Kind of both, jo tā jau būtībā ir viena un tā pati game-theoretic lieta, tikai dažādos kontekstos.

(Reply to this) (Thread)

Are you serious? o.O Tbš cilvēki nopietni-nopietni izmanto teoriju, kas
1) attiecībā uz medniekiem-vācējiem ir tikai viens no trim man zināmajiem (teorētiski konceptualizētajiem) skaidrojumiem, kāpēc viņi šēro paiku, un ne tuvu neliekas ticamākais (turklāt viens no alternatīvajiem skaidrojumiem arī ir evolucionārs/ekonomisks un man meiko sensu)
2) attiecībā uz mūsdienu sabiedrību ir izmantots tikai priekš risky behavior vīriešu vidū, un, atkal, nav ne tuvu vienīgais vai ticamākais
3) attiecībā uz ekonomiku ir izmantots, lai skaidrotu, ka cilvēki balso liek likmes uz savu iemīļotāko komandu jo "Betting that a team will win or lose can send a signal to the bettor about his or her own identity (e.g., serve as an indicator that he or she is or is not a fan of that team)" (seriously? es nezinu ekonomikas teoriju vai ekonomikas antropoloģiju, bet ar dirsu jūtu, ka šis nav vienīgais vai ticamākais skaidrojums šim fenomenam)

..un šīs teorijas tiek laju līmenī pārnestas uz dajebko un izmantotas ikdienas diskursā tipa "es tagad redzu un pamanu tavu signalizēšanu", runājot par reāli "zemu izmaksu" signāliem a ļa twittera ieraksti vai fb šēri, lai arī pat pēc šīs teorijas attiecībā uz cilvēkiem pamatā tiek runāts par high-cost signalling?

(ja es būtu evolucionāristu bariņā, droši vien reāli apvainotos par debīlu teorijas pielietošanu, tā vienkārši spurdzu dūrītē)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uh, this asks for an extended answer. Es uzrakstīšu vai nu te, vai pie sevis, bet katrā gadījumā (tā, kā pats regulāri atsaucos uz šo modeli) tas prasa Nopietnu Izklāstu. Long story short, I think it makes far more sense than these examples suggest and I have the references to back it up.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

yup, būtu interesanti, es no evol. pieejas ļoti maz zinu (nav tā, ka vispār nav rādīts, kā tas izskatās, bet nu nav arī tā, ka visi pasniedzēji no viņas čurātu karstu) un ekon. man ļoti noderēs ^^

tikai vienīgi varbūt ir jēga tās abas nodalīt kaut kādā veidā, ibo
- evolucionārā pieeja pa lielam ir par to, ka ir svarīgi padot tālāk gēnus (nu, tu zini)
- ekonomikas pieeja pa lielam ir... hvz par ko, man pagaidām šķiet, ka par "cilvēki tomēr nav tik stulbi, kā izskatās" :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Evolūcija ir par gēnu padošanu tālāk, bet uz tās bāzes ir izaugusi visa pārējā cilvēku eksistence, vai nu kā "dekorācijas" vai kā citādi, bet tieši ekonomikas plānā tur vislabāk parādās tas, ka signalizēšana nav vārda tehniskajā nozīmē racionāls mehānisms, bet gan heiristika, kas droši vien attīstījusies reasoning under incomplete information apstākļos (racionāli (vārda tehniskajā nozīmē) aģenti tā vietā savās galvās vienkārši emulētu viens otru un viens otra lēmumus un spēļu teoriju atrisinātu "pa taisno"; sk. t.s. bezlaika lēmumu teoriju vai Hofštadera "superracionalitāti").

Anyway, par visu šo es noteikti mēģināšu uzrakstīt plašāk, garāk un labāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, es tagad šito nekomentēšu, sanāks salmu vīrs un neviens nebūs laimīgs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tas ir par manu nebūšanu racionālam, es pats to zinu pat pārāk labi (then again, that's not really the point I'm making here).

(Reply to this) (Parent)

Jā, signaling mehānismi ir neatņemama daļa no lēmumu analīzes, jo viņi parādās arī tīri abstraktā lēmumu analīzē (decision making under uncertainty, spēļu teorija) un darbojas neatkarīgi no tā, vai iesaistīti ir zvēri, mednieki-vācēji, mūsdienu cilvēki vai citplanētieši. Reciprocitāte neiet vienā kastē ar costly signalling/credible signalling.

Attiecīgi, piemēram, mikroekonomika to mēdz lietot. Nemāku teikt par to, cik daudz pētīta konkrētā ietekme uz cilvēkiem, taču pa lielam ekonomikā ir pieņemts analizēt gan atsevišķi optimālu uzvedību (kurai nav obligāti, lai citi rīkojas optimāli), gan to, ka un kā cilvēki masveidā rīkojas neracionāli un sev par sliktu; kā arī ir visādas klasiskas, senas ekonomiskas parādības (piem. Veblen goods u.c. statusa ietekme ekonomiskos lēmumos) par kurām ir empīriski zināms, ka/kā tas darbojas un tas iet roku rokā ar signalling theory.

(Reply to this) (Thread)

tb ekonomisti tā vietā, lai paceltu rociņas un konstatētu, ka "cilvēki vienkārši nerīkojas racionāli tāpēc, ka viņi nav racionāli, end of fucking story", izdomāja teoriju, ka "cilvēki patiesībā ir racionāli, lūk, jums racionāla teorija, kas skaidro to, ka jūs esat racionāli arī tad, kad darāt totālas stulbības", un šī teorija + spēļu teorija (kur ir skaidri zināms, ka lielākā daļa cilvēku spēļu teorijā reāli sūkā), tiek nekritiski pārcelta uz ikdienas situācijām a ļa "a davaj ierakstīšu tviterī, ka man ir žēl nošautus bērniņus"? whoa

give me a theory to explain THAT

(Reply to this) (Parent)

Šis vēl nav nekas. Formula, pēc kuras aprēķina nieru klīrensu bērniem, ir balstīta tikai uz ap 100 gadu vecu pētījumu ar aptuveni 20 bērniem. Droši vien šodien ar bērniem veikt pētījumus ir ārkārtīgi grūti.

(Reply to this) (Thread)

šis ir jauns non sequitur līmenis pat tev, congratulations

vai arī tas bija neveiksmīgs mēģinājums signalizēt par savām zināšanām, kas rezultējās tikai signalizācijā par to, ka šis nu gan ir viens krīpīgs tips?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man liekas, ka ir ļoti saistīta (lietas, kas šķiet stabili pierādītas, bieži balstīs uz vājām vai netiešām evidencēm).

Tas, ka ne katru tas interesēs, jau nav nekas pārsteidzošs. Bet droši vien ne visi uzreiz domā, ka lietas ir krīpī, ja viņiem tās neinteresē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es redzu tavu "loģiku", bet, ja tu esi sācis salīdzināt pimpi ar pirkstu, tad pamatojums "man izskatās ļoti līdzīgi" neko nepadara labāku, jo NĒ NAV. ja nav pētījumu citās sabiedrībās (kas ir reāli viegli pieejamas un pētāmas bez drausmīgām ētiskām problēmām), tad tas nav pamats domāt, ka "noteikti šitā teorija ir tik pareiza, ka to var pielāgot pilnīgi visam, galu galā birojists, kas klikšķinās pa tviteri, ir precīzi tas pats kas mednieks-vācējs, kas mēģina izkauties ar bifeli". pētījumu trūkums liecina drīzāk par to, ka teorijas zinātāji vnk nemēģina riet pie tā koka, kur nav nekādu vāveru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gribēju tikai parādīt, ka situācija nav unikāla, un pētījumu trūkums var būt par jebkuru svarīgu lietu visdažādāko iemeslu dēļ. Manuprāt, bērnu medicīna ir vēl svarīgāka, tāpēc pieņēmums, ka signalizēšanas nepētīšana liecina par to, ka teorijas ir kļūdaina, neizklausās diez ko ticami. Var jau būt, ka šī teorija ir garām. Mani tas kaut kā nekrata, un iespējams, ka tāpēc arī nepēta, ka arī citus tas īsti nekrata.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es neteicu, ka tā teorija ir kļūdaina, es teicu, ka tad, ja tā ir pielietota radikāli citām situācijām, tad to nevar brīvi pielietot situācijām, kuras *var* pētīt, bet neviens to nav (sekmīgi) darījis. Also, ja tevi nekrata, tad kindly kraties nafik, zb tas "atnācu padirsties par to, ko nejēdzu, un iedomājos, ka mana gudrība būs episkākā ever".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tikai pieminu, manuprāt, nevainīgu, bet interesantu piemēru, kad nepēta pat ļoti svarīgas lietas, bez jebkādām pretenzijām par dziļāku izpratni vai lielu gudrību. Domāju, ka daudziem patīk šādi sīki fakti. Tā ka vari nesatraukties.

(Reply to this) (Parent)

tu domā, visi, kas lieto vārdu "signāls", domā konkrēto teoriju? drīzāk šo vārdu lieto vārdu "pazīme" vietā. varbūt daudziem tas pielipis kā žargons. un policists, kas krustojumā taisa signālus ar nūjiņu, ar to necenšas pateikt neko par savu vairošanos.

neuzmanīgi lietoti vārdi līp; ne visi, kas saka "ģeometrija", ar to domā "zemes mērīšana".

(Reply to this) (Thread)

nu ne visi, bet tie, kas specifiski runā par "signaling", apšaubot es pat nezinu ko... konkrētu cilvēku izpausmju "autentiskumu"?

/promska ir cilvēki, kas nedomā konkrēto teoriju vnk tāpēc, ka nedomā, mans ieraksts bija vairāk par cilvēkiem, kas pretendē uz domāšanu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

to tiešām grūti teikt par to domāšanu, un ko kurā brīdī cilvēks domājis, un kādus dīvainus ceļus iet vārdi. nu tas ir tāpat kā ar būtiskumu, kas ļoti ilgu laiku netika lietots ārpus statistikas. pamanot vārdu "būtiskks", vēl vienmēr salecos un domāju - p ir 0.1 vai 0.05? ar kādu metodi?

no šejienes https://en.wikipedia.org/wiki/Statistical_significance#Stringent_significance_thresholds_in_specific_fields

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nekā personīga! pat ļoti domājoši cilvēki mēdz paķert kādu skaisti skanošu terminu, lai akcentētu savu domu.

(Reply to this) (Parent)

es laikam saprotu, ko tu domā, bet

es šajā gadījumā nerunāju par tiem, kas lieto vārdu "signalizēt", ar to domājot "parādīt satiksmes signālu" vai, piemēram, "pateikt "trīs rozā ziloņi", kas ir tavs atslēgas vārds BDSM seksa laikā" un ar to nedomā ekonomikas un/vai antropoloģijas teoriju; es drīzāk domāju cilvēkus, kas lieto vārdu "signalizēt" apmēram tā, kā varētu lietot cilvēki, kas šo teoriju zina (bet kā, ļoti iespējams, viņi to nelietotu)

nu tb man nav pretenziju pret vārda dažādām nozīmēm, kas tiek lietotas, lai apzīmētu dažādas parādības, man ir izbrīns par to, no kurienes kājas aug kaut kam tādam, kas tiek izmantots kā termins

(Reply to this) (Parent)

Jēdziens "signāls" nedz piesiets kādām teorijām, nedz kaut kas obskūrs. Pateikt "x signalizē to un to" var arī ārpus teoriju konteksta.

(Reply to this) (Thread)

Jā, tu vari, es ierakstā vairāk runāju par cilvēkiem, kas actually cenšas runāt jēgpilni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai arī tad, ja pateiktu, ka 2+2=4, tev tāpat vajadzētu signalizēt, ka esi butthurt par mani?

(Reply to this) (Parent)

Ok, lēni un no sākuma:

No kurienes aug kājas viedoklim, ka 'signalling ir pētīts tikai 'mednieku-vācēju' sabiedrībās'?


Bet atbilde uz jautājumu - tev tur tās wiki lapas apakšā ir šis links - https://en.wikipedia.org/wiki/Virtue_signalling kas izskaidro vārda 'signalling' leksisko saturu sarunu valodā 21. gadsimta otrajā desmitgadē.

Kad cilvēki saka 'smaga diena' viņi arī ne nu ka tieši par Ņūtona vai Einšteina teorijām runā.

Iemesli kāpēc termins kļuva populārs - jā, daļēji dēļ ekonomijas pop-scijošanās. Paskaties, par ko ekonomikas nobeļi pēdējos 18 gadus ir piešķirti, vajadzētu kļūst skaidrākam - un tas ir ne tikai tas 2001, bet arī 2002, 2005, 2007, 2016, 2017 un gan jau vēl, kurus es vienkārši uzreiz neatpazīstu. Liela daļa no viņiem spēj ļoti labi pārvērst savu zinātni interesantu un lasāmu.

Protams, ekonomiskā krīze ir veicinājusi interesi ekonomiskajos procesos. Un daži gadījumi ar specifisku īslaicīgu skarbu tirgus kritumu, ko izraisīja specifiski algoritmu savstarpējā sāncensības negatīvais feedback loop, ko pastiprina kā reiz signalling vērā ņemšana.

(Reply to this)