mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2016-03-04 15:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:dzemd

es šoreiz biju labāk sagatavojusies, fiziski un praktiski - es labi ēdu, maz uztraucos, daudz kustējos, noslēdzu vecmātes līgumu, savlaicīgi rezervēju zīdīšanas konultantes, atradu normālu pediatru, iekrājām naudu, savedām kārtībā māju utt. man ir lodger sega, babybjorn šūpulis, daudz pamperu, autiņu, dvieļu, eļļu, mitro salvešu. šķiet, esmu amortizējusi visu, ko var amortizēt. man ir pat striju eļļa un krūštura ieliktņi!
protams, man tik un tā nesanāk pagulēt, sāp galva un mugura līka, ar abiem ņemoties, zīdainis nav pieņēmies ne par gramu svarā. bet viss ir tomēr labāk - es neesmu slimnīcā, un viņš prot zīst un reizēm arī guļ. bet viss, ap ko man grozās domas - ka es būtu varējusi izspiest labāk. tas ir kā tikko ielekusi tāllekšanas bedrē, gribu vēlreiz iziet uz starta un lekt trešo reizi, jo nu ir skaidrs, kā tas jādara pareizi. man ir azarta problēma.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]usne
2016-03-04 16:13 (saite)
tu tam pieej kā sportam?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2016-03-04 16:16 (saite)
es līdz šim ar sportu esmu bijusi ļoti distancētās attiecībās. bet laikam esmu atradusi savu nišu. nezinu, droši vien kaut kāds post partum brīnumiņš.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]shelly
2016-03-04 17:29 (saite)
Es teiktu, ka jā, tas izklausās pēc postpartum. Ideja, ka viss ir noticis un tu neko vairs nevari labot, vienkārši ir pārāk depresīva.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2016-03-04 17:35 (saite)
man šobrīd vienkārši liekas ka izspiešana ir mana ķermeņa jaunā prasme. tipa 'tiltiņš', un gribas to pilnveidot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]helvetica
2016-03-04 16:14 (saite)
vienīgais problemātiski, ka tas katrs izspiestais personāžs pēc tam gadus padsmit jāaprūpē. Tādā ziņā vari praktizēt surogātmātību (īpaši, ja izejmateriāls nav pašas) - iznēsā un piedzemdē un pēcākā aprūpe vairs nav tava problēma.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]usne
2016-03-04 16:21 (saite)
man būtu grūti atdot. kaut kā tā nepieķeršanās ir iluziora prakse.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2016-03-04 16:25 (saite)
es arī nevarētu. bet man brucina prātu doma par to, ka iespējams nekad vairs nespiedīšu, nekad vairs nebūšu tur tajā maģiskajā vietā... un mani lomī vien no šī pieļāvuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smille
2016-03-04 18:22 (saite)
Tu neesi tāda viena :)
Ļoti, ļoti pazīstamas sajūtas. Un tā rodas trešie un ceturtie..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]helvetica
2016-03-04 16:33 (saite)
es domāju, ka ikkatrs no tādiem gadījumiem ir dziļi individuāls un kaut kāds ūberlatruisms varbūt arī kādreiz ieslēdzas. Es tīri hipotētiski vari iedomāties situāciju, kurā iznēsāju bērnu personai/-ām, kuras man ļoti daudz ko nozīmē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dute
2016-03-04 20:01 (saite)
Kā tas ir, labāk?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2016-03-04 20:14 (saite)
es neteiktu "nē nē negribu", bet gan uzticētos savām sajūtām, ka tas bērniņš jau nāk, nevis gaidītu apstiprinājumu, nevis kad mani maldina, solot, ka būs rīt vai parīt. netērētu spēkus bailēm par to, kā izturēšu vēl vairākas stundas, bet gan atdotu tos tam, kas reāli jau notiek. vai arī paņemtu anestēziju un smaidot gaidītu, kā pats izlien.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dute
2016-03-04 20:53 (saite)
bet kāpēc, es nesaprotu, tā vecmāte neteica tev, ka viņš nāk? tā taču ir elementāra psiholoģija, ka tev saka, pacieties vēl drusciņ, vēl pavisam maz atlicis, un tu saņemies. visus dzemdību video, ko esmu skatījusies, to izmanto, pat ja beigas nav nemaz tik drīz gaidāmas. bet te, sanāk pilnīgi otrādi.

bet tie pārdzīvojumi noteikti ir postpartum, paies laiciņš un tev tas vairs neliksies nekas bēdīgs. es arī raudāju vismaz mēnesi katreiz, kad iedomājos par to, ka viss beidzās ar ķeizaru, jo gribējās pašai izspiest. bet tagad esmu pieņēmusi, ka tā viņš ienāca šai pasaulē, un galvenais, ka bez traumām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2016-03-04 21:10 (saite)
zinkā, es jau nemaz neesmu bēdīga! es jūtos iegājusi azartā!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dute
2016-03-04 21:13 (saite)
nu tad cerams, ka spiedīsi vēl

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2016-03-04 20:15 (saite)
atbildu nesakarigi, man sausmigi sap galva

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ingaile
2016-03-05 07:03 (saite)
tai grāmatā, kuru es lasīju "birthing from within" bija teikts, ka pie dzemdību stāsta un pieredzes pārksatīšanas labāk atgriezties ne ātrāk kā pēc 6 mēnešiem. Jo cilvēki ir noguruši un jāatpūšās. "Nē, nē negribu," ir pavisam cilvēcīga lieta ko teikt, kad tev tik nenormāli sāp.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?