Jā, signaling mehānismi ir neatņemama daļa no lēmumu analīzes, jo viņi parādās arī tīri abstraktā lēmumu analīzē (decision making under uncertainty, spēļu teorija) un darbojas neatkarīgi no tā, vai iesaistīti ir zvēri, mednieki-vācēji, mūsdienu cilvēki vai citplanētieši. Reciprocitāte neiet vienā kastē ar costly signalling/credible signalling.

Attiecīgi, piemēram, mikroekonomika to mēdz lietot. Nemāku teikt par to, cik daudz pētīta konkrētā ietekme uz cilvēkiem, taču pa lielam ekonomikā ir pieņemts analizēt gan atsevišķi optimālu uzvedību (kurai nav obligāti, lai citi rīkojas optimāli), gan to, ka un kā cilvēki masveidā rīkojas neracionāli un sev par sliktu; kā arī ir visādas klasiskas, senas ekonomiskas parādības (piem. Veblen goods u.c. statusa ietekme ekonomiskos lēmumos) par kurām ir empīriski zināms, ka/kā tas darbojas un tas iet roku rokā ar signalling theory.

(Reply to this) (Thread)

tb ekonomisti tā vietā, lai paceltu rociņas un konstatētu, ka "cilvēki vienkārši nerīkojas racionāli tāpēc, ka viņi nav racionāli, end of fucking story", izdomāja teoriju, ka "cilvēki patiesībā ir racionāli, lūk, jums racionāla teorija, kas skaidro to, ka jūs esat racionāli arī tad, kad darāt totālas stulbības", un šī teorija + spēļu teorija (kur ir skaidri zināms, ka lielākā daļa cilvēku spēļu teorijā reāli sūkā), tiek nekritiski pārcelta uz ikdienas situācijām a ļa "a davaj ierakstīšu tviterī, ka man ir žēl nošautus bērniņus"? whoa

give me a theory to explain THAT

(Reply to this) (Parent)