Tikai cilvēkiem kas lieto AD jau smadzeņu ķīmija ir sagājusi, tieši tāpēc jau tos AD lieto lai iegrozītu vietā. Ar terapiju un profilaksi var panākt ļoti daudz, bet ar lauztu kāju cilvēkam likt paciesties, laicīgi iet gulēt un regulāri sportot kaut kā liktos neētiski, skarbi un ciniski

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"The main areas of serotonin research provide no consistent evidence of there being an association between serotonin and depression, and no support for the hypothesis that depression is caused by lowered serotonin activity or concentrations."

ko tieši tur viņi groza?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No kurienes citāts?

Tu gribi lai es tagad izlasu gana daudz zinātniskās informācijas (pirms 23 vakarā) un uzrakstu tev konspektu?! Sāksim ar to, ka AD ir daudz dažādu veidu ar pilnīgi atšķirīgu mehānismu un uz serotonīna receptoriem strādā tikai daļa no tiem un ja tas neko nedod, nu tad zaķīt, arī tavs sports neko nedod, jo tur taču arī izdalās serotonīns u.c. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ka neko tādu es nevēlos, kāpēc tu tā izdomāji?

tepat komentāros ir arī links uz nature rakstu. un jūtu aizvien lielāku motivāciju rīt uzrakstīt vairāk par tēmu. paldies.

nē, es neticu, ka mums kā cilvēcei ir kaut cik sakarīga izpratne par šiem mehānismiem (smadzeņu darbība, neirotrasmitieri un šits)

ir konktrēti dati, kuri saka, ka terapija strādā, AD savukārt palīdz pret simptomiem un neko neārstē. un tu man te neiestāstīsi pretējo. tas, ko tu centies man stāstīt ir 20 gadus novecojuši uzskati. ne velti tiek strādāts ar sakot no ketamīna beidzot ar psilocibīnu, jo AD neārstē.

atļaušos tavu komentāru par sportu noignorēt.
lobotomija arī strādā, jakas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet, ka Tu pārāk vispārini savu pieredzi. Terapija jau arī palīdz tikai daļai, un parasti tikai uz laiku. Plus, līdz tai vispār ir, pirmkārt, jāaizrāpo, otrkārt, jāpieslēdzas. Lai līdz tam tiktu, "palīdz pret simptomiem" var būt ļoti būtisks faktors.

Nemaz nerunājot par to, ka liela daļa medicīnas "palīdz pret simptomiem". Tāpēc taču neviens neatsakās no dialīzes un insulīna, vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, es neko nevispārinu. speciālistu trūkums jomā ir konkrēts fakts.

jā jā, man te jau ar salauztu kāju arī salīdzināja. nepajautāju, cik gadus attiecīgais cibiņš taisās to kāju dziedēt.
nez bez AD cilvēki arī mirst? nez insulīnam arī 30% efektivitāte? nez dialīzes vietā ir kāda terapija, kas ir efektīvāka par pašu dialīzi? (:

eh, atlika man tikai uzrakstīt vienu postu, lai sirsnīgi atrautos. jau leitestos viens priecājas, ka es itkā esmu slims, lai gan neesmu, otrs, nobanojis mani un stāsta, ka nav manī jaklausās, jo trust me bro. jestri. ciba priekš manis ir kļuvusi toksiska bedre.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es necenšos ar Tevi naidoties. Vienkārši bēdīgi, ka neredzi otru pusi. Tā pati terapija - Tev palīdzēja, citiem tā nedod neko. Lielākajai daļai ir meh - uz brīdi paliek mazliet labāk. Precīzi tas pats ar sportu, meditāciju, AD un elektrošoku. Mēs vienkārši vēl neizprotam depresiju, līdz ar to arī vienkārši izmēģinām visu pēc kārtas, un priecājamies, ja kādam kaut kas no pieejamā palīdz.

Ne visas depresijas arī ir vienādas - vieglākos gadījumos terapija/dzīvesveida izmaiņas darbojas labāk (ticu, ka arī labāk par zālēm), kamēr smagos gadījumos tās nedod burtiski neko, kamēr zāļu efekts paliek lielāks (tiem, kam tās nostrādā, burtiski life-changing - palasi cilvēku pieredzes).

Protams, ka pietrūkst speciālistu, un tā ir problēma. Taču tāpēc vienkārši demonizēt kādu līdzekli, kas daudziem palīdz, nav pareizi. Cilvēki salasās internetā, ka AD viņus sakropļos, nobīstas, un tā vietā izvēlas vilkt neciešamu eksistenci bez jebkādas palīdzības vispār - tieši tāpēc, ka nav pieejami speciālistu, kas varētu sniegt cita veida palīdzību. Kam no tā ir labāk?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man nekad nav bijis terapijas, lai gan nekaitētu kā lielākajam vairumam, bet es to nevaru atļauties.

es neko nedemonizēju, dalos ar faktiem. tas, ka, acīmredzot, citiem cibiņiem ir dažādas pieredzes, nemaina faktu, ka ar AD viss ir ļoti slikti.
un, acīmredzot, kaut kur savas sāpes jāliek, tad kāpēc gan nelikt tās uz mani, jo es atkal rakstu provokatīvas lietas.

(Reply to this) (Parent)

"ķīmiskā disbalansa teorija", kura parādījās pēc benzodiazapēmu fiasko (tos reklamēja kā drošus un atkarību neizraisošus, līdzīgi kā savulaik lobotomiju), ir tiešām tikai toerija, turklāt sākotnēji tika uzskatīts, ka vainīgs ir noradrenalīns, nav īsti skaidrs, kurā brīdī notika pārslēgšanās uz serotonīnu un ssri.
mūsdienās, kad serotonīna toerija zaudē ticamību, sāk runāt ar glutamīnskābi/gaba, imūnās sistēmas hroniskas aktivitātes izraisīto neiroiekaisumu primāro ietekmi un kuņģa-zarna trakta mikrobima nozīmi.
es nezinu nevienu psihiatru, kas rekomendē ssri kā labāko līdzekli, attieksme pret to mūsdienās ir: jā, nav labi rezultāti, jā, ir neizbēgamas blaknes, bet nekā cita mums nav (psihiatrijā). pat fiziskās aktivitātes uzrāda tādus pat / LABĀKUS rezultātus simptomu mazināšanā par AD, tikai fiziskās aktivitātes nāk vēl ar virkni veselības bonusu, kamēr AD ir blaknes. ja vien cilvēks nav suicidāls (par ko arī diskutē, jo ir pretrunīgi dati) vai kritiskā disfunkcijā, rekomendēt AD kā optimālu risinājumu nav pamata.

(Reply to this) (Parent)