Ārā ir pretīgi. Acis, kuras vislaik izskatās, ka raud, bet ne tuvu neraud, un tāds ir mans prāts, kurš nespēj uzliet melu glazūru šai nožēlojamai bedrei, kurā dzīvoju. Prom no šejienes.
Vakar vīnu dzēru, pabraucis ar skūteri prom ārā. Tur bija mierīgi, – pretī lūkojas tikai pilsētas daba.
Šodien vīnu nedzeru, sagatavots redbull ilgai darba sesijai. Izbaudu vienīgos 100g vodkas, kurus ārā uzlēju savām acīm, lai neizvemtos, un tagad paguļu pie mūzikas pārdesmit min, relaxēties pirms sākt.
Taupīju apelsīnu šodienai. Ir veltas visas pūles iet gulēt laicīgi, pat vakar, norukājis visu dienu [vieglus] fiziskus darbus, bijis ārā, pasēdējis zaļumos, izdzerot pudeli laba vīna, un vakarā pārēdies(!) ilgi gatavotu feinšmeku, kurš sanāca tik atbaidoši neēdams.
Domāju, atplīsīšu, tikko palīdīšu zem svaigā deķa. Nē. Placebo miegazāles x2. Joprojām nē. Vienas, pēdējās palikušās neplacebo. Nekādu rezultātu. Xanax, arī no pēdējiem krājumiem, jo jau stundām vārtos pilnīgā bezmiegā.
Un tad es sāku pa vienai šķēlītei apelsīnu. Tā apēdu trīs, kamēr xanax iepēra.
Šo rītu, pāri 17iem, sāku ar vienu šķēlīti.
Šī garā un grūtā diena beidzot iet uz galu. Esmu ļoti, ļoti nogurusi.
Veselus sešus gadus esmu dzīvojusi itkā Dantes "ellē", Jums pieskārās maza liesmiņa un Jūs sarāvāties kā mimozas ziediņš "Noli me tangere". Nuja, man nevajadzēja Jums teikt - bet neapdomajos, gribēju Jums parādīt, ar kādiem cilvēkiem man jādzīvo. Neviens man nevarēja palīdzēt - es griezos pie kosmiskiem spēkiem un gaidīju ar vislielāko pacietību. Tagad esmu brīva, mana Inta aizgāja. Kas man vēl palicis - liepa pie loga, tā mans dārzs, mana vasara, mans prieks, tad grāmatas un radio. Lasīt ar es vairs nevaru tik daudz kā gribētos, acis nogurst. Es ļoti mīlu labu muziku, tā ir mana pirmā un lielā mīlestība, bet es varu klausīties tikai pirmšķirīgus izpildītājus. Mans radio ir drusku bojāts, jo varu klausīties tikai par vilni 251 un tam pašam klusās vietas nav sadzirdamas. Jūs teicāt, ka Jums zinams labs meistars, vai Jūs, lūdzu, man nedotu viņa adresi.
Es stāvu pie mūžības vārtiem un apskatu savu bagažu, cik tā ir viegla - līdz nāk tikai tas, kas gājis caur sirdi, kas skāris sirdi, nevis, ko esi ņēmis, bet ko esi devis. Ja vairāk cilvēki klausītos uz savu sirds balsi, tad dzīve būtu vieglāka, patiesāka un taisnīgāka.
Es domās bieži pie Jums viesojos man liekas, ka Jūs esat pa daudz nopietna, man gribētos redzēt vairāk prieka, vairāk pavasari, - Jūs taču vēl esiet tik jauna.
Šinīs dienās saņēmu no Helenas vēstuli, viņai piedzimusi meitiņa, tagad viņai ir divi mazuļi, tie prasīs daudz pūļu un uzupurēšanās. Helena ir jauka, viņa nav zaudējusi savu vienkāršību un sirsnību - un tas jaukākais taču ir cilvēku attiecības, kas gan ir vēl daiļāks par godīgu un atsaucīgu cilvēku. Man pāra reizes ir pārveduši pāri ielai, kaut gan es vēl tik nespēcīga neesmu, bet mani tas ir dziļi aizkustinājis un saviļņojis - tā tad ir pasaulē vēl brinišķīgi cilvēki. Vai Jūs ar Helenu nesarakstaties?
Visu labu Jums un piedoties, ka traucēju.
Ar sirsnīgu sveicienu /nesalasāms - it kā iniciāļi un šķiet, ka pirmais burts O./
/rokraksts. ar tinti uz zila papīra. Grīnbergu ģimenes arhīvs. gads nav norādīts, šķiet adresēts Alīnai, jo uzrunāts sieviešu dzimtē, bet pastāv iespēja arī, ka Romēnai/
ceturtdien biju uz draudzenes dzimšanas dienu. visas lietas, muiža, naktsmītnes un dejas.
skatījāmies bildes no iepazīšanās laika, tas bija pirms cik - 16? - gadiem.
un mēs visas ar gadiem izskatāmies labāk.
nodejojos līka kādas piecas stundas no vietas, nākamajā rītā dzērām īstu šampanieti un ar vīru aizskrējām uz dīķi pa pliko peldēties.
ar gadiem tiešām ir tikai tikai labāk.
Šodien saņēmu atbildi īsti ierēdnieciskā stilā no zemesgrāmatu nodaļas.
Ir tā, ka manai mammai pieder nekustamais īpašums, kas sastāv no diviem zemes gabaliem ar kadastra numuru, pieņemsim 1, kura sastāvā tāda ir 2 zemes gabali - viens ar kadastra apzīmējumu 1, otrs ar kadastra apzīmējumu 2.
Un tad ir kaut kāds pavisam cits nekustamais īpašums ar kadastra numuru 2, kurš sastāv no viena zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 3.
Man liktos loģiski, ka tam nekustamajam īpašumam nebūtu tāds pats nekustamā īpašuma kadastra numurus kā manas mammas zemes gabala kadastra apzīmējums. Bet nu tur viss esot pareizi - kā man šodien atrakstījās gan zemesgrāmatu nodaļa, gan arī VZD.
Bet jautājums - kad mana mamma gribēs reāli nodalīt to zemes gabalu ar kadastra apzīmējumu 2 - viņai tad tiks dots jauns nekustamā īpašuma kadastra numurs, kas būs, piemēram, 4?
Un tad būs nekustamais īpašums ar kadastra numuru 2, kas sastāvēs no zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 3
Un manas mammas nekustamais īpašums ar kadastra numuru 4, kas sastāvēs no zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 2?
Man tas liekas tizli un stulbi. Un palielina krāpniecību risku. Jo kadastra numuri izskatās tieši tāpat kā zemes gabalu kadastra apzīmējumi.
Mjā, nabaga mana priekšniece. Katru dienu šādu trakomāju turēt. Kaut gan - varbūt - ja es darītu to ilgstoši, tad jau arī tie darbi ritētu vienkāršāk, jo man tā būtu rutīna, nevis kā tagad - katrs darbs bezmaz jaunums (es mūsu nodaļā veicu ļoti atšķirīgus darba pienākumus kā pārējās meitenes). Aiziešu pēc vēl vienas kafijas, tad jāuzzvana vienam daļas priekšniekam, tad jāmēģina atrast pieeja tai informācijas sistēmai, kuru man ļoti sen nebija vajadzējis izmantot. Bet laikam to pusstundu restarta laika vajag, lai atkal smadzenes sāktu darboties.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
