Viena diena manā dzīvē

atkal un atkal apzināti izvēlēties braukt pa Raunas ceļu, manliekas, ir kaut kāds īpašs mazohisma paveids. it īpaši, ja pavisam nesen tur jau ir braukts.
Raunas ceļš (jebšu Smiltene - Rauna - Cēsis) ir fundamentāli nemainīga vērtība. varbūt pat tāda kā pasaules ass, kas nepātraukti mainīgajā dzīves ņirbā ienes ārkārtīgi reti sastopamu un pamatīgu stabilitāti - tas ceļš ir drausmīgā stāvoklī jau desmitgadēm, bet dīvainā kārtā tas nepaliek sliktāks (labāks arī nē).
ja gribas pavisam gardēdīgi izbaudīt Raunas ceļu, iesaku pārvietoties pa to vecāka gadagājuma sabiedriskajā autobusā. tā ir īpaša pieredze!

citās ziņās Kuzucuk un Seržants Bēda un DDZ Malā bija ļoti forši. galvenais hailaits laikam bija šrilankiešu operdziedātājs. nenožēloju, ka aizbraucu, bet rīt no rīta noteikti nožēlošu, ka sen jau neguļu.

Mēģinu šodien badoties, jo ir sajūta, ka vajag sevi pārstartēt, bet pamodos ar tik šaušalīgām galvassāpēm, ka no rīta izdzēru Ibustar, bet nu nevienā acī. Laikam būs tomēr jāaizet un kaut kas jāapēd, jo gluži otru ripu tukšā dūšā nebūtu prāta darbs dzert.

Sakrāmēju malku. Strēki it kā ir taisni, bet zāģēt tomēr foršāk.

Dzērāja vaimanas.

Mazāk kā uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas reizes esmu iedzēris kopš marta beigām. Nu, traucē visam un vnk nepatīk vairs.
Bet kārdinājums paliek. Tā nu, sestdien pabeidzis UX/UI online apmācības, izlēmu nosvinēt.
Paģiras, manos 52, jau sen ir mainījušas formu. Fiziski nav slikti, bet tā mentālā bedre... Padzēru tikai 2 dienas, un noskaņa ir d*rsā joprojām.
Pēc alko seko tāds down, tāda nomāktība, demotivācija. Katra darbība ir cīniņš ar sevi. Neder ne darbs, ne izklaide, ne trula vāļāšanās. Bet es daru, vismaz cik spēju. Labi vismaz, ka esam divi – tas otrs mani baksta "un tagad dari šo", un es klausu viņu.

Atradu, kur var foršas mandalas izprintēt krāsošanai - https://mondaymandala.com/m/4/ .

Man kādreiz brāļa bijusī sieva uz dzimšanas dienu bija man uzdāvinājusi burvīgu krāsojamo grāmatu -  ar šādu vāku, bet nezinu, vai tā bija tieši šī grāmata. Jo esmu grāmatnīcās redzējusi līdzīgas mandalu grāmatas, bet jaunajos izdevumos tās mandalas jau ir ar sīkiem rakstiem un krāsojamas tikai ar zīmuļiem. Bet tajā vecajā mandalu grāmatā mandalas bija lielākas - tās varēja krāsot arī ar guaša krāsām, ko es tieši darīju, kā arī klāt katrai mandalai bija tāds kā īss apraksts. To mandalu grāmatu es izkrāsoju un kaut kādā apstulbumā izmetu, saglabājot tikai skaistāko zīmējumu fotogrāfijas. Bet tagad man liekas, ka būtu baigi labi atkal kā psihoterapijā iziet tādu mandalu krāsošanu ciklu - ar to aprakstu izlasīšanu un mierīgu meditatīvu krāsošanu. 

Mums darba kafejnīcā tradicionālajiem grieķu salātiem klāt pieliek nedaudz valriekstu un marinētu sīpolu. Tas ir tik garšīgi, ka es arī esmu sākusi tā darīt mājās.

“Tavs krāna ūdens laikmets sākas tagad” (reklāmas devīze)

Visu dienu zāģēju malku. Man patīk zāģēt malku.

skaitot:

2 female draugi, 1 male = dēls

nākamais:

esmu ļoti viens. kad vēl bija mamma, līdz janvāra sākumam, es nebiju tik ļoti viens. tagad reizēm aizspriežās kakls, cik ļoti viens savā plašajā dzīvoklī. un man der, kaut vai gunta piezvana, uzdirst. man patiesībā ir aktīvi kontakti katru dienu, telekomunkāciju epasti, random zvans, jebkas, un es neesmu viens

citēšu, ko rakstīju MI:

es vsp nevērtēju kategorijās, man to nevajag. to piesaka atsevišķi cilvēki. esmu kārojams kā draugs, izrādās. putinists mani vislaik sauc par draugu, un esmu definējis, nebaidoties, skatoties acīs "es tev nevaru atbildēt ar to pašu, tu man esi kaimiņš, labas attiecības". arī gatis laužās ar metāla armatūru "tu esi mans draugs!" ar izsaukuma zīmi. es atbildu, ka gadiem pazīstams, ļoti tuvs čoms, un konkrēti pasaku, ka draugi man ir ļoti maz, tu esi man ļoti mīļš, bet ne draugs. mani draugi ir absolūts vip. to nedāvina uz atlaidēm

Smieklīgi vai nē, esmu gatavs precēt katru female mūziķi, ko pastiprināti klausos.
Tās ir neskaitāmas. Šobrīd esmu ārā, neko neklausos, bet prātā ir Discovery Zone ar JJ Weihl.
Ja jums nav mūzikas piesaistes, jums vispār nav iespēju. Man pašam iespējas kā fib aģentam Deilam Kūperam, labāk nevaru pazemināt sevi.

JJ Wheil savā titulbildē ļoti atgādina cibas Kristīni (ne govs).
Satiku 1x, un jā, viņa ir pankroks, bet es nederēju. Palikusi Kristīne manā prātā neizdzēšami. Viņa arī ir ļoti skaista.

Vai, es aizmirsu slimības lapu? Kristīne B ir mans etalons, ne etanols, kā var savienot sievietes skaistumu ar punk un empātiju

Ja vien man būtu Goldie telefons, es visu sarunātu. Kautrējoties, bet kauna man nav.
Dod zīmes, es mācēšu atkodēt.

Par Lauru, ir skaidrs, ka es neesmu viņas redzeslokā. Tātad neesmu brīvs, es tur vislaik palikšu.
Esmu norakstīts, un man reāli nevajag nevienu, tiešām mūziku un ļoti labas austiņas

es esmu vienkāršs, parasts muļķītis, un ja šī ir lūgšanas forma, es lūdzu Dievu, pārcel mani uz Berlīni. man pietiks uz visu dzīvi

#pasaulēnavnekāskaistākaparmaijujanuvienīgijūnijs - jo jūnijā zied pojenes un filadelfi un ir tik ļoti daudz gaismas.

*beidzot biju ciemos pie LAUX. viņas/pie viņām ir nenormāli forši
*bijām ar Martu aizbraukušas pajāt pa Niedrāja mežiem
*atsāku Valmiermuižas treniņus. tik forši. zirdziņš sprauns. lecām maršrutiņu, Reinis neticīgi prasīja - "cik viņam gadi?" (24)
*apmēram visu jūniju jutu visai intensīvu vēlmi komunicēt ar augiem. to gan apgrūtināja tas, ka jāstrādā. ar ravēšanu čista netieku galā, bija māte palīgā
*dzīvesbiedrs pabeidza darbnīcas pārkārtošanu/iekārtošanu/sakārtošanu. es arī mazliet iesaistījos. baigi kruti, ka tā tagad ir lietojama telpa, nevis trash kaudze
*pa ļoti ilgiem laikiem biju uzrīkojusi dzd ballīti (manliekas iepriekšējā bija 2019). bija ļoti jocīga kompānija, bet bija forši. uzstājās "gandrīz Grab", jebšu K, Jānis Emīls un Uģis ar bungmašīnu disko, bija cirvju izstādes atklāšana, augu "printa" ar balinātāju vorkšops, smuki nogaismots, viesi slavēja furšetu un bija ieradusies pat digna ar pirms pāris stundām dabūtām tiesībām (nebijām tikušās manliekas kādus 8 gadus)
*Jāņos nedarījām apmēram neko. visu dienu nodarbojāmies ar vecāpapa instrumentu un dzelžu šķirošanu. pēc pusnakts gājām pastaigāties uz pilskalnu, beigās pāris stundas nosēdējām Cērtenes pussalā ar vienu aliņu pļāpādami. tad vnk gājām mājās, pagulējām un turpinājām saimniecības ēkas inventarizāciju
*darbiņā viss turpina iet uz slikto pusi. ir jauni atlūgumi, mums mainījās tiešais vadītājs, kultūras biedrībai tagad jāsēž kkādas totāli nerelevantās sapulcēs. jūtu sevī augam melnu tumsu par to visu. jātiek galā ar etnofestivālu un nopietnāk jāpievēršas tam, kā no šī zelta būrīša izlauzties

Kiberincidentu novēršanas institūcija DZERT.LV

Aizturēto ārzemnieku pagaidu iznīcināšanas centrs bijušās skolas ēkā

Pamošanās no diendusas animācija bija episka.
Zīmēts Hulks, ar apavu lāpstiņas palīdzību, stīvēja pēdu zābakā. Viss tāds sasprindzis, un pēda lēnām slīd iekšā tajā.
Kad kritiskais punkts pārvarēts, un pēda ar švunku ieslīd, Hulks uzvaroši iestenas, tajā pašā brīdī atskanot mana modinātāja signālam.
Zelc!

Jūnijā gandrīz-pusaudzis lika pieteikt mani "skolas nometnei", jo draugs iešot. Liels bija mans izbrīns, ka tāda nometne tiešām bija, ka tā bija bezmaksas un, ka puika tur arī tika. Nu forši, 5 dienu dienas nometne, tik vien kā ēdiens jāiedod līdzi.
Kā izrādījās, tā bija kkādu izredzēto bērnu nometne, kurā piedalījās bērni ar labām sekmēm un/vai uzvedību.
Jā, es saprotu, forši ir apbalvot. Jā, tas ir super, ka sīčiem vasarā ir ko darīt.

Bet, nu godīgi - vatafak. Mani mulsināja tāds slepenums, ka to zināja tikai "izredzēto bērnu" vecāki.

Bērniem, kuri superduper mācās, skola piešķir diplomus, atsevišķi slavina utt. Slavas dziesmas dzied arī audzinātāji/pedagogi, bieži vien salīdzinot ar citiem, kuriem neiet tik labi.
Tiem, kuriem skolā iet grūtāk, kuriem ir pofig par mācībām, kuriem skola atgādina mocību kambari, tiem, protams, piga.

Manuprāt, būtu jābūt tā, ka skola drīzāk aicinātu uz šādām ārpusskolas aktivitātēm bērnus, kuros saskata potenciālu, kas jāattīsta, vai arī redz, ka viņiem nepieciešams saskatīt to, ka skola nav tikai mā/mocības, vai arī tos, kuriem vienkārši iet grūtāk skolā, jo skola ir skaļš, superdinamisks un sarežģīts organisms, kas ne visiem ikdienā ir tik viegli sagremojams.

Manā skatījumā skolas vadība šeit klibo. Es nevaru piekrist tam, ka tiem, kuriem skolā iet viegli, mācību process un mācību rezultāti ir labi vai ļoti labi, būtu VĒL kā īpaši jālutina. Man šķiet, ka uzsvars būtu jāliek tur, kur skola vēl var pacelt bērna potenciālu vai arī vispār parādīt tādu skolas cilvēcisko pusi.