Februāris 27., 2018
| 15:47
|
Comments:
Man liekas, ka ir ļoti saistīta (lietas, kas šķiet stabili pierādītas, bieži balstīs uz vājām vai netiešām evidencēm).
Tas, ka ne katru tas interesēs, jau nav nekas pārsteidzošs. Bet droši vien ne visi uzreiz domā, ka lietas ir krīpī, ja viņiem tās neinteresē.
es redzu tavu "loģiku", bet, ja tu esi sācis salīdzināt pimpi ar pirkstu, tad pamatojums "man izskatās ļoti līdzīgi" neko nepadara labāku, jo NĒ NAV. ja nav pētījumu citās sabiedrībās (kas ir reāli viegli pieejamas un pētāmas bez drausmīgām ētiskām problēmām), tad tas nav pamats domāt, ka "noteikti šitā teorija ir tik pareiza, ka to var pielāgot pilnīgi visam, galu galā birojists, kas klikšķinās pa tviteri, ir precīzi tas pats kas mednieks-vācējs, kas mēģina izkauties ar bifeli". pētījumu trūkums liecina drīzāk par to, ka teorijas zinātāji vnk nemēģina riet pie tā koka, kur nav nekādu vāveru.
Gribēju tikai parādīt, ka situācija nav unikāla, un pētījumu trūkums var būt par jebkuru svarīgu lietu visdažādāko iemeslu dēļ. Manuprāt, bērnu medicīna ir vēl svarīgāka, tāpēc pieņēmums, ka signalizēšanas nepētīšana liecina par to, ka teorijas ir kļūdaina, neizklausās diez ko ticami. Var jau būt, ka šī teorija ir garām. Mani tas kaut kā nekrata, un iespējams, ka tāpēc arī nepēta, ka arī citus tas īsti nekrata.
Es neteicu, ka tā teorija ir kļūdaina, es teicu, ka tad, ja tā ir pielietota radikāli citām situācijām, tad to nevar brīvi pielietot situācijām, kuras *var* pētīt, bet neviens to nav (sekmīgi) darījis. Also, ja tevi nekrata, tad kindly kraties nafik, zb tas "atnācu padirsties par to, ko nejēdzu, un iedomājos, ka mana gudrība būs episkākā ever".
Es tikai pieminu, manuprāt, nevainīgu, bet interesantu piemēru, kad nepēta pat ļoti svarīgas lietas, bez jebkādām pretenzijām par dziļāku izpratni vai lielu gudrību. Domāju, ka daudziem patīk šādi sīki fakti. Tā ka vari nesatraukties. |
|
|