Sunday, May 24, 2020

10:47AM

"I appreciate that so many cultures individually looked at a lizard and thought what if he was big as hell and had powers."

(comment on this)

9:08AM - i am a victim of my theories and also their controller

vācu biologs raksta apm tā - organisms ir fokuss caur kuru kļūst iespējams veselumu aptvert, lai gan tai pat laikā tas vienmēr paliek apslēpts ķermenī.
 
man šķiet, ka tas labi raksturo fona sajūtu, ka tev it kā ir apjēga par notiekošo, bet reizē arī nav īstas skaidrības par tās izcelsmi, jo saknes caur uztveres taustekļiem iestiepjas tik pamatīgos dziļumos, ka ar nevienu prāta radītu jēdzienisko akrobātiku tur nonākt nevar. lai arī ko tu aptvertu, tā vienmēr būs tikai daļa - tā daļa, uz kuru esi fokusējies, bet, lai šī fokusēšanās varētu notikt, ir jābūt veselumam, kas tur katru atsevišķo fokusu. kaut kur nulles punktā ir visu uztverto sajūtu un pieredžu simbioze, kurā tu esi  gan cilvēks, gan koks, gan armadillo, gan koraļļu rifs. un jo vairāk šeit mēģina kaut ko precizēt, jo muļķīgāk tas viss izklausās. prāts kā mazs zirneklītis cenšas pāraust tīklu pāri jūrai.

viņš raksta arī, ka skaņa pārņem daudz spēcīgāk, nekā attēls - cilvēki, kas dzird, bet neredz, jūtas kā iemesti trauksmainas realitātes centrā, bet nedzirdīgie, kaut arī viņu redze būtu perfekta, jūtas nošķirti no pasaules ar stikla sienu. par dzirdi zinu, ka ja ar to nav kaut kas kārtībā, jūties kā savā zemūdens šķirstā, kamēr visas pārējās būtnes staigā pa ūdens virsu un vienīgais, ko tu jūti, ir viņu soļu vibrācijas. par redzi man nav zināms, reiz  izlasīju autobiogrāfiju, kurā stāstīts par redzes zaudēšanas pieredzi un dzīvošanu aklam. tur vienā nodaļā ir aprakstīts, kā viņš dzird lietu. gan viņa neaizmirstamais apraksts, gan doma par pasauli, kurā nebūtu ne balsu, ne mūzikas, mani vedina uzskatīt, ka - pat ņemot vērā akla cilvēka atkarību no citiem, zaudējot dzirdi tiek zaudēts kaut kas daudz fundamentālāks. bet labi - arī šeit, jo vairāk raksta, jo lielāka iespēja ierakstīties grāvī.

(comment on this)

Sunday, May 17, 2020

10:34PM

tuvojoties tiltam, labajā pusē lapoja liels koks. tieši tad, kad atrados zem tā zariem, uznāca vēja brāzma, kas saprunāja visas lapas - ne tā, ka visas reizē, bet kā liela, glāstoša roka, kas pārmaiņus pabužina te zemākās lapotnes, te galotni. šalkoņa bija daudzdimensionāls koris, kurā katra lapiņa saka: šššš... ne tikai saka šššš, bet arī maina izskatu, jo katrai lapai ir divas krāsas - vienā pusē tumši zaļš vasks, otrā - gaiši matēts dzīslojums. viss koks pūta dvašu un grozīja savus gaismas uztvērējus, elpojot vairākos stāvos. it kā vējam būtu simtiem pirkstu ar kuriem likt tam dejot.

(comment on this)

Monday, May 11, 2020

10:14PM - skatos time-lapses

glāzē atstāts alus, kura putas pazūd četrās minūtēs, uzticīgi ziedojas pelējumam, līdz virsma izskatās kā novārdzis aplis, kurā ietriecies meteorīts. gar malām baltpelēki pelējuma gubu mākonīši, saspiedušies burbuļu kraujās. divos mēnešos visas kalorijas ir apēstas.

pelējums apēd arī tēju, ja tējas krūzē iegrābjas pēc 3 mēnešiem, gaišās pūkas ir iekarojušas visas virsmas un pasludinājušas tējaskrūzi par savu karalisti. pēc tam pelējums apēd pats sevi, mirst, saraujas un pārvēršas par drisku, kuru drosmīgi pirksti var viegi izķeksēt laukā.

gaļai atkal cits stāsts, tur vienmēr uzrodas tārpi. laikam gaļā ir tik daudz enerģijas, ka ar sēni vien nepietiktu, tās pārstrāde izskatās ļoti darbietilpīgs process. varbūt tās ēšana novārdzina arī cilvēka ķermeni. tārpi gan slēpjas no virsmas un ir saredzami galvenokārt tikai caur spraugām, bet, kad visu gaļas blāķi apvērš otrādi, izrādās, ka apakšā esošie tārpi ir daudz lielāki. vai varētu būt, ka tā ir evolucionāra stratēģija? jo virspusē rēgojošos visdrīzāk savāktu kāds lidojošs knābis.

glāzē atstāts ūdens - kas notiek ar to? ūdens lēnām iztvaiko, lēnām atgriežas atpakaļ debesīs. ūdenī nav kaloriju, ko pārstrādāt, tāpēc tas kā tīrais gars dažādās inkarnācijās riņķo pa zemi, esot caurspīdīgs un atstarojot visas krāsas. tāpēc man ir grūti iedomāties uz zemes ko dievišķāku par ūdeni. par ūdeni un gaismu.

(2 comments | comment on this)

10:50AM

"That’s the nature of being a parent, Sabine has discovered. You’ll love your children far more than you ever loved your parents, and – in the recognition that your own children cannot fathom the depth of your love – you come to understand the tragic, unrequited love of your own parents."

(comment on this)

Wednesday, May 6, 2020

12:37PM

pirms tu nokrīti ģībonī, pasaule iemirdzas dievišķās krāsās, degunā sāk pūst trompetes un uz sienām parādās hieroglifi. ausīs šņākuļo jūras un visu aptver mazas koku galotnītes, kas, savijušās rokās, veido ļoti zemus griestus, tik zemus, ka tu vairs nevari pieceltes, bet tikai rāpot.

(1 comment | comment on this)

Friday, May 1, 2020

11:41AM

During the European Enlightenment, sight was considered by many to be the most important sense because it could perceive light, and light also symbolized scientific fact and philosophical truth. However, some thinkers, such as Herder and Denis Diderot, questioned sight’s predominance. Herder writes that “sight reveals merely shapes, but touch alone reveals bodies: that everything that has form is known only through the sense of touch and that sight reveals only … surfaces exposed to light.”

(3 comments | comment on this)

1:38AM

laikam ir jāapgūst kāda nejūtīguma ābece, jo nupat jau viss ir aizgājis tādās galējībās, ka katrai sazināšanās spazmai ir piekabināti neredzami dzirnakmeņi - ikviens [otrais vai trešais] vārds ir slimīgi uzblīdis ar nozīmju un pārpratmu sablīvējumiem, katrs teikums rada vainas apziņu. turklāt viss ņirb cauri laikam - vienā momentā teiktais ir balta patiesība, nākamajā - izbāzeņa sarūsējušais transplants trulā īstenības simulācijā.

bet, kad būs izstudēta tā ābece, tad es - ha hā, saklausīšu visu, teikšu visu un tas neko nenozīmēs. labi, tā ne, bet vismaz nogriezt satraukuma jaudu gan vēlētos - no esošajiem ~200% uz kādiem 70% nebūtu iebildumu. lai gan, es vakar sāku eksperimentu - *{attēlo savu nemieru}* - bez viņa nebūtu, ko attēlot.

(comment on this)

Thursday, April 23, 2020

2:53PM

"The plant that directs its growth tendency to the light (a tropism) does not understand the arithmetic of wavelengths; it simply perceives light as good in the form of a positive affection. This is not so different from those of us who prefer to sit neither in the direct sun nor in total shade, and therefore, without thinking move to the most pleasant location.

Today’s botanists have used ingenious experiments to confirm the subjectivity of plants. [they] observed that identical plant clones — multiple vegetative twins whose DNA sequences are identical to the letter — behave differently, even though room temperature and substrate moisture are the same. They are clones, but their bodies unfold into individual shapes. They individually choose between different options[..]. Every sprout has its own preferences. Each is an individual, committed to its ongoing existence in its particular body and not simply an automaton carrying out a genetic blueprint.

Intelligence, according to the meaning of the Latin verb intelligere, means to be in between, to be able to choose. It signifies the ability to make a decision, and hence the judgment of a distinct self for whom a choice means something — survival, growth, flourishing. In this sense intelligence and life are one and the same thing."

(2 comments | comment on this)

Wednesday, April 22, 2020

10:42PM

smiltis karstākas par ūdeni. asfalts karstāks par smiltīm. betons karstāks par zāli. linolejs vēsāks par paklāju. dibens vēsāks par pieri.

(comment on this)

Saturday, April 18, 2020

10:43PM

arī vārdi ceļo un piedzīvo spēcīgas transformācijas. guļu gultā un šķirstu lielu, biezu grāmatu. ja man kādreiz jautātu, kā no vilka nonākt līdz katafalkam, tad tagad zinu, ka atbilde ir apmēram šāda:

vilka zobi --> grābeklis --> ecēšas --> svečturrāmis --> rati --> katafalks

The modern meaning of the word hearse is far removed from that of its ancient roots. It derives ultimately from a word in an extinct language spoken in southern Italy, denoting a teeth of a wolf. This word was absorbed into Latin as hirpex, denoting, with reference to the teeth-like form, a large rake. This entered Old French in the form herce, meaning 'harrow'. In English a hearse was originally a triangular frame similar in shape to an ancient harrow, designed to hold candles. From this it became an elaborate framework or canopy, again holding candles, which was constructed, over the bier or coffin of an important person prior to their funeral. By the middle of the 17th century the word referred to a carriage built to carry a coffin, from which evolved the modern hearse, or funeral car.

un vārdiem ir mazas ģimenes:

The root of the word fracture, the Latin verb frangere 'to break', is shared by a number of apparently unrelated words, including fraction, fragile, frail and fragment. The name of the plant saxifrage is from frangere and saxum 'rock', through which the plant appears to 'break'. This was translated by English herbalists into breakstone, a name which has fallen into disuse.

tātad vārdi uzrodas ligzdās vismaz pa pieci, vai arī - tas ir zars ar atvasēm: vispirms kaut kas plīsa un tad plīšana sadalījās fraktāļos, atklājot trauslumu, atklājot plaisas, driskas un pārējos fragmentus, piem, drupačas.

(comment on this)

Sunday, April 12, 2020

11:37PM

pēcpusdienās gaisma caur logu spīd tieši ekrānos, tāpēc logs tiek aizklāts ar dzeltenu pledu uz kura redzamas dažādas kvadrātbikša sejas izteiksmes. kad šķiet, ka saule jau ir pietiekami attālinājusies, logs tiek atbrīvots. šodien mazliet pārsteidzos, noņemot aizsegu priekšlaicīgi. aklājās, ka tikai puse saules ir pazudusi, bet otra puse joprojām žilbinās virs jumtiem, raidot visu savu radioaktīvo meldiņu man tieši sejā.

aizbēgu stūrī, aizžmiedzot acis pārvilku kreklu pāri sejai - tas bija mans tumsas vairogs. saule gan nekur nepazuda un bija iededzināta redzes pikseļos kā īslaicīgs gaismas tetovējums, kurš bija skaidri saskatāms pilnīgā noslēgtībā aiz plakstu slēģiem - horizontāli baltdzeltens pusaplis, kuram - nez kāpēc - ir pievienoti divi vadi - zibens līnijas vai upes loki, kas no kreisās puses aizgāja kaut kur augstāk, līdz pazuda. pēc brīža abas līnijas sagāja vienā un mainīja krāsu, kļūstot par vienu sarkanīgu dzelksni, kas savieno dedzinošo saules atveidu ar kaut ko citu. prātoju vai tā varētu būt zvaigznes nabassaite, kura redzama tikai nejaušos momentuzņēmumos.

atceros kaut ko sen lasītu par kādu trako, kurš sarunājies ar sauli. nezinu, kā tieši viņš to darīja, bet man šķiet, ka mākoņainās dienās tas ir gaužām viegli - tu tikai uzdod jautājumu vai izsaki domu un tad saņem atbildi caur to, kā istabā viss satumst vai izgaismojas - mākoņiem aizsedzot un atsedzot gaismu. katrs saules vārds mērcējas prāta ķīseļa interpretācijas jūrā.

(1 comment | comment on this)

Wednesday, April 8, 2020

2:54AM

pirms dažām dienām saskāros ar domu, ka ūdens, aizvirpuļojot izlietnē, katrā zemes puslodē to dara citādi: ziemeļu puslodē aizrotē lejup vienā virzienā, bet dienvidos - pretējā. tekstā šis apgalvojums tika izteikts diezgan nedroši, it kā tas varētu būt nepatiess - jo ūdens kustas pārlieku strauji, lai šādu secinājumu varētu veikt un, ja tā, kas tad notiek uz ekvatora?

to izlasot, es, protams, uzreiz aizmetos uz virtuvi. jā, ūdens tecēja pārāk ātri, lai spētu droši saskatīt, bet šķita, ka tas notiek pretēji pulksteņrādītāja virzienam. paralēli man aiz muguras skanēja balsis, kas vēstīja, ka mitbasteri jau sen esot to visu apstiprinājuši, ka tā ir balta patiesība. neskatoties uz manu sajūsmu par atklājumu, ka katrā zemeslodes pusē ūdens aizvirpuļo citā virzienā un tas kā mūžīga patiesība varētu sevi regulāri apstiprināt ikvienā visšmurgainākajā notekā, saglabājot skepticismu, pēcāk mēģināju kaut ko lasīt par tēmu un, cik izevās saprast, tā ir patiesība vairāk idejas līmenī, saistībā ar zemes poliem - bet katra izlietne un vanna ar visām to mazajām drazām, izliekumiem, leņķiem un oriģināl-straumītēm var tomēr rādīt atšķirīgu rezultātu. vēl tam visam pa vidu atcerējos mistiķa salīdzinājumu, ka visas būtnes ar gravitācijas palīdzību rotē uz centru, lai nonāktu tiešā sadursmē ar notekdievu (un, ka paralēli pastāv uzskats, ka nekādas mistiskās notekas [un notekdieva] nav, lai gan vilkme visai bieži ir jūtama)

(6 comments | comment on this)

Tuesday, April 7, 2020

10:38AM

Boriss Džonsons ir dzimis Ņujorkā un viņa pilnais vārds ir Alexander Boris de Pfeffel Johnson un iesauka (kuru zina arī gūgls) - BoJo. viens no viņa radiniekiem ir brālis Joseph Edmund Johnson, tātad - JoJo.
veseļojies, bodžo

(comment on this)

Sunday, April 5, 2020

9:07PM

lasot tekstu ir viegli sadusmoties, bet, redzot, kas to rakstījis - dusmas teju vai vienmēr strauji noplok. dusmas uz domām un idejām rodas viegli un šķiet racionālas un loģiski pamatotas, bet dusmas uz dzīvu būtni - diezgan muļķīgas, jo sejā jau atklāti iezīmējas visi sāpju ornamenti un pagātnes margojums. tas ir kā dusmoties uz ieplīsušu lapu vai samītu zāles stiebru.

(comment on this)

5:51PM - domplūsmas momentuzņēmumi

1. telepātiski sakari ar Marsu

2. krāsainas dzīslas akmeņos

3. hic et nunc

4. knaibītās nervu šķiedras

5. cilvēku savdabīgais lopiskums

6. melno taustekļu tempļi

7. basets, kuram ir sava zobu pasta un zobu birste

8. gaismu izstarojoši ripuļi jūrā

9. ūdens ieskauts kvadrāts

10. ikdienas truluma normatīvais spēks

(comment on this)

Saturday, April 4, 2020

12:34AM

katru rītu gaisma pārregulē ķermeņa pulksteni. acis ir ne tikai redzes, bet arī laika orgāni - diennakts pārbīdes ciparnīcas, nomoda ēnu aploces. viss, kas šķiet fiksēts savā vietā (katram leņķim sava adrese, zīmogs pasē un personīgais akvārijs) šūpojas, pārklājas viļņotās grupās (un apakšgrupās), lai atkal saietu atpakaļ taisnēs. ienirstu lokā, izrāpjos laukā pa šķautni. [paldies dievišķajam juceklim par šiem ūdeņainajiem gaismas receptoriem.]



p.s. paldies jums (komentu aut. pie iepriekšējā ieraksta). tas ir kā gaišas lāpas liesmiņas vai šķiltavu dzirksteļotie sprakšķi melnā tunelī

(comment on this)

Wednesday, April 1, 2020

6:31PM

izdzēsto domu arhīvs klumburē vien tālāk

(3 comments | comment on this)