Pats par sevi -

Man nedod lasīt :(

(Reply to this) (Thread) (Link)

Neesi pietiekami draudzīga :)

(Reply to this) (Parent) (Link)

latvija lai paliek mazohistiem

(Reply to this) (Link)

mani satriec kvalitātes starpība... un es sāku saprast, ko nozīmē 'tiekties uz izcilību'.
ja tam vēl pieliek klāt o-rings teoriju
un mikroekonomisko (liel-)nespēju
...
es saprotu ikvienu, kas aizvācas no LV un pārējiem varu novēlēt to pašu.

(Reply to this) (Thread) (Link)

ja noliekam pie malas to, ka abolūti, absolūti lielākais vairākums aizbraucēju netiecas uz izcilību (bet iespējams, dod saviem bērniem iespēju uz to tiekties), tad kur, tavuprāt, ir problēma? kāpēc mēs te - mazā, kompaktā (attiecīgi ātri pagriežamā) laivā traucamies uz nekurieni tā vietā lai brauktu tur, kur zivis lielākas?

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Bet man liekas, ka jādzīvo tur, kur ir māju sajūta. Un pofig, vai tas ir Rīgā, Daugavpilī, Tallin, Birmingham, Toronto vai Malaga. Jo no sevis nekur neviens neaizbēgs, neatkarīgi no ekonomikas vai jebkā tāda.

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Un mājas tur, kur biezāka sviesta kārta uz maizes?

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

padomju ideoloģijas imprints :) tāds pats, kā man... :)
bet vispār jau 'ubi bene ibi patria' oriģinālajā Cicerona textā norādīja uz patriotismu - 'pateicos zemei, kura mani baro' :)...

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

ka tik ne arī

(Reply to this) (Parent) (Link)

bet tad kad visi ar skjepiem apkart staigaja neviens tak nepalika sezam "skaistá ozola" visi celas kajas un gaja meklet edamo.

tad kapec lai mes sedetu zem skaista ozola un gaidiitu kad tur atnaks edamais?

no otras puses es constantly juutos ka neliete tapec ka esmu aizbraukusi, pat zinot ka es butu aizbraukusi sha vai taa pat ja latvijaa buutu labaaka dziive.

(Reply to this) (Parent) (Link)

1) Globalizācija ir un kļūs daudz būtiskāka jebkura pasaules iemītnieka ekonomiskajā, izglītības, kultūras, politiskajā etc dzīvē. LV ar to saskarties var baigi maz, pat novērot ir grūti. Attiecīgi nepieciešamā prasmes ir grūti apgūstamas. Uzņemšanās (commitment) piesieties vienai mazai zemītei ierobežo iespējas maximāli izmantot savu potenciālu. Varbūt mēs vēl varam atļauties nīki sagaidīt beigas, bet nākošajai paaudzei gan vajadzēs globālās iemaņas
2) o-rings: labie pie labajiem, sliktie pie sliktajiem - vai LV ļoti daudzās jomās jau nav pārkāpusi (uz leju) to kvalitātes slieksni, no kura tikt ārā ir ļoti, ļoti grūti? Tas attiecas uz visu mikroekonomisko spektru - sākot no izglītības, attieksmes, korporatīvās un valsts pārvaldes, regulācijas, tirgiem, politiskās, tieslietu sistēmas utt. Ne viss ir 'atri pagriežams'...
3) tas pats... vai ir vērts plēsties ar milzīgu baru muļķu (t.sk. ļoti dumjos vēlētājus), kuri nesaprot modernas valsts & ekonomikas pamatus, lai sasniegtu viduvējus rezultātus? Vai arī labāk pārvākties uz vidi, kurā var kvalitatīvi darīt to, kas patīk un nebūt frustrētam par analfabētiskām nejēdzībām?

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Šis ir ļoti, ļoti precīzi un iegulst itin kā lodes pierē.

(Reply to this) (Parent) (Link)

viens neliels "bet" - tas milzīgais bars muļķu esam mēs paši. Kaut vai tepat, cibā - visi tik gudri, tik gudri. Bet, kad vēlēšanas, tad cibas nodoto balsu profils neko neatšķiras no vispārējā balsu profila. Un tāpēc deguna sacelšana un mukšana prom no muļķijas diez cik labi nekotējas.

Bet punktam 2) (diemžēl) nākas lielā mērā piekrist...

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

un shii saruna man kautká baigi sáka atgadínát mérnieku laiku kur zemnieki diskutéja par sadarbíbu ar bagáto tirgotáju. ja vien es kautko nejaucu.
esam tiksushi ljoti taalu :D

(Reply to this) (Parent) (Link)

(2) es gan neatceros, ka LV pēdējos gadu desmitos būtu bijusi virs šī sliekšņa, ja nu vienīgi izglītībā un zinātnē.

(Reply to this) (Parent) (Link)

Nezinu, nezinu,kā ar to izcilību... Pirms dažām minūtēm mana 16gadīgā meita, kurai bieži tiek piekarināts vārdiņš "izcilība", paziņoja, ka vārdu Freids tiešām nekad nekad nekad nav dzirdējusi, jo tad, ja būtu, tad taču viņa atcerētos, ka ir dzirdējusi. Pirms gada, īsi pirms došanās uz bioloģijas olimpiādi, viņa izvērsa diskusiju par to, kur aug gurķi - virs vai zem zemes.

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Latvijas izglītības systēmas produkts vai kā?

(Reply to this) (Parent) (Link)

šis ir tāds "za živoje" topiks, jo dažbrīd ir grūti atbildēt arī sev, kāpēc nebraukt. tās noteikti ir jūtas, kuras nav racionālas, kaut kas par ticību, cerību un mīlestību, nevis tikai zivs lielumu un skaitu. taču, ilgstoši dzīvot proporcijā ieguldījumi/atdeve tādā, kāda tā ir šobrīd: to nespēšu un ja vienīgais risinājums būs tiekties uz excellenci citur, tad...tad, tā būs pagaidu plombe, tilts ap peļķi.

(Reply to this) (Thread) (Link)

ai bārbalīn, skaudrumiņš, kā allažīn, līmenī.

(Reply to this) (Parent) (Link)

Kā Tu skaties uz daudziem, piemēram, Āzijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēl daudz sliktākā proporcijā ieguldījumi/atdeve? Vai justos laimīga, ja viņi bariem vien mestos sildīt Latvijas ekonomiku? ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

bez tā mums neiztikt... ja nu vienīgi izdomāsim, kā saviem spēkiem dabūt darbaspēka pieaugumu ~2% gadā...

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Aizbraucējiem ir ne tas mazākais ieguldījums, ka ir/būs tāds darbaspēka iztrūkums.

Taču ne jau par to bij' jautājums.

(Reply to this) (Parent) (Link)

Es to zinu. Aizvakar braucu no Valkas un paņēmu stopotāju. Stāvēja ceļmalā pajauna sieviete ar iepirkumu saiņiem un kad pabraucu garām (jo neņemu stopotājus, jo ir dažu baiļu un nel. pieredzes ķērdīte), viņa tik izmisīgi saguma tur sniegotajā ceļmalī, ka griezu riņķī. Nākamie 30 km līdz Sedai bija ilustrētā realitāte lielpilsētas ņergām, stāsts par to, ka nevar atļauties braukt ar dārgajiem autobsiem, Valkas un Valgas sociālie dienesti viņai meklē darbu jau vairāk, kā gadu; vasarā, lai būtu ko dzīvot, ik dienas gājuse 18 km vienā virzienā, uz Oliņu mežu ogas lasīt, par ogām maksāja veselus 15 santīmus litrā. Bet, viņa nesūkstījās, ar visu latvisko "kā ir, tā ir" un "dzīvot uz Valmieru, tā liela pilsēta, tur diez vai iešu" nesa savu ciešanu sainīti. "Kāpēc man tie lielie saiņi, jūs teicāt. Nu, tajā mazajā Cimzes ielas veikaliņā šodien bij'mēteļi pa latu, paņēmu divus, gribas jau tā smuki".

Uz šāda fona mana ņerkstēšana, ka pēc MBA rēķinu nomaksas šogad lielajiem alpiem tā īsti nesanāk, protams, ir zebiekstes šķavas vērta. Bet tomēr, tomēr, tomēr.

(Reply to this) (Parent) (Link)

Es arī neredzu to ierakstu, bet mani arī pārsteidz tas, ka tagad uz konsultācijām par aizbraukšanu no Latvijas nāk jau tie, kuri (vismaz pēc astroloģiskajām kartēm spriežot) ir no tiem, kuri pēdējie izslēgs gaismu lidostā - tb, viņiem iekšējās motivācijas braukt strādāt/dzīvot citur ir nulles un mīnusu līmenī.

(Reply to this) (Thread) (Link)

i.e. motivācija, jo slinki, vai motivācijas nav, jo prot tepat un zina, vai tic, vai dara?

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Nosacīti - nav motivācijas, ka ārzemēs zāle zaļāka un putni resnāki. Astroloģiski ir visai vienkārši nošķirami tie aizbraucēji, kuri aizbrauc tāpēc, ka viņiem šeit ir par šauru, vai liekas, ka šeit nenovērtē, vai draugi aizvelk, u.t.t. u.t.j.pr. Bet pedējās pāris konsultācijas par šo tēmu bija ar tiem, kuri aizbrauc tāpēc, ka ir spiesti - šeit vairs nevar atrast sev ne mērķus, ne pielietojumu, vai arī visa ģimene jau ir tur. Tb - viņeim nemaz negribas nekur doties pasaulē, Laimes zeme ir tepat, bet viņi principā tiek aizdzīti trimdā.

(Reply to this) (Parent) (Link)

Vispār mūsdienu cilvēki ir pieradušie pie citādi dzīvesveida, kur visu vajag tūlīt un tagad, visam jānotiek pa fikso, mums vairs nav pieņemami sēdēt mājās un nomirt badā, jo kur tad aizskries tie trakie.... Labi atceros bijušajā darbā tanti pirmspensijas vecumā, kura nepārtraukti besījās par jauniešiem (visiem tiem, kuriem zem 40), kuri nav ar mieru gadus 10 vai 15 vai visu mūžu pastrādāt par mazu algu, padzīvot mazā dzīvoklītī un paciest grūtības. Varu atcerēties savus vecvecākus pēckara periodā, kuriem ne tikai bija svaigi atšauti/izvesti radinieki un vecāki, nodedzinātas un izlaupītas mājas utjp. Viņi līdz kādam 1948.gadam dzīvoja kaut kādā istabā bez apkures iespējām, visu gadu ēda kāpostus, reizi nedēļā varēja atļauties maizi ar saulespuķu eļļu un pat pārāk nesūdzējās, jo bija priecīgi, ka vispār dzīvi pēc tā visa murga palikuši.

Kā nelielu piemēru mūsu paaudzes neiecietībai varu minēt kaut vai savus Vācijas kursabiedrus, no kādiem 30 Vācijā pašlaik dzīvo nedaudz zem 10, pārējie ir visur kur citur pasaulē (mācības pirms 5 gadiem tur beidzu), viņiem Vācija esot izbesījusi, tur nav nekādu iespēju, maz naudas maksā un vispār viss sako.

Manuprāt, izceļošana ir normāli un tur nekādus baisus argumentus meklēt nevajag, pats esmu dažādās ārzemēs izdzīvojies līdz vēmienam, neko īsti labu tur neatradu un sapratu, ka arī Latvijā iespējams pietiekoši normāli vadīt dzīvi. Es neticu pilnīgi visiem veiksmes stāstiem, veiksmi ārzemēs vairāk piedzīvo tie, kuri to spēj atrast arī Latvijā; pārsvarā tas prasa nopietnu strādāšanu uz kuru ne visi ir gatavi. Baigi stāv atmiņā izstāde Hamburgā, kur bija vāciešu imigrantu vēstules no ASV, kaut ko līdzīgu esmu arī kaut kur Īrijā redzējis. Galvenā doma bija – milzīgs daudzums mēģināja izlikties, ka ārzemēs viss ir labāk, sacerēja neesošus veiksmes stāstus, melus par bagātību, kaut arī dzīvoja mēslos un bez darba, jo domāja, ka viņiem vajag vismaz kaut kā attaisnoties mājās palikušo tautiešu acīs.

Nekur jau tā Latvija neliksies, gan jau te paliks zināms daudzums latviešu. Ja paliks labāk, gan jau ieceļos citi, kuriem te patiks, man nav iebildumu pret imigrantu kompāniju, kuriem šī valsts liekas patīkama dzīvošanai.

(Reply to this) (Thread) (Link)

if you can make it here/
you can make it everywhere/
it's up to you/
[new york/newyork]

(Reply to this) (Parent) (Link)