aptauja -

From: honeybee Date: 8. Jūnijs 2017 - 06:55 (Link)

Jautājums reāli jocīgs, bet ja principā tas ir bijis domāts ļoti reālistiski, tad sekvence būtu: (1) vainot pašai sevi, ka nenosargāju, neizglābu, nedarīju kaut ko pareizāk (2) pēc miļons gadiem un daudzām sesijām pie psih* saprast, ka vispār tā nav (tikai) mana vaina (3) automātiski pieņemt, ka tam, kurš ir bijis vardarbīgs, ir bijis kaut kāds tik nepārvarams iemesls vai situācija, ka es to pat nespēju saprast (ajmīn psc, es nezinu, kādās ciešanās man būtu jābūt, lai cita cilvēka nogalināšana/sakropļošana man šķistu *labāks* risinājums) (4) varbūt eventuāli nonāktu pie kaut kā saprātīgāka

Bet es vispār slikti parsēju ļaunumu, psih* mani par šito visu laiku bar (tb domāju par to pilnīgi šķērsām un no otra gala, un tas ir nevis vienkārši dumji, bet arī bīstami man pašai, tipa ja es pati uzrautos uz kaut kādu pretekli, tad pavadītu neproporcionāli daudz laika, mēģinot noskaidrot, cik tieši nelaimīga ir bijusi viņa bērnība un vai es tur kaut kā varu palīdzēt, kas, protams, ir pats debīlākais, ko vispār šajā situācijā var darīt ^^)

(Reply to this) (Thread)

From: romija Date: 8. Jūnijs 2017 - 14:25 (Link)

Jautājums radās tāpēc, ka dzīvē nav bijis neviens gadījums, kad bojā gājušo vai sakropļoto ģimenes būtu izrādījušas iecietību pret vainīgo. Ir tikai bēdas un atriebības alkas.
Kad kaut kas notiek citā pasaules malā ar citiem (svešiem), tad sākas spriedelēšana, slepkavnieku saprašana un pat tāda kā daļēja attaisnošana tās pašas grūtās bērnības dēļ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: savaadaisu Date: 8. Jūnijs 2017 - 14:30 (Link)

Un kas tur tāds? Loģiski, ka, ja tev kaut ko atņem, tu besies un esi dusmīgs uz atņēmēju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: romija Date: 8. Jūnijs 2017 - 14:32 (Link)

Jā, man arī tas šķiet loģiski.

(Reply to this) (Parent)

From: honeybee Date: 8. Jūnijs 2017 - 16:03 (Link)

nu tev nav bijis, man ir, so what.

(Reply to this) (Parent)