pajautā! - vakcinācija

Pirmo pēc kalendāra izpotējām līdz kādam pusotram gadam, tad veselības problēmu dēļ nobijos un bija līdz 5 gadiem pauze, kad atsāku potēt komplekso.
Otrajam tuberkulozi ar nobīdi ap mēneša vecumu (ilgāk ne, jo vispār pati esmu nēsātāja un tuvajos rados ir slimojuši), kompleksās pēc kalendāra. No vējbaku, pneimo, rota, gripas, ērču encefalīta vakcīnām atsakos. Vējbakas meitenēm sapotēsim ap 10g.v., pirms tam potenciāli pārbaudot antivielas. Par to "meiteņu vakcīnu" stipri šaubos.
Rots pamatā ir bīstams zīdaiņiem, kuri netiek zīdīti.
Pneimo potētu tikai tad, ja gadītos ikurāt ļoti slimīgs kāds bērns, bet mani samērā veselīgi.
Gripa ir jāizguļ. Un, spriežot pēc ērčvakcīna mājaslapā pirms gadiem salasītajiem stāstiņiem - arī encefalīts ir jāizguļ, jo aprakstītie šausmustāsti bija no sērijas "man bija augsta T un sūdīga pašsajūta, bet vienalga devos ar tusēt / skaldīt malku / uz darbu". Statistika no ercemne.lv: 30% piesūkušos ērču pārnēsā encefalītu "Divas trešdaļas pacientu atveseļojas pēc gripai līdzīgo pirmās stadijas simptomu pārslimošanas.
Viena trešdaļa pacientu, izslimo otro stadiju – kas norit ar augstu temperatūru, stiprām galvassāpēm, apziņas aptumšošanos, 10 – 15% centrālām vai perifērām parēzēm. Šīs grupas pacienti sadalās apakšgrupās:
- mirstība sasniedz 1%,
- ilgstošas un dažreiz paliekošas neiropsihiskas komplikācijas sastāda 10–20%,
- atlikusī daļa pacientu pēc otrās stadijas pārslimošanas atveseļojas."
T.i. paliekošas sekas ir tiešām nelielā daļā gadījumu. Tas mani nespēj pārliecināt potēties un potēt.

Ercemne ir uzrādīts atsevišķi - vispār encefalītu pārnēsājošo ērču % līdzīgi, kā Tu te ieliki, un, ka no tām, kas piesūkušās brīnumainā kārtā inficētas ir ~30%.
Visas vakcīnas ir drīzāk nekaitīgas nekā kaitīgas, bet, re, arī jūs pēc kaut kā šķirojas, ko potēt un ko ne ;)
Es ik gadu daudz laika pavadu mežos un pļavās, visa mūža laikā piesūkušās kopumā 4 ērces 2 epizodēs, abi gadījumu manā bērnībā. Nesaskatu augstu risku. :)

Mani savukārt nebiedē, bet šajā ziņā man vienalga par citu lēmumiem. Nu, ja vien tie nav balstīti totālā neinformētībā vai tendenciozi pasniegtā informācijā, kas tā tiek izplatīta tālāk :)
Mani vairāk biedē smagas cilvēku pārnēsātas slimības, ko nevaru novērst ar profilaksi un uzmanīgumu.

Ā - turklāt pieredze saka, ka statistika ir viens, veiksme - pavisam kas cits. Imho L-jas apstākļos nepotēties pret ērču encefalītu ir paļaušanās nevis uz statistiku, bet uz veiksmi. Arī neslikta lieta. Mok arī ir civēki, kam veiksmes krājumi ir neizsīktoši. :)

Jā, es arī esmu lasījusi šausmu stāstus. Bet es lasu arī starp rindām, tai skaitā Tavējām. Gan par "ai, temperatūra, tas jau nekas nopietns", gan nespēšanu slimam mierīgi gulēt. Tieši šie aspekti bieži ir pamatā smagai slimošanai.
Katrā ziņā es esmu informēta, bet informācija mani nevis biedē, bet atbrīvo.

procents pilnīgi noteikti ir lielāks, jo ne visas piesūkušās ērces cilvēki pārbauda, jo tas ir dārgi, sarežģīti (ērcei jābūt dzīvai, 24 h laikā pēc piesūkšanās) un Rīgā.
ja ņemtu vērā arī tos gadījumus, kad ar encefalītu saslimst dzīvnieki (suņi, kaķi), epidemioloģija būtu citādāka. bet Latvijā šobrīd labaratoriskus testus dzīvniekiem, kam piesūkušās ērces, uz ērču encefalītu neveic un tā nebūt nav vienīgā ērču pārnēsātā slimība kurai ir NS pazīmes

bīstamība ir arī tāda, ka ar pretparazītu līdzekļiem neapstrādāti mājdzīvnieki (suņi, kaķi) ērces salasa brikšņos (meži, ceļmalas, grāvmalas, upmalas etc), tās pieēdas, nokrīt zemē, izdēj olas un jaunā paaudze šķiļas laukā tur, kur olas iedētas. arī piemājas dārziņā un pilsētas apstādījumos.
turklāt tie izslavētie gadījumi, kad cilvēkiem ir antivielas neslimojot (tātad pārslimojuši viegā formā) procentuāli notiek retāk, bet arī pieaugušajiem šī slimība ļoti bieži izpaužas smagi, ļoti smagi un pat letāli

Es pieņemu, daudz ko nosaka personiskā pieredze.

Manam tēvam bija encefalīts tādā formā, ka viņš mēnesi gulēja gultā slimnīcā, nevarēdams īsti pakustēt. Sirmajos padomju laikos, kad vakcīnu vēl nebija.