Rīts sākas ar kafijas vārīšanu un jokainu pienu

Viens iepakojums izbeidzies, jāņem nākamais

Izeju uz terases uzpīpot, uzkafijot un sasveicināties ar pirmo kaimiņu suni...

Un tad ar otro...

Savācam sērfa dēļus un ielādējam mašīnā

Pa ceļam ieskrienam kafejnīcā pēc sviestmaizes, gaidot aplūkojam pie sienas izvietotas flīzītes ar visādiem teicieniem (Vīrietim ir trīs ienaidnieki: sievasmāte, svaine un sieva.)

Dodamies ceļā, lai meklētu pludmales un vislabākos dienas viļņus

Ierodamies Lanzarotes rietumkrastā

Atrodam grafiti


Piesēžam pludmalē, lai pavērotu viļņus un izlemtu, iet vai neiet ūdenī...

Paejam nedaudz tālāk, kur divi sērferi jau ir viļņos

Secinām, ka vieta, kur vilni ķertu, ir traki tuvu pie krasta un būs pārāk grūti. Dodamies tālāk, pa ceļam pētot informatīvos materiālus...

un aplūkojot kazu barus...

Laikapstākļi ir īpatnēji, šur tur baigie mākoņi, kas ātri izklīst un sarodas no jauna...

Un ielejā jābrauc ilgi un dikti, jo ir daudz šauru serpentīnu, toties ir burvīgs skats uz plašumiem visapkārt

Atrodam norādi uz vienu no salas skatpunktiem un izdomājam apmest nelielu līkumu un uzmest tam aci

Laiks kafijai

Dodamies tālāk, cauri lavas laukiem. Mazliet atgādina Mordoru

Atrodam ar baltiem akmeņiem iezīmētu ceļu, noteikti jānoskaidro, uz kurieni tas ved, nekādu norāžu nav

Izrādās, ka pa zemes ceļu var nokļūt pamestā pilsētā, kur nav ikurāt nekā, vien pamestas ēkas


Turpat netālu ir pludmale, kur sērfo vienīgi vietējie profiņi, jo tā ir izteikti bīstama, viļņi ir lieli un vietējiem nepatīk, ka viņu "spotā" maisās svešinieki. Brīdi vienkārši vērojam...

Satupuši rindā, gaida lielo vilni

uuuun vilnis ir klāt un viens sērferis pabeidz braucienu, uzlidojot gaisā


Vienam palaimējies noķert smuku trubu



Viens gatavojas iet ūdenī, gaida, kad uz brīdi noplaks lielie viļņi, lai drošāk

Malā tikmēr gaida kāda ģimene...

Mēs izlemjam doties tālāk.

Pa ceļam atrodam vietu, kur varētu piestāt un paēst. Turklāt tur ir kaķi, spēcīgs arguments.

Tomēr iestādei ir siesta, meklējam nākamo un veiksmīgi atrodam. Ēdienkaršu parasto nav, toties katram viesim tiek pienesta lielā tāfele:)

Kā nu bez Kanāriju salām tipiskajām mojo mērcēm

Našķi

Atgriežamies izejpunktā — Famarā. Citi tikmēr sildās saulē...


Playa de Famara

Šeit gandrīz vienmēr ir patīkami, vidēja izmēra viļņi, līdz ar to samērā daudz citu sērfot gribētāju...


Vīrs ar pleznām un sērfskolas instruktors, kas vaktē savus audzēkņus


Blakus sērfa skolai ievadnodarbība

Nu ir pareizais bēguma/paisuma moments, dodos arī pati okeānā, tik pirms tam jāsagatavojas.
Jāievasko dēlis, lai pēdas neslīd...

Jāpārbauda, kā izdevies

Jāapliek kājas saite

Un tad aidā jūriņā uz pāris stundām, no kurām bilžu nav, jo nav ūdensizturīgas kameras.
Neilgi pēc iziešanas mainījušās krāsas


Smilšaini, apsviluši un traki izbadējušies, jūtamies pelnījuši jūras mošķus vakariņās

Un aukstu alu

Tikmēr krāsas kļuvušas pavisam krāšņas

Dodamies mājup. Pirmais darbiņš - jāizskalo hidras, lai sālsūdens nesamaitā

Esmu mazliet samocījusi balsta pēdu, tāpēc muskuļziede par skādi nenāks

Pēc karstas un ilgas dušas izeju uz terases uzpīpot

Un vēl mazliet paskatīties krāsu maiņu

Tālāk seko dziļš un salds miegs:)

Viens iepakojums izbeidzies, jāņem nākamais

Izeju uz terases uzpīpot, uzkafijot un sasveicināties ar pirmo kaimiņu suni...

Un tad ar otro...

Savācam sērfa dēļus un ielādējam mašīnā

Pa ceļam ieskrienam kafejnīcā pēc sviestmaizes, gaidot aplūkojam pie sienas izvietotas flīzītes ar visādiem teicieniem (Vīrietim ir trīs ienaidnieki: sievasmāte, svaine un sieva.)

Dodamies ceļā, lai meklētu pludmales un vislabākos dienas viļņus

Ierodamies Lanzarotes rietumkrastā

Atrodam grafiti


Piesēžam pludmalē, lai pavērotu viļņus un izlemtu, iet vai neiet ūdenī...

Paejam nedaudz tālāk, kur divi sērferi jau ir viļņos

Secinām, ka vieta, kur vilni ķertu, ir traki tuvu pie krasta un būs pārāk grūti. Dodamies tālāk, pa ceļam pētot informatīvos materiālus...

un aplūkojot kazu barus...

Laikapstākļi ir īpatnēji, šur tur baigie mākoņi, kas ātri izklīst un sarodas no jauna...

Un ielejā jābrauc ilgi un dikti, jo ir daudz šauru serpentīnu, toties ir burvīgs skats uz plašumiem visapkārt

Atrodam norādi uz vienu no salas skatpunktiem un izdomājam apmest nelielu līkumu un uzmest tam aci

Laiks kafijai

Dodamies tālāk, cauri lavas laukiem. Mazliet atgādina Mordoru

Atrodam ar baltiem akmeņiem iezīmētu ceļu, noteikti jānoskaidro, uz kurieni tas ved, nekādu norāžu nav

Izrādās, ka pa zemes ceļu var nokļūt pamestā pilsētā, kur nav ikurāt nekā, vien pamestas ēkas


Turpat netālu ir pludmale, kur sērfo vienīgi vietējie profiņi, jo tā ir izteikti bīstama, viļņi ir lieli un vietējiem nepatīk, ka viņu "spotā" maisās svešinieki. Brīdi vienkārši vērojam...

Satupuši rindā, gaida lielo vilni

uuuun vilnis ir klāt un viens sērferis pabeidz braucienu, uzlidojot gaisā


Vienam palaimējies noķert smuku trubu



Viens gatavojas iet ūdenī, gaida, kad uz brīdi noplaks lielie viļņi, lai drošāk

Malā tikmēr gaida kāda ģimene...

Mēs izlemjam doties tālāk.

Pa ceļam atrodam vietu, kur varētu piestāt un paēst. Turklāt tur ir kaķi, spēcīgs arguments.

Tomēr iestādei ir siesta, meklējam nākamo un veiksmīgi atrodam. Ēdienkaršu parasto nav, toties katram viesim tiek pienesta lielā tāfele:)

Kā nu bez Kanāriju salām tipiskajām mojo mērcēm

Našķi

Atgriežamies izejpunktā — Famarā. Citi tikmēr sildās saulē...


Playa de Famara

Šeit gandrīz vienmēr ir patīkami, vidēja izmēra viļņi, līdz ar to samērā daudz citu sērfot gribētāju...


Vīrs ar pleznām un sērfskolas instruktors, kas vaktē savus audzēkņus


Blakus sērfa skolai ievadnodarbība

Nu ir pareizais bēguma/paisuma moments, dodos arī pati okeānā, tik pirms tam jāsagatavojas.
Jāievasko dēlis, lai pēdas neslīd...

Jāpārbauda, kā izdevies

Jāapliek kājas saite

Un tad aidā jūriņā uz pāris stundām, no kurām bilžu nav, jo nav ūdensizturīgas kameras.
Neilgi pēc iziešanas mainījušās krāsas


Smilšaini, apsviluši un traki izbadējušies, jūtamies pelnījuši jūras mošķus vakariņās

Un aukstu alu

Tikmēr krāsas kļuvušas pavisam krāšņas

Dodamies mājup. Pirmais darbiņš - jāizskalo hidras, lai sālsūdens nesamaitā

Esmu mazliet samocījusi balsta pēdu, tāpēc muskuļziede par skādi nenāks

Pēc karstas un ilgas dušas izeju uz terases uzpīpot

Un vēl mazliet paskatīties krāsu maiņu

Tālāk seko dziļš un salds miegs:)
āāāāāāā
āāāāāāāāākdies, ciiiik kruta
un tā saulrieta bilde un viss, viss, viss
ah. superīgi!
burvīga diena!
Nodarbe ir šaušalīgi forša, bet, ja nav iespējas bezmaz vai katru dienu sērfot, progress ir palēns :)
Brīdinu - āķis lūpā ir pamatīgs:) Man pēdējos gados visi atvaļinājumi ir pie okeāna.