| Vecums un apresnēšana |
[18. Aug 2014|17:00] |
Kā jau plānoju, sestdienu pavadīju Konemarā. Un tas bija lieliski.
Kailemoras abatija vispār norāva jumtu - ja tās klostermāsas tur taisītu retrītus depresijas nomāktajiem, es tur dzīvotu mūžīgi -skaistums un dabas skarbums neaprakstāms. Un kaut kas īpašs gaisā.
Facebookā būs bildes.
Hormoni ir baigie nelieši - es apresnēju uz līdzenas vietas. Un tas, ka Turcijā nevarēju neko smuku nopirkt, jo biju iestrēgusi starp izmēriem, ir sīkums. Vakar sapratu, ka Massimo Dutti 38 . izmērs man neder un tas ir vāks. Lamāties gribas. Manas drēbes skapī arī saka - ev, nav par šauru, koa? Es vēl morāli pretojos faktam par novecošanos un vielmaiņas izmaiņām, bet šķiet, ka man būs jāmaina attieksme, un jāsāk iemīlēt savu apaļīgumu un jauno 38/40. izmēru. |
|
|
| Pusdienas laika izklaides |
[5. Aug 2014|15:01] |
| [ | Oma: |
| |
| ] |
| [ | Klausos |
| | relaxed | ] |
Šodien pusdienas laikā aizgāju pie vjetnamiešiem uz sprandas un plecu masāžu. Kad man sāka masēt sprandu, man bija skaidrs, ka baigi savilkts man tur viss ir. Bet nu - tagad ir daudz labāk un, kad nebūs skopums, iešu vēl. |
|
|
| Šņabja komprese nelīdzēja |
[30. Mar 2014|09:59] |
Rīt laikam nāksies iepazīties ar Īrijas medicīnisko aprūpi, no kā man bija paniskas bailes. Bet tagad man ir bail no asins saindēšanās, tāpēc speršu šo soli. Ņemot vērā, ka man nav savs GP, šis solās būt piedzīvojums pats par sevi.
Palasīju gan internetus par simptomiem un daži īpatņi (droši vien ne sensori) ar tādiem ir staigājuši 3 (!) nedēļas, līdz izdomājuši aiziet līdz ārstam, kurš izrakstījis antibiotikas. Nu jā, laikam tas ir tas, ko man arī vajag.
Turiet īkšķus! |
|
|
| |
[28. Mar 2014|09:14] |
Visa nakts negulēta gandrīz un šķiet, ka tie izsitumi uz rokas ir saistīti ar kaut kādu limfmezglu gļuku. Iesāku lasīt internetus un perspektīvas galīgi ne rožainas. :( |
|
|
| Īrijas vasara |
[17. Jun 2013|16:27] |
Vakar bija pirmais BBQ šovasar. Labi ieplānots, bet ar lietu. Well, tie visi ir sīkumi, galvenais ir grillēta gaļa :) To tad nu saēdos un nu Zuzanna ir apmierināts susuriņš.
Vēl jātiek galā ar pagājušās nedēļas saaukstēšanos, no kuras vienīgās pazīmes ir briesmīgs klepus pirms aizmigšanas. Vakarnakt kādas 2,5 stundas mocījos, šodien attiecīgi glīti aizgulējos. Un note to myself - nedrīkstu vairāk lietot aspirīnu. 2 dienu laikā ieņemot 1500 mg devu (kopā) man deguns asiņoja vēl nākamās 4 dienas. No fun.
Meteorologi sola, ka viss jūlijs būs lietains un auksts, tāpēc ziemas jakas noderēs. Ha. |
|
|
| |
[29. Aug 2012|20:47] |
Pēdējās vasaras dienas izrādās bija viltīgākas par mani - es saaukstējos :( Šņuk. |
|
|
| |
[21. Apr 2011|15:56] |
Jej, man ir kārtējais tonsilīts un 4. antibiotikas 5 mēnešu laikā. Šodien biju jaukā slimnīcā un dabūju arī šprici muskulī. Droši vien nākamreiz slimnīcā nokļūšu ar sirdi. Grrr. |
|
|
| Fizioterapija |
[28. Sep 2010|11:09] |
Tas viss sākās kā obligāts pasākums operētās locītavas dēļ. Bet pēc inerces tas turpinās. Tagad es trenēju ne vairs tikai operēto kāju, bet arī veselo. Un kopš vakardienas vairs ne tikai kājas. Jaunie vingrinājumi ir vēderpresei. Un lai es tos varētu veikt, man atbrīvoja blokus uz muguras - ar tādiem krakšķiem! Vakar pēc tās procedūras biju lokana kā kaķis. Dīvaina sajūta gandrīz vai. Bet nu forši.
Gudri un apzinīgi cilvēki paši mājās vingro, vai iet uz sporta klubiem, bet man vajag ārstu, kurš mani moka, masē un drusku motivē strādāt arī mājās pašai. Es pieņemu, ka ja es iesākto turpinātu, tad mani vairs nekādas ofisa pērtiķu kaites neķertu ;) Bet nu - drīz jau tas beigsies. Un nezinu, cik es spēšu smelties motivāciju labajā gribā, lai iesākto turpinātu. |
|
|
| Turpinu slimot |
[15. Sep 2010|13:25] |
Kaut arī vajadzēja šodien palikt mājās, es esmu darbā, jo temperatūra bija pavisam normāla no rīta. Pašsajūta arī labāka nekā vakar. Bet nu līdz pavisam labai sajūtai - vēl tālu. Droši vien 4 vai 5 dienas.
Bet es vēl gribēju atzīmēt, ka sestdien pirtī nosvēros. 62.4 kg. Neslikti, bet nu gribas laikam zem tiem 60 kg iekļauties. Lai gan - šobrīd jau es varu runāt par muskuļu masu ;) |
|
|
| Slimoju |
[14. Sep 2010|20:37] |
Sen nebiju tā nopietni nolikusies. Bet nu neko - vakar temperatūra vēl nepārsniedza 36,6, bet šodien jau ir 37,4. Draugiem, kuri regulāri brauc uz Krieviju, būs jāpasūta dzīvsudraba termometrs - ar tiem elekotroniskajiem nav aršana.
Sākās slimošana ar skrāpi kaklā. Tas neprogresēja (starp citu stiprie stomatoloģiskie mutes skalojamie arī palīdz lokāli tikt galā ar herņām rīklē -tas tāds jaunatklājums pašai priekš sevis).
Tad parādījās iesnas un no tām - riktīgas galvassāpes. Vakar pusi dienu pavadīju mājās. Vakar vakarā pēc karstā paracetamola dzēriena uzņemšanas visu, arī vakariņas, izvēmu. Un šodienu arī paņēmu brīvu darbā, lai gulētu mājās. Sajūta ir tāda, ka rīt arī vēl vajadzētu gulēt mājās, bet tad būs jāver vaļā slimības lapa un baigi negribas. Bet nu celšos rīt un skatīšos - ja būs temperatūra, tad jau nāksies palikt mājās, jo nav ko apdraudēt līdzcilvēkus un sevi mocīt.
Vakardienas pirmo pusi pavadīju Stomatoloģijas institūtā. Būtu daudz vairāk izbaudījusi pasākumu, ja nebūtu deguns ciet un uz augšlūpas neplosītos aukstumpumpa. Bet laikam visoptimālākais variants manas problēmas (trūkstošs 6. zobiņš kreisajā pusē apakšžoklī) risināšanai ir breketes. Bet nu jūs iedomājaties mani - teju 30 gadus vecu lēdiju ar breketēm? Bet nu - par manu vecumu pēdējā laikā atgādina tikai dati pasē, un kas zina, varbūt pēc Turcijas man būs mūžīgie 25 gadi :).
Bet jūs dzeriet vitamīnus, mīliet sevi, nekreņķējieties par niekiem un neslimojiet! |
|
|
| Pateicīgs noskaņojums |
[9. Aug 2010|22:47] |
Ja man būtu migrēnas, tad es šo sauktu par migrēnu. Kopš vēlas pēcpusdienas galvu spiež nejēdzīgi. Liekas, ka drīz pārsprāgs. Sākumā vainoju nepareizo pozu pie datora. Tagad vairs nezinu, ko vainot, zinu tikai, ka sāp. Bet no tā nemirst.
Sapulcīte pagāja labāk nekā es varēju iztēloties. Un man ir jāsaprot, ka ne jau jaunajam vadītājam man jāspēj uzticēties :) Un viss būs. Reāli krutas idejas pārrunājām, kas varbūt ir bijušas arī iepriekš, bet šovakar tās ieguva konkrētāku apveidu un droši vien pavisam drīz tiks arī īstenotas.
Radošā nedēļas nogale solās būt riktīgi labs savējo pasākums. Brīnišķīgā veidā kārtojas dažādas lietas. Tagad vēl jāatrod laiks ēdienkartei un produktu sarakstam, sadalījumam pa transporta līdzekļiem, pateicības dāvaniņām, svētbrīžu sagatavošanai. Būs jauki.
Dažreiz ir tik ļoti nepieciešama tā sajūta - es esmu pareizajā vietā pareizajā laikā. :) Un labi ir apzināties, ka mainās ne tikai laiks, bet arī vieta. |
|
|
| 120/70 |
[12. Jul 2010|14:24] |
Asinsspiediens un 4. prognoze |
|
|
| Pirksti salst maijā |
[7. Maijs 2010|12:24] |
Man mājās ir 16,5 grādi. Tas ir auksti un es dikti labi izprotu kaut kur frendlistē manītos siltu dzīves biedru meklējumus. :) Varbūt kaķi nemaz nav tik slikta doma - viņi noteikti ir siltāki par zivtiņām akvārijā (akvārija zivis ir pagaidām vienīgie mājdzīvnieki, kurus es apsveru kā interesantus ieviešanai).
Es ceru, ka rīt un parīt laiks būs silts un labs, jo man ir jābrauc ciemos uz laukiem un tur daudz kas notiks ārā, tāpēc es priecātos, ja varētu iztikt bez kažoka.
Vakar mācītājs sprediķī runāja par misiju un baigi labi runāja, un tad es nodomāju - bet kāpēc par to runā ceturtdienas dievkalpojumā (~70 - 100 cilv.) nevis svētdienas dievkalpojumā (~500 - 800 cilv.).
Finansu guru - kā jūs prognozējat eiro nākotni? Vienkārši vairāki depozīti ir eiro valūtā, dažiem ir iespēja tagad mainīt noteikumus un ar manām prāta druskām nepietiek, lai saprastu, cik spēcīga ir Eiropas Centrālā banka un kāds ir eiro drošinājums. Runa ir par ģimenes naudu, man naudas nav un arī šādas problēmas nav, bet mamma šorīt prasīja, ko un kā un es tikai teicu, lai neiedomājas mājās glabāt.
No citas operas - vai jums kādam nemētājas mājās ap potīti apliekami smilšu maisiņi - man vajag muskuļu treniņam. Es uz kādu mēnesi labprāt aizņemtos. Ideālais svars būtu 0.75 vai 1.00 kg. |
|
|
| Ikdiena kā svētki |
[6. Maijs 2010|01:13] |
Šodien pie manis atkal bija fizioterapeite. Pa šīm nedēļām es esmu diezgan izlaidusies, tāpēc tagad bišku jāiespringst - nu tas vairāk uz hamstringu uztrenēšanu un saites stiepšanu attiecas. Parādīja man jaunus vingrinājumus, tā kā atkal ir interesanti. Labi pavadījām laiku. Tikai vēl ir neskaidrība, vai man locītavas izliekuma dēļ atšķirsies arī kāju garumi un attiecīgi tālāk gurnu augstums, bet nu to vēl laiks rādīs. Ja jā, tad drīz mugura dos par sevi zināt.
Mīļie Ģirti un Ģederti - es diezgan daudzus neapsveicu, bet es par jums labu domāju. Pie viena no gaviļniekiem arī pavadīju aizraujošu vakaru - tāda veida vakari man trūks Turcijā, to es zinu jau tagad. Man ir prieks, ka es pazīstu jaunus profesionāļus, kuri necepas par notiekošo politikā vai par iespēju vairāk saraust naudu, bet kuriem ir skaidrs skats uz notiekošo apkārt un labas idejas, lai situāciju uzlabotu. Cik ļoti svarīgi ir dot iespēju jaunajiem gūt zināšanas un izaugt par nākamajiem līderiem, nevis nepārtraukti sēdēt kā sunim uz siena kaudzes. Ir jau grūti, jo mācīšana prasa laiku un pacietību, arī paša attīstību, jo nevar nevienu aizvest tālāk par vietu/ līmeni, kuru pats esi sasniedzis, bet pie vēlmes atkāpties, ir labi redzēt, ka ir cilvēki, kas iesākto turpinās un viņi ir gatavi pārņemt vadību. Bet tik un tā - šo lietu es mācīšos visu mūžu. Dzirdēju teju vai brīnumainu stāstu par nozagta mocīša atgūšanu. Bet īpašniekam un viņa draugiem/ radiem tas prasīja gandrīz 3 pilnas diennaktis ar reidiem gan tumšā, gan gaišā dienas laikā. Cik policija ir nespējīga, tik līdzcilvēki mēdz būt atsaucīgi, kaut arī diezgan bailīgi. Viss labs, kas labi beidzas.
Ir foršas idejas vasaras pasākumiem draudzes jauniešiem. Tik foršas, ka gribas visur būt klāt un visur piedalīties.
Pirmdien uzņēmu pie sevis amerikāņu kolēģi un baigi vērtīgās sarunas mums izvērsās. Pastāstīju, ka latvieši dzīvajiem nedāvina pāra skaitļa ziedus :)
Šobrīd liekas, ka viss ir tik ļoti labi, ka es to neesmu pelnījusi. Bet kaut kā liekas, ka viss dzīves skaistums izplēnēs ar atgriešanos darbā nākamnedēļ. Dzīvošu, redzēšu. |
|
|
| Pavasara pastaigas |
[22. Apr 2010|22:34] |
Vakar labi izstaigājos. Bet vakar fizioterapeite pēdējā brīdī atteica vizīti un tad nu man drusku bija skumīgi, jo viņa rīt uz nedēļu aizlido uz Lielbritāniju. Bet līdz ar to ieguvu laiku labai pasēdēšanai ar kādu cibiņu Foodboxā. Šodien jau pa āru staigāju bez elastīgās saites un ikra muskulis tā smuki iespringa, ka prieks. Drusku mani uztrauc skats, ka augšstilba lielais kauls ir izvirzīts uz priekšu vairāk nekā veselajai kājai. Es ceru, ka tur viss labi saliksies atpakaļ. Bet man šādā lietainā laikā pamatīgi sevi atgādina skrūves kaulos - diezgan nepatīkami. Pieņemu, ka līdzīgas izjūtas ir cilvēkiem ar lūzumiem.
Kamēr nesatikšu fizioterapeiti, jāturpina stiept jaunā saite, lai pirmdien būtu ko ārstam atrādīt.
Māsai kaut kādas mīlas mokas, kas šķiet met nelabu ēnu uz spēju koncentrēties bakalaura darbam, bet mūsu ģimenē mēs šādas lietas līdzi nedalām un katrs cieš savā stūrītī.
Vakar lasīju, ka savu robežu apzināšanai ir svarīgi ne tikai zināt, kas es esmu, bet arī, kas es neesmu. Bez nolieguma jeb "nē" identitāte neformējas pilnīga. Un savas robežas noteikt un par tām pastāvēt var tikai cilvēks, kas māk veidot un uzturēt ciešas attiecības.
Bet vispār es neko prātīgu nedaru, arī darbā apsolīto cenu analīzi netaisu, jo vienkārši negribas. Bet no darba visādi e-pasti nāk un visi baigi grib zināt, kad es atgriezīšos. Vakar pateicu, ka maija otrajā nedēļā. Bet nu redzēšu, kas un kā.
Rīt baznīcā jauniešu vakars. Sarunātais runātājs baigi saslima, bet dikti operatīvi atradām risinājumu. Mana pāriniece vadīs slavēšanu, kas ir kaut kas jauns, jo līdz šim mūsu vadītajos vakaros to vienmēr darīja viņas draugs. Nevaru sagaidīt rītvakaru.
Šodien atkal lakatu sasēju kā hidžabu un nobaidīju māsu.
Bet visādi citādi - man it kā iet labi, man tikai jāsaprot, kas un kā ir ar to Turciju un uz ko tajā sakarā drīkst un uz ko nedrīkst paļauties.
Un vēl īsi pēc 09:00 zvanīja kāds cilvēks no pagātnes, bet es gulēju. Kad pēc pamošanās viņam zvanīju, tad jau man citas valsts operatori atbildēja, ka konkrētais numurs pašreiz nav sazvanāms. Dīvaini. |
|
|
| 29. diena |
[13. Apr 2010|20:00] |
Pa šo laiku viss kaut kas ir noticis.
Lielais prieks par apstiprināto projektu Turcijā ir noplacis ar faktu, ka ir apstiprināts īsākais periods - tas ir 6 mēneši. Man tagad ātri vajadzētu izdomāt un ar sevi draudzīgi vienoties, vai piekrist uz minimālo periodu vai atrast savā vietā citu brīvprātīgo un pašai meklēt 9 vai 12 mēnešu projektu.
Bet es pa šo laiku jau esmu iemīlējusi ideju par dzīvi Gaziantepē (http://en.wikipedia.org/wiki/Gaziantep), no kuras Damaska ir tikai 400 km, bet Ankara 700 km un Stambula vispār 1140 km. Savukārt atgriešanās februārī Latvijā man galīgi nepatīk. Kā man būt?
Svētdien biju uz laulību ceremoniju pareizticīgo baznīcā, jo tā notika manā piemājas Sv. Ņevska baznīcā (http://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_Aleksandra_%C5%85evska_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca). Bija gaiša un saulaina diena, skaista un priecīga ceremonija. Baigi neveikli sajutos, kad apzinājos, ka esmu aizmirsusi draudzenes līgavaiņa vārdu, līdz ar to nevarēju normāli kartiņu noformēt. Bet nu neko. Iztiku bez kartiņas.
Vakar noskatījos foršu vientuļo sieviešu filmu "Something New" (2006, http://www.imdb.com/title/tt0437777/). Par melnādaino eliti ASV un kā viņi ir izveidojuši savas organizācijas, slēgtos pasākumus, kur neviens baltais nav velkomēts. Bet tas tāds fons. Viss stāsts ir par sievieti, kura cenšas dzīvot "pareizi". Un apzinoties, ka tas neļauj būt laimīgai, tomēr pamēģina kaut ko ārpus ierastā. Ai, nu nekā TĀDA jau tur nebija, bet tur skanēja Rachid Taha mūzika, ko nu pēc filmas aktīvi klausos.
Vēl bija forši patējot ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) nez sestdienas vēlā vakarā. Visādi foršie jautājumi uzrodas, kuriem gribas atrast atbildes.
Ar kāju vēl joprojām ir tā, ka jo vairāk staigāju, jo trakāks pietūkums. Staigājot ar vienu kruķi es sāku nepareizi liekties mugurā un arī sen sastieptā labā roka atgādina, ka šāda slodzīte ir par daudz. Bet viss uz labu. Rīt atkal fizioterapeites vizīte un es ceru, ka mēs draudzīgi novienosimies, ka nav ko steigties uz darbu atpakaļ nākamnedēļ.
Bet vispār ir sajūta kā skolēnu brīvlaika pēdējā nedēļā. Ak, tik daudz bija brīva laika, tik daudz ieceru, bet tik maz izdarīts. :) |
|
|
| |
[8. Apr 2010|18:47] |
Vakar atkal pie manis bija fizioterapeite un kāju iespējams saliekt 80 grādu leņķī. Un vēl mācījos staigāt ar vienu kruķi - tas iekļauj arī faktu, ka nu jau uz operēto kāju lieku vairāk svara. Viss ir galvā - man likās, ka sāpēs un būs nepatīkami, tāpēc baidījos, bet nekā tamlīdzīga. Tā vingrošana ir devusi arī rezultātu pie muskuļu masas atjaunošanas - nav vairs Āfrikas bada cietēju kājiņa, nav arī modeles kāja - ir kaut kas diezgan līdzīgs manai kājai. Redzēt rezultātus ir tik patīkami.
Tikai jāiegādā jauna ortoze, ko vajadzēs visu rehabilitācijas laiku un pie aizraujošākām nodarbēm vēl gadu.
Darbā teica, ka ja gribu, varu mājās palikt vēl līdz aprīļa beigām. Šo es vēl apdomāšu, jo ja tas nozīmētu aktīvāku rehabilitāciju (nu tur uz trenažieriem un tā), tad es vēl izmantotu iespēju.
Citiem vārdiem - viss notiek uz labu un ir diezgan labi arī tagad. |
|
|
| 17. diena (Zaļā ceturtdiena) |
[1. Apr 2010|09:26] |
Jau 08:00 ar foršo Alviksas taksistu Artūru (oriģināli mežzini no Latgales, ar viņu iepazinos pagājušajā sestdienā) biju nokļuvusi slimnīcā. Ārsts paskatījās un teica, ka punkciju neveiks, jo liekais šķidrums locītavā ir normas robežās. Jāatzīst arī, ka visu nakti gulēju ar paceltu kāju, tāpēc arī pietūkums gandrīz nebija, tāpēc arī šodien tā locītava normālāka izskatās. No vienas puses varētu domomāt, ka velti iztērēta nauda un laiks, bet tomēr - ja ārsts nebūtu to locītavu apskatījis, tad visas brīvdienas šausminātos un nezinātu, ko domāt. Tagad zinu - panikai nav pamata. :) |
|
|
| Pamocīju sevi |
[20. Mar 2010|20:31] |
Paīdēju un sevi pažēloju un saņēmos. Lepni ziņoju, ka 1h20m pildīju savus vingrinājumus, ieskaitot to sāpīgo ar locītavas saliekšanu 90 grādu leņķī. Nu līdz 90 grādiem vēl bišku ir jāiespringst, bet ticu, ka pēc nedēļas tas arī būs. Cerams, ka rīt būs apņēmība turpināt. :) |
|
|
| 5 mg / 4 |
[7. Mar 2010|17:26] |
Ir lietas, ko es dzīvē uztveru pārspīlēti nopietni, bet citas, kuras nepelnīti nenopietni.
Pēdējais ir atklājums par medikamentiem, pie kā esmu neglābjami pieradusi un divas dienas aizmirsusi iedzert ceturtdaļu ripiņas, kas rezultējas briesmīgās galvassāpēs un līdz šim nepiedzīvotos reiboņos (noliecot galvu zemāk par pleciem - ar visām zvaigznītēm un putniņiem). Es būtu bijusi priecīga zināt, cik nopietns medikaments man tiek izrakstīts. Pēc mēneša būs atkal vizīte pie kardiologa, lai uzzinātu, kā pakāpeniski varu beigt lietot to medikamentu. Kaut arī mērķis laikam ir sasniegts - sirdsdarbība ir palēninājusies. Kaut nu viņa (sirds) prastu tik lēni darboties arī turpmāk. |
|
|