arī LV, jo sevišķi kopš LV antidepresantus var izrakstīt arī ģimenes ārsts.
tas, ka strādā arī open placebo un ka rct standartā notiek placebo washout + publication bias, diezgan nopietni apšauba ssri, kuri uzrāda statistiski labākus rezultātus par placebo, bet klīniski tā atšķirība (pāris punkti 52-punktu pašnovērtējuma skalā) nav tik vērtīga.


turklāt rct ilgst 6-8 nedēļas, bet ssri lieto daudz ilgāk, tā ka realitātē rct mums nesniedz datus par ilgtermiņa blaknēm. ai, tā ir ļoti kompleksa tēma, es saprotu, ka cilvēki nevēlas stigmatizēt pacientus, bet diemžēl farmakoloģiskā pieeja depresijas kontekstā ir vēsturiski bijusi ļoti apšaubāmas kvalitātes. tad, kad sāka ražot ssri, tas tika reklamēts kā kārtējais brīnumlīdzeklis, kas palīdzot 70%... tāpat kā savulaik benzoadiazapēni tika parakstīti, solot, ka neizraisa atkarību (tie bija apzināti meli), un kā pavisam nesen bija ar opioīdiem.
longitudionāli un šķerzgriezuma pētījumi rāda, ka dzīves risks depresijai ir ~50%. tā ir ļoti nopietna problēma, bet ssri mūs maldīgi iestrēdzina viena neiromodulatora modelī, kura izvēle nekad nav tikusi empīriski pamatota un pierādīta kā kauzāla. mūsdienās ļoti aktīvi skatās uz Glu/GABA sistēmu (ketamīns), psihedēliķi (cits mehānisms kā ssri), uz imūno sistēmu un mikrobiomu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc es vairāk skatītos uz reālo lietotāju pieredzi. Ļoti daudzi (īpaši ilgtermiņa) lietotāji ir gatavi apzvērēt, ka AD (mūsdienās tie ir ne tikai ssri) ir atgriezuši viņiem normālu dzīvi. Tajā pašā laikā, šie preparāti neizraisa atkarību - cilvēki, kas nejūt labumu, no tiem ātri atsakās, dēļ visai nepatīkamajām blakus parādībām. Tiem, kam palīdz, tās blakus parādības liekas salīdzinoši sīkums.

Visticāmāk, līdzīgi kā vēzim, depresijai nav tāda viena mehānisma, un apkarot simpotmus ir arī labākais, uz ko varam cerēt. Ketamīns/psihodēliķi arī neārstē "cēloņus", un noteikti nav mazāk bīstami par ssri. Man viens draugs pašārstējās ar ketamīnu un amfetamīniem līdz pat psihūzim un (svarīgāk) darba nespējai.

Veselīgs dzīvesveids, terapija, utt, protams, ir ideāli, bet nav pieejami lielākai daļai cilvēku. Ar tādiem pašiem panākumiem varam par veselīgu dzīvesveidu stāstīt arī diabētiķiem, taču tajā brīdī jau ir par vēlu!

(Reply to this) (Parent)