tātad, maazliet par to jauno

vakar vakarā aizbraucu pie draugiem uz Teiku, un tur arī viss notika. mums bija mēmais šovs, mums bija nenormāli garšīgas vakariņas, mums bija galda teniss, mums bija šampis un vājprātīgas spēles, kuras es vairs nespēju saprast, tāpēc gāju uz citu istabu drūmi iedzert ar kk, ar kuru mēs drūmi iedzeram dažādos kaktos jau kopš kāda 2010. gada. un tad, kad bija lielais gadumijas mirklis, mums bija vaļā balkons, bija neskaitāmi Teikas salūti, viena no manām mākslīgajām skropstām krita nost, un es ar visiem skandināju glāzes un mēģināju pieturēt savu skropstu, jo galu galā tas, cik ātri var pazust viena mākslīgā skropsta, es zinu no tās pieredzes ar annu, kad, meklējot vienu skropstu, mēs pārlikām visu miskasti no viena maisa otrā, tātad, bet vakar bija salūti un šampis, un krāsainas papīra lapiņas, un lieliskas brīnumsvecītes, tas viss bija tik ļoti skaisti, mīļi un tīri. un fonā skanēja bobs dilans ar savu i'm not there, ko, protams, es šodien klausos uz riņķi, un es varu vēlreiz atkārtot, ka tas bija ļoti skaisti, bet tie tiešām nav tie precīzākie vārdi. tas bija mierīgi, tas bija ļoti uzņemoši un pieņemoši, tas bija tā, ka kārtējo reizi pārliecinājos - ir grupas, kurās es esmu daļa no. un kaut arī neatkarīga eksistence (realitātes robežās, protams) ir tas, kā es jūtos vislabāk, ir nenormāli forši reizēm arī sajusties kā daļai no grupas.

un vēl es dabūju fortune cookie, kur iekšā bija teksts, ka because you demand more from yourself, others respect you deeply, un man tas likās tik lielisks apgalvojums, ko izvilkt, un es ļoti ceru, ka tā ir un ka pie tā arī paliksim. rīt jāturpina iekarot kalni un ielejas, rīt es būšu darbā un cerēšu, ka apmeklētāju būs pietiekami daudz, bet ne pārāk daudz, rīt man ir arī jātiek galā ar jau pirmajiem sesijas briesmoņiem, un nu jā, jāturpina no sevis pieprasīt daudz. nav jau citu variantu.

un mēs varam parunāt par to taksometru vājprātu, kas notika vakar naktī? par to, ka, neraugoties uz to, ka katru gadu ir jaungads un katru gadu ir viens un tas pats - cilvēki iet ārā, piedzeras un grib par naudu aizbraukt kaut kur citur - naktī bija ātrāk sagaidīt rīta autobusus nekā taksometrus? kaut kā no autobusa pa ceļam uz mājām nokļuvu čomskī, kas bija skaists vakara noslēgums, un tad es atnācu mājās, sataisīju selfijus, lai ir vismaz kaut kādas fotogrāfijas no vakardienas, sāku kārtot māju (bija pusastoņi, liekas, un tas kā reiz ir labākais laiks, kad kārtot māju), līdz beidzot pieleca, ka jāiet gulēt. tikai kā lai šodien izrāpjas no mājas, to es vēl nezinu. jāuzliek varbūt vēlreiz tās skropstas, tas, kā izskatās, mani motivē iet ārā.

tātad, tl; dr: jaungads forši, mākslīgās skropstas un mākslīgie kažoki - forši, bobs dilans - lieliski. jāatgriež viņš savā muzikālajā apritē, kaut arī tas, liekas, nav motivējošākais, ko klausīties, it sevišķi sesijas laikā.