es šoreiz biju labāk sagatavojusies, fiziski un praktiski - es labi ēdu, maz uztraucos, daudz kustējos, noslēdzu vecmātes līgumu, savlaicīgi rezervēju zīdīšanas konultantes, atradu normālu pediatru, iekrājām naudu, savedām kārtībā māju utt. man ir lodger sega, babybjorn šūpulis, daudz pamperu, autiņu, dvieļu, eļļu, mitro salvešu. šķiet, esmu amortizējusi visu, ko var amortizēt. man ir pat striju eļļa un krūštura ieliktņi!
protams, man tik un tā nesanāk pagulēt, sāp galva un mugura līka, ar abiem ņemoties, zīdainis nav pieņēmies ne par gramu svarā. bet viss ir tomēr labāk - es neesmu slimnīcā, un viņš prot zīst un reizēm arī guļ. bet viss, ap ko man grozās domas - ka es būtu varējusi izspiest labāk. tas ir kā tikko ielekusi tāllekšanas bedrē, gribu vēlreiz iziet uz starta un lekt trešo reizi, jo nu ir skaidrs, kā tas jādara pareizi. man ir azarta problēma.