|
| 7. Jun 2017 @ 23:00 |
---|
Bet par ceļojošajiem ģimenes locekļiem runājot- man tāda liktens sajūta- ja būs lemts, tad tas notiks arī gaišā dienas laikā uz ielas tepat Latvijā. Teiksim, Olainē bija gadījums, ka pliks vīrietis ar daudziem naža dūrieniem pusdienlaikā uz ielas nodūra nepazīstamu sievieti.
Jā, es arī pie likteņa mēdzu ķerties, bet es savā (citu izslavētajā) apdomībā pilnīgi mierīgi varētu nolaist no kātiem konkrētu ļaundari. Un man neinteresētu nekādas tur viņa bēnības traumas. Drausmīgi, bet ar gadiem klūstu ļaunāka.
Es nevarētu. Ja nu vienīgi man smadzenes saietu uz īso un man šķistu, ka ar to izglābšu pasauli :D
P.S. Kā Tev tā kopumā klājas?
Ja atceros pareizi, Tu mani atdraugoji, jo kaut kur Tev nepiekritu vai savādāk vērtēju situāciju :D Tā te daudzi ir darījuši :D Jo es jau īpaši vārdus netaupu, kad aizraujos :D Varbūt sadraugojamies atpakaļ? Es gan īpaši mainījusies neesmu- brīdinu :)
Es arī neesmu mainījusies. Nē, drusku tomēr esmu. Vairs nemetos nekādās cīņās uz dzīvību un nāvi :D
Laipni lūdzu atpakaļ :) Ja es pareizi atceros, Tu kādus 10 gadus esi nokavējusi :D
Kopumā man klājas tā- notika A, tas labi, bet pēc tam notika B, tas slikti, bet beigās notika C, tas labi, bet tomēr izrādās, ka tur ir vēl faktors D, tas slikti, bet tiku galā un tagad ir E, tas labi :D Nu kaut kā tā :D Kopumā apmierināta ar dzīvi un kustinu uz priekšu vēlamajā virzienā ;)
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |