Mēs esam deminutīvu nācija, un deminutīvs peld mūsu vēnās cīši apskāvis eritrocītus, tomēr ir vismaz divas sfēras, kurās deminutīvs būtu aizliedzams, proti:
1)lietišķā komunikācija.
Nesmukie piemēri varētu būt šādi: Mēs jums faksiņu nosūtīsim! Jūsu kredītlimitiņš - 500 lati. Vai gribēsiet ar ādas sēdeklīti?
2) intīmā sfēra.
Piemēri:... Nē, Božen', lūdzu, nevajag. Mēs negribam to lasīt. Mēs vemsim!/ Nē, raksti, raksti. Tautai jāzina savi varoņi! Nekā nebija, rakstiet paši savus!...Visādus tur "Parādi pupiņus!" un "Kam tas mazais dupsītis!?"
1)lietišķā komunikācija.
Nesmukie piemēri varētu būt šādi: Mēs jums faksiņu nosūtīsim! Jūsu kredītlimitiņš - 500 lati. Vai gribēsiet ar ādas sēdeklīti?
2) intīmā sfēra.
Piemēri:... Nē, Božen', lūdzu, nevajag. Mēs negribam to lasīt. Mēs vemsim!/ Nē, raksti, raksti. Tautai jāzina savi varoņi! Nekā nebija, rakstiet paši savus!...Visādus tur "Parādi pupiņus!" un "Kam tas mazais dupsītis!?"
Vai apdrošinātāju gadījumā - "Prieks jūs redzēt! Pēc apdrošināšanas prēmijiņas atnācāt?"
es vēl piemetinātu dzīrošanas sfēru - kaut kad jau cepos par "šņabīšiem", "šampīšiem", "vīniņiem". "šņabītis" izklausās pēc kaut kā, kam ir tikpat grādu, cik d-lightam. šampītis un vīniņš - vispār bezalkoholiski.
bet otrais sarunājoties ar bērnu, man liekas OK.
Es pamazinājumus pārspīlējumā ļoti necienu un manējie kaut kā nemaz šitā neizrunājas.