Šulcs te garām gāja - [entries|archive|friends|userinfo]
vistu_zaglis

[ website | šulcs.lv ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| VZL ]

[Jan. 6th, 2019|01:25 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[music |Juno Reactor / Voyager 304]

Par sapņiem, ja? Nē, nē, nebīstieties, šis nebūs kaut kāds vienkārši sapņa atstāsts, es gribu palamāties par kaut kādu jaunu tendenci, kas ieviesusies manā sapņošanas patternā.

Vei, gan jau, ka katram ir gadījies tā, ka liekas, ka pamosties, bet pēc tam izrādās, ka vienkārši nosapņoji, ka pamodies, vai ne?, es atceros tādas epizodes jau no senseniem laikiem. Tak kaut kad pagājušajā gadā šī lieta ne tikai kļuva regulāra, bet aizgāja kaut kādā absurdā līmenī, man vislaik ir gribējies šito pierakstīt, bet nekādi nesanāca.

Nē nu iedomājies – šitas ekstrēms kaut kad rudenī bija – tu guli, sapņo kaut kādu ierastu absurdu huiņu kā jau parasti, pamosties, viss kārtībā, tu esi savā gultā, blakus rātni guļ cīņubiedre, paskaties apkārt... a tur piepeši tiek ar troksni vērtas vaļā skārda durvis, jo gulta atrodas kaut kādā jobanā bleķa garāžā, blakus eļļas kannas un vēl visāda draza, kas jau parasti mētājas garāžās, attīstās kaut kāds tur sižets, un tu pamosties, un saproti, ka tas bija tikai sapnis, fuf, reku, viss ir labi, ierastā miga, blakus rātni guļ cīņubiedre, bet... paga, kāpēc mēs esam cīņubiedres dzīvoklī?, man likās, ka es biju Prāgā, tālāk attīstās kaut kāds sižets, tu pamosties, it kā viss ir kārtībā, bet... un šitā reizes septiņas vismaz, un kaut kādā brīdī tu jau sāc skaidri apjaust, ka esi sapnī - tā ir lieliska sajūta, starp citu, tā totālā visatļautība, jo tu zini, ka sapņo - bet pat nesanāk to prieku izbaudīt, jo tev vienkārši gribas nu jau pamosties pa īstam un realitātē, ko tu aktīvi centies darīt, un... fuf, beidzot izdodas. Un beidzot viss ir kārtībā. Uzmanīgi apskaties apkārt, un jā, tas ir tavs dzīvoklis, tiešām ir, Pelēkā Cūka pamana, ka es pamodies, un pieprasa nekavējošu pakasīšanu, atvieglojums ir vienkārši neaprakstāms.

Un tad tu ar acs kaktiņu pamani kaut ko kustamies koridorā, tikai totāli nav skaidrs, kas tas vispār varētu būt. Parādās viegla strjoma sajūta, tu pabīdi malā Pelēko Cūku, celies un aizdomīgi ej skatīties, kas tas bija. Izej koridorā, un tur piepeši ar jaudu sāk cirsties virtuves durvis, tā, it kā kāds viņas bez apstājas vērtu vaļā un cirstu ciet, tikai tur neviena nav, pilnīgi neviena, vienkārši tavā acu priekšā aktīvi cērtas durvis, tajā brīdī var apmēram uzzināt, kā izpaužas pirmsinfarkta stāvoklis, pārbīlis nav vārdos nododams, un tu tikai pēc laba brīža saproti, kas ir noticis, un pārņem totāls izmisums, ka tas nekad nebeigsies, un tu mēģini kliegt cīņubiedrei "Pamodini mani, lūdzu!", pat atceries, kādā valodā tas jādara, tu esi pie pilnas apziņas, tikai nespēj tikt ārā no šī elles loka, bet protams, ka aizmigušā stāvoklī iespējas kontrolēt rumpi ir samērā ierobežotas, un neko sakarīgu, kā vēlāk izrādās, tev nav sanācis pateikt, un tu sāc domāt, ka varbūt tas arī viss – tur ārā, realitātē, tu varbūt jau guli komā, un esi iesprūdis šajos nebeidzamajos sapņos uz dienām, mēnešiem, gadiem, kurš zina!

Un tad tu beidzot pamosties tajā AirBnB dzīvoklī, kur tobrīd tiešām fiziski atrodies, un kādu brīdi joprojām neesi līdz galam pārliecināts, vai atrodies realitātē, gaidi, no kuras puses piezagsies kārtējais ahtungs, bet nē, laikam tomēr tiešām pamodies, un gribi, lai kaut kas tāds nekad, nekad vairs neatkārtojas.

Bet ziniet, kas par nelaimi? Atkārtojas! Regulāri! Un mani pārņem bažas, ka ja tā turpināsies, es taču kaut kādā brīdī tiešām vairs nesapratīšu, nu vai neticēšu, kurā realitātē tad es īsti atrodos!

Dienās pamodos, paskatījos telefonā, secināju, ka ir pārāk agrs, lai celtos, vēl tur bija mesendžerī ziņa, par kuru nolēmu, ka izlasīšu un atbildēšu vēlāk, priecīgi aizmigu, jo tāpēc, ka var. Pamodos saprātīgākā laikā, piecēlos, uztaisīju kafiju, apsēdos pie komputātōra, atveru mesendžeri, nu tik atbildēšu beidzot, a tur nekādu jaunu ziņu nav. Paskatos telefonā - tur nav nekādu notifikāciju. Atveru sarunu, tur nav nevienas jaunas ziņas. Pajautāju respondentam – nop, nekas nav sūtīts.

*nopūta, žests*
linkiet garām

Comments:
[User Picture]
From:[info]magnolia
Date:January 6th, 2019 - 02:44 pm
(Link)
Ak dies, jūtu līdz.
[User Picture]
From:[info]_re_
Date:January 6th, 2019 - 02:55 pm
(Link)
drausmas, d r a u s m a s
[User Picture]
From:[info]shveps
Date:January 6th, 2019 - 04:39 pm
(Link)
Jā, šis ir diezgan mokoši, ļoti zināmi.
Ir bijis tā, ka visa nakts tā arī paiet no cikla ciklā un, zinot, kas sagaidāms, otrā dienā bail iet gulēt in general.
Emocionālais fons(pārgurums), istabas klimats (pārāk silti, sauss gaiss), ēšana pirms miega (trekns cepeša gabals ar štovētiem kāpostiem), gaisma blakus istabā, aiz durvīm kāds klabina klavieri un "uzvedas ļoti klusi" - šīs visas lietas + vēl kaut kas noteikti ir pie vainas. Jo, kopš dzīvoju viena pati, tfu tfu, bet nav bijis ne reizi. Kamēr bija kompānija - samērā regulāri un ciklos.
[User Picture]
From:[info]vistu_zaglis
Date:January 6th, 2019 - 04:45 pm
(Link)
Es arī biju ievērojis to patternu, ka šitas ahtungs nekad nenotika, kad guļu viens. Tas bija samērā mierinoši, jo zini kā, tomēr drošāka sajūta. Bet, emmm... Līdz aizvakardienai, kad atrāvos šito vienatnē, labi, ka vieglā formā. Nu un labi, ka ne es vienīgais tāds :)
[User Picture]
From:[info]shveps
Date:January 6th, 2019 - 04:53 pm
(Link)
Tur bija metodika izdomāta tieši šitiem gadījumiem, jāizštuko kaut kāda parole, "melna cūka vidū jūras", piemēram, un tad katru reizi, kad iestājas nepamošanās, pie sevis jāatkārto, kamēr pamostas. Ar karu reizi vieglāk pamosties, jo pauris atpazīst kodu. Tas stāvoklis ir kaut kas tik ļoti īpatnējs, ka nav ne miegs, ne nomods, ne apziņa, ne bezapziņa, bet atslēgas vismaz strādā.
Lai Tev viegls miegs. Un neguli uz labajiem sāniem, arī.
[User Picture]
From:[info]vistu_zaglis
Date:January 6th, 2019 - 05:02 pm
(Link)
O, jāpamēģina, danke! Tas par to paroli. Ar sāniem sarežģītāk, uz kreisā guļot man gandrīz garantēti kāds murgs trāpās, eh.
[User Picture]
From:[info]shveps
Date:January 6th, 2019 - 05:05 pm
(Link)
Sarežģīti Tev :)
Kā paroli iesaku tēvareizi. Man labi strādāja tieši tēvareize, jo galva zina, ka normālā stāvoklī es neparko to pie sevis neskaitītu. Tb - jābūt kaut kādam ļoti spēcīgam kontrastam starp tevi normālo un tevi, kas mokās, nespējot pamosties.
[User Picture]
From:[info]vistu_zaglis
Date:January 6th, 2019 - 05:10 pm
(Link)
Jēziņ, te es jau vairs nezinu, kas ir sliktāk! :)
[User Picture]
From:[info]shveps
Date:January 6th, 2019 - 05:28 pm
(Link)
Tur jau tā sāls! Miega paralīze, kā Tu labi zini, ir tas stāvoklis, kad smadzenēm sajukusi hronometrāža, kaut kāda daļa smadzeņu grib pamosties tajā miega stadijā, kad viss pārējais ķermenis ir paralizēts un cita daļa smadzeņu vēl aizvien ir astrālā (ātrajā miegā, kad vajadzētu notikt lielākajai sapņošanai un visam jābūt paralizētam, lai mēs pa sapņiem nenolecam no jumta, piemēram). Jo absurdāku pavēli smadzenēm iedosi, jo lielākā watafakā tās nonāks, un jo lielāks stimuls būs pamosties pa īstam.
[User Picture]
From:[info]vistu_zaglis
Date:January 6th, 2019 - 05:40 pm
(Link)
Ā, tā tā slavenā miega paralīze? Pffff, es tā arī nekad neesmu papūlējies noskaidrot, kas tas vispār tāds. Also – izlemts, es dziedāšu ziemassvētku dziesmas!
[User Picture]
From:[info]shveps
Date:January 6th, 2019 - 05:42 pm
(Link)
Jā, tas ir viens no miega paralīzes veidiem. Ir vēl daži citi, ar tiem, paldies Budam, personīgi neesmu pazīstama.
Dziedi ziemassvētku dziesmas, ka tik palīdz :)
[User Picture]
From:[info]kants
Date:January 6th, 2019 - 07:04 pm
(Link)
es arī inception nesen vēlreiz noskatījos!
[User Picture]
From:[info]vistu_zaglis
Date:January 6th, 2019 - 07:08 pm
(Link)
Tagad skaic, no kurienes viņiem šitā ideja.
[User Picture]
From:[info]santech
Date:January 6th, 2019 - 07:43 pm
(Link)
vismaz neurbj.
vai ne?
[User Picture]
From:[info]tagad
Date:January 6th, 2019 - 11:12 pm
(Link)
reizēm, nevarot pamosties, mēģināju sev atdarīt acis - atplest plakstus ar pirkstiem. nespēja pamosties vienmēr nāca kompeltā ar 'nācēju' - tas negaidot sapnī uzradās dzīvoklī, atvēru acis un redzēju tapetes, bet viss plūda, sapratu, ka tās tapetes nav pa īstam un nācēja tuvums vienmēr signalizējās ar spalgi smalku, griezīgu skaņu.
[User Picture]
From:[info]bozena
Date:January 6th, 2019 - 11:48 pm
(Link)
Nu tas tak tā kā pārrāvums Matriksā! Labi, ka vēl nelika izvēlēties sarkano vai zilo tableti.
[User Picture]
From:[info]panacea
Date:January 7th, 2019 - 12:04 am
(Link)
Es šo daļēji saprotu - man ar sapņiem ir tāda problēma, ka viņi ir tik reāli, ka nomodā kaut ko atceroties man jāpiedomā, vai tas notika pa īstam vai sapnī. Pagaidām tieku galā, bet arī mēdzu uztraukties par realitātes reālumu.
[User Picture]
From:[info]rediiss
Date:January 7th, 2019 - 09:17 am
(Link)
Vot, jā, tā griezīgā skaņa, weeee. Bet es vispār šito figņu saistu ar ahtungu reālajā dzīvē. ibo kamēr vēl nebiju brīva meitene, man to briesmīgo svelpoņu nācās klausīties ļoti bieži. tikko atbrīvojos - hujakš, nav vairs. Nu labi, ir bijis, bet esnez, kādu reizi, vai divas un vieglā formā :D vispār man bija vēl citi brīnumi, ko tai laikā skatījos diezgan bieži un pēc tam - praktiski nē.

kā arī, autor, raksti vēl. arī par sapņiem. Tu māki ^_^
[User Picture]
From:[info]vistu_zaglis
Date:January 7th, 2019 - 01:37 pm
(Link)
Awwww, tnx :)

Un jā, par laimi nekāda izteikta trokšņa tur nekad nav bijis, tā tikai vēl trūka, mani ļoti besī jebkāda veida troksnis. Bet tagad, kad jūs te pastāstījāt, ka ir jābūt, well, paldies jau iepriekš :D Un es tā skatos, ka visiem līdzīgi, ka vienatnē šitā huiņa nepiemeklē, hmmm, viela pārdomām!