LB izlaidusi 50 santīmu monētu sērijas ar lasi, stārķi, skudru, sēni, sprīdīti, gaili, kliņģeri, vaiņagu, čiekuru, saktu, sniegavīru, ūdensrozi un skursteņslauķi.
Rozenbergs miris. Skumji. Nezinātājiem - gandrīz visas Radio Bigbenda instrumentācijas, piem. '70 un '80 gadu Pauls, Velna kalpi u.c., Rozenštrauha Ūdensrozes u.c.... Skaistas partitūras, kurās SKANĒJA visi instrumenti.
MET HD programmā vakar ForumCinemas bija tiešraide no Metropolitēna - Pielnrušķīte ar Garanču. Mums ir laba opera, bet Metropolitēna izrāde bija debešķīga. PERFEKTS orķestris, fantastiski dziedātāji, kas ir arī ļoti labi aktieri. Garanča - burvīga. Pārraide tehniski un režisoriski ļoti laba. Iesaku nepaslinkot un nākošajā sezonā (sk. linku) aiziet. Būs arī latvieši - Nelsons diriģēs Turandotu un Garanča dziedās Hofmaņa stāstos. Biļetes FC sāks tirgot augusta vidū, tad arī jāpērk, jo izķer pāris nedēļās. Pārtraukumā bezmaksas šampanietis :)
Žagara Don Giovanni jauniestudējums notiek uz prāmja klāja ar bāriņu otrajā stāvā. Il Commendatore uzbrūk Giovanni ar steku un tiek piebeigts ar klusinātu pistoli.... šizīgi. Otrdien eju. Augsto mākslu Žagars parasti netaisa, bet viņa iestudējumi ir jautri, aktīvi un skatāmi. Uz 19. un 23. maiju vēl ir biļetes par saprātīgām cenām.
Piezīme maniem nekulturālajiem draugiem - mūsdienu opera nav garlaicīga kliegšana, tas ir labs teātris :)
Itālijā ir jāēd picas un Japānā - suši.
Tāpēc no T.Ševčenko v.n. Ukrainas Nacionālās Operas repertuāra Verdi un Pučinī biruma izvēlējos vietējo produktu - Mikolas Lisenko “Natalku - Poltavku”. Balstītu uz Ukrainā populāru stāstu, pēc kura ir uzņemta arī filma un to reizi pa reizei te iestudē teātros.
Labs materiāls, kas izteiksmīgi raksturo mazkrievu kolorītu. Tiesa, man bija mazliet nepierasti, ka ir tik daudz runātā teksta, kas mijas ar pāris ārijām/dziesmām. Drīzāk to sauktu nevis par operu, bet dziesmu spēli vai muzikālo teātri.
Pārējais ir tverams salīdzinājumā.
Ar baudu klausījos slāviskos saspiesti spiedzošos tembrus, kurus Latvijas labākais koris savos krievu dziedājumos, diemžēl, nemāk izpildīt, jo dzied pārāk tīri un skanīgi.
Savukārt diriģentu un orķestri nebija par ko slavēt. Uvertīra noskanēja plakanā dinamikā un arī visu atlikušo operu orķestris spēlēja uz mp dziedājumu laikā un mf-f instrumentālās starpspēles. Man šķiet, ka Latvijā kaut ko tādu atļaujas tikai B grupas amatierorķestri.
Sensenas bērnības atmiņas uzvēdīja operas režija un dziedātāju ‘tēlojums’ - pirmie operas apmeklējumi 80ajos, kuros statistu un aktieru kustība notika ļoti shematiski un dziedātāji pirms katras ārijas nostājās koncertstājā, pat pastiepa labo roku uz priekšu. Kijevā nekas nav mainījies - kora un statistu, pat solistu kustības ļoti shematiskas, nedzīvas un retas. Tās noris kaut kur skatuves dziļumā un neviens pat nepaskatās uz skatītājiem. Viss notiek kā aiz kāda ekrāna, no kura reizi pa reizei iznirst solists, lai nodziedātu savu āriju. Un arī tās ne vienmēr bija veltītas mums. Tā arī rodas stereotipi par operu kā nepanesamu un garlaicīgu pasākumu.
Režisoru atlaist! Un prīmu arī! Viņas tēlojums bija šaušalīgi nekāds (kā Gāliņai LNT) un arī balss ne īpaša, tiesa spiedzošais slāvu tembrs viņai izdevās nenoliedzami labs. Solistus un kori iedresēt dziedāt kustībā!
Salīdzinājumam pavisam nesena atmiņa no “Burvju flautas” atjaunojuma ģenerāl-mēģinājuma LNO, kas tika pārtraukts “Ja Stolzer Jüngling” sākumā, kad Pamina (Bramane), Papageno (Bramanis) un Monostatoss (Puntulis) saliekušies ātriem soļiem skrien viens otram pretī pāri skatuvei un mēģina pareizajā brīdī 'ielekt' diezgan straujajā trio. Ar pirmo reizi neizdevās...
Pavisam cita dinamika! Labi tomēr, ka mūsu operā uzvedumus taisa visādi šizīgi režisori, kas iedresē aktierus tēlot un spēj parādīt kaut ko jaunu savos uzvedumos (par minēto “Burvju flautas” atjaunojumu gan pēdējo teikt negribētu). Starp citu, arī mūsu balets sāk palikt baudāms. Pēc Eifmana “Kaijas” Aleksandra teātrī Pēterburgā es biju ļoti skeptisks par mūsējo spējām kaut ko uzvest vai nodejot, bet “Smilšu vīrs” jau bija tīri jauks.
Un pēc “Natalkas - Poltavkas” pēdējā kāzu skata, kas ļāva patiesi izbaudīt mazkrievu tradīciju, toņkārtu un dziedājumu krāšņumu, krita priekškars... un skatītāju bari rāvās kājās, lai pirms rindas nokļūtu ģērbtuvēs. Uz aplausu beigām zāle jau bija pustukša. Nu ko - orķestris spēlē, necienot savus klausītājus, dziedātāji nedzied priekš viņiem, savukārt klausītāji neciena savus māksliniekus - visi kviti.
Labi, ka LNO rekonstrukcijā tomēr ir iegrūsti N-tie miljoni un mazliet pompozo operas atmosfēru netraucē balkona nodilušās samta apmales, apskrāpētie un ļodzīgie krēsli, gadu desmitu laikā dīvaini vec-bēši-brūnganu nokrāsu ieguvušās sienas. Kaut kas patiess ir tajos kultūrpolitiķu stāstos, ka augstā māksla veido valsts tēlu. Un Ukraina nu man rādās kā tāda, kas augsto mākslu nodrošināt negrib vai nevar...
Tomēr, neskatoties uz slikto izpildījumu, es būtu ar prieku aizgājis mēneša beigās uz S.Gulaka-Artjomovska “Zaporožecietis aiz Donavas”, bet tad jau būšu mājās. Jāskatās, kas ‘vietējs’ tiks rādīts marta beigās, manas nākošās vizītes laikā. Jo ukraiņu mūzika ir jauka un interesanta, tikai mazliet jāpiedomā, kā viņa varētu skanēt labā izpildījumā :)
Lasu kursus. Katru dienu 3-4 grupām, kopā pa nedēļu sanāks ap 70 cilvēkiem, no dažādām iestādēm. Nākošnedēļ tiem pašiem citu tēmu.
Lai tam visam būtu kaut kāda jēga, katrai grupai ir paralēli jāuztaisa viens reāls politikas plānošanas dokuments.
1) Šim projektam ir projekta koordinatore, kura apzvana visus dalībniekus, lai saaicinātu viņus nākt (uz papīra ~110 ļaudīm).
Vēl viņa pārtulko manas prezentācijas no krievu uz ukraiņu valodu (kādus 10 slaidus, jo lielākā daļa ir kopija no pagājušā gada).
2) Vēl ir meitene, kura servē kafijas un cepumus
3,4) viņai pa brīdim pieskrien kaut kādi ļaudis no institūta-organizētāja, kaut ko atvedot
5) ir viena meitene, kas no rīta reģistrē dalībniekus pie telpas durvīm
6) un vēl cita, kas to pašu dara lejā, pie mājas ārdurvīm (citādi sargs nezina, ko laist iekšā)
un vēl viņas piereģistrē dalībniekus arī pēc pusdienām un visu dienu grozās riņķī ap semināra telpu
7) viņām ir priekšiniece, kura visu laiku pieskata mani un viņas.
Ir jau skaidrs - tie ir institūta cilvēki, viņu algas ir iebāztas projektā un ir jāatstrādā.
Arī mani ir jāpieskata. Visvairāk viņai patīk man atgādināt ka tūlīt būs pusdienas laiks un tāpēc jāsāk beigt lekcija.
8) projekta koordinātores priekšnieks, kurš laikam skaitās šī projekta vadītājs, kurš saka rīta uzrunas dalībniekiem un 'risina konfliktsituācijas'. reizēm ar visiem iedzer kafiju.
9) meitene no tā projekta, kura nauda tiek tērēta par manu uzturēšanos šeit. viņa pārtulko mūsu ikdienas atskaites no ukraiņu uz krievu valodu priekš manis. un saorganizēja manu dzīvošanu šeit. mēs ar viņu ejam pusdienās un iedzert.
10) vēl ir meitene no cita projekta, kura pagājušajā gadā vadīja šo projektu - viņai palūdza nākt palīgā, jo viss ir salaists dēlī. Kādu pusi dienas viņa sēž manā seminārā, reizēm risina disputus ar dalībniekiem par to, kāpēc tiem nabagiem te ir jābūt.
vēl mēs katru vakaru ar viņu taisām mazu reportu par dienu, kuru pēc tam 9) meitene pārtulko krieviski priekš manis. reportu lasa 1) un 8) cilvēki, kuri pēc tam atskaitās 11) cilvēkam un raksta dusmīgas vēstules institūcijām par to, ka cilvēki nenāk, vai ka nav izvēlēta darba tēma.
arī ar šo meiteni ejam iedzert.
11) projekta vadītāja (1+8) priekšnieks (centra vadītājs?), kas katru dienu (?) lasa atskaites, kas tiek gatavotas uz mūsu taisītā reporta bāzes un raksta dusmīgas vēstules institūcijām, kas nestrādā.
12) viņa palīdze, kas arī lasa mūsu atskaites. ko vēl viņa dara mana semināra sakarā, es nesapratu.
13, 14...) rīkojumu par nākšanu uz semināriem un par politikas izstrādi laida caur Ministru Kabinetu
xx, yy...) visu iesaistīto institūciju hierarhija, kura ir nesaprašanā, kas viņiem tagad šo semināru un izstrādājamo dokumentu sakarībā ir jādara un kādā veidā lai sadarbojas ar citām institūcijām, ar kuriem kopā jāizstrādā dokuments.
izrādās, ka 'osveshenie' nav izglītība (lai gan ukraiņu slaidos manu acu priekšā vislaik rakstīts OSVITA)
arī vārda 'aktiviteti' krievu valodā nav un viņi pat nesaprot, ko es ar to domāju.
un no rīta kādai pūcīgai dāmai es mīļi pateicu 'nu ne budte zhe pozaluista takoi zloi', bet izrādās, ka tas nebūt nenozīmē to pašu, ko 'nu neesiet tak tik dusmīga' vai 'please, dont be so angry'... :)
vakar bija viena grūta grupa - sākumā ar mani un organizatoriem plēsās par to, ka treniņš viņiem nemaz nav vajadzīgs un tikai apgrūtina viņus tā jau aizņemtajā ikdienā, pēc tam visu rīta cēlienu - savā starpā par to, kādu tēmu ņemt situāciju/problēmu analīzei - tā arī neko neizdarīja.
es to resignēti vēroju, palīdzēdams strādāt citām grupām. kādā brīdī cēlos augšā no viena galda un devos pie nākošā, uzmetu acis uz nikni klaigājošo grupu un pie sevis klusu noteicu 'blja, pizdets'. un uzreiz sakaunējos, jo no blakus esošās labi strādājošās grupas manī vērās divi izbrīnīti acu pāri :)
Kišiņevā apavu veikalos nepārdeva kurpjušņores. tāpēc, ka tās tur pērk tirgū.
Kijevā elektronikas veikalos nepārdod audio/video kabeļus. tāpēc, ka tos te pērk tirgū.
tā nu es paliku bez filmām uz austiņām, jo nokias austeļu oriģinālais štekeris nedraudzējas ar MBA.
Nekā personīga: "Bet ja kāds no protestētājiem būtu iekļuvis Saeimā, viņu, iespējams, sagaidītu artilērija, jo kā liecina „Nekā personīga” rīcībā esošās ziņas, Saeimā 13.janvāra naktī pilnā kaujas gatavībā uzturējās armijas specvienība ar attiecīgu bruņojumu."
"Artilērija", ko neteiksi... Lielgabali un raķetes :) Es jau iedomājos, kā tāds normāls šāviņš 20cm diametrā izlido caur saeimas durvīm un nones komisiju māju....
Bija te pagadījies sakarīgs patēretaju tiesību aizsardzības institūcijas šefs. nošāva.
Uzņēmēji šeit ir sociāli atbildīgi - pietiek Voroņinam piezvanīt kādas lielās kompānijas vadītājam un teikt, ka kāda klostera atjaunošanai jāsavāc 3milj $. Nedēļas laikā. Protams, uzņēmēji ir priecīgi saziedot vajadzīgo summu.
Man futbols šķiet diezgan neinteresants.
Vakar sēdeju "ROO...mi...NII...A" klaigājošā pūlī krogā un sapratu - tur vainīga varbūtība - ka NEiesitīs vārtus ir daudz lielāka iespēja neka - ka iesitīs. Tad kāda velna pēc satraukties katru reizi, kad pūlis tuvojas stadiona galam - visdrīzāk nekas tacu nenotiks.
Protams, arī šeit ir korpcijas apkarošanas orgāns. Vienā struktūrā ar ekonomisko policiju.
Trenkā neatkarīgos žurnālistus... Par "nodokļu nemaksāšanu".
Labvēlīgs investīciju klimats! 0% UIN!
Aicinām attīstīt savu biznesu!
Kad tas būs labi ieskrējies, pie jums atnāk Voroņina Juniora zēni un izsaka neatvairamu piedāvājumu - pārdot biznesu... par, teiksim... 100 000$
Teiksiet, tas ir maz... gribētu padomāt.
Nākošajā dienā uzņēmumu pārbaudīt sāks nodokļu, sanitārā, darba u.c. inspekcijas, policija utt.
Varbūt tomēr pārdosiet.... skumji - cena nu ir tikai 50 000$
Vietējā anekdote.
Pastaigājas Voroņins ar sievu pa Kišiņevu.
Voroņins: - Skaties, šī māja pieder mūsu dēlam
... un šī rūpnīca pieder mūsu dēlam
... un šī viesnīca ir mūsu dēla...
Sieva: Vai, vīriņ, mūsu dēls laikam ir vienīgais, kas šajā valstī strādā.
Valstī ir divi miljardieri($).
Vienam pieder naftas atradnes Kazahijā un Āfrikā. Pēdējo gadu dzīvo ārpus Moldovas. Esot saplēsies ar valdošo eliti.
Otrs ir Voroņins juniors. Savu miljardu sapelnījis 8 gados. Malacis!
Ierēdņa kandidātam labas ASV universitātes izglītība nav priekšrocība, drīzāk tas ir aizdomīgi.
Valsts kancelejas (Government Office) garāžas vadītāja kandidatūra ir jāsaskaņo ar prezidentu.
Vispārējā informācija:
Moldova atrodas Eiropas dienvidaustrumos starp Ukrainu un Rumāniju. Bez jūras.
Teritorija: 34t.kvkm (Latvija - 65t.kvkm)
Iedzīvotāji: esot bijuši ap 5m, tagad ap 3.5m (LV: ~2.2m)
GDP: 4b$ (27b$)
GDP/PC(N): 1.2k$ (11.9k$)
Parlamentāra (!) republika.
Kopš 2000 gada parlamenta vairākums t.s. Moldovas Komunistiskā Partija (56 no 101)
Prezidents kopš 2000: Vladimirs Voroņins.
Nākamās vēlēšanas - 2009. gada martā.
Vēsturiski (t.s. Besarābija / Moldova) bijusi gan Otomanu (16gs-1812), gan Krievijas (1812-1918, 1940-1991), gan Rumānijas (-16gs, 1918-1940) teritorija.
Padomju laikā lielākā daļa MPSR bija agrāra teritorija. Industrija un enerģētika bija koncentrēta Ukrainas pierobežā, Dņestras otrā krastā. 1990 šajā teritorijā nodibināja Piedņestras Moldāvu Republiku (4t.kvkm, 530t iedz.)
Beidzamos četrus mēnešus darbojos Moldovā - par Pasaules Bankas naudu taisu vienai viņu ministrijai stratēģiju. Baigi viņiem to nevajag, bet ja PB ir gatava maksāt, lai jau konsultanti padarbojas. Un stratēģija - tas taču ir moderni.
Šos četrus mēnešus esmu mēģinājis saprast, kā šī valstiņa darbojas un kāpēc viņiem iet TIK sūdīgi. Ok, ir jau arī objektīvi faktori - agrāra ekonomika, nav būtisku tranzīta ceļu, nav ostu, nav finanšu. Bet ar katru dienu acīm redzamāks ir tas, cik tālu valsti var sačakarēt "laba" valdība.
No šejienes arī ar nelielām šausmām vēroju, ka Latvijā notiek līdzīgas lietas. Un redzu kā kaut kādas Latvijas 'dīvainības' izpaužas zem patvarīgākas varas. Lai arī Moldova ir krietni priekšā tiesiskuma un demokrātijas dekonstrukcijā, Latvijas celiņš tajā pat virzienā ir acīm redzams. Un Moldovas vide nav tā, kur es gribētu dzīvot. Pat ja man būtu daudz, daudz naudas. Jo beigu beigās tiek sačakarēts pilnīgi viss - tiesiskums, politika, infrastruktūra, bizness, pakalpojumi, cilvēku attieksme...
Tāpēc gluži vai histēriski gribu aicināt 2.augustā aizvilkties nobalsot. Pat ja par politiku neinteresējies un vēlēšanās principā nepiedalies, tomēr lūdzu nobalso PAR to, lai neļautu vēl vairāk sačakarēt politisko un tiesisko vidi, PAR to, lai mēs varētu lēnā garā virzīties Rietumeiropas demokrātijas izpratnes virzienā.
Jo procesi Moldovā un Latvijā pēdējos divos gados ir makten līdzīgi :(
Biju vakar uz "Varoņu Laukums" (T.Bernhards, Kairišs, DT). Patiess prieks par DT - viņi ir atraduši jaunu virzienu, kurā neviens Latvijas teātris tā īsti nestrādā - uzvest absurda/modernās lugas.
Līdz šim topīgākais un slīpākais visos teātros bija paņemt kādu klasisko lugu un uzvest to savādāk, šizīgāk, eksistenciālāk. Bet ar laiku jau bija pierasts pie tā, kā katrs režisors to šizīgumu panāk - paņēmieni atkārtojas, intrigas vairs nekādas. Absudra lugas nu ir avots plašākam paņēmienu klāstam - jo režisori mums daži (pieci?), savukārt slīpie autori pasaulē - daudzi, daudzi :)
DT šis jau ir otrais absurda teātra gabals viņu repertuārā īsā laikā; pirmais - "Ivanna, Burgundijas princese", kas arī izdevies ļoti labs. Ceru, ka viņi iesākto turpinās un arī citi teātri aktīvāk pievērsīsies šim žanram. Kas gan nav īpaši pateicīgs, jo slaucamais-parastais-skatītājs uz tiem neies. Un uzvest arī grūti - jāizveido baudāma izrāde trīs stundu garumā no pilnīgi kreisa teksta.
Ak nu jā... katru reizi pārliecinos, ka vecie (50+) latviešu aktieri spēlē labi. savukārt jaunie... nu tā. Vecie māk parādīt jebkādu tēlu visdažādākajās emocijās un situācijās. Jaunajiem to tēlu un izteiksmes apjoms ir tik ierobežots. Ja uz skatuves stāv vairāki vecie un vairāki jaunie, tad pēdējie izskatās ļoti samāksloti. Kaut kas slikts bija noticis ar Latvijas teātra skolu? Kaut kas tiek mācīts savādāk, nekā padomju laikā.
Navigate: (Previous 20 Entries)