Gribu plānot. Vai plānot un organizēt.

Bērnam klepus.

Pirms kāda laika skatījos aspirins  skolas salidojuma bildes (aspirins smuks). Un apskaudu. Tad atcerējos, ka man neskauž, jo kaut kad izrādījās, ka reālie salidojumi par visvairāk-cik-var-būt grādiem neatbilst maniem saromantizētajiem fantāziju salidojumiem. Esmu aizmirsusi vārdus un sejas. Un negribu zināt, ko viņi dara.
Un atkal tas ir viens no tiem - man pietrūkst nevis kaut kā aizgājuša, bet gan kaut kā tāda, kas nekad nenotiks.

Pirmdienas rītā apmēram pretim galerijaicentrs viņa iekāpa lielā siekalā. Es gāju aiz viņas, vēroju viņas augstpapēžu zābakus, kad biezā želejveida siekala pacēlās no asfalta kopā ar septiņus centimetrus augsto zābaka papēdi.

Nelietoju halātu, bet bieži iedomājos darba biedrus viņu mājās novalkātos halātos, nomīdītās čībās un pelēkos dvieļos ietītiem matiem pēc iznākšanas no rūsplankumototās un kaļķakmeņotās dušas.
Visvairāk man nepatīk frotē peldmēteļi, kuri nekad nepiedalās halātu fantāzijā.

Viņi atnāks. Un viss būs kā parasti. Tik parasti un droši. Un satraucošākais nedēļas notikums joprojām būs pumpu spiešana. Un vienīgais, kuru gaidīt. Sakārtoti, droši un pareizi. Es cepšu kartupeļus, mēs skatīsimies filmas par citiem nedrošībā, nepareizībā un neparastumā.

Man viss skauž, esmu apjukusi un nezinu, ko gribu.

Gribētu būt drusku nenormālāka.

Man tik ļoti skauž, ka un kad citi iet pīpēt. Tik ļoti gribētos iet, bet negribas pīpēt.

Atkal nedēļas nogales basketbola zīmē (un zālē).

Joprojām skatāmies. Joprojām gaidu, vai patiks.

Esmu par draugiem saukusi zagļus, dzērājus, pat stulbeņus un ļoti stulbus stulbeņus, bet sen vairs viņiem nav vietas ne telpā, ne sarakstā. Un arī tiem, kas sauc sevi par draugiem un met logos akmeņus, nekad nebūs vietas. Nekad nav bijis un nebūs.

Slikto domu dienas.

No maniakālas daudzsezonu seriāla skatīšanās angļu valodā nenormālos daudzumos mani sapņi notiek angļu valodā.
Nenormāls daudzums = 5 sērijas katru vakaru.
Un joprojām neesmu pārliecināta, ka LOST man patīk.

Visvairāk dzimšanas dienā es gribētu dāvanu - iztīrītu māju. Ļoti, ļoti iztīrītu māju. Ļoti, ļoti ciemiņkārtīgi iztīrītu māju.

Sestdien bija sēnes. Četras stundas kopā ar dažādām bekām un gailenēm. Vēl svinējām mammas dzimšanas dienu un uzdāvinājām mammai riteni. Tētis nopirka sieru ar olīvām vīnogu lapās un sviestu ar zaļumiem. Un maizi.

Man garšo vīnogu sēkliņas, arbūzu sēkliņas, saulespuķu sēkliņas, sezama sēkliņas, ķirbju sēkliņas, bet negaršo ābolu sēkliņas.

Es esmu tavs smirdīgais karalis.
Es esmu smirdīgā karaļa pavēlnieks.
Vai smirdīgais karalis var būt tava līgava?

Forši, ka var vilkt zābakus.

Kā ir ar to maizes cepamo mašīnu vai kombainu, vai ierīci? Mani vajā svaigi ceptas maizes smarža, bet neesmu īsti pārliecināta par to krāsni.

TV man nozaga Wild Roses. Nezinu, ko tagad gaidīt ceturtdienās. Un visās pārējās dienās nezinu, kā gaidīt ceturtdienu.

Palika rudens.

Piena zagļi.

Svētdien bijām pastaigā: Ziedoņdārzs - Deglava tilts - Minska - Domina - Ziedoņdārzs.

Viņš teica: šodien iešu iedzert alu. Un aizgāja uz māju, kur dzīvo puika un nīlzirgs.

Visu dienu uzmācas un neatstājas slimības sajūta: acis sāpīgi izspiežas, kauli nedaudz sāpīgi kustas, drebuļi dreb un galva ir starta pozīcijā, lai nekavējoties sāktu sāpēt.
Gribas kaut ko garšīgu, piemēram, zilo sieru vai picu, bet ir tikai trīs neatvērtas vīna pudeles.

Mani kaitina vārds ņamma.

Esmu nedaudz nogurusi no naktīm. Katru nakti es redzu tematiskos murgus, katru nakti es pieceļos sēdus gultā un skatos, katru nakti es vienu vai vairākas reizes apstaigāju māju, katru nakti es dzirdu skaņas, bieži, bet ne katru nakti, es mēģinu pierunāt gultasdraugu dzirdēt un redzēt to pašu, bieži, bet ne katru nakti, man ir bail.

Nu, labi. Es vienreiz biju iemaldināta iestādē piens, kur man tik ļoti nepatika. Es nemācēju tur būt un atbilstoši darīt, tikai gribēju mājās.

Nekur neeju, ne ar vienu nesatiekos, izņemot radinieku dzimšanas dienas, un pat neilgojos un neapskaužu tos, kuri iet, neguļ un stāsta negulēšanas un patērētā alkohola stāstus. Pat nav vairs gribasbetnevarusaņemties, ir tikai - labisavāgultā. Varbūt pāries. Vienīgi uz Ameriku gribas.

pārpratums vai apjukums. pārpratums un apjukums. pat visbezjēgāklejojošos prātojumos neapsvērtas un nepieļautas iespējas īstenošanās bez manis. iespējams, es neko nesaprotu. mana dzīve kaut kā grib mainīties bez manis.

Atcerējos kādu gabaliņu atpakaļ notikušu diskusiju par to, kā importa cilvēkam izskaidrot, kas ir kapu svētki. Cemetery party.

Tas nav svarīgi, kā es gatavoju kabačus.

Ko darīt, ja vīrs un dēls atsakās ēst kabačus?

Gribu vēlreiz uz Ameriku. Vēlreiz un vēlreiz.