zintish -

man liekas, ka lielai daļai ir problēmu ar remontiem un tādām lietām - resp. plīsumi sienās, veci logi, augstie griesti (kā mīnuss - jo ziemā grūti piekurināt). pie tam - smukās centra mājas ar čīkstošiem parketiem ne visiem ir sapnis.

Cenas mums ir kaut kādas šķērsas. Ja tos graustus tiešām ņemt un izremontēt, tad naudiņa atnāks atpakaļ pēc gadiem 6-8. Varbūt.

Nu, nav vairs un nekad nebūs soviet megapole, un labi, ka tā. Centrs bija nosacīti pilns pirms kara, bet tagad visi tie klāt nākušie ļaudis dzīvo absolūti nejēdzīgos padomju masīvos, kurus 70% gadījumu var mierīgi jaukt nost. Ja cilvēki kļūs nedaudz naudīgāki, arī no tiem viņi rausies ārā un būvēs mājas Mārupē, Ulbrokā, Ropažos, Ķekavā, Ikšķilē, utt.

īpašnieku tupums un alkatība - negrib neko ieguldīt, tikai lielo piķi nopelnīt, bet, lai kko izīrētu, ir jānomaina stāvvads un jāsalāpa jumts..

ļoti augstas īres cenas komplektā ar minimālām ērtībām, cik saprotu dažviet saimniekam ir ērtāk neizīrēt. Ja sadomā pārdot tukša māja bez saistībām maksā dārgāk.
Turklāt spēļu zāles nosedz nodokļu izmaksas, tā ka konforts ar minimālu piepūli.
Protams mājām neapdzīvotība par labu nenāk, bet kuru tas interesē...

Mhm, brivibas ielas trase bez piecam minutem grausts. izradas, ka eku uzturesana ari prasa lidzeklus un ne mazus.

Pa daljai tie nami ir NVS pilsonju "investiicija". Nebaltai dienai, ja nu peeksznji sanaak zaudeet silto vietu, bet ar iirniekiem ir muuzhiigais pisaks.

Statistika nav īpaši interesējusi, bet mamma dzīvo UNESCO listē esošā pusgraustā. Tur visu laiku ir izīrētāju aguments - nav jēgas ieguldīt, jo tūlīt, tūlīt biezais krievs visu te nopirks un visus tā pat izsviedīs. Draudzenei, kas arī dzīvo noplukušā centra jūgedstila pērlē ir līdzīgi.

Nu viņas jau īpaši tām basņām netic, bet jebkurā gadījumā Rīgā atrast dzīvokli ar saprātīgui cenas/veiktspējas proporciju nav vienkārši. Daļēji arī tāpēc, ka noplukušo denacionalizēto namu īpašnieki gaida, kad vistiņa izdēs zelta oliņu.

Manuprāt nesakārtotas īpašumtiesības.

Viens reāls piemārs - ja pēc denacionalizācijas sanāk ka 2/3 tā NĪ pieder kādam/kādiem, kas gribētu kaut ko darīt bet 1/3 kādam kas dzīvo ārzemēs un nevēlas nedz jebko darīt, ne pārdot, nedz piekrist lietām (kas prasa periodiski notariāli apstiprinātu piekrišanu) tad mierīgi var gadu desmitiem būt tā, ka neko īsti sakarīgu nevar ar viņu izdarīt, vienīgā cerība ka nomirs un mantinieki būs sakarīgāki.

Vēl ir dzirdēts (nemāku spriest par rēķinu pareizumu) variants, ka attiecīgo konkrēto namu atjaunot ir bezjēdzīgi dārgi un krietni ekonomiskāk sanāk viņu nonest un uzcelt jaunu, bet tev to neļauj vai nu tas ka tur vēl ir daži PSRS laika īrnieki kurus kādu apstākļu dēļ nevari dabūt ārā lai varētu taisītu kapitālo remontu vai nojaukšanu, vai arī RD uzskata ka tas nams ir tieši jārestaurē, nevis jānojauc un to neļauj - nu un tad viens veids kā to mainīt, ir gaidīt kamēr viņš juridiski nonāk absolūtā avārijas/nojaucamā statusā. Piemēram, nams var būt tādā vietā kur zeme ir daudzkārt vērtīgāka par pašu namu, it īpaši ja tu varētu tur uzcelt priekšmetu ar 2x lielāku izmantojamo platību nekā tagad.

Jāāāā!!! Jau gadiem. Čaka un Brīvības ielas, pa kurām vairāk braucu ar sab.transportu, tur jau vairāk tukšu kā apdzīvotu. Tik nejēdzīgi, ka tik daudz skaistu ēku iet bojā. Tikpat nejēdzīgi, ka īres cenas tik augstas. Un vēl nejēdzīgi, ka kkur blakus grūst veca liela ēka, bet kkur netālu bliež augšā stikla monstru. Pēc gadiem centrs būs stikla monstru un graustu mikslis.