Amerika (bez pārsteigumiem) ir tiešām briesmīga valsts! Ļoti atgādina to lielisko citātu no "Jarhead" - "You no longer own your own country! Thank you for your cooperation, more details will follow." Un tas bija cik gadus atpakaļ un par citu valsti. Bet nekas jau nemainās un imperiālisms nav miris.
No citas operas - esmu saaukstējusies. Tagad jāizlemj, vai ņemt slimības lapu vai nē. Dažbrīd ir traki, a tad atkal labāk, nevar saprast. Pašsajūta sūdīga, bet tas varbūt arī tāpēc, ka tik pāris stundas izdevās pagulēt. Pilnīgi kā filmās nopietni apsvēru celties un iet uz virtuvi kk ieēst, jo ļoti gribējās. Bet iztiku.
Un pēc tam būs kaut kur kaut kā jāatrod vingrošanas tērps. Pagājšgads sākās un beidzās ar fizioterapeita apmeklējumu. Un katru dienu taisu tos dažus stiepšanās vingrojumus, ko parādīja, bet teica, ka vajag arī stiprinošos. Un mājās vienai būs ļoti grūti saņemties, tāpēc vajadzētu sākt iet uz nodarbībām. Tik nav ko vilkt! Tā vienmēr liela problēma, jo bikses nopirkt ir tīrākās mocības. Negribu un nevaru vilkt tās apspīlētās, tāpat negrib tās briesmīgās trenuškas. Kādas nu kuram problēmas... Būs jāsaņemas un kk jāatrod! Un jāsāk vairāk vingrot! No pozitīvās puses, manas jaunākās kolēģes regulāri apmeklē fizioterapeitu, bet es tikai bišķi. Tā ka vēl nav tik traki ;)!
un kāpēc Valmieras teātra festivāls un Sansusī šogad notiks vienlaicīgi?
Vnm apbrīnoju, ka cilvēki uzrunājot auditoriju (tas ir, vairāk par vienu cilvēku), "jūs" raksta ar lielo sākumburtu.
"Jūs", runājot uz vairāk kā vienu personu, ir pilnīgi greizi.
Te nederēs arī āpša Fridolīna skaitītprasme. Viņa matemātika bija "Viens, divi, daudz". Kļūda kļūda kļūda! Arī 2, jūsu/Jūsu gadījumā ir "daudz"
Būs jānopērk jauna paka eritritola paka darbam. Kad darbā dzeru kafiju, tad lieku klāt nevis cukuru, bet šo. Kaloriju tikpat kā nav, bet kafijā vispār nekādu atšķirību nejūt. Esmu sataisījusies šogad biežāk nākt uz darbu. Un vispār kļūt daudz disciplinētāka, jo tieši tad es darbojos visefektīvāk.
Un biežāk rakstīt cibā (to arī Jums visiem novēlu). :)
vis laiku gribas apņemties rakstīt biežāk. bet ne vienmēr liekas, ka man svarīgais būs jums svarīgais, un vai vispār ir jēga ko pierakstīt.
bet vismaz pačīkstēšu.
ap ziemassvētkiem dabūju iesnas. ļoti žēl, mans divu nedēļu skriešanas plāns kaķim zem astes.
daudz laika pavadīju mājās, tad mēs bijām pārgājienos, tad mēs aizbraucām uz laukiem, atkal ikdienišķos pārgājienos, daudz gulēju, izdzēru pusotru glāzi vīna draudzenes jubilejā un tad pudeli cremant jaungadā.
bet tāpēc, ka deguns ir sarkans, acis ir spīdīgas, sejas āda ir bāla un balss joprojām aizsmakusi,
es izskatos un izklausos pēc tādas, kas būtu NODZĒRUSI visas brīvdienas.
lūk. new year, new me, hahaha
Reklāmas devīze: Take your favourite pens with you anywhere!
Viņi pārdod tādu maciņu, kurā var iebāzt piecas pildspalvas.
Vai man ir piecas mīļākās pildspalvas? Divas, varbūt.
Kuras ir tavas piecas mīļākās pildspalvas?
Upd. Pēc tam, kad ierakstīju šo cibā, man feisbukā parādījās jauna reklāma ar devīzi: This isn’t just a pen case.