|
šodien biju uz difterijas vakcīnu. to vēlējos izdarīt jau pagājušajā gadā pēc ziņām par no difterijas mirušu jaunu sievieti. man tas likās tik nelāgi - nomirt no kaites pret kuru ir vakcīna. māsiņa jautāja, kura roka vajadzīgāka, tajā nepotēs, jo pāris dienas var sāpēt. nezināju, ka vakcinējoties pret difteriju, savakcinē arī pret stingumkrampjiem. tagad droši varēšu griezt vēnas ar sarūsējušu žileti. |
|
“Exhaustion of attention is a new subtler form of torture” (Gabriel Tarde, 1902) |
Helovīns | 31. Okt 2024 @ 18:09 |
---|
|
OMG, Lidl Helovīna želejas acis ir tiešām spocīga konfekte - precīzā acu ābola izmērā, ar konsistenci, kādu es iztēlotos acu ābolam, un - kronis visam - iekožoties centrā ir arteriālo asiņu košuma sarkans pildījums. Palika gandrīz šķērmi. |
|
man arī bieži vien ir šķitis, ka es reizēm rakstu sociālajos tīklos lietas, kas uz sitienu nav saprotamas taču tad es palasiju tēlotājmākslinieka un dizainera oļega paščenko feisbuka lentu kuru, lai lasītu, cilvēkam ir nepieciešama ļoti spēcīga asociatīva izpratne, ko īsti šie vārdi nozīmē un kaut kā pārstāju uztraukties, ka mani var saprast nepareizi, vai nesaprast vispār |
|
brussels swap or want to give it away |
KINO: May December | 30. Okt 2024 @ 12:18 |
---|
|
Pie visiem tās trūkumiem, "May December" ir filma, kas uzdod lielisku jautājumu - kas vispār ir mīlestība? Mīlestība esot akla, un ar šo argumentu zem paklājiņa var paslaucīt visādu sūdu, un tas mani diezgan kaitina, un varbūt pat ir kaitinājis vienmēr. Mīlestība noteikti ir sajūta, bet tā ir ļoti individuāla sajūta, un dienas beigās jautājums būs par to, ko tu esi darījis, nevis kā tu par to esi juties. Ar dienas beigām es domāju katru reizi, kad cilvēki ir tikuši ārā no attiecībām, no kurām ir guvuši kādas "dzīves mācības" labākajā gadījumā, vai neizdzēšamas nepatīkamas sekas sliktākajā. Manuprāt tas vispirms ir stāsts par to, ka ar savām sajūtām jādīlo atbildīgi, un ne tikai pret sevi, bet arī apkārtējiem. Domāju, ka nebūs pārspīlēti teikt, ka mums visiem ir darīts pāri, bet tādēļ vien nevajadzētu savām traumām un sāpēm uzlikt virsū plīvuriņu, nosaukt skaistā vārdā, un maukt uz priekšu like there is no tomorrow.
Es zinu, ka viss šis ir mazliet abstrakti, bet es vēl padomāšu, ko iesākt ar lietām, ko es sarakstīju pēc filmas noskatīšanās. Lai cik ļoti filma ir mēģinājusi mīkstināt šo sarežģīto tēmu, lai par to varētu domāt niansētāk, tur tā sarkanā lupata tomēr ir tik spoža, ka ļoti grūti nefokusēties tieši uz to, un visu skatīt tikai caur šo prizmu. Bet man šķiet, ka jebkura situācija ar nevienlīdzīgām varas pozīcijām, un tās var būt gan fiziskas, gan emocionālas, ir tik pat problemātiska, kad divi cilvēki iesoļo intīmās attiecībās. Un uzsākt attiecībās ir daudz vieglāk, kā tās uzturēt, un īpaši jau pārtraukt.
|
splits | 30. Okt 2024 @ 11:53 |
---|
|
tikpat insane cik paradums par ķermeni un prātu runāt kā par kaut ko atsevišķu man šķiet arī paradums runāt par realitāti un iztēli/sapņiem vai personisko & politisko kā kaut kādām pretējām lietām.
|
|
Kvaziemocionāla reakcija ir tāda tāpēc, ka to izsauca tava nerealitātes pieredze. To nevar dēvēt par dzīves pieredzi, tā ir ne īpaši dziļa reakcija uz aizraujošu laika nosišanu. |
|
man te bija uznācis kaut kas, ka modods 3:45 daudzākas naktis
šonakt atkal pamodos 3:45, tātad tur ir kaut kāds cits āķis, kas neņem vērā pulsteņa pagriešanas
|
|
ir lietas, kuras nevar nopirkt par naudu: anime personāži, mēness, mēnesgaisma, eņģeļi, zvaigžņotas naktis, ūdenskritumi |
KINO: Bird | 28. Okt 2024 @ 10:21 |
---|
|
"Bird" bija labs veids kā nobeigt festivālu un nedēļu. Tāds gandrīz kā The Blaze videoklips, tikai ar UK bangeriem. Varbūt pat nedaudz "The Florida Project".
Man arvien labāk sanākt izvēlēties filmas, kur 80 procenti ir vienkārši darbs iziet cauri visam sarakstam, un 20 procenti intuīcijas, kas sāk strādāt arvien labāk.
|
oktobris | 27. Okt 2024 @ 20:02 |
---|
|
labi, ko tur marinēt un gaidīt īstos datumus. galu galā, ironiskā kārtā, K parīt netiek uz jau pirms mēneša ieplānoto šķiršanās ballīti, jo viņam jāstrādā. karoč, mēs ar K šķiramies. un mums viss ir ļoti, ļoti kārtībā. neviens nav raudājis, nav bijis neviena konflikta, mēs neesam sastrīdējušies un sadirsušies, mēs joprojām gribam pavadīt laiku kopā un kvalitatīvi komunicēt un esam viens otram tuvi un svarīgi un esam lieliska komanda. es nekad nebūtu iedomājusies, ka ir iespējams šķirties šādi un, ka tas varētu notikt ar mani un K, bet tā ir un tā notiek un es nenormāli lepojos ar mums. man liekas nenormāli kruti. manliekas, ka šī ir viena no pieaugušākajām lietām, kādu jebkad esmu darījusi. K arī. iemesli ir vairāki, bet tā nav citu darīšana. katrā ziņā, kopš esam sākuši par to informēt cilvēkus, esmu sapratusi, ka reāli grūtāk nekā izšķirties savā starpā ir šo info nodot tālāk. līdz šim normāli/atvērti ir reaģējuši tikai ~5 cilvēki. pārējie nezkāpēc ir visādi "faaak, bļeeee, nevajag, gan jau paliksiet/saiesiet atkal kopā, kurš vainīgs, utt." nezinu kāpēc tā. visdrīzāk tāpēc, ka veids kā un kāpēc šķiramies īsti neatbilst parastajiem priekšstatiem par to, kā un kāpēc cilvēki šķiras. nav arī jāizvēlas, kuru no mums atbalstīt, jo neviens nav bijis pimpis, bet ir sajūta, ka cilvēkiem gribas ieņemt kādu pusi (mana māte, piemēram, ir ieņēmusi un tā nav mana puse). lai gan atbalstīt nevajag nevienu no mums - tikai mūsu kopīgo izvēli. katrā ziņā, mēs kādu laiku turpināsim dzīvot kopā, jo esam pārāk nabagi un nepraktiski un arī aizņemti, lai šobrīd spētu atdalīt saimniecības un finanses. mēs turpināsim būt nenormāli labi draugi/ģimene un pavadīt laiku kopā - gan publiski, gan nepubliski. rakstu šo ierakstu + nelieku to zem atslēgas, jo jūtos nogurusi no skaidrošanās un ļoti ilgojos pēc ne-awkwardnesa publiskajā lokā. kā arī - man jau brīdi ir ļoti foršas citas attiecības, kurām bija K atbalsts un akcepts jau kādu laiciņu pirms viņas reāli sākās.
es, iespējams, kkad uzrakstīšu plašākas pārdomas par šķiršanos un laulību (kas, citējot K, ir kristietības patriarhālisma fašisms), bet tagad man nav vairāk laika. man jācep siera kūka, ko ēst rītvakar, svinot šķiršanos. parīt no notāra savāksim šķiršanās apliecību un pavisam oficiāli vairs nebūsim vīrs un sieva.
tā vispār šis gads ir pilnīgi sirreāls un manliekas, ka viņā ir iespiesti notikumi un pavērsieni, ar kuriem mierīgi pietiktu vairākiem gadiem.
|
KINO: Dahomey | 27. Okt 2024 @ 16:07 |
---|
|
Es laikam beidzot spēju noformulēt, ko es domāju par filmu "Dahomey". Tā ir filma par to, ka Francija atgriež dažus vēsturiskos artefaktus atpakaļ Āfrikā. Šis teikums pats par sevi daudz ko pasaka, jo Francija ir valsts, kamēr Āfrika ir kontinents, bet nedomāju, ka ļoti daudziem kaut ko izteiktu Beninas nosaukums. Nu lūk, es domāju, ka joprojām ir iespējams uztaisīt ļoti labu dokumentālo filmu par šo notikumu. Pieņemu, ka būtu iespējams palūgt izmantot dokumentālos kadrus no artefaktu pārvešanas. Un pat ja to nebūtu, ne jau fiziskā šo priekšmetu pārvešana ir svarīgākais visā šinī stāstā. Un es nesaku, ka šī filma bija nevērtīga, jo nav tā, ka es pirms tam zināju, kurš, cik daudz, kad un kam kaut ko atgriež, un kā cilvēki par šo notikumu vispār jūtas, bet man tomēr šķiet, ka Berlināles atzinību tā tomēr ieguva dēļ tā, cik unikāls bija pats notikums, par kuru bija šī filma. Un arī es šo filmu izvēlējos noskatīties dēļ tā, ka par jebkuru citi tēmu ir un būs vēl tik daudz filmu. Es jau pirms skatīšanās no recenzijām zināju, ka tas nebūs kino šedevrs. Bet kā jau minēju sākumā, vēl ir iespēja uztaisīt vēl kādu filmu par šo, lai gan es šaubos, ka tāda taps.
|
oktobris | 27. Okt 2024 @ 01:49 |
---|
|
šīs nedēļas hailaiti: * ļoti patika Metjū Rankina "Universālā valoda". daudz labāka nekā man likās pēc anotācijas festivāla lapā; * bārs "Krokodils"; * K koncis VM vēstniecībā. tā diena bija visai sarežģīta, bet es ļoti lepojos ar K; * diezgan daudz alkohola, bet par brīnumu - ļoti maz pohu; * cibas dīķis; * Fišeres "Hagneia" Cēsīs - ar mirdzošiem kaķiem, slotu, birstēm, ragiem, finiera megalītiem un vēl viskko; * man šobrīd ir sliktākās attiecības ar māti, kādas man jebkad bijušas. man ir ļoti bēdīgi par to. bet man liekas, ka viņa mani nenormāli džadžo un es neredzu nekādu taciņu, pa kuru iet, lai kaut kā satiktos. man arī nav kapacitātes; * laikam pirmo reizi mūžā ir kaut kāda tāda sajūta, ka cilvēki, kas zina, varētu tenkot vairāk, lai ātrāk ir miers un mazāk awkwardnesa. preses relīzi tak neizsūtīsim.Garastāvoklis:: iešu pīpēt
|
Delta Heavy - Ghost | 26. Okt 2024 @ 13:20 |
---|
|
|