aptauja -

From: kreiza Date: 7. Jūnijs 2017 - 23:52 (Link)

Es laikam nesaprotu jautājumu. It sevišķi, izlasot atbildes, man tā šķiet. Tev nogalina bērnu un Tevi tas neiespaido, jo vainīgajam bija grūta bērnība? Vai kā?

(Reply to this) (Thread)

From: romija Date: 8. Jūnijs 2017 - 00:05 (Link)

Piedod par neskaidru jautājumu. Mēs te drusku savā sulā vārāmies un man šķiet, ka izsakos saprotami.
Tātad, ja tavu bērnu nogalina vai sakropļo cilvēks, kuram ir bijusi grūta (sarežģīta) bērnība, tu slepkavu, sakropļotāju censtos saprast un attaisnot?
Bet nu tā reāli, ne sadomāti liberāli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: kreiza Date: 8. Jūnijs 2017 - 00:07 (Link)

Es domāju, ka es gadiem nespētu no tādas puses uz to paskatīties, bet, kad beidzot spētu, tad gan jau, ka jā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: romija Date: 8. Jūnijs 2017 - 00:16 (Link)

Nu jā, pēc simtu pieciem gadiem mēs varbūt samierinātos un censtos paskatīties arī uz slepkavu iecietīgi, jo kas tad mums atliktu pašu mieram.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: kreiza Date: 8. Jūnijs 2017 - 00:30 (Link)

Vispār ļoti smags jautājums, un arī taisnība, ka mūsu pašu mieram ir svarīgi saprast, ka ļaunums patiesībā ir smaga psihiska saslimšana vai kroplība, ka tie cilvēki patiesībā ir slimi vai garīgi sakropļoti, vismaz es to tā uztveru. Bet pārāk sakāpināts piemērs. Tāds, ka bail par to pat domāt un runāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: sw Date: 8. Jūnijs 2017 - 01:22 (Link)

Jā.

(Reply to this) (Parent)

From: romija Date: 8. Jūnijs 2017 - 01:40 (Link)

Piemērs nu gan nav sakāpināts, ja daudziem bērni un radi dzīvo un pārvietojas eiropā.
Un ļaunums neesot slimība. To vēl Breivīku notiesājot akceptēja.

(Reply to this) (Parent)

From: nulle Date: 8. Jūnijs 2017 - 08:20 (Link)

+1

(Reply to this) (Parent)

From: le_minga Date: 8. Jūnijs 2017 - 00:41 (Link)

nedomāju, ka jebkad, lai kādi gadi būtu : pagātnē, nākotnē vai tagad, var mierīgi paskatīties uz sava bērna slepkavu un samierinoši teikt: nu jā, tā gadās, viņam nabagam tak grūta bērnība bija...
Ibitī nē! neticu... nekur

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: romija Date: 8. Jūnijs 2017 - 00:59 (Link)

Nu, vispār jau es arī neticu. Par to arī stāsts.

(Reply to this) (Parent)

From: ulvs Date: 8. Jūnijs 2017 - 00:08 (Link)

tas ir sarežģīts jautājums. man kā juristam - neiespaidotu. bet man kā civilajam/psy dakterim - iespaidotu. galu galā vardarbības cēlonis ir pret varmāku pašu vērstā vardarbība, lai arī cik sen tā nebūtu bijusi. beigu beigās visticamāk nonāktu pie tā, ka tas būtu vainu mīkstinošs apstāklis. jo varmākam tomēr būtu pirms tam jāvēršas pie psihologa vai kā tamlīdzīgi. protams, šādi domāt ir really wishful thinking, jo parasti tādi cilvēki nav motivēti iet un ļečīties, netic psy lietām, kā arī vienkārši nav informēti.

(Reply to this) (Thread)

From: romija Date: 8. Jūnijs 2017 - 00:13 (Link)

viena lieta ir teorija, bet pavisam cita - prakse. bērns no tevis paņem visu tevi, ja tu viņu pats audzini dienu dienā, nakti naktī. lūk, tieši šiem vecākiem bija adresēts jautājums patiesībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: kreiza Date: 8. Jūnijs 2017 - 00:32 (Link)

Neko bērns no tevis nepaņem :) Manējie vismaz nepaņēma, tikai bagātināja mani ar arvien jaunām emocijām ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: romija Date: 8. Jūnijs 2017 - 01:08 (Link)

Tu viņus neauklēji dienām un naktīm, Tu viņus nebaroji, neloloji, nedomāji tikai par viņiem vien kādu brīdi???

Nu, pieņemsim, ka Tevi pašu nepaņēma nemaz, tikai bagātināja. Un kad bagātinātājus kāds pašnāvnieks (ar grūtu bērnību) uzspridzinātu, tad sāpētu vairāk vai mazāk? Tā arī nesapratu no Tava komentāra.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: kreiza Date: 8. Jūnijs 2017 - 20:09 (Link)

Sāpētu tāpat, jo pat teorētiski nav iespējams laimīgs un garīgi nesakroļots ļaundaris.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: kreiza Date: 8. Jūnijs 2017 - 20:17 (Link)

Tuvinieks noslīkst vai aiziet bojā sprādzienā. Kad sāp vairāk? Nezinu, man jautājums izskatās kaut kāds tml. Sāp vienādi, jo viņš ir pēkšņi aizgājis bojā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: romija Date: 9. Jūnijs 2017 - 08:38 (Link)

Nu ja. Es kaut kā netieku un netieku galā ar to, ka cilvēki tik ļoti dažādi attiecas pret citu un savu nelaimi. Tas pēc novērojumiem dzīvē. To, ka attieksme ir dažāda es saprotu un pieņemu, bet nesaprotu, kāpēc cilvēki tik apzināti melo. Kad paša ģimenei kas notiek, tad ir naids izmisums un atriebības kāre, bet, kad kaut kas notiek ar svešu, tad filozofē par nabaga uzbrucēju grūto bērnību.
Ir jau laikam izņēmumi, kā honeibī raksta. Bet es tādus dzīvē neesmu sastapusi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: kreiza Date: 9. Jūnijs 2017 - 22:35 (Link)

Man grūti spriest, jo nekas tik šausmīgs manā dzīvē nav noticis. Bet par tiem gadījumiem, kad kāda vainas dēļ ir kaut kas slikts noticis, man nekad nav bijis naids un atriebības kāre. Teiksim, manu tēva māsu, ko es uztvēru gandrīz kā māšeli, sabrauca mašīna. Es tikai šī posta ietekmē iedomājos, ka kāds tai mašīnai bija pie stūres, tātad kāds bija vainīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: kreiza Date: 9. Jūnijs 2017 - 22:42 (Link)

Vai, teiksim, man pašai ārsti uzšķērda vēderu laproskopijas operācijā, jo netīšām pārgrieza asinsvadu un sākās iekšējā asiņošana. Nu un kāda jēga kādu vainot vai pasargdievs vēl atriebties... Man laikam sevis pārāk žēl, lai ar negatīvām emocijām auklētos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: romija Date: 9. Jūnijs 2017 - 23:22 (Link)

Par sevi man arī kaut kā tā emocijas nesakāpj. Bet es visu laiku satraucos par ceļojošajiem ģimenes locekļiem. :(

Man te atmiņā gadījums ar vienu kundzīti, kura baismā liberāle un visu ļaundaru sapratēja.
Kad pašai puiku bariņš no tilta iesvieda ar čiekuru pa vaigu, tad skrēja uz skolu pie direktora. Izstaigāja ar direktoru visas klases, lai atpazītu vainīgo, jo varēja tak ar čiekuru sasist brilles un briļļu lauskas savainot aci! Un man viņa teica, ka būtu priecīga aiziet un izbērt šito riebekļu kaulus viņu vecākiem uz galda. Un tad es viņai jautāju, kur tad tā tava liberālā attieksme pret pāridarītāju? Tā mēs šķīrāmies (uz mūžu), jo es viņu nesaprotot. Un tas tik viens no piemēriem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: kreiza Date: 9. Jūnijs 2017 - 23:37 (Link)

Saprast un attaisnot- tās ir divas dažādas lietas. Un arī just līdzi reizēm nozīmē iesēdināt, lai vēl kaut ko sliktu neizdara. Esot bijis maniaks, ko noķēra, jo viņš tīšām pasi nozieguma vietā atstāja, jo nebija spēka pašam apstāties, tad labāk, lai policija apstādina.

(Reply to this) (Parent)

From: kreiza Date: 9. Jūnijs 2017 - 23:46 (Link)

Bet par ceļojošajiem ģimenes locekļiem runājot- man tāda liktens sajūta- ja būs lemts, tad tas notiks arī gaišā dienas laikā uz ielas tepat Latvijā. Teiksim, Olainē bija gadījums, ka pliks vīrietis ar daudziem naža dūrieniem pusdienlaikā uz ielas nodūra nepazīstamu sievieti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: romija Date: 10. Jūnijs 2017 - 00:42 (Link)

Jā, es arī pie likteņa mēdzu ķerties, bet es savā (citu izslavētajā) apdomībā pilnīgi mierīgi varētu nolaist no kātiem konkrētu ļaundari. Un man neinteresētu nekādas tur viņa bēnības traumas. Drausmīgi, bet ar gadiem klūstu ļaunāka.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: kreiza Date: 10. Jūnijs 2017 - 07:46 (Link)

Es nevarētu. Ja nu vienīgi man smadzenes saietu uz īso un man šķistu, ka ar to izglābšu pasauli :D

(Reply to this) (Parent)

From: romija Date: 10. Jūnijs 2017 - 00:54 (Link)

P.S. Kā Tev tā kopumā klājas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: kreiza Date: 10. Jūnijs 2017 - 07:49 (Link)

Ja atceros pareizi, Tu mani atdraugoji, jo kaut kur Tev nepiekritu vai savādāk vērtēju situāciju :D Tā te daudzi ir darījuši :D Jo es jau īpaši vārdus netaupu, kad aizraujos :D Varbūt sadraugojamies atpakaļ? Es gan īpaši mainījusies neesmu- brīdinu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: romija Date: 10. Jūnijs 2017 - 14:17 (Link)

Es arī neesmu mainījusies. Nē, drusku tomēr esmu. Vairs nemetos nekādās cīņās uz dzīvību un nāvi :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: kreiza Date: 11. Jūnijs 2017 - 20:17 (Link)

Laipni lūdzu atpakaļ :) Ja es pareizi atceros, Tu kādus 10 gadus esi nokavējusi :D

(Reply to this) (Parent)

From: kreiza Date: 10. Jūnijs 2017 - 10:51 (Link)

Kopumā man klājas tā- notika A, tas labi, bet pēc tam notika B, tas slikti, bet beigās notika C, tas labi, bet tomēr izrādās, ka tur ir vēl faktors D, tas slikti, bet tiku galā un tagad ir E, tas labi :D Nu kaut kā tā :D Kopumā apmierināta ar dzīvi un kustinu uz priekšu vēlamajā virzienā ;)

(Reply to this) (Parent)

From: honeybee Date: 8. Jūnijs 2017 - 06:55 (Link)

Jautājums reāli jocīgs, bet ja principā tas ir bijis domāts ļoti reālistiski, tad sekvence būtu: (1) vainot pašai sevi, ka nenosargāju, neizglābu, nedarīju kaut ko pareizāk (2) pēc miļons gadiem un daudzām sesijām pie psih* saprast, ka vispār tā nav (tikai) mana vaina (3) automātiski pieņemt, ka tam, kurš ir bijis vardarbīgs, ir bijis kaut kāds tik nepārvarams iemesls vai situācija, ka es to pat nespēju saprast (ajmīn psc, es nezinu, kādās ciešanās man būtu jābūt, lai cita cilvēka nogalināšana/sakropļošana man šķistu *labāks* risinājums) (4) varbūt eventuāli nonāktu pie kaut kā saprātīgāka

Bet es vispār slikti parsēju ļaunumu, psih* mani par šito visu laiku bar (tb domāju par to pilnīgi šķērsām un no otra gala, un tas ir nevis vienkārši dumji, bet arī bīstami man pašai, tipa ja es pati uzrautos uz kaut kādu pretekli, tad pavadītu neproporcionāli daudz laika, mēģinot noskaidrot, cik tieši nelaimīga ir bijusi viņa bērnība un vai es tur kaut kā varu palīdzēt, kas, protams, ir pats debīlākais, ko vispār šajā situācijā var darīt ^^)

(Reply to this) (Thread)

From: romija Date: 8. Jūnijs 2017 - 14:25 (Link)

Jautājums radās tāpēc, ka dzīvē nav bijis neviens gadījums, kad bojā gājušo vai sakropļoto ģimenes būtu izrādījušas iecietību pret vainīgo. Ir tikai bēdas un atriebības alkas.
Kad kaut kas notiek citā pasaules malā ar citiem (svešiem), tad sākas spriedelēšana, slepkavnieku saprašana un pat tāda kā daļēja attaisnošana tās pašas grūtās bērnības dēļ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: savaadaisu Date: 8. Jūnijs 2017 - 14:30 (Link)

Un kas tur tāds? Loģiski, ka, ja tev kaut ko atņem, tu besies un esi dusmīgs uz atņēmēju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: romija Date: 8. Jūnijs 2017 - 14:32 (Link)

Jā, man arī tas šķiet loģiski.

(Reply to this) (Parent)

From: honeybee Date: 8. Jūnijs 2017 - 16:03 (Link)

nu tev nav bijis, man ir, so what.

(Reply to this) (Parent)

From: lavendera Date: 8. Jūnijs 2017 - 09:24 (Link)

Hitleram, nabadziņam, arī nebija tā saulainākā bērnība.

(Reply to this) (Thread)

From: romija Date: 8. Jūnijs 2017 - 14:26 (Link)

Ļoti labs komentārs! Saliek visu pa vietām.

(Reply to this) (Parent)

From: laielais Date: 8. Jūnijs 2017 - 19:20 (Link)

Ir vajadzīgi noteikumi un ja kāds kādu ir nogalinājis, tad viņš ir vainīgs neskatoties uz apstākļiem. Protams apstākļi ir jānoskaidro, lai nākotnē varētu novērst ļaunumu ātrāk. Domāju vecākiem, kuru bērnu nogalina ir visas tiesības būt sarūgtinātiem. Tomēr bojāgājušo tuviniekiem dusmas ir bīstamas, jo viņi pirms vainīgā atrašanas var nomētāt kādu aizdomās turamo ar akmeņiem.

(Reply to this)

From: zhurku_teevs Date: 8. Jūnijs 2017 - 19:33 (Link)

tikai, ja tiek nogalināts lauvu tēviņš

(Reply to this) (Thread)

From: zhurku_teevs Date: 8. Jūnijs 2017 - 20:30 (Link)

papildus

(Reply to this) (Parent)

From: gnidrologs Date: 9. Jūnijs 2017 - 03:25 (Link)

Evil begets evil. ''Saprastu'', bet neattaisnotu. Ja likuma vara attiecīgo personāžu adekvāti sodītu, liktos mierā, bet brūcas, protams, no tā nedzīstu. Ja likuma aizstāvji rīkotos kā mums labi zināmajā liberastu javropā, kur labākajā gadījumā iedod pāris nosacīti + probāciju, atrastu un nožmiegtu. Iespējams sāpīgi. Atkarīgs kādas tuvības pakāpes būtu bijis nogalētas/sakropļotais cilvēks personīgi man.

Atbilde pollā - nē. Es personīgi zinu cilvēkus, kam bijusi smaga dzīvi un viņi tāpēc nav morāli kropļi. Kāpēc, lai attaisnotu citus, kas par tādiem kļuvuši. Free will exists.

(Reply to this)