Sunday, February 18, 2018

10:30PM



"we think of the Romans as noble architects, soldiers, bestriding the aristrate roads in the coliseums of their wast empire, when clearly they were mostly at home, with a sniffle, festooned with a dingily bits of wild animals and sipping hot toddies made from their piss."

p.s. gan jau arī par mūsdienām vēlāk būs tml apraksti (tādi, kas nākamajām paaudzēm liksies tikpat muļķīgi. bet vienmēr visā jūklī ir kāds, kurš jau tad bija 'sapratis pareizi' arī vēlāko laiku kontekstā. vai, mazliet precīzāk - dažas kāda cilvēka domas, metodes vai paredzējumi ir izrādījušies laikizturīgi)

(comment on this)

11:20AM

i close my eyes and there is
a 3D image of a potato
skeleton of a helicopter surrounded by chickens
in a distance u can hear a xylophone workshop

(comment on this)

Friday, February 16, 2018

9:45PM

tik skaisti, ka žēl apēst  )

(comment on this)

Thursday, February 15, 2018

4:33PM

"While most of the flowers in the garden had rich scents and colors, we also had two magnolia trees, with huge but pale and scentless flowers. The magnolia flowers, when ripe, would be crawling with tiny insects, little beetles. Magnolias, my mother explained, were among the most ancient of flowering plants and had appeared nearly a hundred million years ago, at a time when "modern" insects like bees had not yet evolved, so they had to rely on a more ancient insect, a beetle, for pollination. Bees and butterflies, flowers with colors and scents, were not preordained, waiting in the wings - and they might never have appeared. They would develop together, in infinitesimal stages, over millions of years. The idea of a world without bees or butterflies, without scent or color, affected me with a sense of awe."

lasu pēdējo izdoto Saksa grāmatu, kuru viņš vēl paspēja ieskicēt pirms savas nāves. pirmā nodaļa par Darvinu un botāniku, izrādās, ka Darvinam vairāk par visu ir patikšas orhidejas  )

(5 comments | comment on this)

10:44AM

man bija divi jauki sapņi. )

(comment on this)

Wednesday, February 14, 2018

9:22PM

man radās doma par demenci, tā gan ir tāda tīri eksperimentāla doma un varbūt pat ļoti muļķīga, bet - saistībā ar cilvēku aizdomīgumu un paranoju, kā nez būtu tad, ja demence piemeklē kādu, kurš jau no bērnības ir ļoti spirituāls - tādu gan jau nemaz nav daudz, bet tikai, kā saka - for the sake of argument -
ja cilvēkam, kuru piemeklē šī nelaime, prātā vēl paliek viņa bērnība gandrīz kā neskarta un jau bērnībā viņš paļaujas uz dievu tādā nozīmē, ka lielā mērā uzticas visam, kas notiek - vai būtu iespējams, ka šāds cilvēks, lai gan zaudētu daudz atmiņu, tomēr nepiedzīvotu negatīvās demences izpausmes - neturētu apkārtējos aizdomās? tā, protams, ir ļoti utopiska ideja, es vienk mēģinu iedomāties kā tas ir - būt par bezatmiņu paranoiķi un mēģinu atrast apkārtceļu kā būtu iespējams par tādu nekļūt - pat tad, ja tavas smadzenes tev determinē tieši šādu likteni. bet arī tad, ja tā patiesi būtu reāla iespēja, mani tas neglābtu, jo neesmu tāds brīnums, kurš jau no šūpuļa uzticas dievam (un pat ne tagad). mani tik ļoti nebiedē pašu atmiņu pazušana per se, bet tieši apkārtējo turēšana aizdomās, neuzticēšanās un apvainojumi. ja kas tāds notiek ar cilvēku, tas būtībā, manuprāt, ir līdzīgi līķa sairšanai, tikai šajā gadījumā iet postā viņa personība - no tās paliek pāri tikai satrūdējis karkass.

(2 comments | comment on this)

4:27PM

no tā paša stāsta par demenci -

bijušas dažādas norādes uz to, ka mammas verbālās komunikācijas prasmes ir bojātas, bet to ieraudzīt varēja tikai vēlāk retrospektīvā, piem., mamma sākusi lietot vispārīgākus vārdus pārtikas apzīmēšanai - vistu, cūkgaļu vai tītaru saukusi par 'balto gaļu' vai vienk 'gaļu' un viņas valodas izpratne kļuvusi stipri burtiskāka, tēlainie apzīmējumi un joki kļuvuši sarežģīti un tos bija jāpaskaidro, kā arī ironija un satīra pārvērtusies noslēpumā, viņa nevarēja saprast neko no tā, kas ietvēra sevī nošķīrumu starp burtiski sacīto un implicīto, kontekstuālo nozīmi.

-
ko vērta ir šāda dzīve? tā droši vien ir ļoti ķecerīga doma.

(comment on this)

3:06PM - not promising

eating your own guts is not a promising sign for sentience

(comment on this)

2:43PM

noklausījos raidlugu. pilnīgs ārprāts, sweet baby jesus. gan aizkustinoši, gan ļoti sāpīgi, brīžiem man vienk gribējās sev izšķaidīt smadzenes, bet es nevarēju pārstāt klausīties. par māti un meitu - māte vairs gandrīz neko neatceras, tikai savu bērnību, viņa domā, ka ir maza meitene un nesaprot, kur ir viņas vecāki un kāpēc pie viņas nāk šī svešā sieviete [viņas meita].

pēc noklausīšanās man radās interese par autori, palasīju viņas blogu - viņas mātei tiešām ir demence un viss, kas bija lugā - atmiņas, attēli un izjūtas ir pavisam īsts.

kad viņai jautāja kā jūtas cilvēks, kam ir demence, viņa raksta, ka - vērojot mammu - tas ir nepārtraukts nemiers un bailes bez noteikta fokusa, cilvēks vairāk apzinās savas sajūtas, nevis domas un tāpēc, ka viņam trūkst atmiņu konteksta (tās pamazām izgaist) ar kuru palīdzību varētu šīs sajūtas izprast, tā vietā prāts to izskaidro ar savu alternatīvo loģiku. atsevišķi maldi ir nekaitīgi un 'labdabīgi', tomēr dominē tieši negatīvie - aizdomas nodevībā, vajāšanā un zādzībās. viņa to skaidro ar bailēm - bailes no zaudējuma, no tā, ka tu nezini, kas tu esi, kur atrodies un kāpēc. lai atbildētu uz šiem jautājumiem cilvēki parasti vadās no savām atmiņām - bet kā ir tad, ja tavas atmiņas izplēnē - tad rodas paranoja.

ja kādam ir interese, viņas blogs - http://dementiajustaintsexy.blogspot.co.uk/

(comment on this)

Monday, February 12, 2018

1:00PM

The word mystery comes from the Greek myein, which is used both for the closing of the petals of a flower as well as of the eyelids. It is a natural movement of concealment, showing the piety of shame before the mystery of life, half of which takes place in the dark.

(comment on this)

Sunday, February 11, 2018

7:40PM

kad tikko skatījos kā austrietis dabū zeltu un eiforijā kliedz un visi barā tur lēkā un priecājas, iedomājos, ka tajā barā pēkšņi uzrodas nikna mežacūka un sākas baigais tracis

(1 comment | comment on this)

7:31PM

"I once believed that it was up to someone else to make me happy. That seems a long time ago."

(comment on this)

2:32PM

veikalā satiku glāzi un ir saulaina diena, mājupceļā stikls runā ar gaismu un pārvērš starus nogriežņos un vilnīšos. visu laiku spēlējos ar viņu (ne gluži kā kaķis ar lāzerīti, bet varbūt tajā visā ir kas radniecīgs, liftā sāku sevi parodēt, tu pievienojies). nav nedz steigas, nedz arī kāda mērķa, gandrīz tuksnešaina diena. un es zinu, ka mazajam pirkstiņam nav nekāda leģitīma pamatojuma atšauties, bet viņš to dara tikai un vienīgi ēnu dēļ, viņam piestāvētu maza bruņucepure vai radziņi. - )

(comment on this)

Friday, February 9, 2018

10:17PM - Don't Mistake Your Mirror for a Window on the World by Ken Stange

Consider your daughter's first smile.
.
You imagine it aimed at you
but it is not you she sees;
she has no 'you'
in her visual vocabulary.
.
Those are two circles
(not eyes)
and that an upturned arc
(no mouth);
.
you are only a warm geometry
a comfort like the spherical dark.
.
She is smiling at herself
for everything is still part
of her, the world
an extension of her body --
no more, nor less
recalcitrant than her arm as she swats at toys.
.
Her smile is simply a physiological
and wry
aside.
.
So what is it then (you ask)
when you reflexively smile back?

Current music: Cat Power - American Flag
(comment on this)

1:37PM

"making public art is actually really difficult, i think that's one of the reasons why a lot of public art is really crap, it's because an artist will have a vision to do something and then the health and safety brigades could have get involved..and often all of corners can be sort of chopped off the artwork, where sculpture has to adhere to all the engineering regulations, it has to be fireproof, it has to be weather-resistant, it has to be vandal proof, it has to adhere to all these rules and regulations and you can just end up with a big lump of steel at the end of it..or a lump of stone.."

(comment on this)

Thursday, February 8, 2018

11:05PM

ja es varētu būt jebkas, tad es varētu būt arī heksagonāla prizma. man būtu astoņas virsmas - tās būtu manas astoņas sejas, es visu redzētu no astoņiem rakursiem un man varētu būt reizē astoņas sejas izteiksmes. 18 šķautnes - tie būtu 9 veidi kādā apzinos fiziskos stāvokļus un 9 viedokļi pa katru tēmu, daži pilnīgi pretrunīgi, bet vairāki visai līdzīgi. un 12 virsotnes - tie būtu baudas un sāpju punkti, visi fleksibli un lipīgi, radīti no bišu vaska.

(comment on this)

Tuesday, February 6, 2018

10:56PM



p.s. )

(3 comments | comment on this)

6:06PM

"there were waves of syphilis epidemics in europe and one wave came after the war between france and kingdom of naples, so the france called it 'the italian disease' and in italy they called it 'the french disease' and in the netherlands it was called 'the spanish disease' because of the war. turks called it 'the christian disease', which is also amusing and russians - 'the polish disease' - it's never us, it's always the others."

(comment on this)

Monday, February 5, 2018

8:30PM

noskatījos pride & prejudice.

mani ar 19. gs līdz šim ir saistījušas visai jaukas izjūtas - laiks, kad viss bija 'jutekliskāks un autentiskāks', savos agrīnajos 20 sajūsminājos par Gēti un Stendālu, šķita tik smalki un skaisti. Lepnums un aizpriedumi bija manu vecvecāku grāmatu krājumos un vairākas reizes to pamanīju, bet neizskaidrojamu iemeslu dēļ nekad pat nemēģināju sākt lasīt.

šobrīd, pēc filmas, vairs nejūtos tik jauki un, iespējams, ka varbūt tāpēc, ka vairs neesmu savos agrīnajos 20 vai kāda cita iemesla dēļ, bet es priecājos, ka man nebija tolaik jādzīvo. nezinu vai tajos laikos sieviešu - ne tieši un tikai sieviešu, bet arī visu mazāk bagāto un ne-augstdzimušo dzīve bija tieši tāda kā atainots, bet tas izskatījās pēc nebeidzamas lēkāšanas un izpatikšanas tiem, kuriem ir augstāks statuss un lielāks īpašums, un sieviešu galvenais dzīves mērķis ir apprecēties, visa dzīve sastāv no trīšanās vietās, kur sastapt iespējamos preciniekus un tad no gaidīšanas, kad tie ieradīsies. un no uztraukšanās par savu izcelsmi un to, ka tavi ciltsraksti, tavs īpašums un manieres var 'neatbilst līmenim'.

es līdz šim vispār par to nedomāju, lai gan pirms pāris dienām dzirdēju raidījumu par tēmu kā vārdu lietojums angļu valodā norāda uz tavu 'šķiru' - jautājums bija par to vai tas vēl šodien kaut ko nozīmē un tika parādīts, ka gandrīz neko. ir vēl cilvēki, kas pēc šādas mērauklas vērtē vietējos angļus, bet jaunajai paaudzei (studentiem) tas vairs neesot aktuāli, bet tagad es saprotu, ka mantojums ir milzīgs, grandiozs un visi augstākās piederības rēgi vēl joprojām kaut kur plūsmo, jo tā vienkārši izgaist tie nevar.

(4 comments | comment on this)

11:37AM

viņš gulēja izkaltušā ziemas zālē un murgaini raudzījās debesu tālē, nē.. viņš gulēja uz kuģa klāja jūrā un žēloja sevi, grimstot atmiņu okeānā sūrā, nē nē, viņš gulēja siena čupā, kamēr viņa smadzenes tecēja laukā pa ausīm, jo bija samaltas karstā zupā, nope, viņš cieši aizmidzis gulēja glīti saklātā gultā, jo visu nakti bija piedalījies nemirstības un cauro zeķu kultā, nē, viņš gulēja koridorā uz skapīša, jo bija pārbijies no asiņaina zaķīša, labi, viņš gulēja uz grīdas, viņa rokas bija pavisam aukstas un stīvas, galva balstījās uz cieta koka pakāpiena, aiz loga jau ausa jauna, spuraina diena, viņa elpa ritmiski locījās, tālumā cilvēki nervozi knosījās, suņi rēja un kaķi visādi grozījās; labi, viņš gulēja krēslā ar elkoņiem atspiedies pret galdu, sievietes balss blakus istabā dziedāja kaut ko saldu, labi, viņš gulēja pagalmā, saķepis miegā uz saberstiem oļiem, cilvēki staigāja garām klusiem soļiem, reiz, kad bija nomodā, viņš teica, ka ļoti baidās dzirdēt savu pulsu, jo zina, ka tas reiz apstāties, es klausījos, māju ar galvu un mulsu, lai gan man jau patīk klausīties savu pulsu.

(comment on this)

Navigate: (Previous 20 entries)