pajautaa

likumi un tikumi

« previous entry | next entry »
Feb. 6., 2017 | 02:15 pm
posted by: santa_be in pajautaa

Vai darba devējs Latvijā drīkst pieprasīt darbiniekam informāciju kādiem mērķiem viņš ņem atvaļinājumu? Un otrādi, vai darba ņēmējam ir pienākums šādu informāciju sniegt? Ja iespējams ar atsauci uz konkrēto likuma pantu.

Sajūtu līmenī man ir šķiet, ka tā nedrīkst, bet vajag stingrāku argumentu.

Es par parasto ikgadējo atvaļinājumu, ne spec. papildatvaļinājumiem.

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {12}

src

from: [info]src
date: Feb. 6., 2017 - 02:30 pm
#

noteikti nē.

Atbildēt | Diskusija

src

from: [info]src
date: Feb. 6., 2017 - 02:30 pm
#

precizēju, prasīt gan jau nav aizliegts, bet neredzu pienākumu šādu informāciju sniegt.

Atbildēt | Iepriekšējais

judging the mice

from: [info]rasbainieks
date: Feb. 6., 2017 - 02:30 pm
#

šķiet, ka ir atšķirība, vai tas ir mācību atvaļinājums vai vienkārši atvaļinājums. smalkāk noteikti citi zinās teikt.

Atbildēt

from: [info]santech
date: Feb. 6., 2017 - 02:33 pm
#

Kāda starpība? Tāpat pēc facebook bildēm redzēs ;D

Atbildēt

vilibaldis

from: [info]vilibaldis
date: Feb. 6., 2017 - 02:53 pm
#

Nē nedrīkst, jo tā ir privāta informācija un nekādi nav saistīta ar darba pienākumiem. Ikgadējais atvaļinājums ir tas kurš vienkārši pienākas bez papildus motivācijām.
Attaisnojumu var prasīt, ja tas ir papildus vai bezalgas atvaļinājums, bet man šķiet tad arī tas nav īsti korekti.

Atbildēt

crescendo

from: [info]crescendo
date: Feb. 6., 2017 - 03:17 pm
#

Darba devējam nav pienākums piešķirt atvaļinājumu konkrētā laikā, tikai 'pēc iespējas ņemt vērā darba ņēmēja vēlmes' (izņemot, ja sieviete ir grūtniece, tad ikgadējo var pieprasīt piekabināt pirmsdzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumam un DD nedrīkst atteikt. Vēl priekšroka, pēc iespējas, ir nepilngadīgajiem kas-vēl-mācās un kādreiz bija arī vecākiem, kam mazi bērni, bet šobrīd pēdējo DL nevaru atrast).

Īsi sakot, DD ir pilnīgi tiesīgs, ka darba plūsmas nodrošināšanai tu atvaļinājumu dabūsi novembrī, visu vienā gabalā.


Tik tālu likums, tālāk pieņēmums:
lai izpildītu 'ņemt vērā darba ņēmēja vēlmes', darba devējs var pajautāt, vai ir kāds īpašs iemesls atvaļinājumam, darba ņēmējs mierīgi var abtildēt, ka nav/vienkārši atpūsties un sīkāk neskaidrot. T.i. jautājumu drīkst uzdot, uz to nav obligāti atbildēt. Nedrīkst prasīt ' vai atvaļinājums ir medicīniskiem mērķiem', bet var prasīt 'aizpildi šo lauciņu, ja atvaļinājumam ir īpašs iemesls - piemēram, ieplānots ceļojums, koncerta apmeklējums, ģimenes apstākļi utml. '. Francijā šis iet cauri, nez vai Latvijā tam būtu jārada problēmas.



Atbildēt | Diskusija

crescendo

from: [info]crescendo
date: Feb. 6., 2017 - 03:20 pm
#

DL 150. pants. Atradu arī par priekšroku vasaras atvaļinājumā vecākiem - tas šobrīd ir par vecākiem ar bērniem līdz 3 gadu vecumam VAI bērniem-invalīdiem līdz 18, man atmiņa nez kāpēc bija par skolas vecumu visiem, ec, kā atmiņa kļūdās.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Santa

from: [info]santa_be
date: Feb. 6., 2017 - 03:45 pm
#

Liels paldies, re mans sajūtu spriedums nebija nemaz tik nešaubīgi akurāts!

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

crescendo

from: [info]crescendo
date: Feb. 6., 2017 - 04:57 pm
#

Pieņemu, ka sajūtu līmenī šķita, jo trāpīijes iesmesls ar kādiem sensitīvajiem datiem saistīts?

Protams, ka par tādām lietām DD prasīt nedrīkst!
Uzdot jautājumu, kas netieši satur 'vai tik tu neesi apslimusi', piemēram tik par atvaļinājuma piešķiršanas jautājumu nedrīkst.

(Lai gan, no otras puses - pilnīgi loģisks jautājums, jo ja tu ESI apslimusi, tad tev pienākas ņemt slimības lapu, bet atvaļinājumu tad, kad vari atpūsties. Atvaļinājums ir paredzēts, lai atpūstos tad, kad tu vesela vari atpūsties. Ja saslimsti atvaļinājuma vidū, tad, btw, arī jāņem lapa un attiecīgi lapas garuma atvaļinājums vai nu jāizņem citā laikā. A lūk ar ko saslimusi, kur ārstējies utt - par to DD nav nekādas daļas.)


Nav arī gluži tā, ka darba devējam nav nekādas daļas par to, ko dari no darba devēja brīvajā laikā - ir mums punkts par 'uzticības zaudēšanu', ko pielieto strīdos, kur 'darba ņēmēja uzvedība no darba brīvajā laikā ir kaitējusi darba devēja reputācijai'. Jā, tur var strīdēties un nevienu precedentu, kas nebūtu bijis saistīts ar reglamentētajām procedūrām vai civildienestu gan tagad neatceros, bet arī neesmu jomai pēdējos gadus 10 sekojusi. Līgumos šis gan jau sen ir standartpunktiņš, tāpēc pat ja praskes vēl nav, tad būs.

Atbildēt | Iepriekšējais

from: [info]sunukuce
date: Feb. 6., 2017 - 03:40 pm
#

Jautājumam par atvaļinājuma mērķi nav būtiskas nozīmes, tas nekadi nevar ietekmēt tā piešķiršanu/nepiešķiršanu. Saskaņā ar DL 150.pantu atvaļinājumu piešķir pēc vienošanās, bet darba devējam ir jāņem vērā darbinieka vēlmes. Lai darba devējs atteiktu atvaļinājumu, ir jābūt patiešām svarīgiem iemesliem, kas varētu ietekmēt parasto darba gaitu. Ja gada sākumā ir sastādīts atvaļinājumu grafiks, iespējas nedot atvaļinājumu samazinās vēl vairāk.
Vispār atvaļinājuma nozīmīgums labi un nedaudz smieklīgi parādās AT spriedumā skc-667 - ne tikai darba devējam ir pienākums piešķirt atvaļinājumu, bet darba ņēmējam ir pienākums to arī izmantot.

Atbildēt | Diskusija

Santa

from: [info]santa_be
date: Feb. 6., 2017 - 03:45 pm
#

Paldies, jāuzmet acis tam spriedumam!

Atbildēt | Iepriekšējais

crescendo

from: [info]crescendo
date: Feb. 6., 2017 - 05:12 pm
#

Te ir jāskatās, kāda ir atvaļinājumu piešķiršanas kārtība vispār.
Principā, ja ir grafiks gada sākumā, tad izmaiņas veic tādā pašā kārtībā, kā veido sākotnēju grafiku, ar to pašu procedūru iebildumu celšanai utml - likums to sīkāk neregulē. Pastāv iespēja grafiku veidot konsultējoties tikai ar darba ņēmēju pārstāvjiem, nevis katru darba ņēmēju individuāli. Un pastāv iespēja uztaisīt grafiku, piešķirot visiem brīvu novembri. Because reasons.

Bet ne jau visur veido grafiku gada sākumā, ir, kur atvaļinājuma daļu drīkst prasīt, kad sagribās - un šādus 'o, es gribu atvaļinājumu rīt' DD var atteikt bez 'patiešām svarīgiem iemesliem', ja vien gadā vēl palicis laika izņemt atlikušo obligāti izņemamo atvaļinājuma daļu. Tik, ka jābūt daudz maz līdzvērtīgai attieksmei, nevis viens darbinieks paziņo 'ā, es aizmirsu atnākt uz darbu, tātad man šodien bija atvaļinājums', bet otram 31. janvārī pasaka, ka šogad viss atvaļinājums būs februārī, no ifs, no buts.

AT667/2010 vairāk ir par noilgumu darba tiesībās, ne pienākumu izmantot atvaļinājumu. Bet ir pienākums, protams. Tāpēc principā tas 'viss būs februārī' ir pieļaujams.

Atbildēt | Iepriekšējais