es neteiktu "nē nē negribu", bet gan uzticētos savām sajūtām, ka tas bērniņš jau nāk, nevis gaidītu apstiprinājumu, nevis kad mani maldina, solot, ka būs rīt vai parīt. netērētu spēkus bailēm par to, kā izturēšu vēl vairākas stundas, bet gan atdotu tos tam, kas reāli jau notiek. vai arī paņemtu anestēziju un smaidot gaidītu, kā pats izlien.