20 most recent entries

Date:2017-11-23 18:29
Subject:
Security:Public

Caur satraukuma brikšņiem ātri uz priekšu, kājas pinas nezālēs, domas mutuļo melnās putās, tušas celiņi jānoslauka, deguns cēli jāizšņauc baltā tualetes papīrā, ātri uz priekšu, nokavēt nedrīkst, vakara debesis, nokavēt nedrīkst, debesīs pamodies dilstošs mēness. Pie drāšu žoga neliela pauze, mazas durvis uz begalību, kailie koku zari tālumā šūpojas kā vienmēr, violetie mākoņi plūst tālāk kā vienmēr, it kā nekas nebūtu noticis, tikai kaut kur ķermenī šķiļas valgani drebuļi, no sirds pa pleciem uz augšu rāpjas stikla trīsas, dzimst jaunas asariņas.

post a comment



Date:2017-11-22 23:15
Subject:
Security:Public

Kādu rītu varētu pamosties realitātē, kura šķistu vēl reālāka par nomodu, bet nav pareizi - 'vēl reālāka' kvantitatīvā izteiksmē - nez vai, nevar reālistiskumu izmērīt, nosvērt un pavairot. Sapņu realitāte šķiet tikpat īsta, tikai pagaidām tās ir divas pasaules, bet varbūt ir vēl trešā (un ceturtā, piektā, sestā...) Un katra vienmēr šķiet kā visīstākā - izņemot reizes, kad apzinies, ka sapņo, bet varbūt es sapņoju visu laiku un šis ir sapnis par maņām, telpiskumu, laiku un atsvešināšanos, lai uzzinātu, kā ir izjust zaudējumu un ilgas - pretējais šķiet kā atgriešanās mājās.


post a comment



Date:2017-11-22 21:45
Subject:
Security:Public

post a comment



Date:2017-11-22 20:18
Subject:
Security:Public

Lasu (drīzāk plivinos pāri tekstam) Gibona darbu par Romu. Vietas, kur tiek runāts par to kā vide veido cilvēku attiecības, raksturus un tikumus, liek justies kā mazam uzpirkstenim vai koka galotnes fragmentam, kurš pilnībā izaudzis un ieaudzis vēsturiskumā.


"Although the progress of civilization has undoubtedly contributed to assuage the fiercer passions of human nature, it seems to have been less favorable to the virtue of chastity, whose most dangerous enemy is the softness of the mind. The refinements of life corrupt while they polish the intercourse of the sexes. The gross appetite of love becomes most dangerous when it is elevated, or rather, indeed, disguised by sentimental passion. The elegance of dress, of motion, and of manners gives a lustre to beauty, and inflames the senses through the imagination. Luxurious entertainments, midnight dances, and licentious spectacles, present at once temptation and opportunity to female frailty. From such dangers the unpolished wives of the barbarians were secured by poverty, solitude, and the painful cares of a domestic life. The German huts, open on every side to the eye of indiscretion or jealousy, were a better safeguard of conjugal fidelity than the walls, the bolts, and the eunuchs of a Persian harem. To this reason, another may be added of a more honorable nature. The Germans treated their women with esteem and confidence, consulted them on every occasion of importance, and fondly believed that in their breasts resided a sanctity and wisdom more than human."

Nezinu no kurienes viņam tāda informācija par vāciešiem, bet laikam viņam šie 'barbari' simpatizēja. [cēlie barbari un samaitātie, kulturālie romieši]

post a comment



Date:2017-11-21 14:32
Subject:
Security:Public

post a comment



Date:2017-11-21 11:02
Subject:
Security:Public

"Seno grieķu un primitīvajās reliģijās physis nav atomu un elektronu bezmērķīga kustēšanās. Tā ir radoša notikšana poiesis nozīmē. Physis nav atdalīta no apoloniskā logos: dabas radošā aktivitāte ir logos'a manifestācija. Sākonēji logos piederēja pie dabas (physis) logosa. Tikai vēlāk, atšķeļoties no physis, tas kļūst par perverso logosu, t.i. par "loģisku" parastajā nozīmē. Un otrādi: physis atdalīta no logos, kļūst par perversu physis vai par to, ko mūsdienās dēvē par "matēriju". Loģika un idejas nav šķirami no dabas, tāpat kā tēli nav šķirami no veida, kādā tie manifestējas."

"Daba, kurai atņemta sakrālā vai sakramentālā dimesija, mirst, kā tikai gars var mirt pārvēršoties nedzīvā matērijā. Tā joprojām var palikt estētiski pievilcīga ("skaistā daba!"), var izsaukt dzejiski noskaņotās sirsniņās kutelīgas trīsas, pat patētisku apbrīnu, bet tam visam līdzi nāk biedinoša tukšuma pieskaņa.
Lielākai daļai cilvēku desakralizētā daba ir iekarojams manipulāciju objekts. Tāpat kā dzīvnieks vai vergs, kam nav dvēseles [..] tā kļūst par nedzīvu lietu, ko var ekspluatēt pašlabuma un varas vairošanas nolūkos."

2 comments | post a comment



Date:2017-11-20 19:12
Subject:
Security:Public

Man pietrūks divu pēdējo rītu, kad tu tumsā stāvēji istabas durvīs un teici: mjauuu. Uz vispārējā klusuma fona tas bija kā mikroskopiski piezūmots skaņu audekls, kurā smalki redzams katrs pavediens, katra ielocīte un šķiedra, 'mjauuu' istabas tumsā izklausījās pēc mēness krātera - tā bija dobja, bieza, pelēcīga un tāla skaņa, kas lēnām un drosmīgi iznira laukā no pārrauto sapņu jūras, kura strauji iztvaikoja pie katra nākamā 'mjauuu'.

post a comment



Date:2017-11-20 18:50
Subject:R. Mūks
Security:Public

"Mūžīgā dzīve", kā to iedomājas gara fantāzijas apsēstie teologi, atgādina perfektu gleznu, kurā nav ko redzēt.

post a comment



Date:2017-11-20 18:02
Subject:blue planet II
Security:Public

post a comment



Date:2017-11-20 17:07
Subject:
Security:Public

ikdienas truluma normatīvais spēks

post a comment



Date:2017-11-16 17:04
Subject:
Security:Public

Pietiekami nojūdzies, lai izdarītu ko tādu. Pietiekami ilgi bija skatījies caur durvju actiņu, pietiekami ilgi spodrinājis glāzi, starplaikos bakstot degunu, pietiekami ilgi šļūkājis kājas - šurpu turpu pa saplaisājušo linoleju. Pietiekam ilgi raustījis segu un dīdījies rītausmā pa gultu, pietiekami ilgi burzījis papīra lapas bezmiega naktī, pietiekami ilgi brokastīs ēdis nūdeļu zupu un vakariņās projektējis savu stikla namu, rokot tam apkārt milzīgu gravu, rokot tam apakšā, līdz nams sāka brukt, pietiekami ilgi neskatījies uz saulrietu, kurš katru vakaru kvēloja aiz istabas loga kā karameļu salūts, pietiekami ilgi sapņos kritis atmugurski un nomodā uz priekšu, pietiekami ilgi nezinājis, ka iztēles svētais aizbildnis ir Narciss, pietiekami ilgi apjukumā dusmojies, slidinot acis un pirkstus pa mirdzošiem ekrāniem, pietiekami satraukts un pietiekami vīlies, pietiekami nenormāls un pietiekami naksnīgs, lai būtu pavisam normāls, pavisam ikdienišķs.

2 comments | post a comment



Date:2017-11-16 14:37
Subject:Heidegers
Security:Public

"..zinātniskās metodoloģijas nolūks ir pārvērst visu, kam tā pievēršas, par kaut ko tādu, kas eksistē telpā atdalīti no mums. Un nav svarīgi vai šis 'kaut kas' ir krēsls, cilvēks, atoms, šūna, juteklisks dotums vai 'ķermenis'. Mēs mēdzam teikt, ka krīta gabals aizņem zināmu telpu ar savu virspusi un ka šī telpa ir kaut kas līdzīgs krīta iekšienei. Bet kā gan šī krīta iekšpuse izskatās? Teiksim, mēs salaužam to divās daļās. Vai tagad esam nonākuši tuvāk krīta iekšienei? Protams, nē. Krīta gabali tagad ir mazāki un tas, ko cerējām ieraudzīt kā krīta iekšieni, izrādās tikai tālāka (sadrumstalotāka) āriene. Sasmalcināšanu varētu turpināt, kamēr krīts kļūs pa putekļu kaudzi, zem mikroskopa šo putekļu kaudzi varētu 'sasmalcināt' vēl sīkākās daļiņās un tā ad infinitum. Katrā gadījumā, šāda sasmalcināšana dod tikai to, kas jau ir bijis, neatkarīgi no tā, vai krīta gabals ir četrus centimetrus vai 0.004 milimetrus liels. Starpība ir tikai kvantitātē, nevis kvalitātē vai esencē."

p.s. vēlējos piebilst, ka, manuprāt - jā un nē - noslēpums vienmēr paliek un to nevar uzzināt, izķidājot iekšas, bet - nav arī tā, ka, izķidājot iekšas, neko noderīgu un jaunu nav iespējams uzzināt

post a comment



Date:2017-11-16 10:41
Subject:
Security:Public

..jo visi putni zaudē krāsu, kolīdz tos iesprosto būrī

post a comment



Date:2017-11-16 09:24
Subject:
Security:Public

sapnī lasīju dzejoli no kura atceros tikai pirmās 3 rindiņas:

sievietes, sievietes
kāpēc jūs kožat rokā
kura jūs glāsta?

post a comment



Date:2017-11-16 09:06
Subject:
Security:Public

Divos naktī kāds aiz loga atklāja sevī mūžīgo dzinēju un ielu krustojumā viņa sirds pārsitās nākamajā fāzē, no ielu kaktiem laukā vēlās aizvadītās dienas ziņu virsraksti, šahtu vākos ieritinājušies gulēja mazi dusmu pūķīši un aizvējā sapņoja zelta sapņus, kamēr vairāku kvartālu garumā bija izstiepusies lietus siena, šīs novārtītās nakts pēdējā iespēja nomazgāties.

post a comment



Date:2017-11-16 07:58
Subject:
Security:Public

post a comment



Date:2017-11-13 22:32
Subject:
Security:Public

Sekundes simtdaļās aizvelkas tukšie plankumi, aizputinās taciņas, bedrēs satek ūdens, klajumi aizaug, vienu vārdu aizstāj cits, vienu balsi aizstāj cita, nodilis ieraksts, jauns ieraksts, un tā uz priekšu - pa apli, pa apļa ieloci apkārt un apkārt, atkal un atkal, ieelpa - izelpa, ieelpa - izelpa. [nopūta, atrauga, nopūta]

post a comment



Date:2017-11-13 21:31
Subject:
Security:Public

roka

plauksta

dūre

ķepa

ķetna

spārns

spura

---------

koku lapu kažociņi, kaķu spalvu lapotnītes. iedomu metāliskie taurenīši, realitātes spārnotie āmuriņi

post a comment



Date:2017-11-13 20:25
Subject:
Security:Public

Naktī reversā likos lejup pa milzīgu dubļu kalnu - jo dziļāk ielejā, jo ūdeņaināki dubļi, kūleņoju lejup, tad jau lidoju lejup, jutu kā gar mana ķermeņa kontūrām dzied vējš, līdz ielikos uz muguras purvā - vēsā, lipeklīgā, melnā zaņķī. Tad kliedzu dažādos diapazonos, izmēģināju dažādus kliedzienus dažādās intensitātēs, kliedzieni no manis nevis izlauzās, bet izplūda mierīgi kā silta migla, kuru uzsūca gaiss. Gulēju dubļainā zemes plaušu fragmetā, kurš lēnām cilājās un mani elpoja. Jutos labi. Kā nošmulējies sušķis savā vismīļākajā, visērtākajā, visnospeķotākajā un vissadriskātākajā kreklā.

post a comment



Date:2017-11-13 19:56
Subject:
Security:Public



sauli uztverošās acs (solārā acs) asinsvadu nūdeļainā romantika. dienas rētas dzīst ātrāk (gaismas romantika)

post a comment


browse
my journal