ir kipiš. Ja kādam ir tik daudz laika uz rokām, mums šobrīd aktualitātēs, piemēram, ir Lucavsala ar savu stadionu. Absolūti legit un neizsmeļams resurss priekš righteous anger. Pieslēdzas kādai Rīgas domes sēdes tiešraidei. It's fun, I promise.

(3 comments | ir ko piebilst)

black_data

11:11a
Fontaines D.C. - Starburster

https://www.youtube.com/watch?v=KHocVRUlvkk

(ir ko piebilst)

inese_tk

10:33a
aprīlis

ja par garoziņām jaunajā darbā - outlook vide ir kaut kas neticami neērts, stīvs un tizls. es ļoti daudz laika pavadu vienkārši čakarējoties ar sīkumiem, ar kuriem googles vidē nebija nekādu problēmu.

(1 comment | ir ko piebilst)

zivs

9:35a
Vakar. Nobeidzu telefonu. Nice. Lombards mani gaida ar piedāvājumiem, nu vai 2015 gada sašķērētais samsungs.
Klaviatūra atmodās. Apple tātad labs. Visu nakti mirkusi cidoniju šņabī.

(ir ko piebilst)

Wednesday, April 17th, 2024


zivs

11:21p
/////////Labāk dziesma, kas jūs izpisa, Nekā lielāka nav,

(ir ko piebilst)

virginia_rabbit

7:07p
"Laime ir tiekšanās, stāvoklis, ko ne vienmēr var aprakstīt vārdos. Tomēr daudzi piekritīs, ka iekšējais apmierinājums un dzīvesprieks bieži vien atspoguļojas cilvēka izskatā. Interesanti, ka modes un stila pasaulē ir tādi apģērba gabali, kas, šķiet, spēj runāt par cilvēka garīgo stāvokli. Par vienu no šādiem nelaimes simboliem var saukt “jaciņu”.

Nelaimīgas sievietes vienmēr valkā šo garderobes priekšmetu, uzskata ezoteriķi, un stilisti viņiem piebalso.

Laimīgas un pašpārliecinātas sievietes savā garderobē izvēlas dažādus apģērba elementus: puloverus, blūzes, kleitas."

(9 comments | ir ko piebilst)

inese_tk

5:20p
aprīlis

tikko runāju pa telefonu ar Linarda Laicena mazmeitu. viņas numuru dabūju netīšām uzrakstot e-pastu bibliotēkas direktoram. kad sapratu, ka esmu nejauši iekopējusi viņa e-pasta adresi un nosūtījusi jautājumu viņam - sakautrējos un aizsūtīju ziņas dažiem citiem, kas šķita piemērotāki atbildētāji (no bibliogrāfijas nodaļas, kur viņa strādāja). bet man atbildēja tikai direktors.
viņa izrādās joprojām iet pie Otto un Alīnas uz kapiem. reti, bet iet. un izrādās Teodora Zaļkalna skulptūra Alīna Grīnberga tiešām ir tā pati mana Alīna. es biju manījusi, ka tāda eksistē, bet nebiju pievērsusi uzmanību, jo man likās, ka gan jau vienkārši vārdu sakritība un tā ir cita Alīna. labāku bildi nesanāk atrast, bet lūk.
sarunājām vēl sazvanīties un varbūt satikties. viņa padomāšot vai ir ko man teikt. un aizrādīja, ka nevajag lietot vārdu "čakarēties". viņai taisnība, protams.

p.s. vispār pirmais viņas jautājums man pēc tam, kad biju stādījusies priekšā - vai es esmu bijusi sakopt Grīnbergu kapus.


current music: Valmiermuižas alus vēstniecība Briāna ielā

(ir ko piebilst)

zivs

4:34p
Vēl. Man ir skaista Guntas peža, eksplicīti ar Canon digitālo kameru. Viņa tur smaida, atklājusi lūpiņas.
Es godavārds to slēpju, nezinu kā pats to uzgāju

(ir ko piebilst)

panacea

4:27p
Man šodien uz galvas uzkakāja putniņš.

(5 comments | ir ko piebilst)

zivs

3:52p
Ko es varu teikt, pežas, skaistas pežas.
Reiz braucām ar X uz Siguldu, un viņa ieminējās, "es nevaru kā smird tā drausmīgā peža", kādus dažus solus no mums.
Es nevaru komentēt. Man pimpis, un konkrēti es, es nesmirdu, kādas nedēļas trīs. Tad gan ir jāmazgājas.

Ar X, es mazgājos katru dienu.

(ir ko piebilst)

aborigens

2:50p
"Dezinformācijas teorijā to sauc par akcentu pārlikšanu. Nevis būtiskais prevalē pār nebūtisko, bet gan ar akcentu pārlikšanu autori padara nebūtisko par būtisko."

(1 comment | ir ko piebilst)

zivs

2:18p
Tagad Gunta brauc tā, ka es mēms paliku, pirms 2 gadiem, es slēpos sēdeklī, kā viņa vēlā vakarā pisa pa joslām, knapi neaizskarot. Es reāli sirmoju. Mana skola. Nolikt auto sāniski pilnā ātrumā, priekšā abām joslām, ar roķeni, un notīties statoilā, tā ka Gunta kliedz un lādē wtf. Bija excelenti. Sekunddaļas no crash vs mēs esam eksperti rallijā.

Nē nu, iedomājieties, laba mazda, spolē arī lielākos ātrumos, un uzdzīt tā, no Lucavsalas apļa, ka strauji izraujās, un nosedz visu brauktuvi no otrās joslas. Braucējiem droška ģībonis, uz 80 vnk tiek pārtraukta satiksme. Kā es gribētu to vēlreiz.
G iesmējās, ka tas nebūt nebija triks, salīdzinot. Tad kas bija, neatceros.

(ir ko piebilst)

zivs

1:55p
tajā pašā kurzemes braucienā, es apstājos šosejas vidū. Teicu Guntai "kāp ārā". "tu mani sitīsi?", godīgi jautāja beibe, jūtot, ka iet negatīvā energy.
Never. Vnk pārņem stūri, esmu pārpīpējies. Kaut doma bija, kā es gribētu, lai tu apklusti savu small talk.

(ir ko piebilst)

zivs

1:01p
Beigās nobīdījos. Sajaucu speed ar brake, un braši iebraucu apstādījumos, nokrītot uz muguras, baiks ellē ratā uz citu pusi, tā saucami, parkojoties.

(ir ko piebilst)

evy

1:30p
Dubai apocalypse now

jau kādu gandrīz nedēļu iepriekš tika izsludinātas ļoti ekstrēma laika prognozes.
bet, vai tu, cilvēks [un vispār Emirāti] varēji būt gatavs kam šādam?
https://www.khaleejtimes.com/uae/uae-no-electricity-internet-water-in-several-areas-after-heavy-rains
https://www.khaleejtimes.com/uae/weather/uae-red-alert-issued-as-hazardous-weather-intensifies-across-country

kaut kādus īsviģikus var arī iekš instas @lovindubai un @gulfbuzz palūrēties.

vienvārdsakot, pizģets bija, jā.
labi, es strādāju visnīcu biznesa sfērā, mēs nomenedžējām kolēģus izmitināt tepat, brīvos numuriņos (ar gandrīz 97% mūsu iestādes aizņemtību).
bet bija cilvēki iesprūduši gan birojos, gan uz ielas, gan metro stacijās, jo vienbrīd metro vienkārši pateica - čaukakau, kāpjat laukā. un tu stāvi viss tur tāds, nekurienē, ūdens uz ielām no "līdz ceļiem" līdz "līdz kaklam", gāž kā no spaiņiem, vējš rauj visu pa gaisu (arī dīvānus no balkoniem, jā)....un gaidi labākus laikus, lai līdz mājām kaut kā tiktu.
es mēģināju izveikt savu parasti 7 minūšu mājupbraucienu, jo dzīvoju tak tepat, pār pa šoseju no darba. kā tad! pie pirmā luksofora man pa manu joslu jau pretī brauca, jo tālāk esot viadukts applūdis un nekur netikt. aizpeldēju ar savu auto atpakaļ uz darbu, un vēlāk kaimiņš atbrauca pa ceļu neceļiem man pakaļ ar savu, daudz lielāko auto. pa stundu kaut kā mājās tomēr tikām.
šodien arī vēl ļoti daudzi ceļi ir ciet. uz darbu es tiku, bet atpakaļbraucamais viadukts ir vēljoprojām smagi applūdis, tā ka būs atkal pa apkārtceļiem kaut kur jāmaldās.

šāda vētra un lietus neesot redzēti pēdējos 75 gadus.
https://www.khaleejtimes.com/uae/uae-witnesses-record-breaking-rains-highest-in-75-years

bet, šodien darbā ar finansu kolēģi ēdam gardu muti Dubajas roltona ekvivalentu, jo neviens restorāns pagaidām neko vēl nepiegādā, un skrollējam sociālos mēdijus, krustus mesdami, ka mums reāli noveicās, salīdzinājumā ar citiem rajoniem.

(6 comments | ir ko piebilst)

zivs

12:32p
Kebabu nedabūju, neesot viņiem vistas šodien.
Tagad mēģināšu uz scootera pāli tikt mājās. Godspeed nenomaukties.

(ir ko piebilst)

veed_logs

12:11p
Ļoti interesants raksts par militārā dienesta aktualitātēm Latvijā:
https://ir.lv/2024/04/03/man-vairs-nav-bail/

Labs raksts. Vienīgi riktīgi kretinē, ka visi intervējamie norāda, ka vecāki ļoti pretojušies dēla dienestam. Minētas vecāku bažas un asociācijas ar padomju armiju. Jaunais cilvēks vēlas, bet memme un papucītis vēl turpina dzīvot kaut kādās savās slimajās fantāzijas par padumjajiem laikiem un spurojas pretī. Kādā mucā, diez, ir jādzīvo, lai tik ilgi spētu ignorēt realitāti un tā vietā izvēlētos dzīvot vairāk, nekā 30 gadus vecā pagātnē.

(11 comments | ir ko piebilst)

melnbaltalapsa

11:27a
Noraudāju make-up un izbojāju lūpukrāsu sūtot Ville Valo gaisa bučas.

(1 comment | ir ko piebilst)

prtg

1:26a
Virunga (2014)

(ir ko piebilst)

zin

12:09a
Skumjas - Zodiaks

(3 comments | ir ko piebilst)

Tuesday, April 16th, 2024


inese_tk

10:48p
aprīlis

vispār ironiski. Otto Grīnbergs tusēja ar Frici Galenieku, viņus, piemēram, abus apcietināja 1928. gadā pēc mega mītiņa cirkā. bet Mārtiņš Galenieks mani pirms daudzpadsmit gadiem veda eksursijā pa Pētera Māldera vietām Londonā (neko nezinot par to, ka Otto un Fricis - mūsu vecvectēvi, ir bijuši pazīstami + mūsu ģimenes nav nekā draudzīgas vai saistītas. mēs iepazināmies kaut kādā drausmīgā dzeršanā pie Uldīša).

p.s. sorry [info]basta - grāmatu vēl neesmu izlasījusi.

(ir ko piebilst)

zivs

10:55p
Skaisti bija iepisties Kurzemē ar Masssive Attack pilnā skaļumā, ar dziesmu Risingson.
[kā gan lauvam palielīties, ka tas viss bija lampām apspīdot vien ierādīto vietu]
Es nezināju kur braukt. Vnk apstājāmies random vietā. Albums mauca kārtu. Gan jau nomierinājāmies, klusumā. Smilgas šūpojās, spokojās neganti.
Massive Attack nekad nav viegli.

(ir ko piebilst)

black_data

10:54p
Kino: Anatomy of a Fall

Ok, es zināju, ka es eju uz filmu, kur "viss ir slikti", bet šis negaidīti trāpīja pārāk daudzās vietās vienlaicīgi. Tā ka bez piecām minūtēm varētu šo pieredzi apspriest ar terapeitu.

(4 comments | ir ko piebilst)

zivs

8:56p
Tikai to, ka es nelietoju nekādas narkotikas, arī alko nē, un es vnk braucu naktis ar velo, desmitiem kilo naktī, man vienkārši patika.
200 km nav pārsteigums, bet 220 dienā ir pārsteigums.

DM, Try walking in my shoes

(ir ko piebilst)

zivs

8:35p
Lūk, tagad gribās kliegt kā Guntai, kurai nav decibelos tik pieticis kā Anastasia.
Runāt par savu puisi pimpi Londonas kvartālā.
es nezinu vai kāds saprot, ka birst kristāli

(1 comment | ir ko piebilst)

zivs

6:49p
Visu, ko jau zināt, + esmu īdzīgs, ne pārāk glīts, grumpy, un irl pavisam pure latvian potato.

Tas ļauj gatavot pure latvian humbble bummble kas tik ienāks prātā no ledusskapja. Es te mirīju nost jau dienām neēdot.

Toto - Africa, būs virtuvē

(ir ko piebilst)

kashadura
5:16p
Mistērija

Man nav spotify premium, bet spotify ņem no manis 8€ mēnesī! Wtf?
Vienīgais, ko varu iedomāties - no mana vecā konta, kuram pat vairs nemāku pievienoties. Ko lai dar ko lai dar?

(3 comments | ir ko piebilst)


> 50 vecākus
> uz augšu
Sviesta Ciba
hackers counter system