lavendera

Nu, kā teica Streips, klupt virsū mātei, kuras bērnu tikko sadragājusi smagā mašīna, ar jautājumu "Kā jūs šobrīd jūtaties?" nav tā labākā ideja.

watt

es to saucu par impotenci.

watt

ok, paanalizēsim sīkāk. "nav labākā ideja". un kas ir labākā ideja, pamest viņu bez runas iespējas? varbūt viņa grib kautko pateikt, pastāstīt cik ļoti viņa mīlēja savu bērnu, un ka smagā auto šoferis ir bezatbildīgs, vai par satiksmes organizāciju kā dēļ notikusi avārija, vai par valsti kurā dzīvo (vai arī bērna gadījumā - vairs nedzīvo).

tad no kura viedokļa tā nav labākā ideja? vai no lasītāja viedokļa? nē.
vai no žurnālista viedokļa, jo viņš baidās par neadekvātu reakciju, prasti sakot nomīž? vai arī "saudzējot" māti, jo viņa "varētu" kautko sarunāt ko pēc tam nožēlos? vai arī tipiski latviski pseido-pasargāt viņu, ar viņu nerunājot? varbūt viņa tieši grib ar kādu izrunāties...

viens pamatots variants ir - ja izmeklēšanas interesēs ir informāciju neizplatīt, piemēram, ja auto šoferis ir aizbēdzis un tiek meklēts, t.i., lai viņu varētu ātrāk noķert.

bet kā vēl interesēs būtu ar māti nerunāt?

eermaniitis

ja viņa gribēs ko pateikt, tad noteikti pateiks un viņa taps uzklausīta, bet vislabāk ja viņu uzklausīs apmācīts sociālais darbinieks, nevis žurnalists, kuram jāpaspēj tikt uz ūsaino sieviešu parādi (arī apjautāties kā ta jūtās) pa ceļam ieskrienot kāda partijas bonzas villā uzprasīt - a kā ta jūtās?

indulgence

Nuss, no šāda skatu punkta labāk vispār nepieminēt, ka kaut kur kādam bērnam uzbraukusi virsū automašīna, jo šādas ziņas publiskošana nav tīkama nevienam, kas iesaistīts atgadījumā.

marija

tā ir policijas sniegtā informācija, viņi vārdu nekad nenorāda. ziņas diemžēl bieži balstās uz preses relīzēm.

dienasgramata

"diemžēl"

dienasgramata

tā ir ironija? policijas ziņās par negadījumiem iesaistīto personība speciāli tiek aizklāta, dažkārt arī izmantojot paņēmienu "Pēteris S." (vārds mainīts)

lennay

Ik rītu ziņu aģentūras reportieris iet uz policijas hedkvārteriem pēc "svodkas" - policijas protokolu kopsavilkuma (vismaz kādreiz tā bija), un no visa tā blāķa pārtulko dažas epizodes cilvēku valodā, un citi mediji savukārt publicē tās, kas viņiem šķiet gana intersantas. Vārdus un uzvārdus policija žurnālistiem tāpat vien nedod, un diez vai tu gribētu, lai tu nejauši iekultos kādā sadzīves negadījumā, uz kuru tiktu izsaukta policija, sastādīts protokols, un pēc tam to protokolu ar visiem taviem personas datiem iedotu žurnālistiem un, ja negadījums pietiekami interesants (traģisks, komisks, traģikomisks), ar visu tavu vārdu un uzvārdu tiktu izvazāts pa visiem medijiem. Tad mēs internetos nelasītu tādas pietiekami saudzējošas druskas kā "Rīgā kāda 22 gadus veca sieviete iet bojā vannā pēc tam, kad kad tajā iekritis ieslēgts matu fēns", bet gan "22 gadus vecā Jeļena Bikova (vārds izdomāts) gājusi bojā pēc tam, kad ..utt" ar attiecīgiem lasītāju komentiem, kurus, iespējams, lasīs bojāgājušās tuvinieki. Es ceru, ka man tālāk nav jāskaidro pašsaprotamais.

watt

tur jau tā lieta, ka tas ko tu sauc par "pašsaprotamo" ir muļķības. un faktu publiskošana nav "izvazāšana", jo objektīvi fakti ir fakti.

lennay

Un pēc tam to vārdā un uzvārdā nosaukto nabaga meiteni katrs trollis, kam nav slinkums, apsaukā visādos nesmukos vārdos.

Gribi žurnālistiku Filipīnu gaumē? Jo asiņaināks svaigi negadījumā cietuša cilvēka rumpis pa visu ekrānu (ar televīzijas kameru iegrūstu tieši ģīmī; paga, vēl nevediet uz slimnīcu reanimēt, kamēr mēs neesam iezūmojuši visšaušalīgākos skatus), jo labāk? Tu tiešām uzskati, ka vārdi, uzvārdi, iezūmoti asiņainu seju pārpalikumi tiešraidē jebkādā veidā piešķir negadījuma atstāstam cilvēciskuma dimensiju? Es gan te redzu tikai to, ka neeksistē pilnīgi vispār nekādas empātijas un pietātes pret upuriem un viņu tuviniekiem, tikai vēlme publikai dot to, ko tā vēlas visvairāk - šovu un asinis.

watt

ja piemēram gadā šādā veidā iet bojā 10 jaunietes (nu, mēs taču nezinam), ko "saudzējoša" šada anonīma informācija ir? sabiedrības interesēs ir cilvēki ļoti skaidri zinātu, ka fēnu vannas istabai pat tuvumā nedrīkst turēt. tas izglābj dzīvības.

otrkārt, šāda nāve ir šausmīga. ja pastāv versija par pašnāvību, tad visiem būtu jāzin, ka tas ir ļoti sāpīgi un ir arī citi veidi. bez tam, nevis anonīmas 16 gadīgas meitenes vārdā, bet Baibas Krūmiņas vārdā iesaku visiem ieklausīties ja cilvēks runā par pašnāvību. brīvība "izdarīt pašnāvību" nav nekāda brīvība, tā pat nav izvēle bet gan bezizeja.

lennay

Tā ir upuru vai viņu tuvinieku izvēle - publiski paust vārdus un negadījumu detaļas vai tomēr nepaust. Pamācoši vai nē, preventīvi citus glābjoši vai nē, šie stāsti pirmkārt pieder upuriem un viņu tuviniekiem. Nevis Lielajam Brālim.

watt

nē.
es tev nepiekrīt un tu vari man nepiekrit - tava izvēle. bet es atkārtoju: vārdu publicēšana (ar bildēm utt) saliedētu sabiedrību, liktu tai domāt par to, kā risināt problēmas, lai nekas tāds vairs nenotiktu.

vārdu nepublicēšana, faktu noklusēšana, nu kaut vai satiksmes negadījumu statistikas nepublicēšana, tikai turpina sliktu situāciju un nākotnes prognozi padara sliktāku. tava pozīcija nav vērsta uz progresu.

lennay

Meitenes, kas masveidā ņem līdzi vannā fēnus, diez vai lasa avīzes. Un arī vismācītākais profesors var aiziet visdebilākajā ciršļa nāvē - no šādas likteņa ironijas nav pasargāts neviens.

Ja visas avīzes būtu piebāztas ar tuvplāniem no visiem vakardienas ceļu satiksmes negadījumiem vien, tad tas tikai uz brīdi apmierinātu lasītāju asinskāri, un drīz viņiem vajadzētu vēl šaušalīgākus skatus, jo "parastās" asiņainās bildes jau būs kļuvušas par parastām un pierastām.

Tad vēl ir tāda lieta kā žanri. Ziņas ir ziņas, un atvērumi žurnālos ir atvērumi žurnālos. Varbūt tu vienkārši nelasi tos preses izdevumus vai tos to pielikumus, kur ir izvērstie portretētie stāsti.

dunduks

... un vēlme pēc jaunām asinīm varētu beigties kā Brazīlijā, šķiet Sanpaulu, kur lai sagādātu trūkstošo action vietējā "degpunkta" zvaigzne bandām pasūtīja slepkavības.

peggija

Tu tiešām esi pārliecināts, ka cilvēki sāktu mācīties no citu kļūdām, ja zinātu tās personas vārdu un uzvārdu, no kuras kļūdām viņiem tagad būtu jāmācās? Personas identificēšana tiešām ir noteicošais tam, lai sabiedrība no konkrētā notikuma kaut ko mācītos? Mani, piemēram, informācija par 16 gadīga jaunieša x nāvi satrauc tik pat, cik informācija par 16 gadīga jaunieša Jāņa Jānīša nāvi.
Otrkārt, man tomēr liekas, ka tas ir nesamērīgs privātās dzīves aizskārums. Diez vai mirušā vīra sieva, mirušā bērna vecāki utt. vēlas, lai par nelaimi momentā uzzina visa Latvija. Domāju, ka katram jābūt izvēlei, kam teikt un cik daudz teikt par sava tuvinieka nāvi. Ja persona vēlēsies par to pastāstīt plašākai sabiedrības daļai, tad nešaubos, ka viņai tāda iespēja tiks dota. Ja jau tika uztaisīts sižets, kurā māte sūdzas, ka meitu neielaiž klubā, tad mātei, kuras bērnu sabraucis tramvajs, vēl jo vairāk tiktu dota iespēja izteikties.

watt

par privātās dzīves aizskārumu paskaties šo: http://www.nytimes.com/interactive/2011/11/20/nyregion/nypd-crime-scene-panoramas.html

indulgence

Normāla pašcenzūra visos līmeņos zemē, kur aizliegts viss, kas ar speciālu atrunu nav atļauts. Nupat lasīju svaigi iznākušu grāmatiņu par kādu 80. gadu sākuma disidentu, kurā rakstīts (citēju pēc atmiņas): "par sociālistiskās dzimtenes nomelnošanu viņam 15 gadus piesprieda tiesnesis X, tagad Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris, kura vārdu mēs pašsaprotamu iemeslu dēļ neminam". Pie tam tas ir grāmatā, kas pretendē mums atklāt patiesību par pagātni.

Bet īsti par žurnālistikas impotenci runāt nevar, jo dievzemītē uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt žurnālistus, tb nav pašas žurnālistikas kā nozares. Protams, ir varza ļaužu, kam vīzitkartēs rakstīts "žurnālists", taču tie ir tikai "ziņu kurjeri", tb preses relīžu tālāk translētāji (avīzē bez tādiem vispār varētu iztikt, jo preses relīzes redaktora vietnieks var pa taisno maketētājiem nosūtīt, bet radio un TV vajag kādu, kas tīri tehnski pārnēsā mikrofonu u.c. tehniskas palīgierīces).

watt

interesanti arī formulējumi "hūte" vai "puzes ķeizariņš" u.tml, ko politikas komentētāji nezkāpēc trakoti iecienījusi - pēc gadiem 10-20 lasīs cilvēki un nezinās, kas ar to domāts.

lennay

Šādi un šādā manierē var izteikties par pilnīgi jebkuru profesiju (Latvijā). Ar nosacījumu, ka izteikumu autors pats nepieder apspriestajai profesijai :)

indulgence

Nuss, citur nav tik traģiski. Tb sabiedriskā transporta vadītāji pa lielam tomēr ir ar transporta līdzekļa vadītāja apliecību kabatā un kaut cik zina CSN, savukārt ārsti diagnozes neuzzina no pacientiem. Tb var spriest par līmeni, salīdzinot ar augstāku, var spriest par atsevišķu indivīdu atbilstību kvalifikācijai. Savukārt, ja žurnālisti ziņas, par ko jāraksta, uzzina no pašiem intervējamiem, absolūtais vairums valodu, kuras vidē raksta/runā, zina vājas sarunvalodas līmenī, un nespēj veidot aprakstu, tad ir bēdīgāk.

Protams, tā jau ir atkāpe no Watta iecepšanās par totālo pašcenzūru, kas te valda aš visās sociālās dzīves sfērās, aiz kam pat elementārā kauna sajūta vairs nedarbojas kā bremzējošs faktors, jo ļaundarības veicējs apzinās, ka nekur viņa vārds netiks pieminēts, bet ziņa, ka "1983. gadā dzimusi persona totālā kramā ar pašizkrāvēju, pārkāpjot visus iespējamos CSN, iebraukusi sabiedriskā transporta pieturas nojumē un sašķaidījusi visus tur esošos cilvēkus" viņu nekrata - var dzīvot tālāk un neviens pat ar pirkstu uz ielas neparādīs, jo nezinās, ka tas ir tas.

petrovichs

Izraēlas prakse ir, ka ievainotā vai bojā gājušā vārds tiek publicēts tikai pēc tam, kad iestādes ir sazinājušās ar viņa ģimeni vai citiem tuviniekiem un viņiem par šo faktu pavēstījušas. Viņiem ir tiesības zināt pirmajiem.
Esmu dzirdējis par līdzīgu kārtību arī citās valstīs, bet ātrumā tās nenosaukšu.

decembris

haha, šis labs ieraksts. es pat nezinu, kā lai labāk paskaidro, bet nu - visi šie gadījumi, protams, ir traģēdija iesaistītajiem cilvēkiem un viņu ģimenēm, bet no žurnālistikas viedokļa tās ir sīkas vienības, galvenokārt jau tāpēc, ka tamlīdzīgas lietas notiek un notiks visu laiku. lai katru izmeklētu, tā kā to gribi tu, latvijā žurnālistu skaitu vajadzētu aptuveni desmitkāršot. uzrakstīt šādu ziņu ir 10 minūšu garlaicīgs darbiņš, kas ir jāizdara, lai ķertos klāt interesantākiem un unikālākiem notikumiem. vienkārši uzzvani policijai, saņem visus datus, ko viņi ir gatavi dot, un ietērp tos mazā ziņā. nekā vairāk tur nav, un neko vairāk tur arī nevajag. vienīgais iemesls, kāpēc vispār šiem gadījumiem vēl tiek piešķirta jebkāda publicitāte presē, ir tas, ka cilvēkiem patīk klikšķināt uz kriminālziņām, lai atsvaidzinātu savu ikdienu.

decembris

protams, ir arī žurnālistika (ķipa "degpunkgā"), kas plašāk ziņo tieši par šādiem notikumiem.

dejavu

Personīgi pazinu ģimeni, kurai traģēdijas ziņas publicēšana (kaut arī anonīmi), sagādāja tiešām nevajadzīgas papildu ciešanas.

watt

t.i., tik traģiski, ka neko konkrētāk nevar pateikt?
īstenībā lielākā pretošanās šeit šķiet no tā, ka cilvēki domā, "kā tā būs, par mani tagad publicēs, bet par nevienu citu nē, un es būšu tad kā ar samazgām apliets". īstenībā jau, ja publicēs par visiem, tad neviens netiks individuāli izcelts. tas ir kā pirtī - kad visi ir obligāti pliki, nevienam nav kauns.

antuanete

Te nu arī pats nonāci pretrunās - ja jau publicēs visus vārdus un visiem būs vienalga, tad kur augstāk minētais arguments par identificēšanos un personificēšanos? Man pilnīgi neko neizteiks, ja "1983. gadā dzimis jauns vīrietis" tiks nosaukts par Jāni Ozoliņu, pilnīgi neko. Ja es Jāni Ozoliņu pazīstu, tad uzzināšu tāpat no citiem avotiem (jo kriminālziņas šā vai tā nelasu). Izvērsti raksti ar vārdiem, uzvārdiem un viedokļiem būtu jātaisa tikai tad, kad žurnālists ir noskaidrojis apstākļus, aptaujājis visas iesaistītās puses un sakompilējis to visu kaut cik vērtīgā rakstā (piem., no šī varam mācīties, ka tramvajam vajag skaļāku zvanu un tajā krustojumā ir jāuzliek labāk redzamā vietā luksofors). Bet tas ir pilnīgi cits žanrs, nevis trīsrindu policijas ziņa, kurā no personu vārdiem nav nekāda labuma, drīzāk otrādi.

jena

Šķiet, ka daļa no visiem, kas te kaut ko saraudāja, īsti nemaz neko par žurnālistiku kā profesiju nezina.
Tādējādi autors, kā 12 gadīgs trollis, ievēma šeit savu žulti un cerēja ar to apgāzt visus žurnālistu ētikas kodeksus.
Ja vēlies noskaidrot "kāpēc tā un kāpēc šitā", tad iesaku aprunāties ar kādu žurnālistu (un tiešām žurnālistu, nevis wanna-be žurnālistu). Ja es tam par slinku - lūdzu, internetā brīvi pieejams žurnālistu ētikas kodekss. Piemēram "Dienai" ir savs ētikas kodekss.
Asiņaini foto medijos neparādās viena iemesla pēc - tas nav ētiski pret bojāgājušo un viņa ģimeni. Tas pats saistās ar vārda un uzvārda publicēšanu. Un nav tā, ka žurnālisti nespēju uzzināt vārdu un uzvārdu. Sasmējos.
Tajā pašā laikā, ja tevi izsmērētu tramvajs - vai tava ģimene gribētu televīzijā un visos laikrakstos redzēt tavas izsmērētās iekšas pa asfaltu? Protams, ka nē. Tev pašam jau būtu vienalga.
Un ja Tu esi tik asinskārs, ka nevari vien paciest, ka medijos neparādās nekas šausalīgs, vari ieiet spoki.lv sadaļā 'šoks', kur spēsi apmierināt visas savas tiekmes un patīksmināties par citu nelaimi.

watt

tas kas tev nepielec, ir ka tas ētikas kodekss ir nepareizs, jo nedod sabiedrībai nepieciešamo informāciju. davai pēc būtības atbildi: kāpēc manis minētās ziņas (1) un (2) netika apvienotas vienā, garākā materiālā???

+lūk tev pāris ziņas:
sešus mēnešus vecā Hloja Jeitsa, Zāra Makslova, Raiens Jeitss
divus gadus vecā Kristiāna Logina, Eva Logina (25), Rasfāls Čana (Rasphal Chana) (49).
17 mēnešus vecais Gabriēls, Elizabete Pētersone (22), Paulo Arrigo (25).

vārdus uzvārdus, bildes, bija jāpublicē, vai nē?

decembris

vismaz pēdējās divas ir tiesu ziņas, tās nav ņemtas no policijas operatīvajiem ziņojumiem. par tāda veida jaunumiem arī latvijas presē atradīsi vārdus un uzvārdus.

indulgence

Nuss, Andersa Bēringa-Breivīka vārdu nezin kāpēc publicēja uzreiz, kaut viņa radiem - kā te vaimanā "ētikas kodeksu" (tā tāda lieta, kam te tikpat liels reālais segums, kā "komunisma cēlāja morāles kodeksam") aizstāvji, - tā noteikti nebija tīkamākā rīta ziņa pie kafijas un kruasaniem.

decembris

džīzas. un grantiņa vārdu nepublicēja uzreiz? un par zikovu arī neuzzinājām uzreiz?

biezpientaure

toties ziņās par CSN parasti paziņo auto marku.

"BMW markas spēkrata vadītājs netika galā ar traļaļa". Reizēm kāds sadzerās drāno un lasa "BMW zīmola spēkrata vadītājs". Tā kā nav jau tā, ka viss ar ziņām ir slikti.

jena

Ak, vai tiešām man būtu kaut kas kādam jāpierāda? Jā, mēs varam pelt par sūdīgi pasniegtu informāciju medijos, bet tikpat labi, kāpēc nekomentē pētniecisko žurnālistiku? Gribi teikt, ka šodien Jaunalksnes, Sprinģes, Dombura, Lapsas u.c. darbs ir nekvalitatīvs?
Pēdējais murgs, ko jūs te dzenat. :)

diana

Ļoti labs ieraksts.

kakjis

Slinkums lasīt daudzos komentārus, bet noteikti, ka kāds jau ir pieminējis - ir tāda lieta kā personas datu aizsardzība LV teritorijā. To jau nu Tev vajadzēja zināt.

divi_g

Offt.: Klau, Tu vai zhagata negribat tomēr sākt moderēt pajautaa? Izskatās, ka pasākums ir iegājis pieaugoša marasma spirālē.

watt

pieliku tevi pie adminiem, varbūt varēsi palīdzēt.

divi_g

Jap, tikko meilu saņēmu un arī frendlistē izlasīju, tnx.

divi_g

Paldies par paveikto, taču šķiet, ka bik pietrūkst.
Es, protams, atvainojos, bet, kamēr tajā pašā kopienā kādam neiestājas liels apmierinājums no trešās puses, iesaku ielikt pukstēšanu tikai kopienas biedriem un pievienošanos tikai ar apstiprināšanu.
Varbūt totalitāri, bet efektīvi :)