Jā! Un vēl pie tā, ka cilvēki nemāk skaidri un gaiši pateikt (bet man līdz smadzenei neaiziet pat ja it kā saprotu/nojaušu), ko grib, uz tiešiem jautājumiem viņi ar neatbild. (Un man ir aizdoma, ka viņi paši nezin, bet kā tad lai es zinu?)

Un jā, ir dikti patīkami būt vidē, kur vārdi nozīmē to, ko nozīmē. Un to, ka man "nav" humora izjūtas, es mazliet lepojos, jo smejos par lietām, kas ir foršas nevis sardoniskas.

Nu jā, zem šī ieraksta varētu savu parakstu likt. :)

(Reply to this) (Thread)

Un tad, kad es iemācījos šito "teikt to, ko domāju un gribu, bez vipendroniem", man palika pāri tik daudz enerģijas, lai saprastu *ko tieši* es gribu, ka vispār atvērās pilnīgi cits cilvēcisko attiecību arsenāls. Nu tb tad, kad tu dzīvo tajā fuzzy mājienu pasaulē, kurā vārdi "es gribu būt ar tevi kopā" var nozīmēt dajebko, tad tu pats arī īsti vairs nesaproti, ko tieši gribi. Bet, ja tev ir jāpasaka konkrēti, vai tas ir "es gribu, lai tu mani pavadi uz pasākumu" vai "es gribu ar tevi seksu" vai "es gribu ar tevi trīs bērnus un kopīgas vecumdienas", tad tu esi spiests izdomāt, kurš tieši tas ir, nevis automātiski pārlekt no "es gribētu ar viņu kopā aiziet uz kino" uz "tad jau droši vien bez trim bērniem neiztikt"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

O, tas par pāri paliekošo enerģiju, lai sapratu *ko tieši* grib, ir tik pārliecinoši.

(Reply to this) (Parent)