Nu fui!

Izplatām kaitīgus stereotipus, un tad pēc tam brīnāmies, kāpēc pie mums cilvēki neārstējas - Latvija esot pēdējā vietā eiropā antidepresantu lietošanā, toties pašnāvību skaita ziņā otrā no augšas.

(Reply to this) (Thread)

kas būtu tie kaitīgie stereotipi?
vai tas, ka placebo strādā tik pat labi kā AD vai pat labāk? vai varbūt tas, ka neviens nezin kā tas strādā (gluži kā lobotomijas gadījumā), bet tas netraucē tos dot visiem, kam nav slinkums?

un gluži kā lobotomijas gadījumā ir indivīdi, kuriem palīdz.

es nebrīnos, es esmu ārstējies (es gan to vairāk sauktu ārstēts, jo tas nebija aiz laba prāta). labāk nepalika, tikai sliktāk. psihiatrija pie mums ir zem katras kritikas. trūkst ārstu, trūkst izpratnes, trūkst vēlmes reāli palīdzēt. bet AD bizīts griežas uz velna paraušanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Stereotips ir tāds, ka antidepresanti ir kaut kas briesmīgs, kas izraisīs atkarību, un ko tāpēc labāk pat nemēģināt.

No kurienes nāk "placebo strādā tik pat labi kā AD vai pat labāk"? Skatos NIH, tur ir uz aci redzams uzlabojums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

AD ir kaut kas briesmīgs, fakti.

diemžēl man šobrīd ir tikai trust me bro atsauces.
AD strādā tikpat labi kā placebo. pirms triāliem tiek "skaloti" ārā tādi, kuriem reāli labi palīdz palcebo, lai to tik uzskatāmi nevarētu redzēt. AD parasti ir vairāk blakņu kā labuma. ķermenis nekādi negribēs atmest savus centienus homeostāzēt, tāpēc piselēt smadzeņu neirotrasmitieru darbību, jo ir cerība, ka palīdzēs man šķiet tikpat jauki kā lobotomija. tikai citi laiki citi tikumi, mūsdienās nevar tik brutāli pieiet lietām.

lauka līdzība par AD. tas ir tākā tu zini, ka auto trūkst eļļas, tāpēc tu atver kapotu un gāz tur iekšā tā sirsnīgi ar cerību, ka kaut kas tiks arī tur kur trūkst.
mana sāpe ir par to, ka terapija ir nepiejeama, profilaksei visi liek mīksto, bet AD paraksta tā tikai.
šis ir mans subjektīvais viedoklis, kurš nepretendē uz absolūto patiesību. šis ir mans, ko ārsti jums nestāsta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai cilvēkiem kas lieto AD jau smadzeņu ķīmija ir sagājusi, tieši tāpēc jau tos AD lieto lai iegrozītu vietā. Ar terapiju un profilaksi var panākt ļoti daudz, bet ar lauztu kāju cilvēkam likt paciesties, laicīgi iet gulēt un regulāri sportot kaut kā liktos neētiski, skarbi un ciniski

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"The main areas of serotonin research provide no consistent evidence of there being an association between serotonin and depression, and no support for the hypothesis that depression is caused by lowered serotonin activity or concentrations."

ko tieši tur viņi groza?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No kurienes citāts?

Tu gribi lai es tagad izlasu gana daudz zinātniskās informācijas (pirms 23 vakarā) un uzrakstu tev konspektu?! Sāksim ar to, ka AD ir daudz dažādu veidu ar pilnīgi atšķirīgu mehānismu un uz serotonīna receptoriem strādā tikai daļa no tiem un ja tas neko nedod, nu tad zaķīt, arī tavs sports neko nedod, jo tur taču arī izdalās serotonīns u.c. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ka neko tādu es nevēlos, kāpēc tu tā izdomāji?

tepat komentāros ir arī links uz nature rakstu. un jūtu aizvien lielāku motivāciju rīt uzrakstīt vairāk par tēmu. paldies.

nē, es neticu, ka mums kā cilvēcei ir kaut cik sakarīga izpratne par šiem mehānismiem (smadzeņu darbība, neirotrasmitieri un šits)

ir konktrēti dati, kuri saka, ka terapija strādā, AD savukārt palīdz pret simptomiem un neko neārstē. un tu man te neiestāstīsi pretējo. tas, ko tu centies man stāstīt ir 20 gadus novecojuši uzskati. ne velti tiek strādāts ar sakot no ketamīna beidzot ar psilocibīnu, jo AD neārstē.

atļaušos tavu komentāru par sportu noignorēt.
lobotomija arī strādā, jakas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet, ka Tu pārāk vispārini savu pieredzi. Terapija jau arī palīdz tikai daļai, un parasti tikai uz laiku. Plus, līdz tai vispār ir, pirmkārt, jāaizrāpo, otrkārt, jāpieslēdzas. Lai līdz tam tiktu, "palīdz pret simptomiem" var būt ļoti būtisks faktors.

Nemaz nerunājot par to, ka liela daļa medicīnas "palīdz pret simptomiem". Tāpēc taču neviens neatsakās no dialīzes un insulīna, vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, es neko nevispārinu. speciālistu trūkums jomā ir konkrēts fakts.

jā jā, man te jau ar salauztu kāju arī salīdzināja. nepajautāju, cik gadus attiecīgais cibiņš taisās to kāju dziedēt.
nez bez AD cilvēki arī mirst? nez insulīnam arī 30% efektivitāte? nez dialīzes vietā ir kāda terapija, kas ir efektīvāka par pašu dialīzi? (:

eh, atlika man tikai uzrakstīt vienu postu, lai sirsnīgi atrautos. jau leitestos viens priecājas, ka es itkā esmu slims, lai gan neesmu, otrs, nobanojis mani un stāsta, ka nav manī jaklausās, jo trust me bro. jestri. ciba priekš manis ir kļuvusi toksiska bedre.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es necenšos ar Tevi naidoties. Vienkārši bēdīgi, ka neredzi otru pusi. Tā pati terapija - Tev palīdzēja, citiem tā nedod neko. Lielākajai daļai ir meh - uz brīdi paliek mazliet labāk. Precīzi tas pats ar sportu, meditāciju, AD un elektrošoku. Mēs vienkārši vēl neizprotam depresiju, līdz ar to arī vienkārši izmēģinām visu pēc kārtas, un priecājamies, ja kādam kaut kas no pieejamā palīdz.

Ne visas depresijas arī ir vienādas - vieglākos gadījumos terapija/dzīvesveida izmaiņas darbojas labāk (ticu, ka arī labāk par zālēm), kamēr smagos gadījumos tās nedod burtiski neko, kamēr zāļu efekts paliek lielāks (tiem, kam tās nostrādā, burtiski life-changing - palasi cilvēku pieredzes).

Protams, ka pietrūkst speciālistu, un tā ir problēma. Taču tāpēc vienkārši demonizēt kādu līdzekli, kas daudziem palīdz, nav pareizi. Cilvēki salasās internetā, ka AD viņus sakropļos, nobīstas, un tā vietā izvēlas vilkt neciešamu eksistenci bez jebkādas palīdzības vispār - tieši tāpēc, ka nav pieejami speciālistu, kas varētu sniegt cita veida palīdzību. Kam no tā ir labāk?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man nekad nav bijis terapijas, lai gan nekaitētu kā lielākajam vairumam, bet es to nevaru atļauties.

es neko nedemonizēju, dalos ar faktiem. tas, ka, acīmredzot, citiem cibiņiem ir dažādas pieredzes, nemaina faktu, ka ar AD viss ir ļoti slikti.
un, acīmredzot, kaut kur savas sāpes jāliek, tad kāpēc gan nelikt tās uz mani, jo es atkal rakstu provokatīvas lietas.

(Reply to this) (Parent)

"ķīmiskā disbalansa teorija", kura parādījās pēc benzodiazapēmu fiasko (tos reklamēja kā drošus un atkarību neizraisošus, līdzīgi kā savulaik lobotomiju), ir tiešām tikai toerija, turklāt sākotnēji tika uzskatīts, ka vainīgs ir noradrenalīns, nav īsti skaidrs, kurā brīdī notika pārslēgšanās uz serotonīnu un ssri.
mūsdienās, kad serotonīna toerija zaudē ticamību, sāk runāt ar glutamīnskābi/gaba, imūnās sistēmas hroniskas aktivitātes izraisīto neiroiekaisumu primāro ietekmi un kuņģa-zarna trakta mikrobima nozīmi.
es nezinu nevienu psihiatru, kas rekomendē ssri kā labāko līdzekli, attieksme pret to mūsdienās ir: jā, nav labi rezultāti, jā, ir neizbēgamas blaknes, bet nekā cita mums nav (psihiatrijā). pat fiziskās aktivitātes uzrāda tādus pat / LABĀKUS rezultātus simptomu mazināšanā par AD, tikai fiziskās aktivitātes nāk vēl ar virkni veselības bonusu, kamēr AD ir blaknes. ja vien cilvēks nav suicidāls (par ko arī diskutē, jo ir pretrunīgi dati) vai kritiskā disfunkcijā, rekomendēt AD kā optimālu risinājumu nav pamata.

(Reply to this) (Parent)

Mans sešpadsmit gadus agrākais Es tev piekrīt. Gāju pie ģimenes ārsta, nepratu pat palūgt palīdzību, vienkārši salūzu raudot. Viņa žigli uzprasīja, vai AD izrakstīt. Terapijai bija trīs mēnešu rinda. Man paveicās, universitātē sameklēju terapiju mēneša laikā. Pēc trīs mēnešiem, bez AD, jau varēju paskatīties uz pasauli no gaišās puses. Taču no otras puses - es zinu cilvēkus, kuriem tieši AD ir palīdzējuši pieslēgties terapijai. Nevar teikt, ka te viss tik melnbalts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā 30% palīdz samazināt simptomus.

ka jau teicu teraflū arī palīdz snivākt simptomus, tik nevienam nenāk prātā paziņot, ka teraflū ir zāles, kas ārstē saaukstēšanos vai kādas vīrusu saslimšanas.
bet blaknes ir 100%

(Reply to this) (Parent)

"Over a period of only two months in 1936, Freeman and Watts performed twenty lobotomies, and by 1942 they had lobotomised more than 200 patients and published the results. They reported that 63 % of their patients had improved while 24 % saw no change and 14 % became worse"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iespaidīgi 63% ar uzlabojumiem. nez AD arī var palepoties ar tik iespaidīgu statistiku? (:

(Reply to this) (Parent)

Lobotomijas bija briesmīgas tāpēc, ka tās ir neatgriezeniskas un bieži tika veiktas piespiedu kārtā. To vienkārši nevar salīdzināt ar AD, kurus vari pamēģināt vienus, otrus, un ja nepalīdz, atkal pārtraukt lietot.

Nu Tu taču vismaz atzīsti, ka daudziem cilvēkiem šķiet, ka viņiem palīdz? Ne velti taču daudzi tos lieto gadiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

rīt uzrakstīšu vairāk un ar atsaucēm, ja atradīsies motivācija.
"The main areas of serotonin research provide no consistent evidence of there being an association between serotonin and depression, and no support for the hypothesis that depression is caused by lowered serotonin activity or concentrations."

https://www.nature.com/articles/s41380-022-01661-0

jā palīdz. 30% mazinās simptomi, neko neārstē. blaknes ir 100% teraflū arī palīdz, prātā nenāk to lietot, jo arī tikai novāc simptomus.
jā, iespējams ir gadījumi, kad AD tiešām var būt labākais īslaicīgais risinājums.

ir pilnīgi skaidrs, ka palīdz terapija. terapija plus AD neuzrāda labākus rādītājus kā plika terapija. ar AD drīz vairs nevarēs nopelnīt. paldies dievam, ka tā.

nu tu vismaz atzīsti, ka daudziem šķita, ka lobotomija palīdz? ne velti to plaši gadiem pielietoja. (:

(Reply to this) (Parent)

Tas viss ir tiešām briesmīgi.

Viss tas lobotomijas vājprāts atskatoties liekas aptuveni tāds pats kā šībrīža dzimuma maiņas.

(Reply to this) (Parent)

LV viedokli AD=placebo, šķiet, popularizē N. Sakss

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav vienāds ir sliktāk. un sakss saks.

(Reply to this) (Parent)

vairums speciālistu ir ļoti satraukti par tieši pretējo, cik nepamatoti un vieglprātīgi tiek izrakstīti SSRI.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Latvijā? Tas, ka Amerika, varbūt, ir vienā grāvī nenozīmē, ka mēs nevaram būt otrā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī LV, jo sevišķi kopš LV antidepresantus var izrakstīt arī ģimenes ārsts.
tas, ka strādā arī open placebo un ka rct standartā notiek placebo washout + publication bias, diezgan nopietni apšauba ssri, kuri uzrāda statistiski labākus rezultātus par placebo, bet klīniski tā atšķirība (pāris punkti 52-punktu pašnovērtējuma skalā) nav tik vērtīga.


turklāt rct ilgst 6-8 nedēļas, bet ssri lieto daudz ilgāk, tā ka realitātē rct mums nesniedz datus par ilgtermiņa blaknēm. ai, tā ir ļoti kompleksa tēma, es saprotu, ka cilvēki nevēlas stigmatizēt pacientus, bet diemžēl farmakoloģiskā pieeja depresijas kontekstā ir vēsturiski bijusi ļoti apšaubāmas kvalitātes. tad, kad sāka ražot ssri, tas tika reklamēts kā kārtējais brīnumlīdzeklis, kas palīdzot 70%... tāpat kā savulaik benzoadiazapēni tika parakstīti, solot, ka neizraisa atkarību (tie bija apzināti meli), un kā pavisam nesen bija ar opioīdiem.
longitudionāli un šķerzgriezuma pētījumi rāda, ka dzīves risks depresijai ir ~50%. tā ir ļoti nopietna problēma, bet ssri mūs maldīgi iestrēdzina viena neiromodulatora modelī, kura izvēle nekad nav tikusi empīriski pamatota un pierādīta kā kauzāla. mūsdienās ļoti aktīvi skatās uz Glu/GABA sistēmu (ketamīns), psihedēliķi (cits mehānisms kā ssri), uz imūno sistēmu un mikrobiomu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc es vairāk skatītos uz reālo lietotāju pieredzi. Ļoti daudzi (īpaši ilgtermiņa) lietotāji ir gatavi apzvērēt, ka AD (mūsdienās tie ir ne tikai ssri) ir atgriezuši viņiem normālu dzīvi. Tajā pašā laikā, šie preparāti neizraisa atkarību - cilvēki, kas nejūt labumu, no tiem ātri atsakās, dēļ visai nepatīkamajām blakus parādībām. Tiem, kam palīdz, tās blakus parādības liekas salīdzinoši sīkums.

Visticāmāk, līdzīgi kā vēzim, depresijai nav tāda viena mehānisma, un apkarot simpotmus ir arī labākais, uz ko varam cerēt. Ketamīns/psihodēliķi arī neārstē "cēloņus", un noteikti nav mazāk bīstami par ssri. Man viens draugs pašārstējās ar ketamīnu un amfetamīniem līdz pat psihūzim un (svarīgāk) darba nespējai.

Veselīgs dzīvesveids, terapija, utt, protams, ir ideāli, bet nav pieejami lielākai daļai cilvēku. Ar tādiem pašiem panākumiem varam par veselīgu dzīvesveidu stāstīt arī diabētiķiem, taču tajā brīdī jau ir par vēlu!

(Reply to this) (Parent)