Sep. 19th, 2026 @ 01:19 am es nevaru beigt priecāties par sarmīti cīruli
protams, viņa ir dulla uz visu galvu
kaut visi tādi būtu
īkšķus augšā un visas laimes vēlējumus, sarmīt, ja tev gadās šo lasīt, apķeru, samīļoju ... bučas uz abiem vaigiem, tu par latviju dari vairāk kā visi barona raksti, paldies tev
Latvijas Nacionālās Operas vietu ierādītājas starpbrīdī spēlē spēli "Uzmini skatītāju": - Vai viņa sēž mūsu pusē? - Jā? - Vai tā zilajā žaketē? - Nē. - Vai viņa šobrīd skatās pa kreisi? - Nē. - Vai viņai ir tumši mati? - Jā.
biju uz uni, izdarīju papīrus (nu, vienu rīt līdz galam un tad jāiesniedz) un ir atvieglojums. braucu mājās nereāli priecīga - šurpu-turpu, tikšanās trīs punktos, saņemšanās jo nu Svarīgi un iekļāvos trīs ar pusi stundās!! priecīga, jo braucu ar auto. lai ir dārgi, lai arī tas bija čakars, tas ir tik nereāli forši ietaupīt laiku un besi (ja busiņš) vai iešanu (ja vilciens). tur gan vienā mirklī atkal deguns asiņoja ar joni, bet nenosmērēju papīrus un tagad atlaida drusku fona stresis lai gan ķipa migrēna ir vienā deguna blakusdobumā (augšžoklī) un tirina vidusausi. jāsagaida apstiprinājuma e-pasts, jāsamaksā pāris (daudzi) simti un tad var močīt. būtu tik skaisti sev uz dz.d. uzdāvināt izdarītu diplomdarbu, bet nu redzēsim Vī!
es katru dienu domās ierakstu vienu divus cibas postus. tā ir kaut kāda ļoti dziļi iesakņojusies sajūta - domāt cibiski.
man ir laima slimība, sestdien skriešu pusmaratonu, šķiet, vissliktākajā sagatavotībā, kāda man ir bijusi, darba daudz, bērniem visiem dažādas intereses un tikšana tām līdzi kļūst loģistiski izaicinoša. kā diviem pieaugušajiem paspēt vienlaicīgi uz trim vietām? nu jau mēs to mākam.
darbs ir ļoti intensīvs, jūtu, kā skrienu visam pa priekšu, nesavācot aiz sevis neko. būs grūti pēc tam piņķerēt vaļā, bet vaļas visu kārtīgi darīt šobrīd nav.
gribas saulītē un smiltiņās - kaut kādā karību jūrā.
katru reizi, ka aizeju uz nodarbību infrasarkano staru siltumā, kā aizveru acis - uzreiz esmu vjetnamas pludmalē. vienā konkrētā vjetnamas pludmalē. un es esmu bijusi daudzās un dažādās vispasaules pludmalēs, bet tas infasarkano staru tiešais karstums ved tikai uz vjetnamas atmiņu kastītēm.
tad nu tajā laikā kāzas nevarēja nosvinēt līvu ciemos, ja puisim nebija ādas zābaku
tad nu nāca krastā vētras laikā un kurināja ugunskurus, ar cerību pievilināt kuģus, kas uzskries uz sēkļiem
tāds savdabīgs cargo kults
tad nu lūk, nezinu ko un kā ar to kravu,bet puišus interesēja zābaki, kas noslīkušiem jūrniekiem bija
slīkonim ūdenī kājas piepampst - tad nu grieza nost un lika uz zedeņu žoga žāvēties, lai vaļā tiktu
esot smirdoņa stāvējusi ņevjebennaja - a ko padarīt, ja gribās glauni paštātēties .... romas patrīcieši pēc mīzaliem smirdējuši dēļ purpurakrāsas, kuru stiprināja drēbē ar urīnā esošo amonjaku (pisuāriji bijuši pie katras drēbju krāsotavas, tāds paliels akmens trauks)
Vēl nieka 11 gadi un 2 mēneši un varēs beidzot nesacerēt sev prioritātes un nespraust mērķus. MPlanēta liks mani mierā un atdos 40+ gados atņemto piķi, vai tas nebūs neprātīgi skaisti, ko?
"- Kad māsa, ar kuru mēs kopā strādājam, uzvedas nelaipni, es viņu pažēloju un paciešu. Šajā gadījumā es to daru mīlestības vadīta? - Bet kā tu vari zināt, ka viņas nelaipnības cēlonis neesi tu pati? Varbūt, ka tā ir viņa, kas tevi pacieš?"
/ Sirdsskaidrais Paīsijs Svētkalnietis, Kaislības un tikumi
kamēr draudzene dabūja darbu (vī!!) pieskatīju viņas bērnu. nosvinējām Mārtiņa Beķerejā. vistas groziņi ļoti garšīgi! pirmo reizi pamēģināju īstu Pavlovu, sapratu kur prikols un cannoli arī ļoti garšoja, tad atbraucām pie manis pakratīt skapi. es izšķiroju pilnīgi visu tajā pusē, kur pakaramie, neuzlaikotas palika kādas 10 vienības no visa, pa pusei sakārtoju plauktu daļu, šo to no čupas guļamistabā ap rakstāmgaldu saliku jaunatrastajās vietiņās, izcepu pankūkas, aizvedu bērnus uz mūzikas skolu, nomazgāju traukus, pavadīju ciemiņus uz autobusu un tagad esmu beigta un pagalam, bet ļoti priecīgs zaķītis. kādu dienu viņai jāieved divi maišeļi ar štātēm. viss būtu labi, bet jāatkrāmē gulta no lupatām un jāsavāc bērnistaba, kur ciemiņš piespēlējies ar mantām
Būšu sestdien Uzvaras parkā, Rīgā, reklamējot šautriņu mešanas sportu.
Atnāc, varēsi iemēģināt roku trāpīt mērķī un izkustēties! 🎯 Pasākuma laiks 11.00 - 17.00.
No mārketinga nodaļas: "Mākslinieks un producents, kurš ticis nominēts "Grammy" balvai, savu karjeru ir veidojis, tiecoties pēc saiknes ar dabu, balstoties uz garīgu un cilvēcisko pieredzi. Atklātība un ievainojamība ir viņa mūzikas centrā, viņa skaņdarbi vienlaikus šķiet dziļi personiski un intīmi."
Pa ilgiem laikiem būšu Latvijā Oktobrī un gribētu pie laba matu krāsošnas meistara Rīgā aiziet. Bet pie tāda, kas tiešām štelli zina un nesataisīs dzeltenus vai sūdzaļus (ir gadījies).
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}