- 2010.02.05, 10:24
- Interesanta padarīšanam ir minimālā alga.
Es iedomājos, ka ja Latvijā šodien atceltu minimālo algu, jau rīt iestātos pilnīgs kolapss - visi darba devēji draudzīgi piespiestu darbiniekus pārslēgt līgumus par sviestmaizi. (Un darbiniekiem īpaši nebūtu kur likties*.)
***
Bet svētīgi būtu sarēķināt, cik īsti tad būtu jābūt pamatotai minimālajai algai, ņemot vērā pašreizējo naudas daudzumu un aprites ātrumu (lēnumu) valstī.
Iespējams, ka nepamatoti augstā minimālā alga ir viena lieta, kas bremzē jaunu darba vietu veidošanos...
Jo minimālās algas nosacījums ir diezgan skarbs: vai nu tu nodarbini vienu cilvēku, kas atpelna savu Ls 180 algu, vai arī nedrīksti nodarbināt nevienu. (Varbūt tev tā kā derētu papildus darba rokas, varbūt aiz loga ir vesela rinda ar cilvēkiem, kas par Ls 100 mēnesī ir gatavi strādāt... bet nedrīkst.) Atcerēsimies, 2004. gadā minimālā alga bija Ls 80, 2006.g. - Ls 90.
***
Latvijas ekonomika ļoti žiperīgi reaģē uz visādiem kairinājumiem: kā U. Rutkaste konferencē teica, ja sāktu drukāt naudu, visi tirgotāji cenas paceltu vienā mirklī. (ASV, no otras puses, ekonomika ir lēnīga kā mamuts - valdība drukā naudu svilpodama, bet tur tāds McDonalds uz viena stūra sūri konkurē ar Burger King uz cita stūra - ja viens no viņiem pacels cenas, visi pircēji aizskries pie tā otra (bet otrs to vien gaida, nevis kā Latvijā - biznesi "sarunājuši", ka turēs katrs savu tirgus daļu. Rezultātā naudas daudzums aug, bet iekšzemē cenas paliek tādas pašas, arī uzņēmumu finanšu rādītāji paliek tādi paši (apgrozījums, peļņa, ienesīgums), varētu tikai pasūdzēties ka krīt dolāra pirktspēja pret eiro, vai piemēram pret zelta indeksu.)
______________
* Es esmu pamanījis, ka man ir nosliece uz Mērfija likuma paranojas paveidu. Cilvēki īstenībā nav tik racionāli, ļauni un nepielūdzami kā ekonomistiem gribētos domāt. - 38 rakstair doma
- 5.2.10 14:54 #
-
viens, piem. tirlinjsh, straadaa. Darba daudz nav, paariitim stundu katru dienu. formeet uz pilnu slodzi, maksaat par 8 stundaam, ja vinjam shaadu darbu vienas dienas laikaa 3-4? Un visur vinjam 180 Ls? Tad es paarprofileejos uz mazintelektuaalu darbu tuliit.
Lai apiet nevajadzeetu? Es labpraat maksaashu par aukliites darbu nodokljus, ja to samaksaashanai nevajadzeetu pienjemt darbaa juristu, kas izburtos cauri likumdoshanai, kaartiibaam, papiiriem u.c. un graamatvedi, lai naudas saskaitiitu.
sarezjiiti pie mums maksaat nodokljus, puse laika aiziet saskarsmee ar VID-u.
Veel - par nomaksaatajiem nodokljiem es, piemeeram, sanjemu diezgan labu soc. atbalstu (beernu slimniicu, beernu aarstu, beernudaarzu ar speciaalistiem). Te nerunaasim par izruuniito beernukopshanas pabalstu.
Ko mans viirs sanjem par saviem nodokljiem?
Es pienjemu, ka valstij laiki gruuti, citzemju bankas jaatbalsta, u.t.t.
Veel - man pat paldies nepasaka par summaam, ko katru dienu iepludinu kopeejaa valsts kasee. Veel nozaakaa par muljkji, straadaat neprashu, aprobezjotu. Un gudri spriedelee, ka vajadzeetu izspiest veel.
P.S. Atvelcieties kaaddien pie mums.....pirtinju iekurinaasim, parunaasim par buutisko.... - Atbildēt
- 5.2.10 15:24 #
-
par auklītēm, nodokļiem un grāmatvēžiem kā reiz mēs ar trz diskutējam pašlaik: http://klab.lv/users/dienasgramata/3189
721.html?thread=21653977#t21653977 - Atbildēt
- 5.2.10 15:56 #
-
labas diskusijas. Bet man jaaiet straadaat, nevaru visu paspeet ne vien izlasiit, bet arii izkomenteet :)
- Atbildēt
- 5.2.10 12:14 #
-
Tā gluži nav. Var nodarbināt pēc stundu likmēm, darbiniekam ierakstot mazāku nostrādāto stundu skaitu, var slēgt līgumu kā ar pašnodarbināto utt. utjp. Tā kā tā slavenā minimālā alga ir svabadi apejama.
- Atbildēt
- 5.2.10 12:43 #
-
mans jautājums ir citāds - kāpēc tu uzskati ka krāpšana un tiesiskais nihilisms ir norma, un kāpēc tu negribi saprast, ka es gribu tikai pateikt to, ka valstij vajadzētu min.algu pamatot ar kautkādu aprēķinu - lai tā atbilstu ekonomiskajai realitātei (veicinātu nodarbinātību).
- Atbildēt
- 5.2.10 12:49 #
-
acīmredzot, savulaik valsts ir vadījusies pēc koka otra gala - lai nerastos darba tirgus ar pārāk zemu apmaksu, neradot daudz maz reālistisku mehānismu kas dinamiski iedarbotos uz minimālo ciparu. Nezinu, reizi pusgadā varbūt.
- Atbildēt
- 5.2.10 12:52 #
-
nu jā, arī tas fakts ka 2009. 1 janvārī vēl pacēla min algu (no Ls 160 uz 180), ir tā retrospektīvā skatoties.... tāds WTF
- Atbildēt
- 5.2.10 12:54 #
-
Nu, pašnodarbināto nodarbināšana nav nedz krāpšana, nedz tiesiskais nihilisms. Starp citu.
Minimālajai algai, pēc idejas, nevajadzētu veicināt nodarbinātību. Minimālajai algai ir sociālie, nevis ekonomiskie mērķi. Protams, ja papildus tas veicina nodarbinātību, ir dikti OK, tak pamatā tai vajadzētu korelēt ar reālo iztikas minimumu. Jo, ja tā stipri teorētiski, cilvēku nodarbināšana pati par sevi nerisina neko. Proti, jāpanāk, lai cilvēks saņem līdzekļus, par kuriem var izdzīvot. Nodarbinātības veicināšanai ir citi instrumenti. - Atbildēt
- 5.2.10 13:37 #
-
nē, primārais ir tieši lai cilvēki strādā, lai ražo, lai dod pievienoto vērtību.
mana tēze ir ka pārāk liela minimālā alga liedz pieņemt cilvēku darbā (jo viņam varbūt nav atbilstoša produktivitāte) - un Latvijas apstākļos šobrīd 1 Lats ir citā vērtē nekā 2007. gada 1 Lats. - Atbildēt
- 5.2.10 13:54 #
-
Viennozīmīgi piekrītu tam, ka minimālās algas apmēram būtu jābūt balstītam uz kādiem saprātīgiem aprēķiniem. Nepiekrītu tam, ka primārais ir darbs, nevis iztika. Minimālā alga ir domāta tam, lai no uzņēmēju alkatības pasargātu tos valsts iedzīvotājus, kuru līmenis nav pietiekošs pašu aizstāvībai. Nosacītos "baltos vergus".
Ja situācija ir tāda, ka par 100Ls/mēn. cilvēks var izdzīvot, tad ir OK. Ja ne - momentāli visos "Narvesenos", "MCdonaldos" un tamlīdzīgās vietās algas piegriezīs pēc iespējamā minimuma. Cilvēki šā vai tā ies uz turieni strādāt, reāli strādāšanai tērējot vairāk, nekā nopelna. Rezultāts - peļņas pieaugums uzņēmumam, liela darbinieku aprite, un pilnas ielas bezcerībā ieslīgušu, badā dzīvojošu cilvēku.
Par "pievienoto vērtību" - būsim tak reāli. Cik tad daudzi pie mums ražo ko tādu, kas nav pakalpojumi? Un, ja ienākumi būs zemi, kas tad tos pakalpojumus pirks? Vai pat pirmās nepieciešamības preces? Nu nav mums nedz superliels iekšējais tirgus, nedz mēs esam super eksportētāju valsts. - Atbildēt
- 5.2.10 13:58 #
-
pārdevēji nav labs piemērs... labāks piemērs ir apkopējas, kuras masveidā atlaida. lai taču cilvēki iet un strādā, mazgā koridorus un uzkopj kabinetus. tur ir pievienotā vērtība.
ir tāds bezdibenis starp bezdarbnieku, un darbinieku - šobrīd bezdibenis ir Ls 180 apmērā. vai nu tu nesaņem neko, vai arī pelni Ls 180. (dabiski ka šādā situācijā veidojas visādi pelēkie risinājumi.) - Atbildēt
- 5.2.10 14:53 #
-
atlaida apkopējas. un tagad pērk (vai plāno pirkt) ārpakalpojumus.
tāda optimizācija.
un ierindas humanoīdam tiek vēl mazāka pīrāga daļa. un ārpakalpojumu kantori, protams, rada milzīgu pievienoto vērtību. tak ģeržaķ! - Atbildēt
- 5.2.10 14:01 #
-
un šeit man arī jāatgādina snark komentārs - 2004 gadā par Ls 80 ļoti labi visi sadzīvoja, un nebija pilnas ielas ar badā mirstošiem.
kas ir mainījies? nu tā objektīvi, vai kautkas kopš 2004. gada ir mainījies, ka tā kā ap 2004. gadu bija, vairs nekad nevarētu būt?
pieticīgāk jāsāk dzīvot Latvijai, vot kas. - Atbildēt
- 5.2.10 14:20 #
-
Tiešām nezinu. Ja Rīgā par 80LVL var izdzīvot, tad, kā jau iepriekš teicu, esmu tikai par.
- Atbildēt
- 5.2.10 14:37 #
-
nu, zini, es par minimālo algu no gultas augšā neceltos. izdevumi lielāki nekā ieņēmumi sanāk.
ja kāds ir ar mieru par pat mazāku summu strādāt, tad tas ir kkur dziļos pāķos varbūt. un tur, tici man, pavisam citādāk tās štelles kārtojas jau sen. un diez vai tās tradīcijas (es tev tu man, nauda ķepā par gabaldarbu, barteris ar produktiem) kāds tuvākajā laikā iznīdēs.
a kas, ja pie mums būtu spēcīgas arodbiedrības, tad nafig minimālo algu. zviedrijā tādas nav, piemēram. - Atbildēt
- 5.2.10 14:48 #
-
stop stop, nejauc visu 1 putrā. varbūt vēl parunāsim par to, kā arodbiedrības varētu palīdzēt terorismu apkarot?
arodbiedrību galvenā (ja ne vienīgā) funkcija ir nepieļaut race to the bottom.
un tagad davai atgriežamies pie jautājuma par minimālo algu. kuras zviedrijā nav. bet algas tur tāpat ir lielākas nekā šeit, un to nodrošina arodbiedrības. vēlies kko pateikt par to? - Atbildēt
- 5.2.10 19:00 #
-
redzi, tas tu piepini arodbiedrības, kuras vispār pieminēt nevajadzētu - Latvijas ekonomika ir drupās (par to liecina kaut vai tas ka pašvaldības raud ka ienākumu nodoklis pavisam netiek iekasēts) - un sarunai ir jābūt par to kā iekurbulēt, iestartēt ekonomikas motoru atkal.
vot, visu cieņu Latvijas bankai par to ka beidzot skaidri pateica - "mēs taisam valstī DEFLĀCIJU". tikai vajadzētu paprasīt otro soli: konkrētu rīcību - ja jau deflācija: samazinam mimimālo algu. ja jau deflācija: samazinam cenas par sabiedrisko transportu (lai lūzt vai plīst, bet RS biļete lai maksā atkal Ls 0.20) = apmēram tādā garā. - Atbildēt
- 5.2.10 21:17 #
-
Tas nozīmē, ka pēc būtības Zviedrijā ir minimālā alga, tikai to nosaka nevis valdība, bet arodbiedrības. Ok, to nesauc par minimālo algu, bet princips ir apmēram tas pats. Neļausim juridiskiem terminiem jaukt prātu.
- Atbildēt
- 5.2.10 14:41 #
-
vēl viens aspekts, domājot par nodokļu (ne)maksāšanu. ok zinu, ka tu esi tā vispār pret nodokļiem, ja pareizi esmu uztvēris, bet enīvei.
minimālā alga ir bieži vien vienīgā summa, no kuras maksā nodokļus. pārējo dod ķepā. attiecīgi, samazinot minimālo algu, samazināsies nodokļu ieņēmumi. bet varbūt tas būtu tev tieši pa prātam nez...
+ izlasi šo http://politika.lv/temas/politikas_kvalitate/elle_latvijas_nodoklu_paradize/ - Atbildēt
- 5.2.10 19:02 #
-
es vairs neesmu pret nodokļiem - skat šo:
http://watt.klab.lv/463254.html
bet esmu pret birokrātiem! :) - Atbildēt
- 5.2.10 19:09 #
-
a, un lai kautkas mainītos, ir ar kautko jāsāk - piemēram ar nodokļu leģitimizēšanu, lai maksā drusku, bet visi. vot kā piemēram diskusija par auklīti un to vai viņai maksās uz rokas, vai arī algos grāmatvedi un juristu, kas aizpildīs atskaites un iesniegs deklarācijas (pilnīgi nopietni - zem saites mans stāsts par to kā es uz VID gāju, jo šie draudēja ar tiesu darbiem par neiesniegtu deklarāciju).
risinājums: tie paši patenti. lai auklīte samaksā nedaudz par patentu, un auklē atspērusies. bet latvija atkal izcēlusies: pieprasa maksāt avansā. nu no kurienes auklītei nauda, lai avansā samaksātu nodokļus? nu kur? un kas garantē ka viņa atpelnīs? (vot nopirks patentu uz gadu, bet izrādīsies ka ne velna vairs nevajag auklēt - visi aizbraukuši). nodokļus drīkst pieprasīt tikai pēc gada. tb varētu izsniegt patentu, un tad jau auklīte pēc gada vai nu samaksā patenta maksu, vai atsakās no patenta, redzot ka nekāds bizness neiet. - Atbildēt
- 5.2.10 20:16 #
-
tajā pašā zviedrijā:
1. auklītes nodokļus nemaxā un nav dzirdēts, ka kādu tvarstītu
2. restorānos dzeramnaudas savāc un iebāž kabatā. neesmu dzirdējis, ka kāds vispār apsvērtu maksāt par to nodokļus.
karoč, ar šitādiem sūdiem tur valsts neķēpājas. vnk piemiedz acis. un visiem ir miers. tīri pēc ruļķiem būtu jāmaksā nodokļi, bet nu nemaksā neviens. - Atbildēt
- 5.2.10 23:05 #
-
tev noteikti ir kas sakāms pie http://klab.lv/users/dienasgramata/3189
721.html?thread=21653977#t21653977
a čo, toč nav tāda auklīšföreningen? - Atbildēt
- 8.2.10 16:46 #
-
par tādām organizācijām nav gan dzirdēts. + dienasgramatčegs mani ir nobanojis... =(
- Atbildēt
- 6.2.10 11:46 #
-
>> minimālā alga ir bieži vien vienīgā summa, no kuras maksā nodokļus.
Te parādās Latvijas absurds, ka mūsu nodokļu bāze ir minimālā alga. Tā vietā, lai saprastu, ka ekonomikas motors ir vidusslānis – cilvēki, kas dod daudz lielāku pievienoto vērtību. - Atbildēt
- 5.2.10 21:09 #
-
Latvijā jau tā ir viena no zemākajām minimālajām algām Eiropā. Kur tad nu vēl zemāk? Arī ASV daži diskutē, ka derētu atcelt minimālo algu, kas šobrīd laikam ir $7.25/h. Un pie visa tā viņiem ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem pasaulē. Tā ka tas parāda, ka runas par minimālās algas atcelšanu ir tikai uzņēmēju alkatība. Nedomāju to sliktā nozīmē, jo peļņa ir uzņēmēja mērķis, bet tas arī nenozīmē, ka visu, ko uzņēmēji saka, vajag ņemt par pilnu.
Manuprāt, minimālā alga tieši ir jāceļ. Jā, sākumā būs lielāks bezdarbs, bet tas arī liks uzņēmumiem domāt par augstāku darba ražīgumu un efektīvāku nodarbinātību.
Latvijas lielākā problēma ir tieši absurdā nodokļu sistēma. Arī 100 Ls bezdarbnieku programma ir tukšs numurs, jo nekā jēdzīga viņi tur nedara – nu grābj lapas, tīra sniegu utt. Vienīgais labums, ka cilvēki vismaz ir kaut kā nodarbināti, bet par to naudu izdzīvot tāpat nevar. Turklāt reāli to naudu ņem no Eiropas fondiem vai pašvaldībām un neviens uzņēmējs par to, ko viņi izdara, viņiem naudu nemaksātu. Nu nevar, pat šajos krīzes laikos, par 100 Ls dabūt darbinieku, kurš būtu pietiekami motivēts, lai spētu radīt uzņēmējam peļņu. Lētāk ir noalgot vienu traktoristu par 800 Ls/mēn, kas sašķūrēs visu sniegu stundas laikā, nekā algot 10 cilvēkus par 100 Ls/mēn, kas to pašu daudzumu notīrīs 10 dienu laikā. - Atbildēt
- 5.2.10 22:54 #
-
jocīgi kā tu pasaki "Latvijas lielākā problēma ir tieši absurdā nodokļu sistēma. " - un ar to arī tēma izsmelta, neko neturpināji skaidrot.
"Jā, sākumā būs lielāks bezdarbs, bet tas arī liks uzņēmumiem domāt" - tu par Latviju šodien runā, vai par sfērisku zirgu vakuumā teoretizē? Ja būs vēl lielāks bezdarbs, uzņēmumiem vispār vairs nebūs par ko domāt - atliks tikai vērt durvis ciet. Kā tu nesaproti ka ir klasiska depresijas spirāle, kad bezdarba dēļ bankrotē uzņēmumi pēc domino principa - samazinās pieprasījums, uzņēmums bankrotē. atlaiž darbiniekus, pieprasījums turpina samazināties, bankrotē nākamais.
es dodu risinājumu šodienai, bet tu par kautkādiem augstiem plauktiem tikai gribi grābstīties. - Atbildēt
- 5.2.10 23:45 #
-
Depresijas spirāle ir kapitāla nepieejamības sekas. Pārkarsējām ekonomiku treknajos gados un tagad strebjam putru, kas savārīta. Turklāt lata devalvācijas draudi ir kā spīles – latu likmes ir augstas, bet lētie eiro kredīti ir riskanti, jo ja nu rīt būs devalvācija? Noteiktais lata kurss pret eiro tiešām ir kaut kas nedabisks. Vajag vai nu devalvēt un atkal karsē ekonomiku vai jau vakar ieviest eiro. Abas izvēles nav labas, bet vismaz kaut kas sāks kustēties atšķirībā no pašreizējā sasaluma.
- Atbildēt
- 5.2.10 21:50 #
-
Padomāsim, kas notiktu, ja minimālo algu paceltu līdz 360 Ls/mēn. turklāt līdz šai summa pilnībā bez nodokļiem (jo būtu progresīvais nodoklis).
1) privātā sektorā nodarbināto reti saņem zemāku algu, tāpēc liela atlaišana nebūtu gaidāma.
2) Aplokšņu algas līdz šai summai zaudētu jēgu.
3) Arī lielākas algas (līdz 500-600 Ls, kas arī ir caurmēra algas apjoms Latvijā) vairs nebūs lielas jēgas maksāt aploksnē. Neies tur 100 vai 200 Ls dēļ ķēpāties ar dubulto grāmatvedību, ja lielākā daļa (360 Ls jau ir izmaksāta legāli).
4) Algas >600 Ls ir mazāk populāras, un darba devējs neies viņu dēļ riskēt.
Iekasēto nodokļu apjoms varētu palikt tāds pats (tie 100-200 Ls no 3. punkta atbilst iepriekš iekasētajiem nodokļiem no oficiāli izmaksātās minimālās algas) vai pat pieaugt, jo ir progresīvais nodoklis no lielākām algām. - Atbildēt
- 6.2.10 00:03 #
-
Es nezinu par visu Latvijas ekonomiku, bet manā lauciņā 70% uzņēmumu Latvijā tikai būtu pelnījuši aizvērties, jo tās metodes, ar kurām tās strādā un cenas, kuras viņi maksā darbiniekiem, ir izsmiekls. Tiesa, tas padārdzinātu šo pakalpojumu cenas līdz Eiropas līmenim, bet arī kvalitāte būtu daudz augstāka nekā pašreiz. Varbūt nedaudz idealizēju, bet visur citur zemā minimālā alga jau ir radījusi situāciju, ka mums ir Eiropas cenas, bet Austrumu algas.
- Atbildēt