ar "kristīgo" pieminēšanu šī atklāja savas kārtis - viņas argumenti nav nekas vairāk kā reliģiozi motivēta tumsonība.

(Reply to this) (Thread)

IMO nav īsti korekti uzskatīt argumentu sēriju par nepamatotiem tādēļ, ka viens no šiem argumentiem reliģiski iekrāsots - un vēl jo mazāk tādēļ, ka šie argumenti ir izteikti, lai aizstāvētu (piemēram, man) nesimpātisku viedokli

(Reply to this) (Parent)

nu tb "pretīgs cilvēks, pretīga reliģija, pretīgi izsakās" vēl nenozīmē "visi argumenti ir pilnīgi garām"

(Reply to this) (Parent)

Cienītais, viņas teksts varbūt ir problemātisks, bet ne neargumentēts, tur ir pāris visai konkrētas nostādnes un uzskati, ar un par kuriem domātspējīgiem cilvēkiem arī vajadzētu runāt, nevis "ja x, tad tumsonība", tas neveicina demokrātiskumu. Drīzāk te būtu jāpriecājas par kādu Riībenas un viņas pārstāvētās puses tekstu, kurā beidzot parādās kaut kas sarunas vērts.

(Reply to this) (Parent)

pieņemu, ka viņa pati to tomēr nerakstīja, ne?

(Reply to this) (Thread)

eh? tu domā, ka IR ir kaut kāds šausmīgi psihs personisko runu rakstītājs?

/vispār jau meiko sensu, bet apsīkumo, lūdzu, domu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nez, man tā izteiksme likās pārāk asprātīga un neatbilstoša satura seklumam :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

votvot! pie mākslinieka, kas episki apmīž Brīvības pieminekli, es reāli priecājos :)

(Reply to this) (Parent)

varbūt, teiksim, Felsbergs viņai to runu rakstījis, viņam arī piemīt spēja atvēzēties uz retoriku :)

(Reply to this) (Parent)

Ar to kristīgo civilizāciju ir šitā:

http://yablor.ru/blogs/tisyacheletnyaya-kulturologicheskaya-katastrofa/654109

tātad uz vienas ass atliekam gadsimtus, uz otras - vēsturiski reģistrēto atklājumu un izgudrojumu skaitu katrā gadsimtā.

Redzam ``bedri``, kas sakrīt ar kristietības dominēšanas laiku.

Protams, koralācija nav kauzalitāte obligāti un šī ir tikai viena no hipotēzēm, kāpēc tā, to var skaidrot arī bez kristietības fenomena, vnk ar romas impērijas sabrukšanas sekām.

(Reply to this) (Thread)

Kristietība - klosteri - zināšanas (saglabāšana, pārnese, nodošana tālāk) - universitātes, un viss tālākais stāsts. Protams, korelācija nav kauzalitāte obligāti un šī ir tikai viena no hipotēzēm, kāpēc tā, to var arī skaidrot bez kristietības fenomena, teiksim, zināšanas un universitātes vienkārši gadījās nejaušību un sakritību rezultātā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas, ka universitātes darbojās organizētās baznīcas kontrolē ir tieši tik pat labs arguments par labu baznīcai un reliģijai, kā fakts, ka virkne pētniecisko iestāžu darbojās PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa kontrolē ir arguments par labu PSRS militārismam un boļševismam kā tādam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un virkne mūsdienu pētniecisko institūciju globālā kapitāla kontrolē.

(Reply to this) (Parent)

tu tak tagad runā ar cilvēku, kas ir nupat iegājis argumentācijas līknē "a moška ir jēga nevis baigi iespringt uz straujāku progresu, bet uz cilvēka morālo izaugsmi" :)
cits jautājums, ka droši vien varētu būt grafiks, kurā līdzīgi savietota kristietības dominance un visādas pretīgas zvērības

/bet es pieņemu, ka tas viss ir saistīts ar to, ka kristietība pēc definīcijas ir pakļauto un apspiesto reliģija, kas vienkārši nelīmējas kopā ar "dominances" pozīciju, [referējot uz pareizo un aplamo BDSM]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/ir pakļauto un apspiesto reliģija/ - jā šis. Un tāpēc viņiem ir grūtības domāt nevis apspiesto/ dominējošo jeb hierarhijas kategorijās, bet sadarbības kategorijās. Viņi nevar iztikt bez konceptiem kungs, kalps.

Par morālo izaugsmi es minētu tādu argumentu par labu tēzei ``morālais progress atkarīgs no ZT progresa:``

Verdzība. Visi saprotam, ka amorāli. Tagad. Agrāk verdzība bija pašsaprotami. Kāpēc mēs vispār varējām radikāli vērsties pret verdzību un izņemt to no legālā līmeņa? Tāpēc, ka rūpnieciskā ražošana, tāpēc, ka mašīnas.

Te saistīts piemērs, kā reliģija sargā morāli

http://www.general-anaesthesia.com/objections.html

(Reply to this) (Parent)

[Mācību stundā var runāt par ļoti rupjiem lamuvārdiem, bet tos nelietot - ne mutvārdos, ne rakstveidā, ne mācību materiālos. Tik vienkārša loģika! ]

Šeit Rībena apgāž pati sevi - jo cik saprotams, tieši tas jau stundā arī tika darīts - analizēts dzejolis un runāts par šiem izteiksmes līdzekļiem, nevis lamāti bērni.

(Reply to this)

Man daudz intersantāks rupjo un visu citu vārdu sakarā liekas seantiskais aspekts. Varu par to runāt ļoti primitīvā veidā, bez attiecīgas augstākās izglītības, bet nu tomēr. Savā laikā saskaroties ar baznīcslāvu valodu, baznīcā, baznīcslāvu bībeles tulkojumā un lūgšanās, biju ļoti pārsteigts, cik pilnīgi, ietilpīgi un pašpietiekami ir šie vārdi. Un tad man paskaidroja, ka šī baznīcslāvu valoda tieši tāpēc arī tiek glabāta, kā dārgs mantojums - jo valoda, kuru lietojam ikdienā ir drausmīgi izļurkāta, Tipa, vārdi ir izdrāzti, tie izreflektēti visdažādākajos ārējos naratīvos (akvai, es ceru lietoju šos jēdzienus pareizi!) un tādējādi pazaudējuši spēku. Un tas ir jūtams (vismaz es to jūtu) salīdzinot kaut vai baznīcslāvu bībeles tulkojumu ar krievu, latviešu tulkojumiem. Tie ir nebaudāmi un plakani. Tādā nozīmē es neredzu nekādas izšķirības starp rupjiem un nerupjiem vārdiem, ja tie tiek lietoti modernās, laicīgās dzīves naratīvā, tas ir adekvāti, tieši tur ir viņu vieta, vienīgi nevajag tad dalīt tos rupjajos vai nerupjajos, jo šis naratīvs jau tieši tāds arī ir un tajā visi vārdi vienādi rupji un vienādi izjāti. Lai neteiktu, ka lielās vārdā nenosaucamās patiesības priekšā visi vārdi ir vienādi rupji, arī tie pilnīgie. Vienīgais, kas nav rupjš ir klusums. Lai vai kā, man daudz svarīgāk liekas ņemties nevis ar kādiem ārējiem naratīviem, bet ar vārdu atgriešanos pie sevis, pie katram pie savas pirmatnējās pilnīgās nozīmes, beigt vienreiz atritināties un izšķīst, bet saritināties atpakaļ iekšējā vienotībā un atgūt jēgu.

(Reply to this)

diskutēt ir jēga, ja oponentā atpazīsti kaut ko kaut nedaudz līdzīgu savai izpratnei par intelektu, un no tā attiecīgi izriet cieņa. man nešķiet, ka šeit tas ir iespējams, jo neviena no iesaistītajām pusēm neklausās, lai dzirdētu, bet gan tikai lai ļečītu pretī savas taisnības, turklāt ļoti provokatīvā manierā. es šeit pat neredzu iespēju kaut cik godīgam agree to disagree.

(Reply to this) (Thread)

empātijas treniņi ftw :)
nu tb es cenšos klausīties un atpazīt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ir forši, ka tu to tā redzi, jo, manuprāt, tie patiešām arī ir visīstākie empātijas treniņi, bet, ja tas darbojas tikai vienā virzienā, tad tāpat agri vai vēlu nāksies atdurties pret mūžīgo "cik tālu vajag ļaut sev tolerēt tolerances trūkumu viņā pusē" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu varētu padomāt, ka es baigi daudz ko Globāli Mainu ar to, ka pierādu, ka somebody is wrong on the internet

(un, ja es kaut ko gribētu Globāli Mainīt, tad enīvej tā būtu neklausīšanās/neempātija/neprasme diskutēt, manu uzskatu, ka lamāties ir fine, jau tāpat cilvēki ir pamanījuši, un manu uzskatu, ka nafig nav jāprasa kādam atļauju rupji nolamāties, arī)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau nedomāju, ka grasies šeit kaut ko globāli mainīt, bet empātijas treniņi arī kā leisure hobijs tomēr ir labāk nekā empātijas treniņi kā hobijs nekad

(Reply to this) (Parent)

Nu, piemēram, viņas tēze tekstā ir, ka skolā morālā audzināšana ir viena no definitīvajām lietām. Vai vēl visi viņas (un ļoti daudzu cilvēku) uzskati par mākslu, valodu, utt, tur ir ko rakt un rakt. Kas te skandalozs, kur kaut kāda disparagement of intellect, utt, tā ir ļoti sena un sabiedrībā plaši pārstāvēta ideja, ar ko var un visos laikos arī varēja diskutēt, taisnību sakot, no šīm diskusijām abām pusēm pēcāk paliek kāds labums. Bet ja informatīvās steigas laikmetā uzreiz "gavno vopros", tad nav jābrīnās, ka vispārējais saprātā līmenis visās pusēs skarbi krītas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tas teksts tiešām ir pārsātināts ar visādiem claims, diemžēl nevienā mirklī neredzēju rakšanu, cenšoties atspēkot iespējamos pretargumentus pārstāvētajam viedoklim. ja tu, protams, par atspēkošanu neuzskati visus tos "zēgners, sīkais lohs, neko nav sapratis" un "ziedonis, mūsu viss, jau nu gan tā nekad nebūtu atļāvies pateikt". es, piemēram, tur redzēju tikai provokāciju un žulti, nevis nopietnu vēlmi iesaistīties diskusijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, ir daudz diršanas, bet, piemēram, par Zēgneru viņa saka šādi (neesmu dzirdējis/redzējis, uz ko viņa atsaucas): "Tāpēc iebildumus pret rupjībām skolas mācību procesā viņš klasificē par "paranoju, muļķību un liekulību" - bez ticamiem argumentiem, vienkārši tīras apsaukāšanās."

Tālāk viņa mēģina atspēkot Langu, atsaucoties uz satversmi - atspēkot Rakstnieku savienību, taisa sofistiku par Rokpelņa argumentiem, un nonāk beidzot pie lietas būtības - "Savukārt Rokpeļņa apgalvojums, ka "mākslai, estētikai kā tādai sakars ar morāli nav", ir, maigi izsakoties, ļoti diskutabls. " Pēc tam viņa mēģina atbildēt uz uz Šuvājeva "skolās drīkst mācīt visu", utt.

Es nekādi neaizstāvu Rībenu, vienkārši teksts krāšņs, ar pāris kleimiem, uz kuriem tad arī būtu jāatbild a la "vai kritiskā domāšana nav tikums?", "vai skolas funkcija tiešām ir tikai morālā audzināšana?", "vai kritiskā domāšana nav morālas audzināšanas sastavdaļa?", kas ir māksla un kas nav, utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūk!

(Reply to this) (Parent)

"tiem, kas nesaprata, - lamuvārds uz sienas - huligānisms, lamu vārds dzejolī, lietots ar jēgu, - mākslinieciskās izteiksmes elements."
un
"Mīzt pie Brīvības pieminekļa ir huligānisms. Bet mīzt pie Brīvības pieminekļa performances ietvaros - tas ir mākslinieciskās izteiksmes elements."

1) Huligānisms būtu jebkurš vārds uz sienas, ja tā ir tava siena un tu negribi, lai kāds cits uz tās raksta.
2) Es netieku gudrs, kas ir tas brīvības piemineklis, kas tiek apgānīts lietojot lamuvārdus. T.i., kā lamāšanās var sāpēt, ja lamas nav vērstas pret tevi, tev tuviem cilvēkiem, tavu partiju, tavu reliģiju, vai tamlīdzīgi? Tajā dzejolī taču lamas netika konkrēti vērstas ne pret vienu.

(Reply to this) (Thread)

brīvības piemineklis un latviešu valoda abi ir nācijas simboli, same shit

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm, saki, ka lamu vārdu lietošana apgāna valodu pašu? Ķipa, "bļaģ, pimpis" pie viena nozīmē arī "bļaģ, latviešu valoda"?

Tad jau tur pavisam nepareizas analoģijas savilktas ar to brīvības pieminekli, ķipa, ka tur it kā atnāk kāds no malas un mākslinieciski apmīž.
Vajadzētu būt tā:
Ja problēma ir tur, ka konkrētie lamuvārdi bija krievu valodā, nevis latviešu valodā, tad pieminekļa analoģijā tas ir apmēram tas pats, kas fakts, ka Mildas tēlu izkala Ragnara Mīrsmēdena darbnīcā Stokholmā, tātad tas nevar būt īsts latviešu piemineklis.
Ja problēma ir tur, ka lamuvārdi netiek uzskatīti par kārtīgu valodas sastāvdaļu, tad pieminekļa analoģijā tas ir apmēram tas pats, kas prasīt, lai no pieminekļa noceļ tās akmens statujas, kas ir saslēgtas ķēdēs, jo ķip kkā neglīti un nepatriotiski izskatās, un sejas izteiksme ne tāda.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

netīri vārdi ~= netīra valoda ~= netīra domāšana
un vienlaikus apgāna arī muti, "ar ko maizi ēd" vai, ēēē, nu visko citu, ja

pret "mauka" jau viņai nebija nekādu iebildumu, to viņa diezgan ilgi aprādīja

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā, ķipa maģiskā domāšana, kur sasaista kopā visādas "līdzīgas" lietas, kā ticējumos:
"36551. Žagarus nedrīkst krāsnī bāzt ačgārni, tad teļi dzimst otrādi. /M. Neimane, Talsi./"

Jā, bet īsti nesaprotu par to "mauku" - pēc maģijas principiem vajadzētu būt, ka, ja viņa par to runā, tad pati tāda paliks. Tad sanāk, ka viņa tomēr vairāk uztraucas par latviskumu, nevis par fizioloģiju (jeb lamuvārdu "lamiskumu")?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es tā no tā raksta sapratu, jā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Baigās pūles jāpieliek, lai saprastu, kas tiem cilvēkiem ir pret lamuvārdiem, par ko vispār cepiens. Nu es saprotu, kā funkcionē ziņu virsraksti: "bērns saspēlējās datorspēles un nošāva savus klasesbiedrus". Bet šeit taču nav cietušo, nav taču virsrakstu: bērns skolā salasījās Krivadi un pēc tam apsaukāja klasesbiedrus. Jeb pareizais ziņu virsraksts šeit ir: "bērni šokā: skolotāja klases priekšā apgāna latviešu valodu".

(Reply to this) (Parent)