Monday, August 20, 2018

8:10PM - hipokratiskie raksti

"Abdēru iedzīvotāji Hipokratu esot aicinājuši dziedināt filozofu Dēmokritu, kurš par visu tikai smējies un tāpēc ticis uzskatīts par vājprātīgu. Hipokrats esot devies uz Abdērām un atradis filozofu sēžam zem platānas. Visapkārt viņam mētājušās grāmatas un uzšķērsti dzīvnieku līķi. Sarunā ar Dēmokritu ārsts atklājis, ka viņa vājprāts patiesībā ir gudrība, jo filozofs, kurš tieši tajā laikā rakstījis grāmatu par trakumu, smējies par cilvēku muļķību. Pēc sarunas ārsts - "cilvēka ķermeņa dziednieks" un filozofs - "dvēseļu dziednieks" esot šķīrušies dziļā savstarpējā cieņā."

ja tas vēl nav izdarīts, tad kādam vajadzētu sarakstīt un iestudēt dialogu, kas starp viņiem norisinājās koka paēnā, grāmatu un uzšķērsto līķu ielokā; kā arī nodemonstrēt to, cik intensīvi, traucējoši vai lipīgi bija šie smiekli.

(1 comment | comment on this)

Sunday, August 19, 2018

5:12PM

RL intervija ar tibetiešu mūku - piedzimt par cilvēku ir īpaši, jo cilvēkam ir iespēja veikt labus darbus, citās piedzimšanās šādas iespējas nav. Cēlonis piedzimšanai par cilvēku bijuši viņa labie darbi iepriekšējā dzīvē. Bet tad man nav skaidrs, kā šādā sistēmā kāds jebkad var piedzimt par cilvēku, ja nav bijis cilvēks, jo tad viņš neko karmisku veikt nekad nespēj - jo nekādi labie darbi nav iespējami. Un, līdzīgi arī atpakaļgaitā: ja kā cilvēks esi veicis sliktus darbus, tad nākamreiz piedzimstot par dzīvnieku vai augu tu esi mūžīgi nolādēts, iesaldēts dzīvēs, kurās, atšķirībā no cilvēka dzīves, tu [viņa vārdiem] 'nespēj ne zināt, ne apgūt, ne izvēlēties to, kādas darbības veikt.'

(comment on this)

12:18AM

3dien nerunīgs vīrs benzīntankā slēpj atslēgu, savu gaišo kreklu viņš aizņēmās no negaisa apsvīdušajiem acu baltumiem. 7dien vējš zīmē ornamentus uz jūras virsmas, reiz jūrā esot iekritis mēness un peldējis uz muguras un peldējis kraulā. 6dienās priedes maina ādu - noloba ārējo slāni - no brūngani pelēkā laukā šķeļas burkānu oranžs, sauleszaķus kaisa steroīdus sasūcies bērzs, katrs zars kā jauns sākums, katrs dzinums solās sevi pārprogrammēt no jauna. 5dien izbraucu cauri garozai, mala bija sakaltusi un grubuļaina. 5dienas rīts bija saulē sakarsis un strauji nogatavojies - balta raķete izšāvās un izšķīda palagos. 4dienā ar receptoriem noklāts audums klausījās vējā, katrā kvadrātcentimetrā goda sardzē stāvēja desmitiem antenu, desmitiem strēlnieku asināja bultas. 2dien saulrieta sarkani akmeņi, asinīm apslacīti tumsas graudi, akmeņainas šuves uz jūras sejas, saule met ūdenī mirguļojošas virvju kāpnes, kas gaismu savieno ar katru acu pāri. 7dien noaugušu akmeņu zāļās bārdas reizē šūpojas zemūdens straumēs, pūkainas biezokņu bārkstis sinhroni elpo. 5dien divi cilvēki ieslēgti atslēgu caurumos skaita lūgsnas no stiklota rāmja iekšpuses. 1dien vējš dzelzsbetonā izgrauzis seklas spoguļpeļkes un aizklājis tās ar baltām putnu spalvām. šonakt abi sienas pulksteņi kļuvuši mēmi - svārsti un rādītāji sastinguši mirklī; viens saka: bez piecām pusnakts, otrs - bez 15 3.

(comment on this)

Monday, August 6, 2018

12:14AM

ja uzacis ir labības lauku strēles, tad tagad tajās var manīt dažas izbalējušas vārpas - skatos uz tevi un redzu vasaru

(1 comment | comment on this)

Sunday, August 5, 2018

11:20PM

līdztekus citām valodas izcelsmes teorijām piedāvāju arī savējo: visa cilvēce spēlēja klusajos telefonos un vietām gadījās posmi, kuros kādam bija vai nu slikta dzirde vai arī vienk bija vienalga, dažos posmos iesaistījās arī dzīvnieki, piem, man ir diezgan liela pārliecība, ka to, kā skan 'pieci' vāciešiem ir pavēstījis kāds suns.

(1 comment | comment on this)

Monday, July 30, 2018

9:45PM

"The gift of split-brain deep NREM sleep is not entirely unique to aquatic mammals. Birds can do it, too. [..] it allows them to keep an eye on things, quite literally. When birds are alone, one half of the brain and its corresponding (opposite-side) eye must stay awake, maintaining vigilance to environmental threats. As it does so, the other eye closes, allowing its corresponding half of the brain to sleep.

Things get even more interesting when birds group together. In some species, many of the birds in a flock will sleep with both halves of the brain at the same time. [..] The flock will first line up in a row. With the exception of the birds at each end of the line, the rest of the group will allow both halves of the brain to indulge in sleep. Those at the far left and right ends of the row aren't so lucky. They will enter deep sleep just with one half of the brain (opposing in each), leaving the corresponding left and right eye of each bird wide open. In doing so, they provide full panoramic threat detection for the entire group, maximizing the total number of brain halves that can sleep within the flock. At some point, the two end-guards will stand up, rotate 180 degrees, and sit back down, allowing the other side of their respective brains to enter deep sleep."

(1 comment | comment on this)

Friday, July 27, 2018

11:15PM

negaisa mākoņu celulīts kā desmitiem piepampušu bāli zilganu kabatu no kurām laukā birst ūdensvaboles. mēs klausījāmies klasisko mūziku un, skanot mocartam, tev no acīm izbira dažas ūdensvaboles.

(comment on this)

12:24AM

kas ir paslēpies šajā attēlā?
[ja kāds visp mēģina atrast un atrod, tad balvā prusta "zudušo laiku meklējot" (sagadījies tā, ka man pašlaik ir divas grāmatas un divas man nevajag - bet, ja negribas, tad var arī, protams, atteikties)]

upd. ir atminēts (atminējums tagad arī attēlā - lauku pele ēd bulciņu) ja pareizās atbildes autors balvu vēlas, tad padod man ziņu.

> )

(10 comments | comment on this)

Thursday, July 26, 2018

12:09AM




"I still have trouble comprehending that this impossibly thin blue curve keeps everything alive beneath it."

(comment on this)

Monday, July 23, 2018

1:10AM

es atceros ziemu, kad bija tik auksts, ka istabā apkapmu radiatoru un liku plaukstas starp tā ribām un priecājos par to, kā vējš virs asfalta uzpūš sniegu mazās straumītēs un iela kļūst par horizontālu baltu pūku ūdenskritumu. un tagad šķiet, ka tas viss ir noticis tikai vakar - bet nē, tagad ir karsts, kā tas var būt? es zinu, ka tas nebija vakar, ir plaisa, kurā ietilpst daudz pārlecienu no gaismas uz tumsu (vai no tumsas uz gaismu), bet tas ir tikai sīkums - ja es, kā akmentinš pludmales smiltīs radu taciņu ar simtiem rievu - rievas ir - hronoloģiski, bet prāts var nebūt hronoloģisks un turēt vakardienu tālumā, atstatus no sevis, bet kaut ko daudz senāku var cieši piekļaut sev klāt.

(2 comments | comment on this)

Saturday, July 21, 2018

12:56AM - M. Walker

"Many of the explanations for why we sleep circle around a common, and perhaps erroneous, idea: sleep is the state we must enter in order to fix that which has been upset by wake. But what if we turned this argument on its head? What if sleep is so useful - so physiologically beneficial to every aspect of our being - that the real question is: Why did life ever bother to wake up? Considering how biologically damaging the state of wakefulness can often be, that is the true evolutionary puzzle here, not sleep. Adopt this perspective, and we can pose a very different theory: sleep was the first state of life on this planet, and it was from sleep that wakefulness emerged. It may be preposterous hypothesis, and one that nobody is taking seriously or exploring, but personally I do not think it to be entirely unreasonable."

(1 comment | comment on this)

12:47AM

(1 comment | comment on this)

Sunday, July 15, 2018

8:42PM

mazliet gribas pajautāt, vai vēl ir palicis kāds, kurš mani lasa, jo nu jau sāku šaubīties

upd. tad jau nav tik slikti, kā man šķita. un turpināšu postēt rāpuļveidīgo puķkāpostu postus. paldies!

(7 comments | comment on this)

1:57PM

vējš, jūra, sešstūru saule, puķkāposts. viļņa kūkums, smilšu mutuļi sālsūdenī, puķkāposts. balti vēderi, rozā tītaru kakli, istabā galds, uz galda maisiņš, maisiņā puķkāposts.
gaiši, slapji kunkuļi peld ūdenī slapjiem matiem, kā uzvārījušies pelmeņi, kā klimpas, kā pludiņš, kā mitri kokvilnas ziedi. saule ir ezis ar staru adatām, kas dursta mākoņu gubu garozas, tie ir bālgani dzeltenīgi - kā puķkāposts.
mēs klusējot nogājām četrus kvartālus, nepazīstu tevi, kaut redzu katru dienu, zinu, ka tev mājās ir pelēka ķivere, ritenis un melns kaķis. un varbūt tad, kad tu klusumā domā, var dzirdēt kā čaukst tavs prāts, ja aiztur elpu, var saklausīt kā nočab katra doma. tev droši vien ir virtuve, pie izlietnes elektrozaļš trauku mazgājamais šķidrums, plauktā olīveļļa un jocīgs māla ķeburs, un skapītis, skapītī puķkāposts.

(comment on this)

Wednesday, July 11, 2018

5:57PM - G. Eckstein

Kas notiktu ar kādu personas struktūras fragmentu, piem, kādas sievietes pievilcību, ja, sarunājoties ar kungu melnā šlipsē, viņa intelekts sāktu šo pievilcību dalīt sastāvdaļās - darītu to vēsturiski, fizioloģiski, ķīmiski? Atklātu viņas pievilcības ķīmisko struktūru, uzzinātu, ka tā ir 3-dimensionāla polimēru makromolekulu masa, (bet, protams, ar viņas personisko apveidu) Vai viņa jebkad vēl varētu būt viņam pievilcīga? Nodot viņam to, ko viņš cer nodot viņai - pa īstam, nevis aritmētiski, rakstiski, etc. Vai nevajadzētu palikt kaut kam, ko nav nomērdējusi kalkulācija, analīze, interpretācija? Kaut kas neizskaidrojams, kaut kas neizprotams. Neizmērāms, nenosverams, nekvantificējams. Vai visam ir jābūt noplicinātam ogļhidrātos, taukos, proteīnā, nukleīnskābē etc.? Sadalītam miljards daļiņās, kas veido miljoniem smadzeņu šūnu? Vai sociologam ir jānosaka pilsētas rajons no kura mēs nākam un tad no tā mūs 'jāatvasina'? Vai priesterim un rabīnam ir visu jānoplicina pasaulīgajā un mistiskajā? Vai psihiatram visu ir jānoplicina atklāsmēs, izaugsmē, agresivitātē, naidīgumā, falliskajā, edipālājā, etc? Vai cilvēkam, kurš nemaz nedzīvo ilgi, ir jānosmok no savas pagātnes sloga? Personiskais tik bieži vienkārši vēlas būt (vai būt ar kādu kopā), bet viss šis ir tik gatavs to iznīcināt, noliedzot brīvi impulsīvo tēlu ar kādu tas [personiskais] ieradās uz zemes. > )

(comment on this)

Tuesday, July 10, 2018

7:36AM

šorīt iekšēji jūtos tieši tā, kā ārēji izskatās cilvēks, kurš izlien no šahtas https://www.youtube.com/watch?v=tAhsS-vkDjg

(comment on this)

Monday, July 9, 2018

10:21PM - Fibonacci Time Lines by Michael Johnson

cat's
claw's
curl, pine
cone's swirl, goat's
horn's turn, nautilus'
shell's homing out, pineapple's whorl,
sneezewort's branchings, hair's twist, parrot's beak's growth,
elephant's
tusk's curve, monkey's tail's spiral, cochlea's whirl of sound,
Vitruvius' analogies,
Parthenon's geometry, logarithms' golden sections, time's way
through form, mind's acceleration on its helical vector
to death.

(comment on this)

6:28AM

sapnī kaut ko vaicāju un tramps atbildēja, atkārtojot vienu un to pašu 4x pēc kārtas. un tad atkal. un atkal. tajā mirklī pamodos un ieraudzīju, ka pie pavērtā loga ir nolaidusies vārna, kura saka krā krā krā krā.....krā krā krā krā

(comment on this)

12:35AM

iztēloties pludmali gandrīz bez cilvēkiem ir kā ar pieri ieskriet mūžības ratā - saulē uzkarsušais sirds apvalks iet peldēt kopā ar krabjiem un medūzām, krasts kļūst par dzīvu fosīliju un viss ir kā aizvēsturisks monuments, kas ķermeni elektriski uzlādē un liek apjaust, ka tagad divatā ir jāvārtās mitrajās smiltīs un tā pat nav tikai ideja vai kaprīze, bet gan tieša direktīva no galaktiskās spirāles parlamenta. drēbes, pludmales dvieļi un pulksteņi ir tikai gruži; vienīgie, kam ir kāds sakars ar notiekošo, ir asinsvadi, jūraszāles un viļņu reljefs uz jūras grīdas, varbūt uz mirkli arī kāda kustība ceļos, gurnos vai plecos, varbūt vēstījums pienāca no kreisās kājas potītes, kad tā nejauši saskārās ar guļošu gliemežvāku, varbūt to ausī iebļāva kaija. varbūt tas notika, kad tīklenē iespīdēja gaisma ar dzīslās izkārtotiem attēliem - mēness saitītē izved pastaigāties okeānus un jūras, katram impulsam ir sava biezuma un krāsas līnija - jo vairāk skābekļa, jo košāks attēls.

(comment on this)

Saturday, July 7, 2018

1:47AM

balss, kas attālinās pēc starta līnijas, attālinās arī pēc pēdējās ailes lielveikalā, attālinās pēc pēdējā līkuma pirms mājām, pēc pēdējā dakstiņu jumta no kura lejup karājas grozi ar svaigi aplietām puķēm - daži pilieni izraibina asfaltu, viens manu pieri. attālinās pēc skursteņa, kuram blakus kaija met tiltiņu, savādi smejoties, attālinās pēc aizmigušā, kura galva noslīkusi uz ceļiem blakus divām tukšām skārdenēm, uz mirkli laiks uzmet kūkumu (varbūt es gribu, lai tas apstājas) bet tad viss atkal plūst prom; kad paņemu rokā atslēgas, balss pazūd, aizverot pastkastītes durvis - attālinās, kad es gribu, lai attālinās (un arī tad, kad negribu) attālinās kā mākoņu skulptūras - to ietvari ir veci, rāmji arhaiski, bet kokvilna turpina putot. es saucu visu tajos pašos vārdos, bet tas jau sen ir kaut kas cits. domāju par tevi kā par taisni, bet tu jau sen esi zigzags, domāju par sevi kā bultu, bet esmu piecas nošu līnijas, viena jau velkas jocīgā kuprī, nezinu, kas būs rīt, jautājuma zīme [āķis slīd augšup, punkts lejup*]

__
*varbūt otrādi, āķis ir lielāks, smagāks - tātad lejup, punkts maziņš - augšup

(comment on this)

Navigate: (Previous 20 entries)