Govs, Tu iederies psiho kompānijā, arī neesot psiha. Šitik labticīga un naiva, pieļaut, ka tas viss nav Nefolks. Tur jābūt pusaklam to neredzēt. Vai nu arī Tu vispār neanalizē, un nemonitorē cibu.
Kāda vēl Laura? Viņas vaibs no tiem n-tajiem nikiem ir kā ar kājām līdz Mēnesim, respektīvi nekad mūžos
Nē nu veči, ir galīgi traki, ja pieseko redditam.
Stand not only with Ukraine. Stand with sane part of USA people also.
pagājšnedēļa bija jocīga, bet jauka.
biju trū oldskūl bērēs Gaujienā. drausmīgi pārsalu (-16 grādos stāvēt apm stundu nekustīgi ārā ir aizraujoši). pēc tam mielasts pils pagrabā, kur varēju ēst tikai vārītus kartupeļus, kūku un kliņģeri (pārējais bija gaļa). bet priecājos, ka aizbraucu. tādās klasiskās un vienkāršās lauku bērēs ir baigais pauers. + varēju atbilstošos apstākļos pieminēt nāvi, kas ir vienmēr aktuāla un pārāk maz kustināta tēma.
biju pie savas terapeites. tas arī bija ļoti labi. atkal bija kkāds pēcterapijas high.
biju uz Līgu mēģi. Līgas ir ļoti foršas.
papsītis negaidīti piemeta mātes zārka naudai, par kuru man jāpērk jauna cita mašīna.
biju vairākās foršās ziemīgās pastaigās ar bf. man ļoti patīk šitā ziemiņa. sniegs varēja būt vairāk un vējš nepūst. bet tā - lieliski.
6d uznāca sennebijusi ēsttaisīšanas iedvesma - uztaisīju rīspapīra "bekonu" ar kvinoju (man nepatīk vārds kīnva), edameme pupiņām un tahini mērci. un salātiem. ļoti labi tas viss gāja kopā.
vakar bijām ar bf un viņa dēlu Ozolkalnā - bija brīnišķīga saule un mazāk cilvēku nekā iepriekšsvētdien (mīzēji no aukstuma!). līksmi izslēpojāmies un mājupceļā piestājām pie Kazu gravas paskatīt leduskritumu. man gan kājās bija Mārteni (ziemas!) un es vispār, vispār nevarēju paiet, jo tie NENORMĀLI SLĪD JEBAL. bija smuki, bet bija aizsalis mazāk nekā likās, ka būs. Smilčā Tepera slūžu pārgāzne ir jau milzīgs ledusklucis, lai gan ūdens daudz un straume jestra.
var just, ka diena palikusi garāka (un gaišāka!!!)
kopumā jutos diezgan labi un cozy.
TVNET. Maestro publiskā paziņojumā atkārtoti norobežojas
šodien ir izteikti besīga diena. blakus visiem vagoniņiem, kas ikdienā jāvelk, man riebās rīta treniņš, pēc tam izrādās bija saskābis piena spēks un pa ceļam uz darbu mans Caffeine ir aizvēries - tā aizvēries, ka izrautas visas mēbeles un lete.
ja jau mēs par ikdienišķā atgriešanos cibā.
stāstu robotam. mani vakari ir neizturami nerunājot.
man ir cilvēki, ar kuriem būtu iespējams runāt pa tel, bet tāda konkrēti sakāmā jau nav. tā būtu vienkārši pacietība, uzklausīt mani. un pārbaudījums man, jo sakāmā tiešām nav, un es cienu viņu uzmanību, to nenomest zemē.
first awareness about thoughts was early. and again i praise drugs. it was maybe just weed, when i fell in thinking forever. maybe 21-23yo.
i saw one in cage, like in normal living space, not like prison, not like punishment. and then someone comes to bring you parcel. small one. "can you please help me and hold it for a while". hmm, ok, i can do it. next, through cage bars, he pleases take another, now it's bit bigger. and you still take it. that all keeps going on, until you even didn't noticed, you carry 50kg bag on your shoulders.
it was my philosophy, not read, but understood, how bad thoughts work