__________________

Turpinot par darbu sūtniecībās:

Es strādāju vispirms vienu laiciņu Rīgas Centrālajā slimo kasē, kad tur bija zināms iespaids slimo kasē, kad tur darbojās Lezdiņš, Kārlis Rozenštoks, Kārlis Piens, redaktors un sekretārs; arī es toreiz tiku iesaistīts darbā. No šī darba es diezgan ātri aizgāju, jo man bija dots daudz atbildīgāks uzdevums, proti, es darbojos Padomju sūtniecības uzdevumā, kas šinī sakarībā šeit nebūtu minams.
/b. Līdaces* un b. Ziemeļa intervija ar Otto Grīnbergu. Mašīnraksts. 49.,50. lappuse. Otto Grīnberga arhīvs. 18.02.1961./

*visdrīzāk Emma Līdace

Visādi citādi - priecīgus svētkus!!!

Šodien uz bērēm. Nomirusi Marijas tante - vienīgā, kas bija palikuši no tēta brāļiem un māsām. Un vakar bija bēres tēta brālēnam Pēterim.

šādā, ar prokrastrināciju piesātinātā, dienā nevar iztikt bez Grīnbergu spama.

Spānijas Republikas Sūtniecība Rīgā

(..) 1936. gada rudens pusē izzinājām, ka Spanijas Republikas valdība ir atsaukusi no Latvijas Spanijas sūtni, kas bija pievienojies fašistiem un uz Latviju atsūtījusi jaunu sūtni, kas pārstāvēja Republiku. Nolēmām apmeklēt šo jauno Spanijas sūtni, lai izteiktu savas simpatijas Spanijas Republikai un viņas varonīgai cīņai pret fašismu.
Kādā jaukā pievakarē devos uz “Romas” viesnīcu. Tur bija apmeties Spanijas Republikas jaunais sūtnis, jo iepriekšējais Spanijas sūtnis - fašistisko dumpinieku piekritējs - vēl nebija atbrīvojis Spanijas sūtniecības telpas, kas atradās Raiņa bulvarī 9. (..)
Ierados viesnīcā un izdarīju vajadzīgo pieteikumu ar portjē starpniecību. Pēc neilga laika man stādijās priekšā cienīga izskata pusmūža vīrs - Ceferino Palencia, Spanijas Republikas sūtnis, kurš runāja skaidrā franču valodā. (..)
Lai gan šā nepazīstamā cilvēka rokās biju atstājusi sava apmeklējuma rakstveida pierādījumus - pašrocīgi rakstītu vārdu, adresi, tomēr optimistiskā noskaņojumā atgriezos dzīvoklī. (..)
Jau no paša sarunas sākuma paziņoja, ka uzskatot par savu pienākumu pateikt, ka viņš neesot komunists. Viņš piederot spaņu kreisajiem republikaņiem, tā sieva Izabella Palencia esot Spanijas Republikas sūtne Zviedrijā - pazīstamās Aleksandras Kollontajas personīga draudzene; Izabella Palencia piederot Spanijas socialist partijai, bet viņa dēls un meita piederot Spanijas Komunistu partijai. (..)
Šī audience deva man iespēju nodibināt lietišķas attiecības ar Spanijas Republikas sūtni Ceferino Palencia. Norunājām, ka arī es strādāšu Spanijas Republikas sūtniecībā. (..)
Atrodoties Spanijas Republikas sūtniecībās dienestā, man bija pieejama literatura, ko saņēma sūtniecība no Spanijas. Šīs literaturas starpā bija arī Spanijas Komunistiskās partijas izdevumi no kuriem varējām dabūt daudz vērtīgu ziņu par proletariata starptautisko cīņu pret kapitalistiem, par šīs cīņas veidiem, metodēm un panākumiem. Saņēmām Vakareiropas valstu komunistisko partiju izdotās grāmata, laikrakstus, žurnalus, plakatus, aģitācijas pastkartes. Fašistiskajā Latvijā tas viss bija noliegts. (..)
Tomēr bija jāpastiprina konspiracija un modrība. Kā sūtnis Palencia, tā arī es mēs bijām novērojuši, ka pie Spanijas Republikas sūtniecības telpām, Raiņa bulvārī, kanala pusē zem liepām aizvien pastaigājas šaubīgas personas. Latvijas komunistiem, sakarā ar biežām kratīšanām viņu dzīvokļos, liela daļa Ulmaņa izspiedzes aģenti bija pazīstami. Tāpēc starp personām, kuras klaiņoja Spanijas Republikas apkārtnē, nebija grūti uzzīmēt politpārvaldes špikus. (..)
No sākuma literaturu es vienkārši ieliku portfelī. Vēlāk gāju caur sētu tagadējā Komunara bulvara virzienā. Tomēr tas bija uzkrītoši Ceferino Palencia diplomatiskiem kaimiņiem, jo tai pašā namā atradās Francijas un citas sūtniecības. (..) es sāku literaturu no sūtniecības izvest automašinā. (..) Es iesēdos automašinā un plivojot Spanijas Republikas standartam, izbraucu no sūtniecības nama (..), izkāpu no automašīnas un iejuku gājēju pulkā. Bija arī gadijums, ka es vedu komunistisko literaturu pa toreiz fašistiskās Rīgas ielām automašinā, kas brauca ar karaliskās Rumānijas standartu. (..)
Bija jāpastiprina konspiracija arī nodošanas vietā. Kā starppunkts starp mani un biedriem Jablonski un Lidiju Tabaku kļuva neliels pārtikas preču veikaliņš Lāčplēša ielā. Šī veikaliņa pārdevēja bija mūsu cilvēks. Parasti es literaturu ieliku kurvitī, ar kādiem tolaik parasti gājām iepirkties, ierodoties veikalā, es nodevu pārdevējai šo kurvīti ar visu literaturu un nosaucu dažas preces, ko vēlos nopirkt. Pārdevēja saprata. Viņa paņēma kurvīti, iegāja blakus telpā-noliktavā, itkā lai nosvērtu pieprasītās preces. Kurvīti man atgrieza ar pieprasītām precēm, bet bez komunistiskās literaturas. Pēc tam piezvanīju biedriem Andrejam Jablonskim vai Lidijai Tabakai un starp mums norisinājās nevainīga satura saruna. Tomēr sarunas šifrs deva saprast, ka veikaliņā atnestā literatura gaida savu saņēmēju. (..)
/tad viņa apraksta kā vāc naudu un kondensēto pienu Spānija pilsoņu karā cietušajiem bārabērniem un kā viens tāds naudīgs ziedotājs ir Aleksandrs Kažoks/
Tika pārrunātas arī citas palīdzības formas, kādas Latvijas Komunistiskā Partija varētu pielietot, lai palīdzētu Spanijas republikai. Šai nolūkā Latvijas Komunistiskās Partijas Centrālās Komitejas pārstāvis biedrs Andrejs Jablonskis vairākkārt satikās ar Spanijas Republikas sūtni Ceferino Palencia manas ģimenes dzīvoklī, Rīgā, Jāņa Asara ielā Nr.15 dz 153. (..)
Nāk atmiņā gadijums, kad kādā vasaras pievakarē ieejot Ceferino Palencia kabinetā redzēju, ka Palencia ir ļoti uztraukts. Jautāju, kapēc viņa ekselence, par ekselenci sūtni saucu jokodamās, tik nemiera pilns. Palencia norādīja uz diviem špikiem, kas stāvēja bulvara otrā pusē piespiedušies pie liepām pretī sūtniecības logiem.
Es ilgāk vairs necietīšu šos apvainojumus manai Republikai, manai valdībai; manu sūtniecības ēku ir apsēduši slepenpolicijas aģenti - iesaucās Palencia. Strauji Palencia atrāva logu, paķēra no galda revolveru un tēmejot pret abiem minētiem špikiem sauca: - Es šaušu, es šaušu, ja jūs nevāksaties projām.
/pēc tam Palencia zvana ārlietu ministram Munteram un draud atsaukt Spānijas diplomātisko misiju no Latvijas. Munters dievojas, ka neko nezina par slepenpolicistiem pie sūtniecības un, ka tie tikšot aizvākti. Bet vēlāk izrādās, ka špikus neaizvāc, tikai padara diskrētākus.
Tas viss turpinās līdz 1939. Gadam, tad visi pārdzīvo par politiskajiem notikumiem Spānijā. Pēc Spānijas Republikas krišanas ierodas Franko sūtnis, bet Palencia viņu nelaiž sūtniecības telpās. Palencia evakuē visu sūtniecības saturu uz Zviedriju, Franko sūtnis mēģina iesaistīt Munteru, tas neiesaistās un beigās Franko sūtnis dabū tukšas sūtniecības telpas, Palencia ir atkal apmeties viesnīcā “Roma”, kur notiek Alīnas un Palencias pēdējā tikšanās/
Komunisti ir vienīgie visīstākie patrioti. Tikai viņi prot sevi upurēt, lai ikviena tauta kļūtu laimīga un brīva. Esmu pārliecināts, ka arī es tagad esmu komunists, - ar šiem vārdiem Palencia atvadijās no manis, lūgdams to paziņot Latvijas Komunistu partijai. (..) Mašina strauji devās uz ostu, kur Spanijas Republikas sūtnis uzkāpa uz kuģa, lai nokļūtu Zviedrijā. (..)
/Alīna Vilde Grīnberga. Mašīnraksts. Alīnas Grīnbergas arhīvs/

Vispār man ir divi eksemplāri ar šo tekstu mašīnrakstā. Tie ir mazliet atšķirīgi. Fakti nemainās, bet mainās tas cik detalizēti tie izklāsīti. Raksts ir arī publicēts krājumā "Viva Republica" (1958). Kādreiz varētu salīdzināt vai un kā publikācija atšķiras no šiem diviem teksta variantiem.
tā vispār cool, ne? aizej uz viesnīcu pie sūtņa, parunājies, viņš uzaicina tevi uz brokastīm, jūs parunājaties vairāk un voilā - jau vizinies ar sūtniecības mašīnu pa Rīgas ielām.

ēdienkartē maijs:
*) sparģeļu krēmzupa ar valriekstiem un nātrēm, pasniegta ar ceptām saldskābmaizītēm ar gorgonzolu, bumbieri un rukolu.
zupa: sarkanais sīpols, ķiploks, valrieksti, sparģeļu buljons, sparģeļi, viens kartupelis, šļuka baltvīna, sāls, pipari. kad viss izvārījies, pielej paciņu auzu krēma, pāris sauju nātres, sablendē, pieber zaļos zirnīšus no saldētavas un vēl pavāra līdz uzmet burbuli. pasniedzot var uzrīvēt kādu cieto sieru.
*) sparģeļu, kūpināta tofu un cannellini pupiņu mērce pasniegta ar pastu linguine un svaigajiem salātiem.
mērce: sarkanais sīpols, sīki sagriezts kūpināts tofu, sparģeļi, bundža cannellini pupiņu, šļuka baltvīna, ķiploku ziedu pesto, paciņa auzu krēma, rauga pārslas, sāls, pipari.

turpinot putnu ziņas - tikko bija pilna ābele ar zīdastēm. nebiju nekad pavasarī redzējusi. tikai vēlu rudenī/ziemā.

zīdastes sauktas arī - kadiķu irbīte, ziemas strazds, zīdeasts, paegļu irbe, kadiķu irbe, zīdastīte, parastā zīdaste, zīdastītis, zīžastīte, krusta putns, mēra putns, mirstības putns, zidastitis, zīžaste

kad Inese mani baro ar saviem izsmalcinātajiem laba restorāna līmeņa ēdieniem man visu laiku skan galvā "i dont know what i've done to deserve you...".

Pupuķim ir labi attīstīta ligzdas aizsardzība pret ienaidniekiem. Mātīte, kamēr perē olas, izdala smirdīgu šķidrumu, arī mazie putnēni izdala šādu šķidrumu. Tā smaka atgādina pūstošu gaļu. Šķidrums noklāj pupuķa apspalvojumu, atbaida plēsējus, kā arī parazītus un, iespējams, tam piemīt arī antibakteriālas īpašības. Sekrēts pārstāj izdalīties drīz pēc tam, kad jaunie pupuķi pamet ligzdu. Papildus tam, ka mazie putnēni izdala smirdīgu sekrētu, tie no 6 dienu vecuma spēj ar ekskrementiem apšļākt ienaidnieku, ja tāds cenšas ielīst ligzdā, turklāt tie šņāc tāpat kā čūskas.

Kaimiņiene atsūtīja bildi ar pupuķi no sava pagalma. Vakar ar bija apkārtnē dzirdami saucieni. Izskatās, ka taisās kaut kur tepat blakus ligzdot. Cerams pieskries atrādīties arī manā dārzā. Cēlie putni pupuķi.

24895. Ja pupute aizdzied, tad dvaša smird. /M. Navenickis, Zasa./
24901. Ko no rīta tukšā dūšā pupiķis aizpupina, tam blusas aug. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
24902. Ja aizsmakusi bada dzeguze aizkūkoja, tad cilvēks aizsmaka. /J. Rubenis, Ērgļi./

Vakar gāju uz darbu kājām un forši izmirku siltajā lietū. Caur salijušajām brillēm viss rādījās tik izplūdis un fragmentārs, bet nekādus negadījumus uz ceļa neizraisīju. Tad saule mani nedaudz izžāvēja. Arī apmetnis bija mani pasargājis no samirkšanas. Pēc darba vilcienā lasīju grāmatu, kur galvenajam varonim lietusgāzes laikā patika aizvērt lietussargu un priecāties par ūdens pieskārieniem uz sejas.

Šodien bija skaista diena kādas mazpilsētas saulē pie jūras. Jo vairāk eju kājām, jo vairāk viegluma. Sajūta, ka viss smagums nokratīts nost.

Kopš atgriezies skaidrs prāts, nemitīgi daudz ko analizēju un redzu 10000 soļus uz priekšu, pat ja ne vienmēr tas ir vajadzīgs. Rāmā dzīves plūsma beigusies?

Vai varat ieteikt kādu juristu zemes atpirkšanas jautājumos?

manai cibai pirms 10 dienām apritēja 20 gadi.
ejtunost... puse manas dzīves!
Lai iet mazliet statistikas:
šo cibu neesmu dzēsusi ne reizes. ir dažas paralēlās, par kurām esmu aizmirsusi un neesmu lietojusi gadiem.
paliku zem atslēgas, kad reiz Takā pie bāra kāds nepazīstams vīrietis man sāka atstāstīt tās saturu.
mana ciba ir vecāka par manu meitu. šeit zem atslēgas kaut kur jābūt pierakstītam manam dzemdību stāstam (toreiz cāļa marta grupā tā darīja, es iekopēju arī šeit un labi, ka tā).
cibā es atradu vīru
cibā es atradu (tagadējo) darbu
apmeklētās cibas ballītes - neskaitāmas
mazliet ilgojos pēc aktīvās vecās cibas, bet tāda laikam ir soc.tīklu realitāte, ka tiem ir uzplaukumi un norieti.

nu tad, par tiem nākamjiem 20, kā sak'!

Pirmo reizi redzēju pupuķus. 2 gab. Savā dārzā. Tagad visu laiku, te tuvāk, te tālāk dzirdu viņu saucienus.

Šovakar uzzināju, ka nomirusi tēta māsa Marija un tēta brālēns. :( Divas bēres. Tikšu gan laikam tikai uz vienām.

vakar no rīta dzirdēju pirmo lakstīgalu. vakar naktī viņa neļāva gulēt (apmēram kā dziesmā). likās, ka bezmaz sēž blakus uz spilvena un pogo.
strauji noziedēja agrās plūmes. aizvakar vēl bija pilnos ziedos un bišu/kameņu drona ieskautas. šodien jau praktiski nobirušas. sāk ziedēt ķirši un pārējās plūmes. ievas te vēl nezied, bet tūlīt, tūlīt ziedēs. gaiss ir maigs un svaigs un smaržīgs.
sasēju burkānus un cūku pupas un lauvmutītes. nupat vakarā iebāzu zemē drusku kartupeļus. sašķinu trešo sparģeļu porciju. rīt vārīšu krēmzupu.
nevaru izdomāt kur stādīt laškrāsas dālijas un zantedešijas. vajadzētu izstādīt pērn no sēkliņas izaudzētās un podā pārziemojušās mārsmilgas. bet arī nezinu kur.

pasaulē nav nekā skaistāka par maiju, bet vēl ir tikai aprīlis.
un es jau ilgojos pēc svīrēm.

16388. Ja lakstīgala no rīta neēdušu aizdzied, tad sadeg kāds uzvalks. /A. Mencis, Puikule./

Kā Pēteris Vasks izskatījās jaunībā?

nē, nu jautājums par bērnības filozofiskajām rotaļlietām man likās kaut kāds nekorekts
it sevišķi jau uz kozlova pagājušā šitštorma fona, nafig to vajag likt vispār uz galda

man bija versija par rubika kubiku, lai arī komandas atbilde par plastilīnu man šķita vēl interesantāka, taču visādas filozofiskas konecepcijas var piedzīt tur jebkam, gan vilciņam, gan plastmasas sliežu dzelzceļam, var arī kastroli sev uzvilkt galvā un sist pa viņu ar slotu - viss der.
kapteinis un nastja gan bija pilnīgi stellāri, otrs mīļākais tīms klubā.

kopš vakardienas mūsu autoparkā ir jau trīs auto. visi ir universāļi, manuāļi, ar āķiem un jumta reliņiem.
1) 2005. gada ford mondeo, kurš martā neizgāja skati ar deviņiem divniekiem, bet mammas brālis viņu pa 100 eur sametināja un otrajā reizē skate tika izieta. kopā turas, uz priekšu var tikt, jaudas maz, starp virsbūvi un vējstiklu tek iekšā ūdens. bet ļoti daudz vietas un mīļš
2) 2010. gada volvo v60. kopumā visai patīkama mašīna, vienīgi nav ieteicams braukt slapjā laikā, jo var sākties elektrogļuki un iespējams būs jāmeklē kāds, kurš velk mājās. nu vai jāsēž kādu laiku (līdz pat vairākām stundām) kamēr izžūst un attopas. vēl viņai ir izoperēts partikulu filtrs un varbūt viņa vairs nevarēs iziet skati
3) 2016. gada škoda octavia. pagaidām šķiet, ka vienīgā problēma ir tāda, ka nevar pie stūres regulēt mūzikas skaļumu. un nav zapaskas.

1) un 3) iegādei naudu iedeva K māte. 2) ir K mātes vecā mašīna. mūsu pirmā mašīna - 1998. gada 4. golfs arī bija K mātes vecā mašīna. ļoti traks auto. iespējams uz mūžīgiem laikiem radīja vēlmi turēties no jebkāda veida folksvāgeniem pa gabalu. vēl mums ir K mātes atdota piekabīte, kura nevar iziet skati, kaut kādu mūsdienu gaismas prasību dēļ, kuras viņai nav paredzētas.
diez es kādreiz dzīvē pelnīšu tik daudz naudas, lai pati sev nopirktu normālu mašīnu? nē, nu varbūt, ja man nebūtu zirga, tad ļoti ilgā laikā varētu sakrāt. bet tagad man īstenībā vajadzētu sākt krāt jaunzirgam.

A: Skolā katru dienu jālasa. Apnicis!
B: Ej prom no tās skolas! Mums nekas nav jālasa, ir tikai dziedāšana.
Iejaucas mamma: Nav tādu skolu, kur nebūtu jālasa.
A: Dzirdēji? Nav tādu skolu, kur nav jālasa!
B: (..) Mani mīļākie priekšmeti ir matemātika un mūzika.
A: Manējais datorika.

Vai Latvijā ir ''no win, no fee'' jeb "nav uzvaras tiesā, nav jāmaksā" juristu vai advokātu?

Attiecībā uz darba likumu, pazemošanu valsts darba vietā?

Vai balss ir kā pirkstu nospiedumi, kas katram cilvēkam ir unikāli?

"Kad ir laiks fotografēt, vienmēr priekšā deķis".

Kur atrodama liela melna, ietilpīga tašveidīga plecasoma ar drošu rāvējslēdzēju (tas ir būtiski, lai nav kule, no kuras viss birst ārā) un par patīkamu cenu? Vēlams ādas.

Kura zīmola izejamās kurpes uz papēža ir visdraudzīgākās problemātiskām (un platām) pēdām?

vakar piezvanīja Laicena. acīmredzot esmu viņā izraisījusi interesi. ļoti labi. dažas piezīmes no mūsu sarunas:
* Mirdza Ķempe esot, kaut kad nosaukusi Otto par visskaistāko vīrieti (nuu, pirmskara bildēs viņš izskatās tāds dedzīgs un kvēls. pēc kara viņš liekas kaut kāds pilnīgi citādāks).
* Kad tikusi uzņemta šī fotogrāfija, tad tur bildējušies tikai drosmīgākie. un kāds no malas sarkastiski bļāvis, lai Virza iet ārā no kadra, kas tad notikšot, ja Ulmanis ieraudzīšot. un viens no bildēm redzamajiem vīriešiem esot bijis provokators. to stāstījis Otto.
* es tā līdz galam nesapratu vai viņai to teicis Otto vai kāds cits pagrīdes revolucionārs vai viņa pati pie tā kaut kā nonākusi, bet galvenā padomju varas problēma un posts bijusi slēpta kontrrevolūcija no iekšienes (aka Staļins, ja pareizi sapratu).
sarunājām sazvanīties vēl. viņa liekas ļoti, ļoti interesanta

vēl, nesaistīti ar Laicenu. Otto papīros mētājas arī LCP 1944. gada memoranda noraksts mašīnrakstā. kāpēc?
padomju laikā kaut ko tādu turēt mājās varēja būt diezgan nāvējoši.

sēžu Aleponijā, tieši zem Ļeņina ģīmetnes, gaidu K no Grab mēģa un prokrastrinēju darbu. tāpēc šī vakara Grīnbergu spamā būs neliela kompilācija no preses par slaveno 1928. gada mītiņu cirkā, pēc kuras Otto tika apcietināts.

( part 1 )

Kā vīrietis reti kad saņemu komplimentus, tā pat kā ziedus(šos gan ir sanācis saņemt vēl dzīvam esot). tomēr nesen vienu saņēmu.
Tie kas zin mani un manu ģimeni nedaudz vairāk, zin cik ļoti man ir trauma lai mana balss nesāktu pat vilkt uz manas mātes balss un vispār vokālajām dotībām.
Nevarētu teikt ka mērtiecīgi eju uz kādiem kursiem,treniņiem. tomēr šī ir lieta kas mani ir nomocījusi, un šad un tad vienkārši mēģinu ko darīt lietas labā. Tā pat kā būtu priecīgs ja kāds ieteiktu kādu speciālistu. Bieži piedomāju pie tembra un tā tālāk.
Tomēr, man ir tāds prieks ka esmu saņēmis komplimentu par savu balsi, no cilvēka, kurš neko nezina par šo backgroundu.

Vakar izlasīju Luīzes Pastores grāmatu Šis ir mans seriāls. Sen vairs neesmu nekāda tīne un arī tā nejūtos, bet grāmata ļoti aizkustināja. Lieliski uzrakstīta. Lai gan atšķirīga, bet noskaņas ziņā nedaudz atgādināja filmu Tizlenes. Nu tādā ziņā, ka pat ārēji stilīgie cilvēki var justies nedroši par sevi, vai viss ar viņiem ok. Un, jā, skaista meiteņu draudzība pāri visam. Dažas reizes pat paraudāju un pārdzīvoju līdzi. Arī deviņdesmito gadu beigu labs atspoguļojums, kaut gan man tur atgriezties negribas. Pati grāmata ir daudz dziļāka un nopietnāka nekā mans virspusējais apskats šeit (nāk miegs), redzēju pat sapnī kā galvenā varone manā vietā pasaka stingru nē, jo zina, kas viņai dzīvē ir svarīgākais, savu ceļu (sapnis bija par mani, bet kā filma, lomas manā vietā tēloja citi, daudz jaunāki cilvēki, tāpēc beigās šķita, ka nav nemaz par mani, jo tādā veidā tiek dota iespēja iepazīt daudzas citas man līdzīgas planētas). Vienā no grāmatas atvērumiem ir tests, kur var noteikt, kurš grāmatas varonis tu esi. Es, protams, sanācu pieaugušais, tātad par viņu grāmatā ir diezgan maz:)
Bet vispār tas bija pats vieglākais tests manā mūžā, kur nebija nekas daudz jāprāto, tikai jāseko norādēm, atbildot ar jā vai nē. Tev ir brilles? Jā. Tu noslēpumaini klusē vai mūžīgi vāries? Drīzāk pirmais nekā otrais variants, lai gan droši vien esmu kaut kur pa vidu, taču tik garlaicīga varianta tur, protams, nav. Tas arī viss, jau klāt testa rezultāts: "Apsveicu! Tu esi Juris! Tava superspēja ir tavās hameleonbrillēs - tu redzi citiem cauri kā rentgenā un tev sāp tas, ko tu viņos ieraugi. Tāpēc tev nav humora izjūtas un citi tevi var uzskatīt par sausiņu."

zirgam stiegras trauma tomēr ir nopietnāka nekā sākumā likās. tas savukārt ļoti iespējams nozīmē, ka - this is it. ņemot vērā viņa vecumu (22) ļoti iespējams vairs nekādu lekšanas treniņu, maču, utt. droši vien ir var vēl tā puslīdz reālistiski cerēt, ka pēc pāris mēnešu miera perioda, varēs jāt vizināties vieglā slodzē, bet tas arī viss. stiegras traumas mēdz sūdīgi dzīt arī jauniem zirgiem. Radim bija otrai priekškājai, mazliet citāda profila stiegras trauma pirms kādiem ~10 gadiem. un tas bija ļoti mokošs pusgads ar ierobežotām kustībām un soļošanām pie rokas un diezgan psihopātisku atgriešanos slodzē (viņš bija nostāvējies pilnīgi traks).
šajā gadījumā trauma rada problēmas arī viņa voblera sakarā. voblers ir neiroloģiska problēma, kas rada problēmas komunikācijā ar pakaļkājām (tās var kustoties "zust", klupt, ļodzīties). šai kaitei viņa gadījumā palīdz 2 lietas - e vitamīns diezgan lielās devās visu laiku + slodze, kas veido un uztur muskuļus, kuri tad palīdz to pakaļgalu saturēt un noturēt un kontrolēt. tiklīdz muskuļu masa zūd, tā paliek redzami sliktāk. viņš jau tagad ir sācis vairāk vilkt pakaļkājas pa zemi un biežāk klupt, jo bijusi ļoti minimāla slodze. ja tagad ir pāris mēnešu miera periods stiegrai ar tikai soļošanu pie rokas (15 - 20 min dienā) - es nezinu, kā uzturēt muskuļu masu vajadzīgajā apjomā. turklāt viņa vecumā muskuļu masa ātri zūd, bet grūti un lēni nāk atpakaļ. vēl viens iemesls kāpēc viņam ir svarīgi kustēties ir emfizēma (zirgu astma) un tās saasinājuma laikos (pavasaris, putekšņi, putekļi) arī ir svarīgi daudz kustēties, īpaši lēkšot, lai tiek iztīrītas un izventilētas plaušas.
esmu bēdīga un noraizējusies par šo visu.