Viena diena manā dzīvē

Gunta var iznīcināt jebkuru, bet kārtējo reizi pierādīja sevi. Nav uzticamāka cilvēka pasaulē. Arī šodien, man daudz kas kaitināja viņā, bet praksē viņa pierāda nenormālu, stabilu muguru. Tā kā esam mīļi joprojām, kaut attāli, es neraudāju viņai uz pleca. Ļoti atturīgs. Mums to nevajag. Tāpat mīlestība ir jūtama.

I am not sūda gang, but i live like criminal. i liked song, riding home with 2g amphetamine over Daugava, speeding with taxi. I envying my life. All good people came today on mom funeral was awesome I barely hanged on. I was off, and still knew, its only day i must be at 100% on. It can compare only to my child birth. At son birth I was in deep hangover, and woke after Gunta call "I am going at birth". I jumped on legs immediatelly. I am here. Waited hours. Met Jāzeps, with silent tears in my eyes.

/Paul van Dyk feat. Rea Garvey - Let Go/

Man ir tik sūdīgi, ka kamēr Gunta aizgāja maksāt par bēru mielastu, es 3x pievēmu grīdu kafe. Atnāca "vai, škidrums!" Es teicu tas ir vīns [noklusējot, ka izvemts]. Bet nu nē – mēs nekad nemelojam ar Guntu. Jā, es 3x vēmu konkrēti uz grīdas. Gunta "o šit!"
Man jau palika slikti bērēs. N-redbull+mājas alko. Es gulēju tikai stundu šonakt.
Visas bēres nenovilku saulesbrilles. Manas acis nevienam, dēļ cieņas, nav rādāmas.

Bija ļoti auksti. Es knapā jaciņā. Man reāli nesalst. Un tad, kad jau 2h ārā, es jutu pizģec – joprojām nesalst, bet es tūlīt nogāzīšos oktobra apģērbā. Es nepārģērbjos. Esmu online pie datora, eju ārā -10, vai eju gulēt zem segas.
Esmu reāls kaķis, kažoks man ir viens, visam laikam

Interesanti, kā guļ cilvēki, kuri pirms gulētiešanas našķojas? Parasti neēdu minimums 2, bet parasti 3-4 h pirms gulētiešanas. Vakar sanāca kā sanāca apēst stundu pirms gulēšanas kūkas gabalu. Fak zis šit, bet viss miegs izčakarēts - vēders protestēja ar smaguma sajūtu naktī. Nepatīkami.

Citās ziņās, jau 4. mēnesi eju uz sporta zāli. Sviedri vairs neniez, kāja vairs nesāp, svars un izmēri tādi paši, bet muskuļi tomēr vairāk. Sporta zālē zūd ilūzija, ka ja esi slaids, tu esi sportisks un fit. Neesi. Esi tikpat tizls kā resnulis, tikai slaidulim ir vieglāk izlocīties, noiet kilometrus un pakarāties pie stieņa.

šorīt braucu no spices sporta kluba, ārā bija joprojām mīnus 16, viss apsarmojis, balts, skaists un te - skrējējs šortos un bez krekla.
kāpēc?
kāpēc tā nodarīt savai ādai?

Šogad man ir maksimāli jāsakārto sava dzīve. Tā laikam arī būs tā mana gada apņemšanās šim gadam.

stāstu gpt:

tas bija ebreju muzejs. man bija jāieprogrammē planšetes rādīt briesmīgu filmu par ebreju holokaustu LV. es tur biju izlaidies uz paklāja, uz grīdas un nedaudz pārprogrammēju jau mājās salikto. bērns arī uz paklāja. viņš domāja, tēvs ir reāls hakeris.
tagad par ebrejiem. es skatījos to filmu (filma gara tikai minūtes) n-reizes. ārprāts. es zinu faktu, kad ebreju dievkalpojumā vācieši nobloķēja sinagogas durvis, un nodedzināja cilvēkus dzīvus iekšā. tas ir rammstein. nazi nekas nav piedots, kaut ussr bija vēl sliktāki

Viena kodola procesors? Es līdz 2015 strādāju graf diz uz viena kodola, ar 3GB atmiņu.
Jūs varat iedomāties, kādas ciešanas bija griezt uz viņa Photoshop, vai Illustrator filtrus.
Esmu strādājis arī 15" CRT monitorā.

Aktuālā tehnika tikai tagad sāk novecot. 32GB ir vēl pietiekami, un vairāk par standartu, bet i5-4460 visas spēles sprauslā, izņemot mīļākas – Borderlands 2, Forza Horizon 4, Euro Truck Simulator 2.
Red Dead Redemption 2 neiet – met vislaik ārā.

Tagad ir 14. paaudze Intel procesoriem, man joprojām tikai 4.

p.s. Nu labi es nopirku GTX 1080 pagājušajā vasarā. Ļoti labā stāvoklī. Tas spēlēm dikti patīk

JAUNS.LV Satura veidotāja Doloresa Onzule [...] publicēja video, kurā Maestro apsveica pati savā manierē – ar sēžamvietu trinkšķinot klavieru taustiņus. Ieraksts izraisīja plašu sašutuma vilni. Daļa šo sveicienu uztvēra kā klaju necieņas izrādīšanu – gan pret instrumentu, gan pret pašu Raimondu Paulu. Žurnāla "Kas Jauns" sazvanīta, Onzule skaidrojusi, ka viņas sekotāji viņu pazīstot tieši šādā stilā.

tā kā pārroku visus plauktus, un skenēju attēlus, pie viena 1997. gada U2 koncerta biļete. es tā to gaidīju. mēģināju Londonā dabūt hash. nēģeri aptīrija mani vienā setā, bet koncertu redzēju. tas nekas, ka nebija kur nakšņot.

Man ir cita loma. Redzams, ka mēdzu šokēt, un rīt 60 smagas tabletes, zvanīt Guntai "ka es mīlēju tevi, ja vairs netiekamies" (reanimācija reāli izdarīja. iespējams es vairs nebūtu. paldies Guntai).
es esmu kaķis, Gunta ir kaķis, dēls ir kaķis

bet tādu, ka stāvēt uz 9-stāvenes, centimetros pāri malai, vai nopūtīs vējš zemē, nu pizģec. Matīsam ir iekšas

/The Doors - People Are Strange/

oh, Govs powered me up.
tagad es baidos no augstuma. bet agrāk man bija po. es sadevos rokās ar nepazīstamu meiteni (jo bija jālec pa 2), un easy kritu gumijās pret zemi. es zināju, mēs esam drošībā, un tikai skaists drošs kritiens.
nu, 6-stāvu mājas gan bērnībā, gan jaunībā, reāli labi apavi. es staigāju kā kaķis pa tik slīpiem jumtiem pilnīgi brīvi. 0% fear. un es nebiju dumjš. es elpoju reālu dzīvi. tā bija multene. es vnm dzīvoju kino.

viens mans čoms stāvēja uz 9-stāvenes jumta, uz pašas malas. man ecstasy nedaudz nomierināja. citādi es būtu nenormāli pārbijies. tur paliek tikai nieka svars turp vai šurp. es redzēju, ka nebūs turp. bet nu tik scary shit. es cenšos tā nekad nedarīt citiem. ok, grieztas rokas, rītas 60 tabletes. tas ko Matīss darīja ir far beyond. Viņu pat vējš varētu nopūst lejā

No augstuma tikai 52-os man ir bail. Es reiz teicu Andim, kad pālī gulējām uz ļoti slīpa jumta, un tinām kāsi "davai ejam nekavējoties iekšā". Man kļuva bail, ja mēs pālī un ar joint, sēžam izlaidušies uz ļoti slīpa jumta, kas notiks tālāk. Mēs kāds varam aizmigt, un easy ripot lejā. Sīkās barjeras jumta beigās neko nepalīdzēs.
Man nav bail, bet es negribētu piedzīvot Andi nokrītam no 6-ā stāva, un negribu arī sevi. Abos gadījumos mēs būtu nelaimīgi

Gadiem ir sekundāra nozīme. AP 2000 man uzradās jauns draugu loks. Varu teikt, pats labākais no visiem draugiem ever. Es augu ar viņiem, es plauku, dzīvoju. Tā bija reāla inteliģence. Man bija ap 28, viņiem ap 20. Es jutos drusku vecs, salīdzinājumā, bet mani ļoti turēja cieņā. Tādu kā vecāku, nobriedušāku.
Nenoliedzu bērnības draugu. Vienu. Ivo. Mēs kopā ar Ivo darījām tādu šit, ka visas mammas noģībtu, un arī milicija.

Piemērus?
To gan es darīju viens. Ekipāžas ar ugunsdzēsējiem. Milicija. Visa iela nobloķēta. Detalizēti jau stāstīts.
Cits. Ar Ivo nopirkām simtiem metru vadus, mest pāri jumtiem, dabūt telefonu. Daudz izdomājām, maz izdarījām. Mēs ar Ivo dzīvojām niecīgu attālumu, ar kādiem 300m pietiktu, ja mēs pārmestu vadus pāri visām ēkām.

p.s. Pa Ivo 6-stāvu mājas jumtu staigājām brīvi, bet sapratām, ka pārmest vadus, ir reāla loģistika. Pārķert vadus no otras 6-stāvu mājas, pat ir idejas kā. Tas viss bija tik drūma, nereāla ideja, ka mēs atteicāmies

Bijām ar to 17 gados iebaroto kokaīnu, Oskaru.
Es tiešām nezināju, ka viņš nav pat zāli smēķējis. Uzzināju tikai pēc mēnešiem.

Man bija nenormāli naudas. Es vilku viņu pa geju klubiem. Sēdēja ar mani uz kādām centra kāpnēm, 5-os no rīta, vasarā, kad mums ecstasy tā per "tik nenormāli krutu džeku vēl nebiju saticis, kā tu"

Es biju Rīga, visā lieliskākajā iesaiņojumā, paaudzēm rīdzinieks. Viņš bija Talsi. Mazpilsētām parasti kompleksi, kaut džeks ir reāli spējīgs.
Arī Busulis bija mūsu kompānījā, no Talsiem. Paskat, kā puisis izsitās.

Vairākas reizes ar Kārli ir ņemts ecstasy. Viņš bija atzīts viesmīlis smalkos restorānos.
Bijām vienā no viņa bijušajām darbvietām. Man pizģec kā ecstasy sāka pērt. Es novilku restorānā apavus, un saritināju pēdas zem sevis uz komfortabla dīvana. Kārlis aizturēja elpu, nepasakot "tas pilnīgi nav pieļaujams". Uz ecstasy tu drīksti visu, un cilvēki vēl applaudēs. Tas ir pamatots pieredzē.

Ar Kārli ņemt ecstasy ir cool. Ar Guntu arī. Laiku, kad biju uz ecstasy, abi novērtēja "es tevi saprotu, ir tik nenormāli labi".
Lūk, Kārlis nobijās, jo apgūlos Doma laukumā, zvaigznītē. Mēs pirms tam jau darījām shit. Bet Kārlim ierubīja "Beidz. Tūlīt policija būs klāt. Celies augšā". Es pasmaidīju, un piecēlos. Nu nē, mēs to nepārvērtīsim par bad trip

ir tikai 1 gadījums, kad bija neprāts. es iedevu kokaīnu 17 gadus jaunam puisim, kurš pat nebija smēķējis kaņepi.
viņš bija tik advanced, ka šķita, pilnīgi visas drogas ir lietotas.

vēlākie grēki neskaitās. es devu drogas, pat postoši, cilvēkiem, kuri jau sen ir lietojuši.

Kārlis, viņa darbavietā, Žagara restorānā. mēs vnk alko reibumā, šļūcām ar apaviem pa balti uzklātajiem galdiem. Kārlis lēja glāzītēs pašus dārgākos Žagara restorāna dzērienus. Es lēju izlietnē "davai, tagad Bombay Saphire, gribu to zilu sūdu".

Es biju tas, kurš zvanīja dīlerim "brauc". Atbrauca, mēs apēdām pa 1 ecstasy. Vēlāk piefiksēju, ka esmu novemtu muti. Nākamajā reizē dīlerim atvainojos. Viņš nomierināja "Pofig, tu biji ok".

Pamodāmies ar kārli, pēc pāris stundām pizģec kādā pālī, un ecstasy jau iepēris.
Steidzami jātinās no izdemolētā Žagara restorāna. Es vēl kaut ko mēģināju runāt ar tikko atnākušajām virtuves darbiniecēm. Kārlis rāva prom.

Manās mājās ecstasy izrubīja Kārli. Beidzot siltumā, drošībā. Pirms tam mēs bijām diennakts Lido, uz ģertrūdes. Es tur tādu šovu izvērsu. Es izstūmu savu krēslu telpas vidū, – tik nenormāli labi jūtos. Es runāju ecstasy. Cilvēki lūdza mani savākt, jo visi grib mierīgu stuff, ne performanci. Mēs easy atvadījāmies. Un tad es čurāju uz čaka ielas lielajiem logiem, pie lāčplēšielas, faktiski pie jau pašām mājām.

Kārlim kļuva slikti. Es jau zināju. Iedevu izspiestu citronu. Kad viņš nāca pie samaņas, sēžot uz vannas malas, atbildēja "es nekad tik labi neesmu juties"

jūs zināt, ka narkotikas mani kiko. esmu sagādājis desmitiem cilvēku. Niklāvs ir sliktākais piemērs. es ļoti atvainojos Eižen, ka psihene. tas nav normāli. parasti, cilvēki nokļuvuši labākās vietās.

un 1057 reizi, alkohols tevi ieved tur, kur ne īsti gribi būt.
mani ir iespēja savākt. Gunta, stiprākais redzētais cilvēks, nevar mani savākt. jums nekas neizdosies, lūsis garantē

narkotiku stāstiņi gpt, no 2000'ajiem, kad mēģināju sagādāt pilnīgi nezināmajai kompānijai:

oh my god, i looked like wild person, knowing all the drugs. i just helped one company, to get drugs. dealer was late, and (not personaly known) company blamed me "i am bad dealer". i exploded "I AM NOT DEALER. i just want my pills for yr money"

beidzās ar to, ka dīleris tika satikts, es ar fuck pirkstu sejā atvadījos no nepazīstamās kompānijas, un nozudu Vecrīgā, dabūjis viņiem visu, godīgi norunāto, ar saviem ecstasy zem mēles.

ja jūs redzēsiet mani negodīgu, es pats gribētu, es pats gribu redzēt.

es pateicu uzreiz. man vajag 1-2 ecstasy. un pārdevu viņiem kaudzes drogu par parastām izmaksām. es nepelnu uz narkotikām. tikai pašam vajag