uzcepu keksiņus, sen nebiju to darījusi, pietrūka. un noskatījos jauku filmu, arī sen nebiju to darījusi, arī patika.
tas vismaz mazliet izlīdzsvaroja šo dziļi pretīgo dienu. un runa nav tikai par to, ka esmu puņķu fabrika, kurai sāp kakls un galva, un liekas, ka izvilkties no gultas ir sarežģītākais, ko var no cilvēka prasīt. vai arī par to, ka šajā nedēļas nogalē jāmācas eksāmenam priekšmetā, kurā es, atvainojos šī vārda, sūkāju, kad man pat atcerēties filmu, kuru tikko skatījos bija sarežģīti, jo es regulāri black-outoju.
man šodien patiesi pieriebies raudāt.