|
Tuesday, January 27th, 2026
black_data
|
7:45a
Dekarts bija diezgan gudrs onkulis, bet viņš operēja ar to informāciju un priekšstatiem, kas nu tajā laikā viņam bija pieejami. Viena no viņa teorijām, piemēram, bija par to, ka dzīvnieki ir nejūtīgas mašīnas. Es tā vienkāršoju, protams. Pēc mūsdienu kritērijiem šī teorija būtu izsmiekls. Nešaubos ne mirkli, ka kaut kur joprojām eksistē margināli indivīdi, kas emocionāli ir iestrēguši 17. gadsimtā, bet es te vairāk par kolektīvo fonu, kur zeme nav visuma centrs, vakcīnas strādā, un cilvēka radītas klimata pārmaiņas nav mīts.
Nu lūk, mani drusku fascinē, bet ne labā nozīmē, pārliecība, ka pasaules mistērijas ir izgaisušas, un mēs racionāli varam nonākt pie vienas pareizās atbildes. Man jāsaka, ka mēs diezgan sūdīgi saprotam citas būtnes, mēs regulāri iegūstam faktus, kas lauž mūsu priekšstatus, un ik pa laikam iebakstam ar pirkstu kādā "faktā", lai saprastu, ka šis "fakts" tā īsti nemaz nav pierādīts pēc zinātniskās metodes kritērijiem. Šī augstprātība ir kaut kur spektrā starp smieklīgu un biedējošu, atkarībā no šīs pārliecības turētāja vara pozīcijām. Diezgan bieži mēs problēmām pieejam ar arhimēdisku vīziju, ka vajag iezīmēt problēmas rāmi, un tad bliezt. Es pat mazliet vairs nešaubos, ka ja kādam bro iedotu atdures punktu, viņš savāktu līdzekļus tai svirai, ar kuru mēģināt pacelt zemeslodi, un viņam būtu mazliet piedrāzt par sekām.
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
2:16a
[info]eizhens:
No more drugs. Pilnīgi visi variet aizmirst.
Man dzīve mainās, radikāli. Es nesaku, ka vnm būšu skaidrā, bet es jau visu pateicu
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
12:52a
Pazīstami. Bet tas jau drusku uz skumjo noti.
Abi kaķīši jau sen prom. Kate nodzīvoja 19 gadus, tā viens otram pieķērušies. Kate aizgāja neilgu laiku pēctam, kad sastapu Lauru. Viņa redzēja atdodam mani drošās rokās.
Laurai bija pasaku kaķis, pilnīgi empātisks sudraba brīnums, un Laura brīnījās, cik viņas atturīgais kaķis ātri mani pieņēma. Izvēlējās gulēt uz kājām man, ne viņai. Vienā brīdī viņa sāka smieties "Es sapratu, viņa domā, ka tu esi viņas boifrends".
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
12:26a
Tas ir Tavās erotiskajās fantāzijās. Man tač vienalga, hoč futbola komanda
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
12:04a
Mjā, es aiz neko darīt laikam vairāk spēju monitorēt. Nefolks ir pats teicis, ka dzīvo Džuglā, tā pati jau teika blakus, tač vienalga kā to gaisa gabalu nosauc – viss tas ir ļoti tālu no Rīgas. Lai kādu neaizvainotu, es tos savus 7km no mājām arī saucu "es braucu uz Rīgu".
Sanāk, viņš ir sociāli aktīvs, un darbs prasa būt Rīgā, tad atpakaļ kur tur Ķeipenē
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
12:01a
Tā es bieži vados savās izvēlēs, kad ne īpaši kaut kamā orientējos, piemēram, vēlēšanās. Ja dauņu pulks par kaut ko fano, tad skaidrs – izdari pretējo izvēli.
|
(ir ko piebilst) Monday, January 26th, 2026
neraate
|
11:34p
intensīvais posms kā pagājušajā gadā sākās,tā pēc sajūtām nav beidzies lai arī ik pa laikam es vienkārši intensīvi sutinu zem segas. šodien mirīju nosti ar savu 37,1, bet nekas vajadzētu būt labi - vakariņās izēdu puspaciņu pērļu grūbu ar diviem (!) ceptiem sīpoliem
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
11:11p
Govs, Tu iederies psiho kompānijā, arī neesot psiha. Šitik labticīga un naiva, pieļaut, ka tas viss nav Nefolks. Tur jābūt pusaklam to neredzēt. Vai nu arī Tu vispār neanalizē, un nemonitorē cibu.
Kāda vēl Laura? Viņas vaibs no tiem n-tajiem nikiem ir kā ar kājām līdz Mēnesim, respektīvi nekad mūžos
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
10:02p
Nē nu veči, ir galīgi traki, ja pieseko redditam.
Stand not only with Ukraine. Stand with sane part of USA people also.
|
(ir ko piebilst)
inese_tk
|
9:29p
janvāris
pagājšnedēļa bija jocīga, bet jauka.
biju trū oldskūl bērēs Gaujienā. drausmīgi pārsalu (-16 grādos stāvēt apm stundu nekustīgi ārā ir aizraujoši). pēc tam mielasts pils pagrabā, kur varēju ēst tikai vārītus kartupeļus, kūku un kliņģeri (pārējais bija gaļa). bet priecājos, ka aizbraucu. tādās klasiskās un vienkāršās lauku bērēs ir baigais pauers. + varēju atbilstošos apstākļos pieminēt nāvi, kas ir vienmēr aktuāla un pārāk maz kustināta tēma.
biju pie savas terapeites. tas arī bija ļoti labi. atkal bija kkāds pēcterapijas high.
biju uz Līgu mēģi. Līgas ir ļoti foršas.
papsītis negaidīti piemeta mātes zārka naudai, par kuru man jāpērk jauna cita mašīna.
biju vairākās foršās ziemīgās pastaigās ar bf. man ļoti patīk šitā ziemiņa. sniegs varēja būt vairāk un vējš nepūst. bet tā - lieliski.
6d uznāca sennebijusi ēsttaisīšanas iedvesma - uztaisīju rīspapīra "bekonu" ar kvinoju (man nepatīk vārds kīnva), edameme pupiņām un tahini mērci. un salātiem. ļoti labi tas viss gāja kopā.
vakar bijām ar bf un viņa dēlu Ozolkalnā - bija brīnišķīga saule un mazāk cilvēku nekā iepriekšsvētdien (mīzēji no aukstuma!). līksmi izslēpojāmies un mājupceļā piestājām pie Kazu gravas paskatīt leduskritumu. man gan kājās bija Mārteni (ziemas!) un es vispār, vispār nevarēju paiet, jo tie NENORMĀLI SLĪD JEBAL. bija smuki, bet bija aizsalis mazāk nekā likās, ka būs. Smilčā Tepera slūžu pārgāzne ir jau milzīgs ledusklucis, lai gan ūdens daudz un straume jestra.
var just, ka diena palikusi garāka (un gaišāka!!!)
kopumā jutos diezgan labi un cozy.
|
(ir ko piebilst)
lavendera
|
4:49p
Cik patīkami ir tikt vaļā no mantām. Piemēram, slēpēm un slidām, kas stāvējušas 40 gadus. Vai krāsām, kas būtu jāved uz bīstamo atkritumu laukumu, bet kādam, izrādās, noderēs mākslas projektos. Vai 20 gadus veciem rēķiniem no jau gandrīz tikpat gadus likvidētām firmām, kas nu noder krāsns kurināšanai, lai neaizsalst caurules. Man vēl ir daudz visa kā: grāmatas, padomjlaiku porcelāns, kaut kādi matu līdzekļi, frizierkrēsli un izlietnes, frizierštrunti, par kuru cenu man nav nekādas sajēgas (piemēram, instrumentu maki bez instrumentiem vai šķēru eļļa).
Te vajadzētu piesaistīt kādu cilvēku, kura lielākais prieks ir visu revidēt, kārtot, sistematizēt un pārdot.
Un tad man būtu plašāka dzīves telpa un iespēja psiholoģiski uzelpot (jo ieplūst skābeklis tiešā un pārnestā nozīmē).
|
(ir ko piebilst)
dienasgramata
|
3:15p
TVNET. Maestro publiskā paziņojumā atkārtoti norobežojas
|
(ir ko piebilst)
teja
|
12:26p
nu, es taču esmu tas fakin postkoloniālais subjekts.
|
(ir ko piebilst)
teja
|
12:15p
bāc, saprast atšķirību starp projekcijas lauku un autentiskumu (attiecībās, bet arī mākslā un sarunās) maina pilnīgi visu. Projekcijas lauks nav nekas bez barošanās no autentiskuma telpas, bet plaisā starp šiem abiem zeļ patriarhāts.
|
(ir ko piebilst)
(ir ko piebilst)
black_data
|
6:46a
Es te tā iedomājos par kopienu veidošanās mehānismiem un veidošanas iemaņām. Kaut kur jau ir arī tās stiprās ģimenes, un es te nedomāju kuplu radinieku kopumu, kas tiekas divreiz gadā, bet caurmērā es tomēr redzu izirušas sociālās struktūras (social fabric). Diezgan daudz individuālisma un vientuļas cīņas ar saviem dēmoniem, ko pasniedz kā baigo pašizaugsmi. Tā kā baznīcas mums īsti nav, un drošvien labi ka tā, cilvēki dibina kontaktus ap citām identitātēm - sportisti, koristi, kvīri. Viena ļoti savdabīga lieta ir izveidojusies mūsu mājas pagrabā. Tai laikam ir kaut kādas tālas atblāzmas no vecās Gaujas, bet tur ir lieli "Mans draugs - nenopietns cilveks" vaibi. Es tai vientuļo (galvenokārt dvēselē) vīriešu grupiņai esmu mazliet par jaunu (atkal jau dvēselē), un man nav tādas vājības pret alko, bet man ir kam paprasīt palīdzēt uznest ledusskapi, vai palūgt aizdot urbi. Tomēr akurāt patusēt pagrabā piektdienas vakarā mani neaicina, es tomēr viņiem esmu pārāk jocīgs dzīvnieks, pat ja māku apieties ar urbi, vēl nesen braukāju ar pikapu, un reizēm esmu manīts ar atdauzītu seju.
Bet runājot par rosību savā nodabā, es te ik pa laikam mājās kaut ko urbju un skrūvēju, un ne viss no tā ir IKEA. Lai gan IKEA ir individuālās rosības templis, to nevar noliegt. Un jāsaka, ka diezgan daudz iemaņu un pašpārliecinātības nāk no pieredzes skūrēt huiņu no paletēm. Nav tā, ka man bērnībā neviens vīrietis neko nebūtu iemācījis, bet tam visam ir bijuši Toma Sojera vaibi. Savukār šobrīd, skrūvējot paletes, ir sanācis ne tikai uzzināt dažādus dzīves stāstus, kuri, starp citu, nāk lēnāk, kā varētu padomāt, bet mantot arī diezgan daudz citu iemaņas. Mani ļoti iedvesmoja stāsts par to, ka Amerikas palešu skrūvētāji mēdz doties novērst viesuļvētru sekas. Šai globālajai kopienai ir arī citas kopienu veidošanas iniciatīvas, un man sāk rasties interese apgūt kaut ko vairāk kā tikai Makitu. Man te apkārt netrūks cilvēku ar iniciatīvu, un man nākas secināt, ka es neesmu mācējis uzdot pareizos jautājumus, lai par viņiem uzzināt kaut ko vairāk. Tās, šķier, ir tās svarīgās sociālās iemaņas - uzdot jautājumus, dalīties un satikties. Ir nopietni uzlabojumi, šaubu nav, bet es domāju, ka var vēl labāk. Un kas zina, varbūt kādu dienu es varēšu teikt - zin kā, es varētu doties uz workšpou kādā no Eiropas valstīm. Count me in.
|
(2 comments | ir ko piebilst)
kochka
|
1:15a
Ja lauva mācētu runāt cilvēku valodā, mēs viņu nesaprastu
Aukstās ziemas vēlie vakari ir skaisti ne vien tāpēc, ka tagad tik bieži var novērot ziemeļblāzmu, bet arī var izjust suņa prieku par ziemu. Un tad brīnos, kā pēc šādām pastaigām nemaz neesmu nosalusi. Ja suns mīl ziemu, tad es arī.
current music: Kad mirgo debesīs
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
1:04a
stāstu robotam. mani vakari ir neizturami nerunājot.
man ir cilvēki, ar kuriem būtu iespējams runāt pa tel, bet tāda konkrēti sakāmā jau nav. tā būtu vienkārši pacietība, uzklausīt mani. un pārbaudījums man, jo sakāmā tiešām nav, un es cienu viņu uzmanību, to nenomest zemē.
first awareness about thoughts was early. and again i praise drugs. it was maybe just weed, when i fell in thinking forever. maybe 21-23yo.
i saw one in cage, like in normal living space, not like prison, not like punishment. and then someone comes to bring you parcel. small one. "can you please help me and hold it for a while". hmm, ok, i can do it. next, through cage bars, he pleases take another, now it's bit bigger. and you still take it. that all keeps going on, until you even didn't noticed, you carry 50kg bag on your shoulders.
it was my philosophy, not read, but understood, how bad thoughts work
|
(3 comments | ir ko piebilst)
hessin
|
12:35a
Kas tur bija ar to Second Amendment ASV? Kaut kas, kaut kas par aizstāvēšanos no ... ICE? Kur i'?
|
(3 comments | ir ko piebilst)
prtg
|
12:22a
"But that's the thing,
is you don't ever really move on.
The people you've hurt,
the people you've lost
you just carry 'em around with you
wherever you go."
|
(ir ko piebilst) Sunday, January 25th, 2026
black_data
|
8:40p
Kino: Malagas Iela
Pēc astoņu filmu noskatīšanās, mans otrs favorīts ir Malagas Iela. Es laikam viņu ieskaitītu pie feel good filmām. Katrā ziņā uz visu ciešanu fona, šī bija par dzīvesprieku un radošumu dzīves problēmu risināšanā. Kas, protams, neizslēdz arī bēdīgas lietas dzīvē. Vēl tur bija dažas lietas, ko es neatceros filmās redzējis, bet iztiksim bez spoileriem.
Lai vai kā, ja tāda iespēja rodas, iesaku. Reti cilvēcīga filma, un mani šādi var aizķert reizi dažos gados.
|
(1 comment | ir ko piebilst)
zivs
|
8:11p
Ir ienācies lokā premium, augstākās kvalitātes speed, man tikai jādod ziņa.
Bet neesmu ieinteresēts. Labprātāk gulētu nonstop.
Point ir – es neesmu narkomāns. Mani nekārdina. Kad es ņemu, es ņemu apzinātas reizes, kontrolējot. Nu jau ļoti retus, īsus posmus.
|
(2 comments | ir ko piebilst)
zivs
|
7:43p
Where are u, govs?
Daļa cibas Tevi mīl.
p.s. lasīju arī Eiž tekstus. necienīgi pret Tevi, ko Tu darīji priekš viņa. bet es spēju iejusties. esmu arī bijis tādā state. bet ir jāsavāc sevi pret cilvēku, kurš tev uztic sevi nenormāli.
|
(1 comment | ir ko piebilst)
zivs
|
6:52p
Esmu atpakaļ ar savām vakara pasaciņām.
Nevaru nobremzēt alko. Pamostos, un viss ir tukšums. Es tiešām neatrodu sev vietu. Mēģināju gulēt. Datoru ieslēdzu, bet pat nepiegāju. Mani tur nekas neinteresē – ne ciba, ne news, ne filmas, spēles. Viss spoguļo pilnīgi tukšumu. Gulēju nomodā, gaidīju stundām, varbūt kas mainīsies.
Kad pirmais 100 ieplūst vēnās, es jūtos tāpat, bet jau ir izturami.
|
(ir ko piebilst)
lidaka
|
10:33a
Daudz sniega shajaa ziemaa. Smuki.
|
(ir ko piebilst)
rkktzd
|
2:17p
pēdējā laikā savairojušies šoferi, kas 50 vietā brauc uz 20 un pirms manevriem konsekventi nerāda pagrieziena rādītājus
|
(ir ko piebilst)
dienasgramata
|
10:39a
No reklāmas: “11. februārī aicinām uz aizraujošu un izklaidējošu lekcijizrādi par attiecību tumšākajām pusēm, kur psiholoģija savijas ar noziegumu stāstiem. Kas notiek, kad divi cilvēki kļūst par nevaldāmu spēku, kas apdraud gan sevi, gan citus? Tas būs ceļojums attiecību psiholoģijā un pasaulē, kur mīlestības stāsti beidzas ar noziegumu. Šī lekcija palīdzēs atpazīt toksiskas attiecības un labāk izprast cilvēku rīcības motivāciju. Iegūtās zināšanas var noderēt, lai veidotu veselīgākas un harmoniskākas attiecības ikdienā.
Lekcijizrādi vada Rūta Treija, kriminoloğijas un tiesu psiholoğijas docētāja.
Katra ieejas biļete nodrošina sēdvietu pie galdiņa.
Pasākuma laikā varēsiet baudīt dzērienus un uzkodas no restorāna PARKS.
Ieeja jau no pl. 18:00. Izrādes garums 3 h.”
|
(6 comments | ir ko piebilst)
dienasgramata
|
9:25a
DELFI. Lai izvairītos no ķermeņa atdzišanas un apsaldējumiem, jānodrošinās ar salam piemērotu apģērbu, kā arī, atrodoties ārā, jāizvairās no mazkustības.
|
(ir ko piebilst)
lavendera
|
12:16a
Meklējot sev jaunu mugursomu, pie viena attapos, cik riebīgas ir tās aviokompānijas ar saviem jaunajiem rokasbagāžas izmēriem.
Es gadiem ilgi esmu ceļojusi ar ultravieglo riteņsomu, nepārsniedzot svara ierobežojumu.
Tagad, vienalga, vai tu večiņa, invalīds vai nespējnieks, visa sava "rokas"bagāža būs jāstiepj rokā vai uz muguras, jo kurš gan velk pa grīdu 40 cm augstu somu?? Ja nu vienīgi punduri kaut kādi.
Sagūglēju gan vienu versiju, Bordlite Under Seat Wheeled Bag, bērniem un pieaugušajiem, bet tā tikai britos un lielākoties izpārdota.
Upd: MI atrada to somu pie lietuviešiem, pēdējo pieaugušo izmērā. Tad jau redzēs, vai bija vērts.
|
(1 comment | ir ko piebilst) Saturday, January 24th, 2026
(ir ko piebilst)
zivs
|
6:27p
Skatījos uz Mēnesi šorīt. Hmm, tur līdz pilnam ir 2 nedēļas. Ok, dienas 10
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
5:36p
Nav nekādi dullie. Tagad būs pilnais stāsts par auksto kuci.
Tas sākās ziemā. Zvana durvju zvans ap 19:00. Atveru stoned, pirmās lapiņas no gaidāmās ražas labi iesmēķētas.
Pie durvīm ārprātīgi auksts cilvēks, pretīgs.
Tas aukstais cilvēks sāk lēnām iztaujāt, un apvaino mani skaļas mūzikas likšanā. Es normālā neizpratnē – vai tas ir realitāte.
Nevaru noticēt, jo tik nesakarīgus cilvēkus, situācijas nebiju piedzīvojis.
Runājām ilgi uz mana sliekšņa. Es vislaik neticēju, ka tā ir īstenība.
Man taču ir mamma gultā. Kā lai es liktu skaļu mūziku?
Turpinājās ar zvaniem 4:30 pie durvīm, laikam kādas 3 naktis. Policija. Visu nokonstatē, aizbrauc.
Nu fak. Tur nekas nebija saprotams, kāpēc tik intensīvi piegājieni.
Un tad, jau pēc reizēm, es viņai teicu "jūs laikam turat skapī tumbas, un precīzi 4:30 uzliekat skaļu mūziku", lai mani diskreditētu. Tas viņu nedaudz atvēsināja. Pusgadu lika mierā.
Patiesībā, es pats pat nedzirdēju ko vieglāku kā knapu vibrāciju kaut kur, kad liku ausi pie grīdas, sienām.
Man nācās iet uz policiju, skaidroties.
Un tad, pusgadu vēlāk, kad jau it kā viss bija norimis, viņa zvana 5:30.
Man bija pāri visiem mēriem. Kad draudēju ar policiju viņai, viss norimās.
Ir arī extended version, ar vairāk, un pat daudz interesantām detaļām, bet neesmu ieinteresēts
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
4:26p
Man ir brūnas acis un liels deguns, atšķirīga sejas forma. Es esmu žīds. Kā zināt, vecvecvāki laikam krāpušies.
Konfilktā ar pašreizējā apakšstāva kaimiņieni, viņa blenza, auksta kuce, manās acīs "cilvēkiem ar brūnām acīm es neticu".
Esmu mierīgs, pārsvarā. Tāpēc man nebija uzreiz vārds kabatā. Es skatījos uz viņas Baibas Rozentāles frizūru, man vēmiens nāca. Kur vēl dullāka plastmasas lelle var būt. Es pateicu "un skatoties uz Jūsu matiem...". Es neturpināju. Jo sākt piesieties izskatam, ir pēdējais.
Konfilkts atrisinājās pusgada laikā, kad viņa man zvanīja uz tel 5:30 no rīta, lai es nogriežot mūziku. Protams, nekādas mūzikas nebija, jo mammas dēļ klausījos tikai austiņās. Viss viņas manipulācija vai halucinācijas.
Es auroju klausulē "Ja jūs vēlreiz mani traucēsiet, būs iesniegums policijā, jau rītdien". Apklusa kuce uz visiem laikiem. Daži saprot tikai spēku.
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
4:07p
Neiedomājami. Man zvanīja. Nezinu, cik ilgi saruna, stundu varbūt.
Viņai klājas labi. Tas galvenais priecē.
Mana balss bija aizlūzusi. Centos pateikt max īsti, bet nesalūzt klausulē.
p.s. jā, es neceļu telefonu, jo vislaik ir Don't Disturb režīms. un telefonu ne skatos reizi divās dienās, kā muldēju, bet apskatu kad pamostos, katru dienu, un parasti nometu atpakaļ segā, nevienam nepārzvanot.
Bet zvanījusi ir [..]
|
(ir ko piebilst)
(2 comments | ir ko piebilst)
black_data
|
10:00a
Algotitmi manā ziņu lentē ir atnesuši man svešu cilvēku sašutumu par Selmas leoparda tērpu, un mani sen nekas tā nav sajūsminājis. Vīriešu pienesums šajā diskursā ir diezgan paredzams, taču izskatās, ka visvairāk "meitiņ, vai maz tā vajadzēja" nāk tieši no sieviešu puses. Cilvēki joprojām bez ironijas lieto frāzi "pat es". Tā, it kā viņu viedokļi ir liberālo vērtību virsotne. Bitch, please! Progresīvā pasaule ir evolucionējusi no viktoriāņu laikmeta augstajām apkaklēm līdz legingiem ar camel toe, tāpēc fakts, ka tu netaisi rolmopšus pēc savas mammas receptes, tevi nenoliek progresīvās pasaules avangardā. Ja tev ir gadījies dalīt viedokli ar slavenajām Ogres Ziņām, tad tava vērtību pasaule atrodas kaut kur no centra pa labi labākajā gadījumā. Ja šim gadījumam ir vērts kaut ko trigerēt, tad tā ir pašrefleksija par tēmu, kas tieši tevi ir trigerējis kāda cilvēka apģērbā, kas nav netrīrs, nevīžīgs, saplēsts, vai kā citādi liecinātu par to, ka cilvēks nav paspējis pārģērbties, nevis speciāli ir izvēlējies šo apģērbu tieši konkrētai situācijai. Varu derēt, ka tur atklāsies daudz aizpriedumu, un ne pārāk daudz pieņemšanas un cilvēku mīlestības.
Te jau mēs varam sākt virzīties vīriešu komentāru teritorijā, kurā joprojām spicākais ierocis ir slatšeimings. Leopards, protams, ir skaists dzīvnieks, bet ja tev no šī dekoratīvā raksta vien ieplūst siltums vēdera dobumā, varbūt paturi savas fantāzijas pie sevis, ja reiz esi tāds social restrain entuziasts. We don't kink shame, taču šāda tipa komentārus saņem arī nepilngadīgas meitenes tērpušās ģemperī līdz zodam, un tas šādus komentētājus ieliek tajā grupā, ar piederību kurai lepoties nebūtu vērts. Savukārt sieviešu internalizētais slatšeimings ir atsevišķas terapijas vērts.
Bet virzoties prom no konkrētā gadījuma, manuprāt ir vērts atcerēties, ko signalizē visa šī gaumes policija. Ja ejot ārā no mājas tu nomaini kaut vienu apģērba gabalu, tu jau kosplejo. Kas pats par sevi nav slikti, līdz brīdim, kad kāds izdomā, ka cepure ar pūkainām kaķa austiņām ir mazāk vērtīga kā balts krekls ar šlipsi. Es pats nemēģinātu lauzt iesūnojošus stereotipus, piemēram, bērēs, bet es arī nenosodītu nevienu, kas savās sērās nolemtu ierasties krāsainā halātā. Es vēl pastiprinātu šo argumentu ar faktu, ka katra individālā izvēle par to, kā ir pareizi, nav tik universāla, kā visiem šķiet. Sliktas ziņas onkuļiem, jo sievietes savā dažādībā mēdz mazāk izcelties uz pārējo fona, kamēr vīriešu mēģinājumi noiet pa šauro dreskoda taku daudz vairāk ilustrē viņu individuālās dzīves izlvēles, un jebkurā cilvēku grupā būs vismaz viens tāds kā es, ka viņus džadžos.
|
(3 comments | ir ko piebilst)
zivs
|
4:32a
Pretzel, telefons uz klusumu, ar to, ko arī es lepojos, kā pirmsācējs. Taču man šis laiks šķiet, ka nu jau visi tura uz klusumu.
Noteikti ne visi, jo es easy sazvanu visus. Bet kam vēl nav noriebušies smartfoni?
p.s. Mani sazvanīt ir nereāli. Es vnk reizi dienā, vai divās ielūkojos. Varbūt atzvanu.
p.p.s. Es pārspīlēju. Ja ir kas norunāts, es turu telefonu pie rokas, uzmanīgi pieskatot. Bet kad nav uzdevumu, visi ejiet dirst, uz nedēļu kaut vai.
p.p.p.s. Man ir nelasītas desmit sms. Nelasītas desmitiem epasta ziņas. Es negribu nekādu komunikāciju. Whatsapp tikai apskatu, jo tur raksta tikai tuvākie
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
1:12a
varbūt. bet tad kāds stūrgalvīgi un ļoti veiksmīgi kopē nefolku.
neuzņemos apgalvot. jo ja es gribētu, es ideāli spētu rakstīt neatpazīstamos veidos. nu, alko ir prob. mani varētu atklāt tikai neuzmanīgas nianses pālī
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
12:34a
Bļeģ, kā gribās noslēpties no jūsu sarunām.
Jūs vienkārši maisat suņa kaku.
Jūs ticat tam izjukušajam cilvēkam? Tā lai paņemtu to kaut cik par realitāti.
Es iedošu jums vienu savu weapon, un tas nav maz.
Ja ir kāds jāignorē, vai jāapstrādā, vnk nojauciet prātu ar neadekvātu, ārpus jebkāda bezkonteksta tekstu. Viņš paliks pliks, viss nobruks. Es jums iedevu miljardu
|
(ir ko piebilst) Friday, January 23rd, 2026
zivs
|
11:27p
Šodien stāvēju ārā, sniega kaudzītē pie veikala, turot rokās 200ml, un domāju daudz ko.
Piemēram, kāpēc mani vakar tā pavilka rap. Aizdomājos par ansi, un to cik naivs šis vārds šķita agrāk, pirms anša-repera.
Tad jau etimiloģiju. Ansis=Hanss=Jānis. Pag, kur mums ir bijis Ansis? Ansītis un Grietiņa! Tā nav latviešu pasaka, bet Grietiņa.
Un te kāds to piemin.
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
10:58p
oi, Skaidra jau ir paškaitējums. don't
|
(ir ko piebilst)
roncijs
|
9:25p
nu, kā izrādās, beidzot (!) aizgāju pie vēnu ārsta.
sākumā tāds small talk - cik jau ilgi, vai sāp, vai nēsāju kompresijas zeķes, un tamlīdzīgi. mani interesēja tas, kādā formātā es novilkšu bikses, bet okei, tad bija pieņemams variants.
tad nostādina uz tāda pusmetru augsta podesta, un pie sienas ir rokturis (pie kura pieturēties?)
ienāk ārsts, ierauga kājas un ļoti smagi/izteikti nopūšas. vēlreiz pārjautā, vai man nesāp kājas, nav tūska, utt. saku, ka visu šo laiku ir bijis kārtībā.
nu tad protams nāca izskaidrojumi viņa nopūtai, bet kas mani šobrīd biedē visvairāk
tagad, kad sāk tā domāt - man sāp gan tās kājas. tikai vēlreiz pierādās, cik nedomāšanai ir liels spēks.
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
8:31p
[info]zobinji:
Nav sāpes, ir tukšums. Es mostos ap 14:00, jau ilgi bezmiegā. Man vnk negribās mosties jebkad vairs.
Man nebija paģiru, vnk ledains tukšums, katra minūte nepietuvina jebkādu mieru, piepildījumu.
Es spēju runāt, jo piesūcinu sevi ar alko. Rītdien būs tas pats. Bet es vēl lūdzu Dievu "lūdzu, es negribu alko".
Alko vairs nav problēma. Problēma ir, manis īsti vairs nav
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
8:14p
Nefolk, tu krīti līdzi, līdz līmenim, kurā es vsp nekontrolēju bazaru.
Tas ir nožēlojami, ko dažreiz rakstu. Bet tad sanāk, Tu kļūsti tikpat nožēlojams, to atkārtojot.
Ak tu dievs. Cilvēks vienīgo reizi nebija nomazgājies. Es izstāstīju tāpēc, ka tik mīlu sievietes, ka neliku viņai justies slikti, norādot kaut ko, bet uzņēmos darīt labāko.
Kurš nav bijis reiz nemazgājies? Tiešām trash to paturēt. Reāli fui suns tu esi, kuram pakaļa reāli smird, kā jau sunim
|
(ir ko piebilst)
aborigens
|
7:31p
Dažreiz vienkārši pietrūkst kāda ar ko parunāt par Hēgeļa perspektīvu
"Raugoties no Hēgeļa perspektīvas, brīvībai ir nepieciešama atzīšana no ārpuses, lai tā varētu pašrealizēties."
/ Una Bergmane, Nenoteiktības politika. ASV, Baltijas jautājums un PSRS sabrukums
|
(4 comments | ir ko piebilst)
zivs
|
7:07p
Tā ir drosme atzīties, nefolk, mūsu anonīmajā sapulcē. Vārds nākamajam
|
(ir ko piebilst)
zivs
|
7:00p
Kad pirmo (pagaidām vienīgo) reizi satiku Eiženu, es redzēju, viņš IR empāts. Ļoti traks, un tad, kad dirsa man arī virsū, es redzēju – tā ir sirsnība. Mēs nelaizam pa spalvai, lēti, lai citam šķistu pieņemami.
|
(ir ko piebilst)
dienasgramata
|
9:30a
Bet vispār es sapnī redzēju multiversu, ko Alla Pugačova bija radījusi, lai ar Feisbukā ievietotiem attēliem nodotu Ukrainai slepenu spiegošanas informāciju par Krievijas plāniem. Tik tikko pamanāmas izmaiņas attēlos katrā nākamajā realitātes novilkumā deva mājienus un ļāva ceļot laikā - nevis ar ķermeni, bet ar prātu - un ļoti lēnām. Tā, piemēram, Pugačova devās satikt Īlona Maska tēvu, lai pierunātu viņu izdarīt vajadzīgo lēmumu. Kādu - nebija pateikts, bet laikam jau var uzminēt.
|
(3 comments | ir ko piebilst)
dienasgramata
|
9:23a
LSM.LV Domājot par imigrantiem, sabiedrības iztēlē nereti parādās attēli
|
(2 comments | ir ko piebilst)
dienasgramata
|
9:14a
No reklāmas: “Neesi pārliecināts, kādu stāstu vēlies dzīvot? MosKos tev ir piedāvājums.
ATKLĀJ SAVU AROMĀTU BEZ RISKA!
DĀVANĀ saņemsi slepenu pārsteigumu, kas iepriecinās ikvienu smaržu entuziastu!”
|
(ir ko piebilst)
|
