Marts 29., 2015
| 10:28 Bet vispār, iespējams, kaut kādas manas komunikācijas problēmas nāk no tā, ka es esmu dafiga ilgi kopā ar (pieņemu, ka) nediagnosticētu aspergeru - t.i., es vienkārši esmu pieradusi lietot vārdus to pamatnozīmēs un gandrīz pilnībā izslēgt no sarunvārdnīcas to, ko sauc par "mājieniem". Nu tbš ja es saku "tu man patīc", tas nozīmē "man patīk vaniļas saldējums vasaras dienā, tas pirmais mirklis pēc pamošanās, kad man šķiet, ka man nav paģiru, un tu". [Actually es muldu; tas ir daudz par poētisku; "tu man patīc" ir vienkārši "tu man patīc", bez nekādiem saldējumiem.] Ja es gribētu teikt "es gribu noraut tev drēbes un iegūt tevi Vērmanes dārza vidū", tad es tā arī teiktu. Mājieni vispār ir čau; nu tbš es viņus uztveru un nolasu (vismaz tad, kad man tas ir izdevīgi), bet pirmā emocionālā reakcija ir "why the hell are you fucking with my head". Un vismaz 50 % gadījumu es pieprasu, lai cilvēks pasaka tieši un konkrēti, kas viņam kaiš un ko viņš grib. (Kas patiesībā ir dikti interesants sociālais eksperiments, t.i., diezgan daudzi cilvēki vienkārši nemāk pateikt, ko grib, un ir šausmīgi smieklīgi skatīties, kā viņi spirinās starp "es gribu" un "es nedrīkstu pateikt, ko gribu".) Es pat uz ironiju reaģēju kaut kā saasināti, nu tbš ja cilvēks ir drusku ironisks, tas ir fine, bet tie cilvēki, kas spēj būt ironiski 5-10 minūtes no vietas, man rada aizdomas, ka viņiem galvā kaut kas nav kārtībā.
No vienas puses, protams, varētu mēģināt adaptēt sevi normālo cilvēku pasaulei, nu vai vismaz mēģināt būt drusku vairāk lietas kursā par to, ko tad tagad nozīmē vārdi. No otras puses, jūs, normālie, vienkārši nespējat iedomāties, cik nenormāli, nenormāli komfortabli ir dzīvot pasaulē, kurā vārdi nozīmē to, ko nozīmē un cilvēki saka to, ko saka.
|
Comments:
Jā! Un vēl pie tā, ka cilvēki nemāk skaidri un gaiši pateikt (bet man līdz smadzenei neaiziet pat ja it kā saprotu/nojaušu), ko grib, uz tiešiem jautājumiem viņi ar neatbild. (Un man ir aizdoma, ka viņi paši nezin, bet kā tad lai es zinu?)
Un jā, ir dikti patīkami būt vidē, kur vārdi nozīmē to, ko nozīmē. Un to, ka man "nav" humora izjūtas, es mazliet lepojos, jo smejos par lietām, kas ir foršas nevis sardoniskas.
Nu jā, zem šī ieraksta varētu savu parakstu likt. :)
Un tad, kad es iemācījos šito "teikt to, ko domāju un gribu, bez vipendroniem", man palika pāri tik daudz enerģijas, lai saprastu *ko tieši* es gribu, ka vispār atvērās pilnīgi cits cilvēcisko attiecību arsenāls. Nu tb tad, kad tu dzīvo tajā fuzzy mājienu pasaulē, kurā vārdi "es gribu būt ar tevi kopā" var nozīmēt dajebko, tad tu pats arī īsti vairs nesaproti, ko tieši gribi. Bet, ja tev ir jāpasaka konkrēti, vai tas ir "es gribu, lai tu mani pavadi uz pasākumu" vai "es gribu ar tevi seksu" vai "es gribu ar tevi trīs bērnus un kopīgas vecumdienas", tad tu esi spiests izdomāt, kurš tieši tas ir, nevis automātiski pārlekt no "es gribētu ar viņu kopā aiziet uz kino" uz "tad jau droši vien bez trim bērniem neiztikt"
| From: | heda |
Date: | 29. Marts 2015 - 13:17 |
---|
| | | (Link) |
|
O, tas par pāri paliekošo enerģiju, lai sapratu *ko tieši* grib, ir tik pārliecinoši.
nu paga, paga, bet ko tad, ja cilvēks nemaz nezina, ko grib (pateikt)?
Nu tad lai dara to, ko es gribu, līdz izdomā!
| From: | ripp |
Date: | 29. Marts 2015 - 12:14 |
---|
| | | (Link) |
|
es reizēm aizdomājos par to, cik kaitinoša ir šī "nesaku ko domāju kultūra". bez pārspīlējumiem, protams, nav visiem jāstāsta "tev mati sūdīgi izskatās", vai "tu nu gan esi resns", bet kādēļ nesaka "man patīk" vai "man nepatīk", ja patīk vai nepatīk. un ja tu, cilvēks, saki tieši to, ko domā, tad uz tevi jocīgi skatās, jo "cilvēki taču tā nedara, vai, ja dara, tad ir jocīgi". diezgan kaitinoši.
Tai pašā laikā, to raksta cilvēks, par kura tekstiem 'tas tieši jāsaprot, vai tomēr kārtējo reizi viltīgs sarkasms/ironija utt' ir nācies domt vis-vis-vairāk. :) (No ne-dziļi personīgajiem tekstiem, kur tādas šaubīšanās ir dabiskas).
nu sorrī! Iedomājies, cik šausmīgi būtu, ja es nebūtu samācījusies būt tieša :D
Hehe, "We must speak plainly. Only honesty provides truth. Only truth delivers triumph."
Kā aspirējošs racionālists saprotu un piekrītu.
| From: | mufs |
Date: | 29. Marts 2015 - 15:58 |
---|
| | | (Link) |
|
vaine? par to ironiju. nē,man ļoti patīk, ik pa laikam, bet ja ar cilvēku runājot man vislaik jādomā,ko patiesībā viņš mīno un- vai nes mani cauri - tad man prosto apnīk, jo - jau sarunāšanās per se priekš manis ir smags darbs, kas pa lielam ir nepieciešams, lai tiešā tekstā noskaidrotu vajadzīgo, a tukši muldēt apkārt...no senks.
es sen kā esmu normālo pasaulei pateikusi,ka viņa var spēlēties pati ar sevi, vienmēr paliek iespēja lakoniski sarunāties ar kaķi. pilnīgi nekādu mājienu.
a kā var noteikt, vai ir tas bergers vai nav? man vienu brīdi bija aizdomas, ka man ir, hehe.
nu, testi internetā (=ūdens ceļgalā) vai psih* (bet nu atrast kādu, kas ir ar mieru vnk uzstādīt diagnozi arī ir pasākums, es viņiem īpaši neticu). Bet, salīdzinot to, kā tu komunicē, ar to, kā to dara mans vīrs, atšķirība ir diezgan dramatiska.
Enīvejs, pilnīga žopa ar sociālajiem skiļļiem, jo īpaši skolas laikā, var būt no viskautkā. piemēram, apdāvinātiem bērniem ir baigi grūti, jo viņiem principā jākomunicē citā reģistrā nekā klasesbiedriem.
| From: | ripp |
Date: | 29. Marts 2015 - 22:36 |
---|
| | | (Link) |
|
bet tas vispār ir debīli, domāt vairāk/plašāk par citiem, arī ja nedaudz. un zināt nedaudz vairāk. tad vislaik ir kā man ar manu māsu nesen gadījās, sēdējām bārā, kur bija stikla jumts, šie pastās augšup, es pastos augšup, redzu debesis, skaisti, saku. šie ņirdz. nu labi, lai jau ņirdz. paiet pusstunda - atkal pastās augšup - eu, a jumts caurspīdīgs. un man ir tāds - doooh.
| From: | ripp |
Date: | 29. Marts 2015 - 22:37 |
---|
| | | (Link) |
|
*debili ne principā, bet tieši komunikācijas sakarā.
Vai patiešām tas ir tik vienkārši? Piemēram, uz "es gribu ar tevi trīs dienas neizkāpt no gultas un visu laiku drāzties, skūpstīties un laizīties" atbildēt ar "es gribu, lai tu vispirms mani intelektuāli paved, citādi man uz tevi nestāv..."
tā atbildes frāze totāli neder normālam aspergeram. :) |
|
|