dienasgramata iekš dubultnieki@17:28 - Derwin Daniels vs. Arno Jundze
(ir doma)
Neoliberålais “jaudīgo sieviešu” feminisms ir såpīga ilūzija no kā pamosties
“For a lot of people their comfort zone ends where they have to stop doing and start being”
kā arī - dūmskrollojot uzzināju, ka viens no key apmācības momentiem trenējot dienesta suņus ir mācīt sunim neko nedarīt
Dārgie cibiņi, varbūt kādam ir vēlme un iespēja jūlijā vienu nedēļu izmitināt savās mājās pundurtrusīti? (nav manējais)
Ziemeļblāzma (jā, arī es vakar redzēju, koši sārtu un pulsējošu kā svaiga rēta), kā mums māca latviskā dzīvesziņa, ir karā kritušo dvēseles, kas pēc inerces turpina cīnīties arī debesīs. Skaista, bet asiņaina zīme, jūnouv, saka d(D)ieva eņģelīši, nebūs miera šai zemē.
vakar neaizgāju uz atklāšanas ballīti, toties šodien dabūju biļeti no tiem, kas pēc vakardienas ballītes šodien nespēj atnākt uz "Elias Sanbar (°1947, Haifa), one of the most distinguished contemporary Arab writers and historians" publisko lasījumu.
atnācu stundu par agru un tagad sēžu ar viņu pie bāra, dzeru labu kafiju un pļāpāju ar šo Eliasu.
TAs ir psc cik Heidegera idejas ir tuvas somatiskajam feminismam. Apsveru iespēju izveidot esamības stāvokļu oracle kārtis. Daseinserinnerung meets experiential anatomy
Nezinu, kuro reizi esmu atkal ar COVID nolikusies.
Tā ir maksa par publisku darba dzīvi, kur daudz jārunā pasākumos, jātiekas, jātīklojas.
Bija visai smagi, vienu nakti domāju, ka varbūt būs ātrie jāsauc (esot jāsauc, ja temperatūra virs 39.6).
Sāku atlabt, bet nu kā mēs tālāk dzīvosim? Katru gadu nāksies tā slimot?